2022. gada 22. decembrī Latviešu biedrības namā notika Sibīrijas bērnu Eglīte un grāmatas “Mātes Sibīrijā ” atklāšana. Bija ieradušies ap 60 cilvēku. Uzstājās Dzintra Geka, Jānis Lūriņš lasīja fragmentus no grāmatas un teica runu mācītājs Gunārs Kalme. Uzstājās mūziķi Raimonds Tiguls – henga , Magdalēna Geka- vijole un Jānis Ļūmanis- akordeons. Continue reading “Sibīrijas bērnu Eglīte”
Author: admin
Jauna grāmata “Mātes Sibīrijā” – mūžīgai piemiņai latviešu Mātēm.
“Fonds Sibīrijas bērni” izdevis jaunu grāmatu “Mātes Sibīrijā”. Grāmatā apkopotas intervijas ar 1941.gada 14.jūnijā izsūtītajām mātēm un viņu bērniem, apkopoti interviju fragmenti no 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto bērnu atmiņu stāstiem. 1941. gadā uz Sibīriju aizvestie bērni lūdza, lai kādreiz izdodu grāmatu par Mātēm. Latviešu sievietēm, kuras no pārticīgas dzīves, no labklāīgām mājām nokļuva Sibīrijas sādžās, netīrībā, šaurībā, badā, aukstumā. Šifona kleitās mātes gāja taigā zāģēt kokus, noskrandušām drēbēm vakarā atgriezās būdās. Mātes atdeva bērniem niecīgo maizes devu un nomira bada nāvē. 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēja 15 424 Latvijas iedzīvotājus. Deportācija lielā mērā ietekmēja sievietes – esot atšķirtām no saviem vīriem, uzņemoties visas rūpes par bērniem, vecākiem.Viņām ar visiem iespējamiem līdzekļiem bija jācīnās par fizisko izdzīvošanu, tālu prom no ierastās vides, jāaudzina bērni, jāspēj veidot ģimenes sajūtu, jāpārdzīvo daudzas fiziskās un morālās ciešanas – vīra, arī bērnu zaudējums. Psihologu pētījumi liecina, ka deportācijas radītās traumas atstāj pēdas un tiek pārmantotasarī nākamajā paaudzē.
1946. gadā, kad bērnus bāreņus drīkstēja sūtīt uz Latviju, dažas mātes izdarīja pašnāvību, lai bērni varētu atgriezties Dzimtenē. 2000. gadā, kad sākām meklēt un intervēt Sibīrijas bērnus, dažas mātes vēl satikām, šajā grāmatā ir viņu atmiņas. Visvairāk pārsteidza ciešanas, sāpes, kas bija pārdzīvotas un spēja to atcerēties bez rūgtuma un ļaunuma.
Pagājuši jau vairāk kā 80 gadi, atmiņas zūd, laiks skrien un skan mudinājumi to ātrāk aizmirst. Tad pēkšņi karš Ukrainā. Vēsture atkārtojas, atkal ir nogalināti tēvi, izpostītas ģimenes, deportēti bērni. Tāpēc ir vajadzīga šī grāmata. Lai mēs nekad neaizmirstu…
Mūžīga piemiņa latviešu Mātēm.”
Māra Eiduka (citāts no grāmatas) “Mamma gāja meža darbos, šo to ēdamu mums atstāja, bet gadījās, ka citi bērni mūsu ēdienu apēda. Es saslimu… Mēnesi, ejot uz darbu, mamma šausmās gaidīja, vai es būšu dzīva, kad viņa pārnāks no darba. Mamma teica – labāk, ja nelaime nāk nezinot, jo tā pārdzīvot ir šausmīgi. Es slimoju aiz bada”
Helēna Lakone (citāts no grāmatas): “Kad mani izsūtīja, man bija 34 gadi. Strādāju kolhozā, raku pagrabu. Tur bija vecākas sievas. Par daudz izraku zemi, trešajā dienā ar lāpstu strādāju tikai stūrī, biju slima. Gribēju nopelnīt. Mums deva maizes normu. Blakus atradās slimnīca, iegāju ārstēties. Mani izmeklēja. Es visa biju sapampusi. Nedrīkstēju vairs iet smagos darbos”
Margrieta Silenieks(Otaņķe) (citāts no grāmatas): “Mēs ticējām, ka ar vīriem būsim kopā.To, ka vīru nav, ieraudzījām, kad aizbraucām galā… Prasījām, protams, bet komunistiem bija sava atbilde – viņi nezinot, kur ir mūsu vīri.”
Grāmatas izdevējs “Fonds Sibīrijas bērni”, to var iegādāties pasūtot mājaslapā https://thechildrenofsiberia.com/product/mates-sibirija/ vai pa tel. 28647939, mēs sūtam arī pa pastu un uz mājām. Grāmatu var iegādāties arī uz vietas studijā Zaķusalā, LTV ēkā, tel. 28647939 vai 29273016.
Vairāk informācijas:
“Fonds Sibīrijas bērni”
Ceļš uz Sibīriju 1941
Filma «Ceļš uz Sibīriju, 1941.» ir emocionāls un skumjš vēstījums. Tā stāsta par cilvēkiem, kuri atgriežas izsūtījuma vietās Sibīrijā, Jeņisejskā, Karaulā, Ustjportā, Biriļusos, Suhanojā, Peņkovā. Kā tur izskatās tagad? Kā šos cilvēkus sagaida un ko domā vietējie iedzīvotāji Sibīrijā? «Neaizmirstiet, nenododiet, mūsu vārdā nepiedodiet,» – tā saka Sibīrijas bērni.
(c) StudioSB. Latvija, 2021.
Režisore: Dzintra Geka.
Teksta autors: Valdis Lūriņš.
Operators: Aivars Lubānietis.
Komponists: Pēteris Vasks.
Tālā zeme Sibīrija. Dzimuši tur.
Jūsu uzmanībai piedāvājam 2022. gada filmu “Tālā zeme Sibīrija. Dzimuši tur.”
Tālā zeme Sibīrija. Kapēc 1949. gada 25. marts?
Filma “Tālā zeme Sibīrija. Kapēc 1949. gada 25. marts? ” tagad pieejama ar angļu subtitriem. Filma izrādīta Latvijas Televīzijā 2021. gada 25. martā.
Continue reading “Tālā zeme Sibīrija. Kapēc 1949. gada 25. marts?”
Diskusija: Ko māca vēsture? Atcerēties vai aizmirst?
2022. gada 23. augustā TV24 22:00 notika diskusija “Ko māca vēsture? Atcerēties vai aizmirst?”
Diskusiju vadīja Sandijs Semjonovs. Diskusijā piedalījās:
- Marija Krūmiņa, izsūtīta 1941.gadā 9.mēnešu vecumā, pavadījusi Sibīrijā 16 gadus, joprojām strādā par acu ārsti, daudzas reizes bijusi ekspedīcijās Sibīrijā, Krasnojarskas apgabalā lēģerī Ŗšerti gāja bojā viņas tēvs, mācītājs Rumba.
- Naģežda Novosjolova, dzimusi 1949.gadā nometnē Igarkā, meita izsūtītajai Laimai Āriņai, māte mirusi Sibīrijā, Naģežda atbrauca uz Latviju 1993. gadā, slikti runā latviski, jo bērnībā piesala pie barakas sienas un ir apsaldēti nervi. Par Naģeždu ir uzņemta filma “Igarka,CerIba un Taurenis”.
- Andris Bumbulis, dzimis Krasnojarskas novadā 1952. gadā, mamma izsūtīta no Latvijas, tēvs armēnis, vecāki iepazinās Sibīrijā. Andris iR atvaļināts robežsardzes kapteinis un gatavs cīnīties par Latviju.
- Mācītājs un vēsturnieks Guntis Kalme, piedalījies visās ekspedīcijās, vistālāka bija pie ziemeļu ledus okeāna, Tolstij nos, kur apglabāti latvieši, vedām krustu un piemiņas plāksni Otīlijai Vītolai.
Tika rādīti fragmenti no filmas “Sibīrijas bilance” un “Igarka,CerIba un Taurenis”.
2022. gada 14. jūnija pasākumi
Šī gada 14. jūnijā aprit 81. gads kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijām.
10:00 Latvijas Prezidenta pilī Valsts prezidents Egils Levits tikās ar represētajiem, zīmējumu un sacerējumu konkursa uzvarētājiem. No visas Latvijas kā arī no Francijas bija sabraukuši zīmējumu un sacerējumu konkursa laureāti, kuri saņēma naudas balvas, prezidenta kancelejas dāvanas, grāmatu “Sibīrijas bērni 1949”, kā arī žūrijas balvas. Dziedāja Armands Birkens un spēlēja koklētāju ansamblis. Zīmējumu konkursa žūriju vadīja tēlniece Regīna Deičmane, sacerējumu konkursa žūriju vadīja pedagoģe Liveta Sprūde.
Foto no Valsts prezidenta foto arhīva.
15:00 KSunī un 22:00 LTV1 varēja skatīt filmu no cikla “Tālā zeme Sibīrija. Dzimuši Tur” Filmas treileris>>
18:00 Vecajā Sv. Gertrūdes baznīcā notika koncerts Aizvestajiem, dziedāja Latvijas Radio koris, ēģelniece Kristīne Adamaite, solists Jānis Kurševs, mūziķi izpildīja latviešu komponistu skaņdarbus.
1. Jānis Ivanovs “Gājputni”
2. Jānis Ivanovs “Rudens dziesma”
3. Jānis Ivanovs “Varoņu piemiņai”
4. Pēteris Vasks “Savā tautā”
5. Lūcija Garūta “Mums mūžam brīviem būt”
6. Lūcija Garūta “Ābele”
7. Lūcija Garūta “Dziesma- cilvēka dziesma”
8. Raimonds Tiguls “Griezes dziesma”
9. Pēteris Plakidis “Zeme”
10. Lūcija Garūta “Meditācija”
11. Viktors Baštiks “Tur”
12 Jēkabs Jančevskis “”Koki”
13. Pēteris Vasks “Lūgšana Latvijai”
2022. gada sacerējumu konkursa rezultāti
2022. gadā skolēnu sacerējumu konkurss “Sibīrijas bērni1941/1949” atkal parādījis, ka visā Latvijā ir daudz talantīgu skolēnu, kuri spēj ļoti pārliecinoši spriest, secināt, izteikt savas emocijas, bieži no oriģināla redzes leņķa.
Iesūtīti sešdesmit seši darbi, gan prozā, gan dzejā, no kuriem ļoti daudzi ir aizkustinoši, skumji, sāpīgi, traģiski stāsti par deportācijām uz Sibīriju. Skolēni skaudri runā par varmācību notikumos pirms 80 gadiem un ierauga daudz līdzību ar notikumiem šodien Ukrainā. Un viņiem prātam neaptverami šķiet tas, ka varmāku dēļ bija jāmirst bērniem toreiz un ka bērni kara dēļ mirst arī šodien.
Paldies visiem vecākiem un pedagogiem, kuri rosinājuši bērnos un jauniešos interesi izzināt savas ģimenes, tautas, valsts vēsturi. Paldies, ka attīstāt viņu talantus, mācot saklausīt līdz šim nesadzirdēto, saskatīt līdz šim nesaredzēto un pārvērst to visu interesantos literāros darbos, kas uzrunā un emocionāli dziļi iespaido.
Liveta Sprūde-Kalme,
žurijas komisijas priekšsēdētāja
2022. gada sacerējumu konkursa skolēniem
„Sibīrijas bērni 1941/1949 – Trimdas bērni 1944”
REZULTĀTI
2022. gada zīmējumu konkursa rezultāti
Par Sibīrijas bērnu zīmējumu konkursu.
2022. gada konkursam iesniegto darbu skaits ir tiešām vērā ņemams kopumā 439 gleznojumi un zīmējumi visās vecuma grupās. Viennozīmīgi, jāuzteic skolēnu pedagogi, arī vecāki, kas veicinājuši bērnu un jauniešu iesaisti, iedziļināšanos Latvijas vēstures smagajās tēmās. Nepārtrauktajā un neizsijājamajā informācijas plūsmā ir svarīgi, ka kāds prot uzrunāt dziļāk. Skatoties bērnu un jauniešu darbus nav iespējams nedomāt arī par to realitāti, kas mums šodien visiem “elpo pakausī”, kontekstā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām. Paliek gandrīz fiziski nelabi, pamanot biedējoši līdzīgu epizodi, zīmējumā iekomponētu situāciju, kas šķiet kā nupat redzēta kādā no aktuālo ziņu kanāliem. Pat mums, pieaugušajiem, nav iespējams pakāpties nostāk, lai distancētos un mēģinātu aptvert tik strauji notiekošo. Kas notiek bērnu , pavisam jaunu cilvēku apziņā, kad tie sāk pamanīt sev tuvā ģeogrāfiskā teritorijā zināmu “vēstures atkārtošanos” , varam tikai minēt. Žūrijas dalībnieki tāpat ir tikai cilvēki. Cilvēki, kurus bērnu darbos visvairāk uzrunā nepastarpināta emocionalitāte, drošs “rokraksts” un kompozīcija, kuras pārliecinātspēja slēpjas patiesā vēlmē sev pašam skaidrāk izstāstīt “Sibīrijas stāstu”. Vērtējot darbus ne pirmo gadu, atkārtoti jāatzīst, ka visatbruņojošāk uzrunā jaunākās un vidējās grupas bērnu iesniegtie darbi. Tur dalībnieku vēl nav pārņēmušas paralizējošās bailes uzzīmēt kādu “nepareizu” roku, kāju vai degunu, bet galvenais ir pašam iejusties notikuma “ādā”, kas paver dzīvu izteiksmes ekspresiju. Bērna talants (un labi, ja prasmīga pedagoga delikāti vadīts) tad atļaujas triepiena dinamiku, piesātināti aktīvu vai atturīgu kolorītu – atkarībā no ieceres. Ieceres, kuru rada iztēle par notikumiem, kas atnākuši līdz mūsu dienām caur aculiecinieku stāstiem. Vecākās grupas bērni, no kuriem, dabiski, tiek gaidīta gan pamatīgāk izzināta vēstures izpratne, gan nobriedušāka pievēršanās darba tehniskajam izpildījumu, ar bērnišķības naivo tiešumu vairs nevar “izbraukt cauri”. Glezniecība un grafika tāpat demonstrē ne tikai izteiksmes līdzekļu pārvaldīšanu, bet arī domāšanu. Tāpēc žūrijai patīkami , katru reizi tomēr atrast kādu gana retu, bet tomēr atzīmējami oriģinālu tēmas skatījumu. Konkurss ir konkurss, tas izceļ spilgtākos piemērus, taču jāpadomā, ka arī aiz katra no parējem darbiem stāv kāds konkrēts jauns cilvēks, kas kaut brīdi ir kavējis savas domas apcerē par Latviešu nācijai svarīgu tēmu. Iespējams padomājot– no kurienes mēs nākam un uz kurieni ejam.
Ieva Jurjāne, māksliniece
Grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršanas videoieraksts
2021. gada 17. decembrī plkst.12.00 notika jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršana Okupācijas muzejā. Piedāvājam noskatīties šī pasākuma videoierakstu