Apraksts
Dzintra Geka
Šalom, Sibīrija!
1941. un 1949. gadā no Latvijas uz Sibīriju aizvesto ebreju atmiņas.
Intervēja: Aivars Lubānietis un Dzintra Geka
Redaktori: Irēna Pārupe, Liveta Sprūde, Baiba Kazule, Dzintra Geka, Žanna Ezīte
Izdevējs: Fonds “Sibīrijas bērni”
658 lpp. 2020 g.
Grāmata tapusi ar Fonda “Uniting History” atbalstu. https://www.unitinghistory.com/
Ir apbrīnojami, cik daudzi cilvēki, izgājuši cauri neiedomājamām grūtībām un pārbaudījumiem, ir spējuši saglabāt cerīgu skatu uz dzīvi, ir pārdzīvojumos kaldinājuši spēcīgu raksturu un gribasspēku, ir varējuši pārdzīvot, panākot sekmes, un neļauties, lai rētas tos nomāktu, bet gan veltīt savus spēkus, lai brūces pārvērstos stiprumā, cerībā un pulsējošā sirds gaismas starā. Mums visiem, katram savā veidā, ir bijis jāatnāk mājās uz neatkarību atguvušo Latviju. Šodienas pienākums un atbildība ir turpināt aktīvu dzīves stāstu vākšanas darbu – tas nepieciešams ne tikai vēsturei, bet arī tam, lai mūsu tauta, dziļi viens otru uzklausot un izprotot, turpinātu vienotības tilta stiprināšanu. Cilvēku dzīves stāsti un raksturi veido tautas dvēseli un sirdsapziņu. Lai arī tik ļoti izkaisīti pasaulē, bet viņus visus vieno Latvija. Tautas dzīves stāsti veido tiltu, pa kuru visi var atnākt mājās. Latvijā.
Vaira Vīķe–Freiberga
Valsts prezidente (1999–2007)
Skaita ziņā otra lielākā tauta, kas cieta 1941. gada deportācijā, ir ebreji. Tie, kuri izglābās, atgriezās Latvijā, bet viņu tuvinieki bija iznīcināti 2. Pasaules kara laikā. 70. gados lielākajai daļai izdevās izbraukt uz Izraēlu. Mēs intervējām Sibīrijas bērnus arī tur. Esam intervējuši 670 cilvēkus Latvijā, Krievijā, Izraēlā, Amerikā. Esam saņēmuši daudz gaismas, mīlestības un cerības apliecinājumus mūsu Latvijas nākotnei. Gribam to nodot nākamajam paaudzēm.
Dzintra Geka,
Fonda «Sibīrijas bērni» dibinātāja
Citāti:
Irēne Borde
Protams, tas bija milzīgs šoks. Preču vagoni jau stāvēja sagatavoti, tie, manuprāt, bija tādi vagoni, kādos parasti pārvadāja lopus.
Leo Berlins
Mums paziņoja, ka ērtību dēļ vīriešus liks citā vagonā, bet sievietes un bērnus– atsevišķi. Solīja, ka galā būsim kopā. Tas bija pēdējais brīdis, kad redzēju savu tēvu
Ida Blumenau
Tas bija kaut kas šausmīgs! Tas bija lopu vagons. Bija iztaisītas nāras un,atvainojos, kaste tualetes vietā.
Joahims Brauns
Ar smago mašīnu mūs aizveda vai nu uz preču staciju, vai uz Zasulauku, tik precīzi neatceros. Sagrūda lopu vagonos.
Mihails Šomers
Mans vectētiņš, saprotot, ka viņus nošķirs uz ilgu laiku vai pat uz mūžu, atdeva manam tēvam visu naudu, kas viņam bija…
Simons Viņņiks
Bija tādas šausmīgas lietas, daudz briesmīgāk, nekā rāda par koncentrācijas nometnēm…
Armin –
The book is interesting and I really like the idea that it is translated into three languages. I read this in English language and that is where it lost 2 stars from the review. There are just too many grammatical errors and typos. For the book of this price it should have been more polished in proofreading.
Giors –
Very good book, inspiring, I am touched!