admin

Feb 232016
 

Tuvojas 25.marts, kad pirms 67 gadiem deportācijas rezultātā cieta 42 125 Latvijas iedzīvotāji.

Pieminot 1949.gada 25.marta deportāciju, Latvijas kultūras centros tiks izrādītas mūsu studijas dokumentālās filmas no sērijas “Tālā zeme Sibīrija”. Tikties ar skatītājiem dosies filmu varoņi – Kaspars Pūce, Anna Gaigule, Māra Grāvele, režisore Dzintra Geka, operators Aivars Lubānietis.

Filmas no 21.- 25.martam tiks izrādītas Madonā, Siguldā, Tukumā, Jūrmalā, Alojā, Džūkstē, Slampē, Kaunatā, Baldonē, Priekulē un Nautrēnos. Tiekamies filmu seansos!!

 Posted by at 3:30 pm
Nov 262015
 
Tumbputnini

Filmas plakāts A1

Dzintras Gekas dokumentālo filmu “Dieva putniņi” (“God’s Lost Sparrows”) var iegādāties Zaķusalas krastmalā 3, Rīgā, iepriekš zvanot uz tel.26598498 (Baiba) vai rakstot uz sibirijasberni@gmail.com

Jaunās filmas “Dieva putniņi” (“God’s Lost Sparrows”) DVD pieejami latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā. DVD cena 10 EUR.

II pasaules kara beigu posmā, kad kļuva skaidrs, ka Latviju atkal ieņems Padomju armija, apmēram 150 000 devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tie bija dažādu profesiju pārstāvji – lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi, valstsvīri, radošā inteliģence, darba cilvēki, kas jau bija izbaudījuši „baigā gada” nedienas. Gandrīz miljons cilvēku no Austrumeiropas zemēm glābās no padomju režīma. Arī latvieši, kas sevi Continue reading »

Okt 062015
 

2015.gada jūnijā režisores Dzintras Gekas filmēšanas grupa Arhangeļskas apgabala Solovkos, vietā, kur bija represēti arī latvieši.
Соловки место, где вместе с другими народами страдали и латыши. Съемочная группа из Латвии июнь 2015 года. Режиссер Дзинтра Гека

 Posted by at 7:22 am
Jul 202015
 

Noslēdzies sacerējumu konkurs.

Paldies visiem, kas piedalījās!  Visus sacerējumus var izlasīt šeit >>>

Laureātu saraksts.

1. grupa

  1. vieta – Madara Renāte Kārkliņa
  2. vieta – Rūdis Rūdolfs Černaglazovs
  3. vieta – Katrīna Kalvīte

2.grupa

  1. vieta – Anna Līva un Krišjānis Knodzes
  2. vieta – Justīne Ozoliņa
  3. vieta – Kārlis Grunte

3.grupa

  1. vieta – Dita Poševa
  2. vieta – Amanda Zariņa
  3. vieta – Aksels Roberts Zirnis

Speciālbalva – Ēriks Daniels Baltalksnis
Speciālbalva – Mārcis Kārkliņš Speciālbalva – Tatjana Vasiljeva
Speciālbalva – Zane Krūmiņa
Apsveicam!!!   Visus sacerējumus var izlasīt šeit >>>

 Posted by at 3:41 pm
Jūn 262015
 

2015. gada 14. jūnijā Melngalvju namā notika ikgadējā piemiņas konference “1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI” un koncerts “AIZVESTAJIEM”.

Konferencē piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, vēsturnieki Konstantīns Pupurs un Guntis Kalme, Sibīrijas bērni un viņu mazbērni. Konferences laikā tiks apbalvoti skolēnu sacerējumu konkursa “Sibīrijas bērni” labāko darbu autori un notika darbu lasījumi. Konferences laikā bija apskatāma ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” un bērnu zīmējumu konkursu labākie darbi.

Pirmo reizi 14.jūnija piemiņas koncertam tika pasūtināts skaņdarbs komponistam Uģim Prauliņam. Skaņdarbu “Nesalauztie”, Pētera Vaska, Arvo Perta un citu komponistu skaņdarbus varēja noklausīties koncertā “Aizvestajiem”, kurā piedalījās Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un Sinfonietta Rīga stīgu ansamblis.   

 Posted by at 10:06 pm
Jan 212015
 

 


Pagājušā gada beigās dokumentālā filma “Tālā zeme Sibīrija” saņēma balvu Zelta vilnis kā veiksmīgākais dokumentālās filmas projekts 2013./2014.sezonā.
Filma 8 sērijās bija skatāma LTV1 sākot no 2014.gada 25.marta.  Filmas DVD iespējams iegādāties pie mums, zvanot pa tel.26598498.
Lasiet vairāk
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/169455/balvas-zelta-vilnis-parsteigumi-ugunsgreks-gazts-no-trona-degpunkta—kaitinosakais
 

 Posted by at 2:52 pm
Jan 212015
 

 

 Posted by at 2:48 pm
Sep 122014
 

 Armīns Lejiņš

LATVIEŠU BAIGAIS GADS KRIEVIJĀ

Recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu

„Stacija Latvieši 1937”

„Stacija Latvieši” – viena no iedarbīgākajām un meistarīgāk izveidotajām režisores Dzintras Gekas Sibīrijas cikla filmām. Gan stāstījuma dramaturģijas, gan emocionālā piepildījuma ziņā – dramatiski nospriegots kino darbs. Ar arhīvu materiālu, kino, foto, audio dokumentu skaudro nežēlību, ar pētnieciskā filmēšanā iegūto aculiecinieku liecinājumu nepastarpināto tiešumu atklāta tās 1937., 1938. gada lielās traģēdijas kopaina, kurā savijas Krievijā, Padomju Savienībā, dzīvojušo latviešu atsevišķie likteņi. Kā vēstīts vēstures faktu ziņā izsmeļošajā, maksimāli lakoniskajā, koncentrētajā filmas verbālajā daļā, subtitros, aizkadra lasījumā, — „… Padomju Savienībā bija saskaitīti 151410 latvieši… Kopumā… vismaz 372 latviešu kolonijas ar 12000 saimniecībām”.

Tāpat kā citās režisores filmās par NKVD deportētajiem, apcietinātajiem, nošautajiem cilvēkiem, arī šajā — aculiecinieku stāstījumos allaž tiek atgādināts, ka latviešu smagie likteņi piedzīvoti reizē un kopā ar citu, īpaši Baltijas tautu, pārstāvjiem. „Melnā Berta brauca pa mūsu sādžu … visus savāca, latviešus, igauņus, krievus… neviens neatgriezās”, filmā min Gaļina Strazdiņa no Kemerovas.

Stāstot par Staļina režīma nomocītajiem, nošautajiem Krievijas latviešu māksliniekiem, skolotājiem, žurnālistiem, rakstniekiem, aktieriem, panākts dziļš dramatiskais, varētu pat teikt, idejiskais kontrasts. Vienā pusē — mazas tautas gaišāko prātu pārstāvji, kas rūpējas par savu ļaužu Continue reading »

 Posted by at 8:41 am
Sep 122014
 

Armīns Lejiņš

TĀM MĀTĒM UN BĒRNIEM …

Recenzija par

Dzintras Gekas dokumentālo filmu  „Piemini Sibīriju”

Šīs režisores Dzintras Gekas Sibīrijas cikla filmas galvenā tēma ir – aicinājums atcerēties un turēt atmiņā pagājušā gadsimta 40.-to gadu baisajos apstākļos zudušo tautas daļu. Pati filma jau ir izveidota kā savdabīga, kinematogrāfiski izteiksmīga „piemiņas zīme” – tām mātēm un bērniem, kas gāja bojā izsūtījumā Sibīrijā, ledainajos Ziemeļos. Tāda „zīme” pat burtiskā izpratnē ir atrodama šajā filmā. Vairāki kino kadri sākumā, vidus daļā un filmas beigu posmā ir pārvērsti par sava veida „piemiņas plāksnēm”. Pār attēlu slīd 1941.gada 14,jūnijā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju, dažādu tautību cilvēku, vārdu un uzvārdu slejas. Šis it kā elementārais, tīri tehniskais paņēmiens liek gandrīz fiziski izjust, cik daudz salauztu, sagandētu dzīvju – saraksts tik garš, šķiet, tam nekad nebūs gala. Tā ir filmas skatītāja pirmā emocionālā atsauce uz autoru aicinājumu būt sirdī atvērtam pret likteņa atstātajām zīmēm – piemiņas vietām, atmiņu stāstiem. Continue reading »

 Posted by at 8:22 am