Feb 052019
 

Filmas “Dieva putniņi” izrāde Vankūverā. Šeit notika tikšanas ar Vankūveras latviešiem. Uz filmas izrādi un tikšanos bija atnākuši cilvēki, kuri kā bērni 1944. gadā kopā ar ģimenēm devās bēgļu gaitās, nokļuva DP (Displaced persons) nometnēs un tad nokļuva Amerikā, Kanādā un citur pasaulē. Vankūverā tagad dzīvo arī pēdējos gados iebraukušie, tā saucamie ekonomiskie bēgļi. Filma izraisīja diskusijas un tika uzdoti daudzi jautājumi par valdību Latvijā, par dzīvi Sibīrijā. Vankūveras latviešiem tika atstāta filma “Piemini Sibīriju”, viņi to solīja izrādīt martā.

 Posted by at 12:03 pm
Jan 282019
 

Vakar (27.01.2019) Vinipegā kinoteatrī demonstrēja filmu ” Piemini Sibīriju”. Visas blietes bija izpirktas un visi gribētāji zālē pat neiekļuva. Pēc filmas stundu turpinājās jautājumi un diskusijas. Režisore Dzintra Geka stāstīja darbu pie Sibīrijas filmām, par izsūtīto cilvēku likteņiem, par vēsturisko situāciju, par Krievijas propagandu pret Latviju. Izrādās, ka Vinipegā dzīvo dažādu tautību cilvēki, daudzi ir izbraucēji no Krievijas un Ukrainas, viņi bija sajūsmināti par filmu. Vinipegā dzīvo ari 6 latvieši, viņi bija lepni un centās palīdzēt ar stāstiem par Latvijas vēsturi.

Vairāk par filmu “Piemini Sibīriju” >>>

Jan 102019
 

1991.gadā raksts publicēts Noriļskas žurnālā  „Memoriāls”

Tas bija Lamā

Par autoru:

 

Ivans Terentija dēls Sidorovs, dzimis 1918.gadā, piedalījās Padomju – Somu karā (1939.-1940.g.). Trīsreiz ievainots, nokļuvis somu gūstā. Pēc kara beigām apmainīts ar gūstekņiem. 1940.gada pavasarī viņu arestēja par nepietiekamu pretošanos somiem,  sodīts kā dzimtenes nodevējs un uz 5 gadiem aizsūtīts uz Noriļsku.

1958.gada aprīlī reabilitēts, dzīvoja Noriļskā. Kas palīdzēja izdzīvot briesmīgajos gados? Kā viņš uzskata – jaunība, prasme strādāt. Pie tam 1941.gada pavasarī viņam paveicās.  Sidorovu nosūtīja uz atpūtas nama celtniecību pie Lamas ezera. Drīz viņš kļuva par liecinieku briesmīgiem notikumiem – uz Lamu atveda artilērijas pulka virsniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Bez tiesas un izmeklēšanas arestētus un  sodītus. Kopā ar viņiem viņš strādāja visu kara laiku. Continue reading »

 Posted by at 5:50 pm
Dec 232018
 

Katru gadu Fonds “Sibīrijas bērni” kopā ar Represēto apvienību rīko eglīti 1941. un 1949.  gada represētajiem. Arī šogad 21. decembrī 14:00 Māmuļā notika Ziemassvētku eglīte, uz kuru bija sanākuši ap 250 dalībnieku. Dziedāja koris “Knīpas un knauķi”, spēlēja akordeonu Jānis Ļūmanis, pēc tam 18:00 uz mazāku eglīti pulcējās tie, kas brauc katru gadu uz Sibīriju.Ģitāru spēlēja Dzintras mazmeita Madara Geka. Paldies visiem dalībniekiem un mūziķiem.

 Posted by at 8:58 pm
Dec 032018
 

Aicinām visus represētos uz Ziemassvētku eglīti Māmuļā, Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. 21.decembrī plkst.14.00 Merķeļa ielā 13, Rīgā. Priecīgus Ziemassvētkus, veselību, izturību fonda “Sibīrijas bērni” vārdā novēl Dzintra Geka.

2018. gada aktivitātes

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas katru gadu Latvijas Televīzijā tiek izrādītas filmas no sērijas Tālā zeme Sibīrija. Šogad 15. martā un 22. martā tika izrādītas dokumentālās filmas Tālā zeme Sibīrija 2 filmas par Krasnojarskas un Omskas apgabaliem un Evenkiju. Katru gadu rīkojam piemiņas konferenci, šogad 14. jūnijā tika sarīkota  piemiņas konference Prezidenta pilī un koncerti Vecās Svētās Ģertrūdes un Doma Baznīcā, jau 4 gadus rīkojam skolēnu zīmējumu un sacerējumu konkursus, šogad bijām ekspedīcijā uz Tālajiem Austrumiem. Top filmas par Blagoveščensku un Zeju-Sivakiem un tiek gatavota grāmata “Sibīrijas skola” , nākamgad plānojam doties ekspedīcija uz Noriļsku uz Šmita kalnu. Attēli Noriļskā pie Lamas ezera.  

Aicinam ziedot fonda aktivitātēm.

Nodibinājums “Fonds Sibīrijas bērni”

Reģ. Nr. 40008057169
 a/s SEB banka
 kods: UNLALV2X
 Konts EUR: LV47UNLA0002058469357
 Konts USD: LV68UNLA0002058469658
 

 Posted by at 10:01 pm
Nov 122018
 

Ilmārs Knaģis “Ne mēs tos laikus izdomājām“

Ilmārs Knaģis ir leģendārs vīrs, kuram nu jau aprit 92. gadi. Interesanta un vērtīga ir grāmatas pirmā daļa par 20. gs. 30. gadiem Latvijas mazpilsētā Jēkabpilī, par mazā zēna piedzīvojumiem pirmās brīvvalsts laikā. Grāmatas otrā daļa vēsta par Sibīrijas periodu. Trešā nodaļa atgriežas mūsdienās, kad Latvija atkal ir brīva. Ilmārs apraksta savas un likteņbiedru sajūtas, ko papildina ar informāciju par politisko, ekonomisko un kultūras situāciju valstī.
Grāmata būs vērtīgs ieguvums visām paaudzēm. Visi, kas pasūtīs papīra grāmatu, saņems grāmatu arī PDF formātā.

ilmars knagis knagis ilmars knagis there was such a time

Continue reading »

 Posted by at 12:21 pm
Nov 092018
 

 Kā mūs uzņēma Zejā un Sivakos- par to uzzināsiet otrajā filmā, kas tiks izrādīta Latvijas Televīzijā 2019. gada martā. Zejā apmeklējām Alda Krūmiņa vecātēva un vecāsmātes atdusas vietas aizaugušās kapsētās. Jānis Vanags brauca meklēt vecātēva kapu 59 kilometrā no Sivakiem.  Zejā dzimusi un kaimiņos Aldim dzīvojusi arī Silvija Skaldņeva, mūsu brauciena dalībniece. Visa viņas ģimene no izsūtījuma atgriezās. 

 Posted by at 2:04 pm
Nov 082018
 

 
Vai Ārija Blagoveščanenskā atradīs savas bērnības māju? To uzzināsiet filmā kas top un tiks izrādīta 2019. gada martā Latvijas Televīzijā. Šī gada ekspedīcijā uz Tālajiem austrumiem piedalījās dzimušie Amūras apgabalā un izsūtītie 1949.gadā. Blagoveščenskā meklējām māju Oktobra ielā 5, kur dzīvoja Ārija Kārkliņa un kaimiņos Zinta Gmizo, abas dzimušas izsūtījumā.  Kaimiņu mājas saimniece sākumā negribēja sarunāties, aizbildinājās,ka slikti izskatās, beigās tomēr ielaida pa vārtiem. Tikšanās izvērtās diskusijās par politiku, bērnību, Latviju un latviešiem. Latviešus joprojām piemin ar labu vārdu- mācēja kopt zemi un izaudzēt visu dzīvei nepieciešamo.

 Posted by at 4:00 pm