Paldies par jaukajiem zīmējumiem, šogad darbu bija daudz vairāk kā pagājušo gadu un labākā kvalitātē. Žūrijai bija daudz gūtāk izvēlēties, un bērni bija rūpīgāk strādājuši, droši vien pateicoties karantīnai. Gatavojamies izdot grāmatu ar zīmējumu un sacerējumu konkursu uzvarētāju darbiem.
Paldies visiem, kas šogad piedalījās sacerējumu konkuršā. Darbu šogad bija negaidīti daudz un žūriju pārsteidza ar domu dziļumu un tēmas izpratni. Gatavojamies izdot grāmatu ar zīmējumu un sacerējumu konkursu uzvarētāju darbiem.
Paldies visiem zīmējumu un sacerējumu autoriem. Esam pateicīgi un novērtējam katru darbu, īpaši ņemot vērā sarežģīto situāciju ar attālināto mācīšanos. Apzināmies, ka katrs darbs ir prasījis īpašu skolēnu uzņēmību, skolotāju pašaizliedzību un vecāku atbalstu.
Sakarā ar lielo atsaucību un daudzajiem iesūtītajiem darbiem, pagarinām sacerējumu un zīmējumu konkursu rezultātu paziņošanu līdz š. g. 27. maijam.
Konkursu rezultāti tiks publicēti fonda “Sibīrijas bērni” mājaslapā www.sibirijasberni.lv
Informācija par konkursu uzvarētāju apbalvošanu tiks nosūtīta individuāli uz skolēnu un skolotāju e-pastiem.
25. martā 21:05 LTV1 aicinam visu noskatīties jauno Dzintras Gekas-Vaskas filmu “1949. gada 25. marts“. Šajā datumā no Latvijas uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk kā 42129 cilvēki. Lielā slepenībā vienas dienas laikā tika izsūtīts 31 vilciena sastāvs ar lopu vagoniem.
Paldies abu konkursu žūriju priekšsēdētājām Livetai un Regīnai par īstajiem vārdiem LTV Kultūras ziņās. 10. maijā noslēdzas darbu iesniegšana, 20. maijā paziņosim rezultātus.
“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944. gada rudenī.”
Pauls Lazda
NOLIKUMS
Konkursa organizētājs
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ. Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV–1058.
Mērķis
Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941. gada 14. jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji, par 1949. gada deportāciju, kad uz Sibīriju tika aizvesti vairāk kā 42 tūkstoši cilvēku. Par 1944. gadu, kad atkārtotas deportācijas draudu un frontes tuvošanās iespaidā vairāk kā 200 tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Vēlamies mudināt skolēnus izzināt mūsu valsts un savas ģimenes vēsturi, stiprināt skolēnos patriotisma jūtas un piederības sajūtu Latvijai.
Fondā “Sibīrijas bērni” gatavojam filmu Latvijas televīzijai par 1949.gada 25.marta deportāciju. Filma “Tālā zeme Sibīrija. 1949. gada 25 marts” būs ēterā LTV1 25.martā. Filmā detalizēti izstāstīsim kā notika izvešanas, kur ģimenes nokļuva, kā bērni gāja skolā, kā strādāja, kā cerēja atgriezties, kā aizgāja bojā tuvinieki. Esam intervējuši 280 cilvēkus, kuri kā bērni tika izsūtīti uz Sibīriju. Interviju fragmenti, foto materiāls un filmētie kadri Sibīrijā veidos filmas dramaturģiju.
Brigita Raševica (Insone)
Gatavojam arī grāmatu “Sibīrijas bērni. 1949” par vietām Sibīrijā, uz kurieni 1949. gadā ģimenes aizveda. Tomskas, Omskas apgabali un Tālie austrumi-tādi bija maršruti. Ceram, ka grāmata iznāks aprīlī, darbs ir ļoti liels.
Pēteris Simsons
1949. gada deportācija ir viens no traģiskākajiem punktiem Latvijas jauno laiku vēsturē. Uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku. Daudzi no deportētajiem mira, citi pavadīja garus un mokošus gadus Sibīrijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos, cīnoties par savu un bērnu dzīvību. Tiem, kam izdevās atgriezties, bija sabeigta veselība, pazaudēts īpašums, pazaudēts jumts virs galvas, cilvēki bija morāli un fiziski sagrauti. Režīms arī pēc tā saucamās atbrīvošanas pret viņiem izturējās ar aizdomām, nedeva iespēju iegūt izglītību, nedeva iespēju veidot karjeru vai izvēlēties dzīvesvietu. Un to varēja uzskatīt par genocīda turpinājumu. Jau ilgi pirms paša deportācija datuma tika rūpīgi gatavoti izsūtāmo latviešu ģimeņu saraksti. Ar Maskavas norādījumu un vietējo pakalpiņu aktivitātēm. Tas konkrēti būs redzams arī šajā filmā. Izsūtamo īpašumi tika nolaupīti un izdalīti kolhoziem un sovhoziem, bet daļu no īpašumiem piesavinājās tie, kas deportācijas veica. Arī tas būs redzams šajā filmā. Par deportāciju veikšanu kopumā, par necilvēcisku noziegumu izpildi 1949. gada genocīda realizētājiem tika piešķirti 75 Sarkanā Karoga ordeņi. No 1949. gada deportētajiem 52% bija zemnieki, bērni un sirmgalvji 18%, skolnieki – 16%. No 1949. gadā izsūtītajiem bojā gāja 12% vai 4941 persona. 1949. gada deportācijas savā ziņā bija nežēlīgākas pat par 1941. gada deportācijām. Jo, katrs ceturtais uz mūžu deportētais bija bērns. Katrs sestais bija vecāks par 60 gadiem. 1941. gada deportācijas bija mēģinājums nocirst galvu Latvijas inteliģencei. 1949. gada deportācijām vajadzēja iznīcināt zemniecību un tieši darbīgākos un čaklākos latviešu zemniekus, no kuriem totalitārais režīms baidījās visvairāk, jo uz tiem balstījās Latvijas brīvvalsts.
