Grāmatas “Kur palika tēvi?” prezentācija Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī 22.martā, plkst. 14:00

Fonds “Sibīrijas bērni” rīko Dzintras Gekas-Vaskas nesen izdotās grāmatas “Kur palika tēvi?” prezentāciju Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī 2024. gada 22. martā, plkst. 14:00
Grāmata “Kur palika Tēvi?” ir fonda “Sibīrijas bērni” vairāku gadu darbs. Tajā iekļauts vēsturnieka Aināra Bambala pētījums par Gulaga nometnēm, uz  kurieni 1941.gadā tika izsūtīti latviešu vīrieši. Grāmatā ievietotas arī Jēkaba Graudiņa atmiņas par Vjatlagā piedzīvoto, vēsturnieka Vladislava Veremjova, Sodu izpildīšanas pārvaldes arhivāra, pētījums par Vjatlagā ieslodzītajiem latviešiem un Artūra Stradiņa Vjatlaga dienasgrāmata.
Šeit ir apkopotas 1941.gadā uz Sibīriju izsūtīto bērnu atmiņas par tēvu zaudējumu, ģimeņu un tēvu fotogrāfijas un mūsdienu bērnu izpratne par deportācijām zīmējumos un sacerējumos. Grāmatā ievietotas arī fotogrāfijas no fonda “Sibīrijas bērni” rīkotās ekspedīcijas uz Vjatlagu
un Solikamsku, uz kurieni 2011.gadā devās tie, kas bērnībā zaudēja tēvus.
Fonds demonstrēs dokumentālo filmu “Kur palika tēvi?” Grāmatas prezentācijas ietvaros notiks arī tikšanās ar grāmatas autori un filmas režisori Dzintru Geku-Vasku un vienu no filmas varonēm – Raitu Šustu (dzim. Niedru), kas dalīsies savās atmiņās, kā arī atbildēs uz auditoriju interesējošiem jautājumiem. Grāmatā un filmā varēs redzēt arī fragmentus, foto un atmiņu stāstus no Ventspils iedzīvotāju likteņstāstiem.
Interesentiem ieeja bez maksas

Ventspils muzejs un fonds ‘Sibīrijas bērni”

Grāmata “Kur palika tēvi?” pieejama no 19. decembra

Grāmata”Kur palika Tēvi?” ir fonda “Sibīrijas bērni” vairāku gadu darbs. Ar Aināra Bambala soda nometņu aprakstu, Jēkaba Graudiņa, Vladislava Veremjova atmiņām par Vjatlagu un Artūra Stradiņa Vjatlaga dienasgrāmatu, un 1941. gadā uz Sibīriju izsūtīto bērnu atmiņu mirkļiem, ģimeņu un tēvu fotogrāfijām un mūsdienu bērnu izpratne par deportācijām zīmējumos un sacerējumos. Arī fotogrāfijas no ekspedīcijas uz Vjatlagu un Solikamsku. Grāmatas pieejamas no 2023. gada 19. decembra, zvanot pa tel. 28743979 vai rakstot uz epastu sibirijasberni@gmail.com Grāmatu var pasūtīt internetā https://sibirijasberni.lv/shop/product/kur-palika-tevi-2 Grāmata ir 670 lpp. gara un ir kā turpinājums grāmatai “Mātes Sibīrijā”

 

Top jauna grāmata “Kur palika Tēvi?”

Fonds gatavo izdošanai jaunu grāmatu “Kur palika Tēvi?” Grāmatas atvēršana notiks 2023. gada 22. decembrī.  Grāmatā būs 670. lpp. un tā ir turpinājums grāmatai “Mātes Sibīrijā”. Grāmatas metiens būs ierobežots, lūdzu interesentus pasūtīt rakstot uz epastu sibirijasberni@gmail.com 

Continue reading “Top jauna grāmata “Kur palika Tēvi?””

Jauna grāmata “Mātes Sibīrijā” – mūžīgai piemiņai latviešu Mātēm.

“Fonds Sibīrijas bērni” izdevis jaunu grāmatu “Mātes Sibīrijā”. Grāmatā apkopotas intervijas ar 1941.gada 14.jūnijā izsūtītajām mātēm un viņu bērniem, apkopoti interviju fragmenti no 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto bērnu atmiņu stāstiem. 1941. gadā uz Sibīriju aizvestie bērni lūdza, lai kādreiz izdodu grāmatu par Mātēm. Latviešu sievietēm, kuras no pārticīgas dzīves, no labklāīgām mājām nokļuva Sibīrijas sādžās, netīrībā, šaurībā, badā, aukstumā. Šifona kleitās mātes gāja taigā zāģēt kokus, noskrandušām drēbēm vakarā atgriezās būdās. Mātes atdeva bērniem niecīgo maizes devu un nomira bada nāvē. 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēja 15 424 Latvijas iedzīvotājus. Deportācija lielā mērā ietekmēja sievietes – esot atšķirtām no saviem vīriem, uzņemoties visas rūpes par bērniem, vecākiem.Viņām ar visiem iespējamiem līdzekļiem bija jācīnās par fizisko izdzīvošanu, tālu prom no ierastās vides, jāaudzina bērni, jāspēj veidot ģimenes sajūtu, jāpārdzīvo daudzas fiziskās un morālās ciešanas – vīra, arī bērnu zaudējums. Psihologu pētījumi liecina, ka deportācijas radītās traumas atstāj pē

das un tiek pārmantotasarī nākamajā paaudzē.
1946. gadā, kad bērnus bāreņus drīkstēja sūtīt uz Latviju, dažas mātes izdarīja pašnāvību, lai bērni varētu atgriezties Dzimtenē. 2000. gadā, kad sākām meklēt un intervēt Sibīrijas bērnus, dažas mātes vēl satikām, šajā grāmatā ir viņu atmiņas. Visvairāk pārsteidza ciešanas, sāpes, kas bija pārdzīvotas un spēja

 to atcerēties bez rūgtuma un ļaunuma.

Pagājuši jau vairāk kā 80 gadi, atmiņas zūd, laiks skrien un skan mudinājumi to ātrāk aizmirst. Tad pēkšņi karš Ukrainā. Vēsture atkārtojas, atkal ir nogalināti tēvi, izpostītas ģimenes, deportēti bērni. Tāpēc ir vajadzīga šī grāmata. Lai mēs nekad neaizmirstu…
Mūžīga piemiņa latviešu Mātēm.”

Māra Eiduka (citāts no grāmatas) “Mamma gāja meža darbos, šo to ēdamu mums atstāja, bet gadījās, ka citi bērni mūsu ēdienu apēda. Es saslimu… Mēnesi, ejot uz darbu, mamma šausmās gaidīja, vai es būšu dzīva, kad viņa pārnāks no darba. Mamma teica – labāk, ja nelaime nāk nezinot, jo tā pārdzīvot ir šausmīgi. Es slimoju aiz bada”
Helēna Lakone (citāts no grāmatas): “Kad mani izsūtīja, man bija 34 gadi. Strādāju kolhozā, raku pagrabu. Tur bija vecākas sievas. Par daudz izraku zemi, trešajā dienā ar lāpstu strādāju tikai stūrī, biju slima. Gribēju nopelnīt. Mums deva maizes normu. Blakus atradās slimnīca, iegāju ārstēties. Mani izmeklēja. Es visa biju sapampusi. Nedrīkstēju vairs iet smagos darbos”
Margrieta Silenieks(Otaņķe) (citāts no grāmatas): “Mēs ticējām, ka ar vīriem būsim kopā.To, ka vīru nav, ieraudzījām, kad aizbraucām galā… Prasījām, protams, bet komunistiem bija sava atbilde – viņi nezinot, kur ir mūsu vīri.”

Grāmatas izdevējs “Fonds Sibīrijas bērni”, to var iegādāties pasūtot mājaslapā  https://sibirijasberni.lv/shop/product/mates-sibirija/  vai pa tel. 28647939, mēs sūtam arī pa pastu un uz mājām. Grāmatu var iegādāties arī uz vietas studijā Zaķusalā, LTV ēkā, tel. 28647939 vai 29273016.

Vairāk informācijas:
“Fonds Sibīrijas bērni”

Grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršanas videoieraksts

2021. gada 17. decembrī plkst.12.00 notika jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršana Okupācijas muzejā. Piedāvājam noskatīties šī pasākuma videoierakstu

Diskusija ar grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” varoņiem

13.martā plkst.14:00 uz Ķīpsalas izstāžu centra Lielās skatuves pasākuma “Latvijas Grāmatu izstāde 2022” ietvaros norisinājās diskusija ar jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” dalībniekiem. Diskusiju vadīja Dzintra Geka-Vaska (fonda vadītāja). Diskusijā piedalījās Juris Apsis, Jānis Ābele, Imants Bērziņš, Gunārs Opmanis, Kaspars Pūce, Astrīda Ruško, Marija Krūmiņa, Vija Ķērpe. 

This slideshow requires JavaScript.

Grāmatā “Sibīrijas bērni 1949” apkopoti 165 cilvēku dzīvesstāsti, kuri kā bērni 1949. gada 25. martā tika aizvesti uz Sibīriju. Grāmatā publicētas apgabalu kartes un apraksti, katrai intervijai pievienotas fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem. Grāmatu var iegādāties, pasūtot fonda mājaslapā www.sibirijasberni.lv vai zvanot pa telefonu nr. +371 28643979.

Latvijas Grāmatu izstādē 13. martā 14.00 Ķīpsalā grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” prezentācija

Latvijas Grāmatu izstādē 2022. ielūdzam uz grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” prezentāciju

No š.g. 11.līdz 13.martam fonds “Sibīrijas bērni” piedalīsies gada svarīgākajā grāmatu tirdzniecības pasākumā “Latvijas Grāmatu izstāde 2022”, kas norisināsies Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalas ielā 8, Rīgā.
13.martā (svētdien), plkst. 14:00 uz Lielās skatuves norisināsies tikšanās ar jaunās grāmatas "Sibīrijas bērni 1949" varoņiem uz Tomskas apgabalu izsūtītajiem Jāni Ābeli, Edmundu Būmani, Ivaru Kaļķi un uz Amūras apgabalu izsūtīto Kasparu Pūci. Diskusiju vadīs fonda
“Sibīrijas bērni” vadītāja Dzintra Geka-Vaska. Grāmatā „Sibīrijas bērni 1949” apkopoti 165 cilvēku dzīvesstāsti, kuri kā bērni 1949. gada 25. martā tika aizvesti uz Sibīriju. Grāmatā publicētas apgabalu kartes un apraksti, katrai intervijai pievienotas fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem.

This slideshow requires JavaScript.

Grāmata “Sibīrijas bērni 1949”. Okupantu dabu atpazīstam arī šodien (Elitas Veidmanes raksts, avots: Neatkarīgā Rīta Avīze) „Un tad sākās skola, man bija jāsāk mācīties. Septiņi gadi man palika septembrī. Mamma samācīja – „imja, famiļija”, – to zināju. Man prasa „otčestvo”. Es nezinu, kas tas tāds ir. Nu, kā sauc tēvu. Es saku – tēvs. Tā arī pierakstīja: „Tevovič”.” To atceras Kārlis Adata, kuru kopā ar ģimeni izsūtīja uz Tomskas apgabalu 1949. gada 25. martā. Vēl 164 cilvēku dzīvesstāsti ir lasāmi nesen iznākušajā grāmatā „Sibīrijas bērni 1949”. Skaudrs laiks, kas jāatceras šodien
un vienmēr.
Māra Apine (dzimusi Priedīte): „Atceros, nāku no skolas, 1949. gada 25. marts bija saulaina diena. Nāk pretim kaimiņiene un saka: ej nu atrāk uz māju, ka nepaņem mammu un tu nepaliec viena. Es domāju – ko tu jocīgas runas runā… Es sāku raudāt. Aizeju, pie mājas redzu, ka tur divi pajūgi, nežēlīgi rej suns. Mamma nervozi krāmē drēbes. Mammai bija Piebalgas tautastērps – kāzu tērps, skaista sakta. Paņēma līdzi. Mamma grib aiziet uz kūti, jo bija jāslauc govis, bija jādzimst teliņam, vajadzēja cept maizīti, mamma bija iekūrusi krāsni.
Vēl tagad acīs stāv, kā mīkla veļas pāri muldiņai. Duksītis skrien līdzi, to nošauj… Manī radās naids, sapratne, ka tie ir slikti cilvēki, ja var nošaut suni.”
Aija Gaile: „Kad nebija jāiet skolā un vecāku nebija mājās, – blakus bija upe, liela, skaista, un mēs pavadījām laiku pie tās. Vasaras tur bija siltas. Lielajai upei bija atteka un vidū pussala. Ja bija sadzīti baļķi, mēs pa baļķiem skrējām pāri uz lielo upi. Atceros, mamma bija darbā un
nezināja, ko mēs tur darām. Uz visām barakām bija tikai viena aka, un veļu mazgāt gāja uz upi. Un mamma bija ieraudzījusi, ka mēs, meitenes, paķeram viena otru aiz rokas un skrienam pa baļķiem, bet baļķi šūpojās. Viņai bija tik daudz prāta, ka viņa mani nesauca. Pēc
tam gan tika… Upe bija liela, starume bija spēcīga.” 
Dzidra Laģe: „Mēs palikām pēdējie, mūs aizveda vistālāk – 60 kilometrus aiz Kolpaševas, gandrīz mūžīgā sasaluma zeme, jo nākamā pilsēta jau bija mūžīgajā sasalumā. Tas bija 2. maijs, garmoškas spēlēja, par mums ņirgājās – fašisti atvesti. (..) Sādžā mūs novietoja. Bija istabiņas, un tajās istabiņās – ne jau pa ģimenei, bet pa divām, trim ģimenēm kopā. Mēs tikām istabiņā trīs ģimenes. Mums bija labi, mums bija istabiņas, kur palikt, bet tur bija izsūtītie krievi, un viņi bija izlikt taigā, pilnīgā taigā, starp kokiem. Tur bija tā – vai nu viņi cēla mājiņas, vai raka zemļankas. Tie, kuri tā darīja, palika dzīvi, bet bija arī tādi cilvēki, kuri gaidīja, domāja, ka kaut kas taču notiks, ka tā nevar būt, ka tādas represijas. Tie gan aizgāja bojā. Kā vēlāk stāstīja vietējie iedzīvotāji, ka atrastas tādas čupiņas – cilvēki sagāja kopā un nomira kopā…”
1949. gada 25. marta NKVD organizētajā akcijā ar nosaukumu „Krasta bangas” (Priboj – krieviski) no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. No Latvijas vien – 42 125 cilvēkus. Liela daļa bija bērni – „noziedznieki – tautas nodevēji”. Daudzi palika Sibīrijā, daudzi arī atgriezās Latvijā. Bet viņu bērnība bija nolaupīta, daudzi tika pārkrievoti, dzīve – salauzta… To nav iespējams piedot. Un tas ir jāatceras mūžīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka mums arī tagad ir jāzina, ko var sagaidīt no austrumu kaimiņa, kuram pat līdz šim brīdim nav miera. Šis austrumu kaimiņš, nespēdams tikt galā ar milzu teritoriju, ko pats ir sagrābis gadsimtu gaitā, grib sagrābt arvien vairāk. Okupantiem, kuri nejūt sātu, nekad nebūs gana, viņiem vajadzēs vēl un vēl. Stāstos, kurus izlasām nesen iznākušajā grāmatā, atpazīstam okupantu dabu, kas nav mainījusies arī šodien.
Lai atgādinātu vēsturi, kinorežisore Dzintra Geka 2000. gadā nodibināja fondu „Sibīrijas bērni”, sākotnēji sarīkojot emocionālu, sirsnīgu pasākumu – skolēnu sacerējumu konkursu par tēmu – „Izsūtītie”. Visus šos gadus nebija iespējams bez asarām lasīt skolēnu
sacerējumus, ko viņi rakstīja, balstīdamies uz savu radinieku atmiņām par Sibīriju. Tad radās arī skolēnu zīmējumu konkurss. Tad tika uzņemtas filmas, kuru galvenie varoņi bija deportētie latvieši un Sibīrija. Tad tika izdotas grāmatas par Sibīrijas bērniem.
Tas viss ir vajadzīgs, lai piemiņa dzīvotu tālāk, jo Sibīrijas bērni, kas šodien vairs nav bērni, aiziet Mūžībā… Tāpēc piemiņa jāglabā nākamajām paaudzēm – viņu bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem. Un ne tikai piemiņa vien: šīs atmiņas ir brīdinājums šodien.
Annija Bērziņa, skolniece, mūsdienas: „Skolotāja vēstures stundā uzdod jautājumu: kāpēc jāzina savas valsts vēsture? Daži atbild, lai varētu nokārtot vēstures eksāmenu vai uzrakstīt nākamo pārbaudes darbu. Citi spītīgi klusē. Bet vēsture ir kas vairāk. Vēsture vieno tautu, un
tajā var rast atbildes uz mūsdienu problēmām. Vēsture var būt skaista, var būt graujoša un sāpīga. Kā nedzīstoša brūce tā atgādina par uzvarām, pāridarījumiem un noziegumiem. Un
pats lielākais noziegums no visiem – brīvības un dzīvības atņemšana.”
***
Grāmatu var iegādāties, pasūtot fonda mājaslapā www.sibirijasberni.lv vai zvanot pa telefonu nr. +371 28643979.

Sibīrijas bērni

17. decembrī plkst.12.00 grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršana Okupācijas muzejā un eglīte Latviešu biedrības namā

Mīļie draugi!

Jūs esiet laipni aicināti un mīli gaidīti š.g.17. decembrī plkst.12.00 uz jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršanu Okupācijas muzejā, Strēlnieku laukumā un plkst. 14.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē uz Sibīrijas bērnu Ziemassvētku sarīkojumu “Ziemassvētku stāsti”. Ieeja tikai ar vakcinācijas sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.
Ar cieņu, Dzintra. 

Iznākusi grāmata “Sibīrijas bērni 1949”

Iznākusi grāmata “Sibīrijas bērni 1949”, tajā apkopoti 165 cilvēku dzīvesstāsti, kuri kā bērni 1949. gada 25. martā tika aizvesti uz Sibīriju. Grāmatā publicētas apgabalu kartes,apraksti un katrai intervijai pievienotas fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem. Grāmatu var iegādāties šeit >> https://sibirijasberni.lv/shop/product/sibirijas-berni-1949/ vai zvanot pa telefonu +371 28643979.

Continue reading “Iznākusi grāmata “Sibīrijas bērni 1949””

Armīns Lejiņš “Kā latvieši kino taisīja” un “Uzdanco, tev vēstulīte!”

Fonds piedāvā jaunu grāmatu 2 sējumos. Armīns Lejiņš “Kā latvieši kino taisīja” un “Uzdanco, tev vēstulīte!”

Grāmatas izdevējs ir fonds “Sibīrijas bērni”, to var iegādāties pasūtot fonda mājas lapā www.sibirijasberni.lv, mēs piesūtam arī pa pastu vai uz mājām.
Grāmatu var iegādāties arī uz vietas studijā Zaķusalā, LTV ēkā, tel. 28647939 vai 29273016, nemaksājot par piegādi. 
Pie izdevēja katrs sējums maksā 13 eiro, abi sējumi kopā 25 eiro.  Grāmata būs nopērkama J.Rozes grāmatnīcās, taču būs liela cenas starpība.
Ar cieņu, Dzintra.

“Kā latvieši kino taisīja”

Sastādītājs Agris Redovičs. 536 lpp.

Armīns L. no pilsētiņas V pie likteņupes G

Continue reading “Armīns Lejiņš “Kā latvieši kino taisīja” un “Uzdanco, tev vēstulīte!””