Nov 082018
 

 
Vai Ārija Blagoveščanenskā atradīs savas bērnības māju? To uzzināsiet filmā kas top un tiks izrādīta 2019. gada martā Latvijas Televīzijā. Šī gada ekspedīcijā uz Tālajiem austrumiem piedalījās dzimušie Amūras apgabalā un izsūtītie 1949.gadā. Blagoveščenskā meklējām māju Oktobra ielā 5, kur dzīvoja Ārija Kārkliņa un kaimiņos Zinta Gmizo, abas dzimušas izsūtījumā.  Kaimiņu mājas saimniece sākumā negribēja sarunāties, aizbildinājās,ka slikti izskatās, beigās tomēr ielaida pa vārtiem. Tikšanās izvērtās diskusijās par politiku, bērnību, Latviju un latviešiem. Latviešus joprojām piemin ar labu vārdu- mācēja kopt zemi un izaudzēt visu dzīvei nepieciešamo.

 Posted by at 4:00 pm
Aug 132018
 

Šī gada ekspedīcijā uz Tālajiem austrumiem piedalījā dzimušie Amūras apgabalā vai izsūtītie 1949.gadā. Blagoveščenskā meklējām māju Oktobra ielā 5,kur dzīvoja Ārija Kārkliņa un kaimiņos Zinta Gmizo,abas dzimušas izsūtījumā. Mājas saimniece negribēja sarunāties, aizbildinājās,k a slikti izskatās, beigās tomēr ielaida pa vārtiem. Tikšanās izvērtās diskusijās par politiku, bērnību, Latviju un latviešiem. Latviešus joprojām piemin ar labu vārdu- mācēja kopt zemi, izaudzēt visu dzīvei nepieciešamo. Zejā apmeklējām Alda Krūmiņa vecātēva un vecāsmātes atdusas vietas aizaugušās kapsētās. Zejā dzimusi un kaimiņos Aldim dzīvojusi arī Silvija Skaldņeva, mūsu brauciena dalībniece, visa viņas ģimene no izsūtījuma atgriezās. Anna Gaigule tika izsūtīta 4 gadu vecumā, Jānis Vanags brauca meklēt vecātēva kapu 59 kilometrā no Sivakiem. Vladivostokā kara laikā nokļuva 1941. gada izsūtītie, vajadzēja zvejot zivis, frontei gādāt pārtiku. Uz Kamčatku nevienu neizsūtīja, sibīrijas bērni tur aizbrauca, lai nopelnītu, pirms atgriezties Latvijā.

 Posted by at 12:30 pm
Apr 042018
 

2018. gada martā bijām Tomskas apgabalā Dvinkā un Tjuhtetā. Filmējām vietas, kur bija izsūtīts mākslinieks Ilmārs Blumbergs ar ģimeni. Filmu plānojam pabeigt 2019. gadā.

 

Continue reading »

 Posted by at 12:42 pm
Dec 072017
 

2017.gada fonda «Sibīrijas bērni» organizētajā braucienā uz Sibīriju piedalījās arī Harijs Ešenvalds – Sibīrijas bērns, izsūtīts 1941.gada 14.jūnijā ar visu ģimeni. Saldus stacijā ģimeni nošķīra no tēta, kur virieši bija citā vagonā, mammas ar bērniem citā. Kopā ar mammu un brāli, Harijs tika izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu, Malaja-Kamalā.
1946.gada Hariju kopā ar brāli atgādāja uz Latviju.

Turpinājums sekos…

 Posted by at 9:22 pm
Aug 122016
 

2006.gadā Ilmārs Knaģis ierosināja, ka jābrauc uz izsūtījuma vietām, kur 1941.gada deportācijā uz Sibīriju aizveda mātes ar bērniem, vecvecākus.

????????????????????????????????????Daudzi no viņiem Latvijā neatgriezās, palika mūžīgajā sasalumā, purvos un taigā.
Mūsu pienākums ir viņus apmeklēt, aizvest krustus un piemiņas zīmes, atstāt piemiņas plāksnes muzejos, kur vietējā vara to atļauj.
Esam bijuši tālajos Ziemeļos, kur Jeņisejas klinšainajos krastos un bezgalīgajā tundrā izdzisa latviešu dzīvības, tālajos austrumos, kur Amūras apgabalā 1949.gadā aizveda tūkstošiem ģimeņu, arī 10 mēnešus veco Kasparu Pūci ar māti, Kolimas apgabalā un Magadanā, kur piedzima aktieri brāļi Vilsoni, Krasnojarskas apgabalā, kur Taišetas lēģeros mira tēvi, bet sādžās mātes ar bērniem parakstījās par izsūtījumu uz mūžu. Mēs bijām arī Vjatlagā un Soļikamskā, no kurienes atgriezās vien katrs desmitais.
Esam veidojuši filmas, kuras rādītas Latvijas televīzijā, dāvātas skolām un pašvaldībām, tulkotas angļu, krievu, vācu valodās, izrādītas Eiropā, Amerikā, Kanādā, Krievijā.
Pa šiem 10 gadiem braukt gribētāji kļūst arvien vairāk. Šogad maršrutā Rīga-Maskava-Tomska-Asino-Turuntajeva-Romanovka-Baturino-Belij Jar-Kolpaševa-Togura-Inkino-Kargasoka-Novokorotkino-Kolbinka-Kņazevka-Tomska-Miski-Meždurečenska-Bijska-Barnaula-Maskava-Rīga devās 35 cilvēki.
Continue reading »

 Posted by at 4:58 pm
Mar 252015
 

Pagājušā gada maijā devāmies uz Kazahstānu, lai filmētu Karagandas un Žezkazganas gulaga nometņu vietās, kur bijuši ieslodzīti vairāk nekā 1000 latviešu – leģionāri un nacionālie partizāni. Pirms 60 gadiem, 1954.gada 16.maijā Kengirā notika ieslodzīto sacelšanās, kuru nežēlīgi apspieda. Vīriešu un sieviešu nometnes apvienojās, noturējās 40 dienas, tad ar tankiem brauca pāri cilvēkiem, upuru skaits tiek rēķināts ap 600, precīzi skaitļi nav zināmi. Latvijas radio žurnālists un mūziķis Zigfrīds Muktupāvels meklēja sava tēva brāļa Zigfrīda Muktupāvela atdusas vietu, Zigfrīda tēvs nosauca dēlu brāļa vārdā. Tālu prom no apdzīvotām vietām, stepē atradām mazu kapsētu. Balta, dedzinoša saule pār latvieša atdusas vietu un susļiku alas visapkārt. Tādas ir Staļina represiju liecības. “Alžir” nometnes vietā iekārtots muzejs, tur bijušas ieslodzītas 112 Latvijas sievietes. Braucienā piedalījās nometnēs cietušo pēcnācēji, mācītājs Guntis Kalme, ALAs informācijas nozares vadītāja Taira Zoldnere, Latvijas avīzes žurnāliste Ilze Pētersone. Doļinkas muzejā tika novietota piemiņas plāksne Latvijas tēviem. Esam iecerējuši veidot filmas “Kur palika tēvi?” turpinājumu par Vorkutas un Kazahstanas nometnēm. Lasiet: http://www.la.lv/kapaplaksne-stepe-latvietim/

 Posted by at 5:21 pm