{"id":2923,"date":"2020-03-24T15:21:08","date_gmt":"2020-03-24T15:21:08","guid":{"rendered":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/?p=2923"},"modified":"2020-03-24T15:21:12","modified_gmt":"2020-03-24T15:21:12","slug":"atminas-par-1949-gada-25-marta-izsutisanu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/jaunumi\/atminas-par-1949-gada-25-marta-izsutisanu\/","title":{"rendered":"Atmi\u0146as par 1949. gada 25. marta izs\u016bt\u012b\u0161anu"},"content":{"rendered":"\n<p>1949. gad\u0101 s\u0101ka dibin\u0101t kolhozus, un tad notika otra izs\u016bt\u012b\u0161ana. M\u0113s ar\u012b sl\u0113p\u0101mies, jo vecmamma dom\u0101ja, ka m\u016bs izs\u016bt\u012bs. M\u0113s aizbrauc\u0101m, tur bija veikals, pagastm\u0101ja. Vecmamma satika ciema priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju, kur\u0161 vi\u0146ai teica: \u201cSarakst\u0101 j\u016bs neesat!\u201d Vecmamma bija ener\u0123iska, vi\u0146ai bija daudz pazi\u0146u, bet vi\u0146a tik un t\u0101 baid\u012bj\u0101s. M\u0113s bij\u0101m sapakoju\u0161i manti\u0146as. Mums bija neliela piena m\u0101ji\u0146a, gul\u0113j\u0101m tur, bija bail, ka neizs\u016bta otrreiz.\u00a0<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vaira \u0100dama (tagad Getli\u0146a)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image size-large\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"2560\" height=\"1707\" data-attachment-id=\"2925\" data-permalink=\"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/jaunumi\/atminas-par-1949-gada-25-marta-izsutisanu\/attachment\/dzintra-ar-plaksni\/\" data-orig-file=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?fit=2560%2C1707&amp;ssl=1\" data-orig-size=\"2560,1707\" data-comments-opened=\"1\" data-image-meta=\"{&quot;aperture&quot;:&quot;5&quot;,&quot;credit&quot;:&quot;&quot;,&quot;camera&quot;:&quot;Canon EOS 450D&quot;,&quot;caption&quot;:&quot;&quot;,&quot;created_timestamp&quot;:&quot;1280822105&quot;,&quot;copyright&quot;:&quot;&quot;,&quot;focal_length&quot;:&quot;18&quot;,&quot;iso&quot;:&quot;200&quot;,&quot;shutter_speed&quot;:&quot;0.005&quot;,&quot;title&quot;:&quot;&quot;,&quot;orientation&quot;:&quot;1&quot;}\" data-image-title=\"Dzintra-ar-plaksni\" data-image-description=\"\" data-image-caption=\"\" data-medium-file=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?fit=300%2C200&amp;ssl=1\" data-large-file=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?fit=840%2C560&amp;ssl=1\" src=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?fit=695%2C464&amp;ssl=1\" alt=\"\" class=\"wp-image-2925\" srcset=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?w=2560&amp;ssl=1 2560w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?resize=300%2C200&amp;ssl=1 300w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?resize=1024%2C683&amp;ssl=1 1024w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?resize=768%2C512&amp;ssl=1 768w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?resize=1536%2C1024&amp;ssl=1 1536w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?resize=2048%2C1365&amp;ssl=1 2048w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Dzintra-ar-plaksni-scaled.jpg?w=1680&amp;ssl=1 1680w\" sizes=\"auto, (max-width: 709px) 85vw, (max-width: 909px) 67vw, (max-width: 1362px) 62vw, 840px\" \/><\/figure>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Jaun\u0101kais br\u0101lis ar m\u0101ti un t\u0113vu, l\u0113\u0123er\u012b gal\u012bgi izdilu\u0161u, atbrauca 1946. gad\u0101. Es piepras\u012bju zemi, dab\u016bju 15 ha, saimniekoju. T\u0113vu iev\u0113l\u0113ja par kolhoza priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju. Br\u0101lis (1947. gad\u0101) un es (1948. gad\u0101) iest\u0101j\u0101mies Kazdangas tehnikum\u0101. M\u0101c\u012bjos par agronomu. Pien\u0101ca 1949. gada marts, un m\u016bs abus no skolas pa\u0146\u0113ma, lai atkal izs\u016bt\u012btu par it k\u0101 nelikum\u012bgu atgrie\u0161anos dzimten\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p>Daudzos cietumos izs\u0113d\u0113j\u0101mies. Ta\u010du tik\u0101m kop\u0101 visa \u0123imene. M\u016bs&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>aizs\u016bt\u012bja uz Turhansku \u2013 uz gal\u0113jiem Zieme\u013ciem, kur galvenok\u0101rt bija tikai mednieku un zvejnieku kolhozi. Mums laim\u0113j\u0101s, jo tik\u0101m atst\u0101ti darb\u0101 rajona centr\u0101 \u2013 izm\u0113\u0123in\u0101jumu stacij\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Edv\u012bns \u0100bele<\/strong><\/p>\n\n\n\n<!--more-->\n\n\n\n<p>1949. gada mart\u0101 no m\u016bsu klases pa\u0146\u0113ma da\u017eus cilv\u0113kus, bet 1949. gada ruden\u012b apcietin\u0101ja mammu un ielika Ventspils cietum\u0101. Janv\u0101r\u012b p\u0101rveda uz R\u012bgu, uz p\u0101rs\u016bt\u012b\u0161anas cietumu. Ar\u012b man janv\u0101ra s\u0101kum\u0101 atn\u0101ca paka\u013c \u2013 biju skol\u0101, m\u0101c\u012bjos 11. klas\u0113. Atn\u0101ca &#8220;slavens \u010dekists&#8221; J\u0101nis Dzintars, pa\u0146\u0113ma no skolas (labi v\u0113l, ka at\u013c\u0101va aiziet uz m\u0101j\u0101m) un ielika Ventspils cietum\u0101.\u00a0<\/p>\n\n\n\n<p>Teica, ka m\u0113s esam neleg\u0101li atb\u0113gu\u0161i uz m\u0101j\u0101m, un mani s\u016bt\u012b\u0161ot pie mammas. Aizs\u016bt\u012bja ar\u012b&#8230; Vispirms bija Ventspils cietums (sabiju k\u0101du ned\u0113\u013cu), tad restots vagons, ar ko aizveda l\u012bdz Maskavai. Tur ar &#8220;Melno Bertu&#8221; \u2013 uz Butirkiem, tad atkal vilciens uz Kuibi\u0161evu un p\u0101rs\u016bt\u012b\u0161anas cietumu. Tas bija vienk\u0101r\u0161i \u0161ausm\u012bgs \u2013 vecs zirgu stallis ar l\u0101v\u0101m. Zup\u0101 peld\u0113ja k\u0101postu lapas un zivju galvas. V\u0113l\u0101k satik\u0101m citus kameras biedrus \u2013 vi\u0146i st\u0101st\u012bja, ka n\u0101kamaj\u0101 nakt\u012b p\u0113c m\u016bsu aizve\u0161anas <em>zeki<\/em> (krimin\u0101lnoziedznieki) izlauzu\u0161i sienu un iebruku\u0161i sievie\u0161u pus\u0113: tas esot bijis \u0161ausm\u012bgi, turkl\u0101t sargi&nbsp; nevar\u0113ju\u0161i ar noziedzniekiem tikt gal\u0101. Paldies Dievam, mums tas g\u0101ja secen.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>N\u0101ko\u0161ais p\u0101rs\u016bt\u012b\u0161anas cietums bija Krasnojarsk\u0101 \u2013 liels, vecs, \u0161ausm\u012bgs. Tur biju gandr\u012bz vien\u0101 laik\u0101 ar mammu. P\u0113c tam \u2013 v\u0113l vair\u0101k uz austrumiem \u2013 Kanskas cietums, kur mani notur\u0113ja veselu m\u0113nesi vien\u0101 kamer\u0101 ar zag\u013ciem.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Beidzot \u2013 marta beig\u0101s \u2013 mani aizveda uz Abanas rajona Baikanas ciemu. T\u0101 bija maza s\u0101d\u017ea taig\u0101 ar vienu ielu. Mums iedeva mazu m\u0101ji\u0146u, kur\u0101 dz\u012bvoj\u0101m kop\u0101 \u010detras \u0123imenes: St\u016br\u012b\u0161i (vecs onkulis un tanti\u0146a), viena jauna meitene (ar\u012b otrreiz izs\u016bt\u012bt\u0101, Br\u012bvnieki no Ventspils un m\u0113s.<\/p>\n\n\n\n<p>G\u0101ju me\u017e\u0101 v\u0101kt sve\u0137us. Mammu darb\u0101 nedzina, jo iet pa taigu ar smagu sve\u0137u spaini rok\u0101 ir \u013coti gr\u016bti. Tad v\u0113l t\u0101s bailes no l\u0101\u010diem! Es vienu l\u0101ci pat redz\u0113ju \u2013 ar mani bija saimnieka suns, un tas s\u0101ka ska\u013ci riet. Taiga ir skaista tikai maij\u0101, tad viss zied, nav odu un <em>mo\u0161ku<\/em>, v\u0113l\u0101k &#8220;t\u012bkls<em>&#8221; <\/em>priek\u0161\u0101 sejai, un tu nek\u0101 neredzi.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Zigr\u012bda Audze<\/strong><\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image size-large\"><img data-recalc-dims=\"1\" loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"840\" height=\"630\" data-attachment-id=\"2924\" data-permalink=\"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/jaunumi\/atminas-par-1949-gada-25-marta-izsutisanu\/attachment\/surmogs-4\/\" data-orig-file=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?fit=2560%2C1920&amp;ssl=1\" data-orig-size=\"2560,1920\" data-comments-opened=\"1\" data-image-meta=\"{&quot;aperture&quot;:&quot;4&quot;,&quot;credit&quot;:&quot;&quot;,&quot;camera&quot;:&quot;Canon PowerShot G10&quot;,&quot;caption&quot;:&quot;&quot;,&quot;created_timestamp&quot;:&quot;1348043957&quot;,&quot;copyright&quot;:&quot;&quot;,&quot;focal_length&quot;:&quot;6.1&quot;,&quot;iso&quot;:&quot;80&quot;,&quot;shutter_speed&quot;:&quot;0.008&quot;,&quot;title&quot;:&quot;&quot;,&quot;orientation&quot;:&quot;1&quot;}\" data-image-title=\"Surmogs 4\" data-image-description=\"\" data-image-caption=\"\" data-medium-file=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?fit=300%2C225&amp;ssl=1\" data-large-file=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?fit=840%2C630&amp;ssl=1\" src=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-1024x768.jpg?resize=840%2C630&#038;ssl=1\" alt=\"\" class=\"wp-image-2924\" srcset=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?resize=1024%2C768&amp;ssl=1 1024w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?resize=300%2C225&amp;ssl=1 300w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?resize=768%2C576&amp;ssl=1 768w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?resize=1536%2C1152&amp;ssl=1 1536w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?resize=2048%2C1536&amp;ssl=1 2048w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?w=1680&amp;ssl=1 1680w, https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?w=2520&amp;ssl=1 2520w\" sizes=\"auto, (max-width: 709px) 85vw, (max-width: 909px) 67vw, (max-width: 1362px) 62vw, 840px\" \/><\/figure>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Ja nemaldos, ap 1947. gadu patva\u013c\u012bgi no Sib\u012brijas m\u0101j\u0101m atbrauca mamma. S\u0101ka str\u0101d\u0101t Stendes selekcijas stacij\u0101 par tehni\u0137i. Darb\u0101 vi\u0146ai veic\u0101s, un viet\u0113jie varasv\u012bri, \u013coti labi mana vect\u0113va pazi\u0146as, vis\u0101di cent\u0101s, lai mammai neb\u016btu j\u0101atgrie\u017eas Sib\u012brij\u0101. Bet atn\u0101ca Augst\u0101k\u0101s padomes Prezidija l\u0113mums, ka patva\u013c\u012bgi&nbsp; atb\u0113gu\u0161ajiem, j\u0101nos\u0113\u017e tr\u012bs gadi cietum\u0101. 1949. gad\u0101 mammu atkal veda prom.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Es Stendes pamatskol\u0101 m\u0101c\u012bjos 7. klas\u0113, biju \u013coti r\u0101tns un pat ar mieru iest\u0101ties komjaunatn\u0113, jo sav\u0101 naivum\u0101 dom\u0101ju, ka t\u0101d\u0113j\u0101di varb\u016bt var\u0113\u0161u gl\u0101bt mammu. \u013boti s\u0101p\u012bgi tas bija. Kad mammu ielika vagon\u0101, bija j\u0101raud. T\u0101 bija p\u0113d\u0113j\u0101 reize, kad es raud\u0101ju\u2026 Drausm\u012bgs skats: mana mamma \u2013 liel\u0101 noziedzniece \u2013 milicijas \u0137\u0113des un sargsu\u0146u ielenkum\u0101, aizrestots vagons, kareivji pie t\u0101&#8230;<\/p>\n\n\n\n<p>Mammas arests skol\u0101 man nek\u0101das nepatik\u0161anas nerad\u012bja, ta\u010du, st\u0101joties Kandavas tehnikum\u0101, rakst\u012bju viltotu biogr\u0101fiju: nerakst\u012bju, ka esmu izs\u016bt\u012btais, bet uzrakst\u012bju, ka esmu bijis evaku\u0113ts. Tehnikum\u0101 \u010dekas p\u0101rbaudes bija katru ned\u0113\u013cu, un reizi ned\u0113\u013c\u0101 mums bija j\u0101raksta dikt\u0101ts\u2013atst\u0101st\u012bjums &#8220;Mana autobiogr\u0101fija&#8221;. Alla\u017e man kl\u0101t bija uz lapi\u0146as uzrakst\u012bt\u0101 <em>fal\u0161\u0101 <\/em>biogr\u0101fija \u2013 p\u0113c gada jau \u0161\u012b lapi\u0146a bija nodilusi.<\/p>\n\n\n\n<p>Mums bija audzin\u0101t\u0101js Stiprais. Reiz vi\u0146\u0161 ar sm\u012bni\u0146u sej\u0101 pien\u0101k man kl\u0101t un t\u0101 z\u012bm\u012bgi saka: &#8220;Tu tikai, Dieva d\u0113\u013c, neaizmirsti savu biogr\u0101fiju!&#8221; Dom\u0101ju \u2013 kas nu b\u016bs \u2013 atkal &#8220;ziepes&#8221;? Tad sapratu (v\u0113l \u0161odien man m\u0101j\u0101s glab\u0101jas aizsargu \u017eurn\u0101li) \u2013 skolot\u0101ja br\u0101lis bija Talsu aizsargu pulka \u0101rsts. T\u0101 nu Stiprais bija at\u0161ifr\u0113jis, ka es esmu komandiera Aps\u012b\u0161a\u2013Ozoli\u0146a d\u0113ls.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101rlis Aps\u012btis-Ozoli\u0146\u0161<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Bailes bija visu m\u016b\u017eu&#8230; Nekad nepameta&#8230; Nezinu, vai t\u0101s bija re\u0101las vai nere\u0101las bailes, bet \u012bsta dro\u0161\u012bba, ka tas nevar\u0113tu v\u0113l k\u0101dreiz notikt, nebija. T\u0101 biji nobaid\u012bts, ka tas palika visam m\u016b\u017eam. Ar\u012b atmi\u0146as ar laiku nos\u0113d\u0101s. Bet tagad, kad s\u0101k\u0101s Atmoda, atkal visu uzjund\u012bja, k\u013cuva atkal gr\u016bt\u0101k. B\u0113rnu nav&#8230; Varb\u016bt, ka tas ar\u012b bija bai\u013cu rezult\u0101t\u0101&#8230; 1949.gad\u0101 vecm\u0101mi\u0146a ar veco t\u0113vu ar\u012b bija \u013coti uztrauku\u0161ies, bij\u0101m sapakoju\u0161ies&#8230; Bet tad cilv\u0113ki jau kaut ko man\u012bja, kaut ko t\u0101 k\u0101 jau zin\u0101ja&#8230; M\u0113s bij\u0101m jau maiz\u012bti sakalt\u0113ju\u0161i, gaid\u012bj\u0101m, baid\u012bj\u0101mies, bet tas, paldies Dievam, g\u0101ja secen.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vineta Auzi\u0146a (tagad Vi\u013cumsone)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1948. gad\u0101 Latvij\u0101 atgriez\u0101s ar\u012b mammi\u0146a. Vi\u0146ai jau bija atkl\u0101ta tuberkuloze, ta\u010du 1949. gad\u0101 vi\u0146u pa\u0146\u0113ma otrreiz un izs\u016bt\u012bja uz Krasnojarsk\u0101. M\u016bs ar br\u0101li otrreiz pat neizs\u016bt\u012bja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>1952. gad\u0101 mamma sve\u0161um\u0101 slimn\u012bc\u0101 mira. Viena latvie\u0161u m\u0101si\u0146a mums ats\u016bt\u012bja vi\u0146as laul\u012bbas gredzenu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Baiba B\u0113rzi\u0146a (tagad Gaisa)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Kad b\u0113rnus veda, pied\u0101v\u0101ja braukt ar\u012b mums, bet mamma atteic\u0101s, vi\u0146a negrib\u0113ja m\u016bs laist m\u0101j\u0101s. No t\u0101 neb\u016btu nek\u0101da labuma, jo abas tantes, kas mums bija te, t\u0101s aizveda 1949. gad\u0101, un m\u016bs b\u016btu aizvedu\u0161i otrreiz kop\u0101 ar vi\u0146\u0101m.<br \/><\/p>\n\n\n\n<p><strong>Astr\u012bda Baumane (Mi\u0161ke)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Pien\u0101ca 1949. gads. Dz\u012bvoju pie onku\u013ca, m\u0101c\u012bjos pamatskol\u0101 \u2013 klas\u0113 bija v\u0113l tr\u012bs Sib\u012brijas b\u0113rni. Atceros Rimeiku Ritu. Pavasar\u012b mums bija kontroldarbs, un audzin\u0101t\u0101ja iev\u0113roja, ka Rita nav klas\u0113. Vi\u0146a lika k\u0101dam puisim skriet pie Ritas, lai uzzin\u0101tu, kas ar meiteni notiek. Puisis atn\u0101k un saka, ka Rita ir aizvesta. Bija nakts \u2013 es dzirdu, ka lej\u0101 pie par\u0101des durv\u012bm dauz\u0101s cilv\u0113ki. Durvis pa nakti sl\u0113dza ciet. M\u0113s ar onkuli st\u0101vam istabi\u0146\u0101, dzirdam, ka smagi so\u013ci k\u0101pj augst\u0101k&#8230; Paldies Dievam, mani toreiz nepa\u0146\u0113ma, un ar\u012b v\u0113l\u0101k man briesmas nedraud\u0113ja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u0101sa atgriez\u0101s 1951. gad\u0101. Mamma bija p\u0101rc\u0113lusies uz Parabelu, un no turienes m\u0101su aizs\u016bt\u012bja ar lidma\u0161\u012bnu uz Novosibirsku. Kad m\u0101sa tika l\u012bdz dzelzce\u013ca stacijai, naudas pietika tikai l\u012bdz Zilupei. Vi\u0146a nopirka bi\u013ceti un dom\u0101ja, ka no Zilupes l\u012bdz R\u012bgai slikt\u0101k\u0101 gad\u012bjum\u0101 aizies k\u0101j\u0101m. Vagon\u0101 m\u0101sa iepazin\u0101s ar krievu pui\u0161iem, zald\u0101tiem. Pui\u0161i, uzzin\u0101ju\u0161i, ka m\u0101sai j\u0101tiek uz R\u012bgu, pasl\u0113pa vi\u0146u, un t\u0101 vi\u0146a atbrauca.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Izolde Baltakmens<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gada 5. mart\u0101, nevis 25., kad izveda visus, vi\u0146ai pien\u0101ca pazi\u0146ojums. Ats\u016bt\u012bja \u0161\u0137\u016btnieku un pazi\u0146oja, ka j\u0101brauc izs\u016bt\u012bjum\u0101. Nekur jau vi\u0146a taj\u0101 laik\u0101 neb\u0113ga. Es zinu, ka m\u0113s \u013coti baid\u012bj\u0101mies no izs\u016bt\u012b\u0161anas, un vecmamma m\u016bs iesl\u0113dza b\u0113ni\u0146os, no \u0101rpuses piek\u0101ra kl\u0101t atsl\u0113gu. Bet kad vajadz\u0113ja, mammu tik un t\u0101 sa\u0146\u0113ma, mani atst\u0101ja.<\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101?<\/p>\n\n\n\n<p>1949. gada 5. mart\u0101 vi\u0146u otrreiz pa\u0146\u0113ma ciet. T\u0101 k\u0101 izs\u016bt\u012b\u0161anai. Izr\u0101d\u0101s, ka vi\u0146u aizveda uz Al\u016bksni, no Al\u016bksnes p\u0101rs\u016bt\u012bja uz R\u012bgu. Kad jau zin\u0101ja, k\u0101ds bads bija pirmoreiz, bija nok\u0101vu\u0161i siv\u0113nu un mammai saliku\u0161i ga\u013cu. Skolot\u0101ji bija mammai metu\u0161i naudi\u0146u. Cilv\u0113ki taj\u0101 laik\u0101 bija \u013coti l\u012bdzj\u016bt\u012bgi. Vi\u0146ai bija liels, str\u012bpains gultas maiss. Konvojieri sm\u0113ju\u0161ies: &#8220;Gultu ar\u012b var\u0113ji pa\u0146emt l\u012bdzi, ko tad tu tikai matraci \u0146\u0113mi l\u012bdzi.&#8221; T\u0101 vi\u0146a nok\u013cuva R\u012bgas Centr\u0101lcietum\u0101. Tur diez cik slikti nebija, tur vi\u0146a ir str\u0101d\u0101jusi par ve\u013cas mazg\u0101t\u0101ju. Re\u017e\u012bms ir bijis, p\u0101ris reizes vi\u0146a ir bijusi ar\u012b karcer\u012b. T\u0101p\u0113c, ka cietum\u0101 nedr\u012bkst dzied\u0101t, bet kamer\u0101 k\u0101ds ir klusu dzied\u0101jis, un vi\u0146a nav to nodevusi. Mamma gandr\u012bz gadu bija Centr\u0101lcietum\u0101, un p\u0113c tam vi\u0146u nos\u016bt\u012bja uz Volgas\u2013Donas l\u0101geri. Celt komjaunie\u0161u celtni. Tur bijusi t\u0101da epizode, ka vi\u0146us nost\u0101da rind\u0101, izsauc un prasa: &#8220;P\u0113c k\u0101da panta tu esi noties\u0101ta?&#8221; Vi\u0146a saka: &#8220;Man tiesa nav bijusi, es pantu nezinu&#8221;. Vi\u0146i saka: &#8220;Politiskiem ir divi panti: 58. un 58.a&#8221;. Jeb k\u0101ds tur. Viens ir, ka tu esi me\u017eabr\u0101lis, un otrs, ka tu esi me\u017eabr\u0101\u013ciem pal\u012bdz\u0113jis. Mamma saka: &#8220;Me\u017eabr\u0101\u013ciem es pal\u012bdz\u0113jusi neesmu, nu tad es laikam pati esmu me\u017eabr\u0101lis.&#8221; Kad vi\u0146u izsauc: &#8220;Ba\u0137is!&#8221; j\u0101atsaucas un j\u0101saka pants. Vi\u0146a saka: &#8220;Piecdesmit astotais!&#8221; Vi\u0146i paskat\u012bju\u0161ies savos pap\u012bros, nosm\u012bn\u0113ju\u0161i un neko nav teiku\u0161i. Vi\u0146a v\u0113l\u0101k dab\u016bjusi zin\u0101t, ka vi\u0146ai ir pants par b\u0113g\u0161anu, bet uzreiz vi\u0146a to nav zin\u0101jusi.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>M\u0101ra Ba\u0137e (tagad Loite)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Es pati br\u012bn\u012bjos, k\u0101 es tiku cauri. Faktiski es apprec\u0113jos&#8230; es jau neapprec\u0113jos 1951. gad\u0101. Bet es braucu no vieniem radiem pie otriem radiem, jo ar\u012b tantei draud\u0113ja izs\u016bt\u012b\u0161ana 1949. gad\u0101. Es zinu, ka no vidusskolas Madon\u0101 tie\u0161i no klas\u0113m veda \u0101r\u0101. Tikai pasauca, un tad zin\u0101ja, ka tas ir prom. Bet tur bija sav\u0101d\u0101k.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Helga Mud\u012bte Baj\u0101re (tagad Parfena)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1951. gad\u0101 \u2013 br\u012bnos, k\u0101 tiku cauri. Braucu no vieniem radiem pie otriem, jo ar\u012b tantei 49. gad\u0101 draud\u0113ja izs\u016bt\u012b\u0161ana. Madonas vidusskol\u0101 veda \u0101r\u0101 tie\u0161i no klas\u0113m. P\u0113c tam apprec\u0113jos, b\u0113rni.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Mani izsauca. Biju uzrakst\u012bjusi l\u016bgumu, ka \u0146emu pie sevis mammu. Pras\u012bja, vai mums esot bijusi liela fabrika? Teicu, ka tikai \u010detri str\u0101dnieki bija. Vi\u0146\u0161 br\u012bn\u012bj\u0101s \u2013 k\u0101p\u0113c es neesmu izs\u016bt\u012bta otrreiz. Neko neteicu. T\u0101 tr\u012bs vai \u010detras reizes. Neko nesapratu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Helga Baj\u0101re<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Mamma str\u0101d\u0101ja Slokas skol\u0101 par skolot\u0101ju. Bet1949. gad\u0101 man pazi\u0146oja, ka mamma ir arest\u0113ta. Aizskr\u0113ju uz Dubultu miliciju, grib\u0113ju nodot paci\u0146u. Aiz maz\u0101 lodzi\u0146a ieraudz\u012bju vi\u0146u un man s\u0101ka birt asaras. Mamma teica: &#8220;Atceries, ko k\u0101dreiz teica t\u0113tis&#8230;\u201d Vi\u0146a bija p\u0101rliecin\u0101ta, ka otrs izs\u016bt\u012bjums b\u016bs sav\u0101d\u0101ks. Milicij\u0101 ien\u0101ca stalts v\u012brietis formas t\u0113rp\u0101, un pras\u012bja de\u017eurantam kaut ko par mani. Tad vi\u0146\u0161 pagriez\u0101s un, sapratis, ka esmu meita, klusu teica, lai es \u0101tri paz\u016bdot no turienes. T\u0101 ar\u012b dar\u012bju. P\u0113c tam vair\u0101k nek\u0101 piecpadsmit gadus J\u016brmal\u0101 katru r\u012btu g\u0101j\u0101m viens otram gar\u0101m uz darbu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Hel\u0113na Olga Bergt\u0101la (tagad Koziorova)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Ar\u012b izs\u016bt\u012b\u0161ana 49. gad\u0101 m\u016bs nesk\u0101ra. Mamma jau str\u0101d\u0101ja Cieceres skol\u0101 par saimniec\u012bbas str\u0101dnieci. No mant\u0101m mums absol\u016bti nek\u0101 nebija. Atbrauc\u0101m R\u012bg\u0101, t\u0101l\u0101k ar motociklu m\u016bs visus tr\u012bs par samaksu \u2013 m\u0101tes br\u0101lis ar produktiem kaut ko tur&#8230; samaks\u0101ja \u2013 m\u016bs no R\u012bgas uz Saldus rajonu atveda. T\u0101di m\u0113s bij\u0101m ar\u012b 49. gad\u0101, nek\u0101da interese ac\u012bmredzot par mums nebija \u2013 m\u0113s palik\u0101m&#8230;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101rlis Belj\u0101nis<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Mamma bija iedom\u0101jusies, ka tagad vi\u0146a atkal b\u016bs pilnties\u012bga Kal\u0113ju saimniece, bet vi\u0146a nesaprata, ka viss toreiz g\u0101ja uz citu pusi \u2013 kolhozi un nezin kas, un mamma non\u0101ca konflikt\u0101 ar An\u0161a onkuli. Bet varb\u016bt, ka tas bija likte\u0146a pirksts \u2013 varb\u016bt, ja b\u016btu s\u0113d\u0113ju\u0161i Kal\u0113jos, 49. gads b\u016btu bijis pavisam slikts.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Es 7. klasi beidzu ar visiem pieciniekiem, iz\u0146emot latvie\u0161u valodu, kur man \u012bsti nesan\u0101ca piecinieks, bet, lai nemait\u0101tu liec\u012bbu, tom\u0113r ielika, t\u0101 es teicami beidzu 7. klasi. Tad Ievas tante aizveda mani uz R\u012bgas industri\u0101lo politehnikumu, ieg\u0101ja uz\u0146em\u0161anas komisij\u0101, tad izn\u0101ca \u0101r\u0101 un teica: tagad es tev dikt\u0113\u0161u biogr\u0101fiju, tu aizmirsti visu, k\u0101 ir bijis, raksti, k\u0101 es teik\u0161u. Mani pie\u0146\u0113ma k\u0101 teicamnieku. Atceros, ka 49. gad\u0101 m\u0101c\u012bbu laik\u0101 ien\u0101ca cilv\u0113ki, nosauca audz\u0113k\u0146us un aizveda, \u2013 v\u0113l\u0101k es sapratu, ka aizveda atpaka\u013c uz Sib\u012briju. Mani neaiztika, jo ne man bija t\u0113vs izs\u016bt\u012bts, ne m\u0101te \u2013 puika pa pirmo zorti.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Mamma Kumerma\u0146os pal\u012bdz\u0113ja d\u0101rzniec\u012bb\u0101, bet Ievas tante brauk\u0101ja pa tirgiem \u2013 Kumermanis audz\u0113ja, un vi\u0146a tikai tirgoja, v\u0113l\u0101k es ar\u012b braucu pa tirgiem. Ievas tante toreiz bija \u012bsta spekulante. 1949. gads \u2013 visi baid\u0101s. Ievas tante saj\u016bdz zirgu, aizbrauc uz Talsiem, aiziet uz iest\u0101di un saka mammai: tu pagaidi. Tad mammu iesauc iek\u0161\u0101, un mamma uzrakst\u012bja, kas tur j\u0101uzraksta, un sa\u0146\u0113ma pasi \u2013 viss pa jaunam un viss k\u0101 n\u0101kas. Cik Ievas tante samaks\u0101ja, es nezinu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Zigurds B\u0113ti\u0146\u0161<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Es p\u0101rc\u0113los uz Novikovas kombin\u0101tu. Tur bija Liepi\u0146u \u0123imene ar 3 b\u0113rniem, kas savus b\u0113rnus bija aizs\u016bt\u012bjusi uz pie br\u0101\u013ca uz Latviju, bet 1949.gad\u0101 br\u0101li izveda, bet b\u0113rni non\u0101ca b\u0113rnu nam\u0101, vi\u0146a sajuka pr\u0101t\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>L\u016bcija B\u0113rzkalna<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949.gads bija traks gads. M\u016bs sl\u0113pa pie krustm\u0101tes, atkl\u0101j\u0101s, ka vi\u0146i pa\u0161i ir sarakst\u0101. Tad m\u016bs sl\u0113pa m\u0101j\u0101s kambar\u012bt\u012b. Laim\u012bgi,ka m\u016bs&nbsp; neaizveda.<\/p>\n\n\n\n<p>Mamma tur apprec\u0113j\u0101s ar krievu, jo vi\u0146u m\u012bl\u0113ja.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Inta B\u0113rzkalna (tagad Ose)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>M\u0101c\u012bjos l\u012bdz 1949. gada 25. martam. Ziem\u0101 es ne visai k\u0101rt\u012bgi apmekl\u0113ju skolu, jo bija j\u0101pal\u012bdz me\u017eu darbos. Mammas m\u0101sa bija viena pati. D\u0113ls str\u0101d\u0101ja MTS, meita m\u0101c\u012bj\u0101s St\u0101merien\u0101. T\u0101 es pal\u012bdz\u0113ju mammas m\u0101sai. 25. mart\u0101 es biju sagatavojies doties vest granti, bija zin\u0101ms gabals, kur j\u0101labo ce\u013c\u0161. Nepasp\u0113ju aizbraukt. Pagalm\u0101 iebrauca ciema partorgs Ta\u0146i\u0161evs un v\u0113l kaut k\u0101ds. Teica, ka j\u0101tais\u0101s, ka atkal j\u0101brauc\u2026 Man neko nesaka, es nesaprotu, vai man ar\u012b j\u0101tais\u0101s. Man tad bija gandr\u012bz 18 gadu, es sav\u0101cu maiz\u012bti, ga\u013cu, dr\u0113bes, segas. Neviens nesteidzin\u0101ja. Es visu saliku, un t\u0101 mammas m\u0101su aizveda vienu, mani, paldies Dievam, tad nepa\u0146\u0113ma. Mammas m\u0101sas d\u0113ls str\u0101d\u0101ja Al\u016bksnes MTS. Otr\u0101 dien\u0101 es aizbraucu pie vi\u0146a. Ar vi\u0146u kop\u0101 bija t\u0101ds Balti\u0146u Paulis, kas bija pa\u0146emts jau nakt\u012b. Mans br\u0101l\u0113ns nebija pa\u0146emts, un m\u0113s brauc\u0101m prom \u2013 kas to zina, varb\u016bt vi\u0146u mekl\u0113s\u2026 Brauc\u0101m atpaka\u013c uz Pededzi, bet pusce\u013c\u0101 vi\u0146\u0161 izk\u0101pa \u0101r\u0101 pie draudzenes. Es ierados \u201cMe\u017ema\u013cos\u201d \u2013 tur jau \u201cistrebi\u0137e\u013ci\u201d ar plinti plecos: vai es esot atvedis? Prasu: \u201cKo atvedis?\u201d \u2013 \u201cNu \u2013 \u0112valdu Kubuli\u0146u.\u201d Saku, ka neesmu t\u0101du redz\u0113jis. Prasa man, kur es biju? T\u0101 manu br\u0101l\u0113nu neizveda.<\/p>\n\n\n\n<p>Tad es s\u0101ku str\u0101d\u0101t Al\u016bksnes MTS, vispirms par piekabin\u0101t\u0101ju, v\u0113l\u0101k pie kul\u0161anas darbiem.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Gun\u0101rs B\u0113rzi\u0146\u0161<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 mammu pa\u0146\u0113ma uz cietumu. Sieviete, kas bija mantiniece dz\u012bvoklim, bija pazi\u0146ojusi uz dro\u0161\u012bbas p\u0101rvaldi, ka te t\u0101di kulaki atbrauku\u0161i, bet str\u0101dniekiem nav kur dz\u012bvot, atb\u0113gu\u0161i no Sib\u012brijas un ie\u0146\u0113mu\u0161i vi\u0146as vietu. Var jau b\u016bt, ka pa\u0161i krievi m\u016bs nemekl\u0113ja, jo Ventspil\u012b visi bija nobiju\u0161ies. Atceros, 1949. gad\u0101 me\u017eabr\u0101\u013ci atbrauca uz veikalu, pa\u0146\u0113ma ve\u013cu, dr\u0113bes, ap\u0123\u0113rbu. Noteica, ka p\u0113c pusstundas par vi\u0146u uzbrukumu varot zi\u0146ot milicijai. T\u0101 bija pils\u0113ta, kur me\u017eabr\u0101\u013ci k\u0101du gadu tur\u0113ja virsroku t\u0101, ka visi baid\u012bj\u0101s. Tur bija ar\u012b krievu skola. Man bija draugs, kur\u0161 m\u0101c\u012bj\u0101s skol\u0101 kop\u0101 ar virsnieku b\u0113rniem. Bij\u0101m puikas ar neb\u0113dn\u012bb\u0101m. Mums bija ar\u012b barve\u017ei. Virsnieku b\u0113rnus m\u0113s palaid\u0146ojoties nelaid\u0101m \u0101r\u0101 uz ielas. 1949. gad\u0101 mammu pa\u0146\u0113ma uz izmekl\u0113\u0161anu, bet neko nevar\u0113ja pier\u0101d\u012bt, un tad mammu atkal atlaida. Es pa to laiku dz\u012bvoju pie radiem. 1949. gad\u0101, es biju skol\u0101, stundas laik\u0101 ien\u0101ca, teica, lai es \u0123\u0113rbjos un eju vi\u0146iem l\u012bdzi. Atn\u0101cu \u2013 mamma m\u0101j\u0101s raud, ka atkal ved\u012bs, bet es k\u0101 b\u0113rns biju pat priec\u012bgs \u2013 dab\u016bs vecos draugus satikt. Es braucu l\u012bdzi ar prieku. Atceros, pie ministrijas (mums l\u012bdzi bija virsnieks) mamma raud, saka, lai es prasu virsniekam, lai lai\u017e m\u016bs va\u013c\u0101. Es neko nesapratu, bet tas jau viss, protams, b\u016btu bijis par velti. Mamma bija t\u0101d\u0101 bezizejas situ\u0101cij\u0101 \u2013 tur jau bija b\u016bts, un nu atkal atpaka\u013c&#8230;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Otro izve\u0161anu atceros piln\u012bgi. Atmi\u0146as saist\u0101s ar krievu cilv\u0113ku labaj\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m. Veda lopu \u201cv\u0101\u0123\u012b\u201d aiz rest\u0113m. M\u016bs apsarg\u0101ja mongo\u013ci. Atceros, p\u0113k\u0161\u0146i atn\u0101k krievu zald\u0101ts, kam beidzies dienests, pagr\u016b\u017e mongoli mal\u0101, liek atv\u0113rt durvis. Mongolis saka, ka nedr\u012bkst. Zald\u0101ti apsargu past\u016bma mal\u0101, lai es n\u0101kot \u0101r\u0101 no b\u016bra un ejot pie vi\u0146iem. Tur bija k\u0101di 3 vai 4 zald\u0101ti, kas teica: <em>pacan \u0146e vinovat.<\/em> Nos\u0113din\u0101ja mani pa vidu. Vi\u0146i zin\u0101ja, ka d\u0113ls neatbild par t\u0113va gr\u0113kiem, tas vi\u0146iem bija iest\u0101st\u012bts. Vi\u0146i mani pa\u0113din\u0101ja, tad atveda atpaka\u013c un v\u0113l tam mongolim piedraud\u0113ja, sak, ja kaut kas notiks ar puiku, sargies. Atceros \u2013 veda m\u016bs pa Novosibirsku, bij\u0101m vair\u0101k nek\u0101 1000 cilv\u0113ku. No vis\u0101m pus\u0113m ar su\u0146iem g\u0101ja apsardze, iela bija vecais Kolimas trakts, kur jau no cara laika g\u0101ja izs\u016bt\u012btie. Atceros \u2013 ielas mal\u0101 st\u0101v\u0113ja vecas sievietes un meta krustus. Visa kolonna apst\u0101j\u0101s, laikam vajadz\u0113ja doties uz citu pusi. Mamma st\u0101st\u012bja, ka es esot dro\u0161i g\u0101jis kl\u0101t pie apsarga su\u0146a, dom\u0101dams, ka tas ir parasts suns. Labi, ka apsargs suni par\u0101va mal\u0101. Es pat neesot bijis izbijies, bet gan t\u0101ds flegmatisks. V\u0113l citas atmi\u0146as \u2013 notiek kaut k\u0101da p\u0101rvieto\u0161ana, su\u0146i rej, sievietes no\u0161\u0137ir, es skatos \u2013 mamma jau atrodas ma\u0161\u012bn\u0101, bet es palieku pie v\u012brie\u0161iem. Mamma raud, kliedz, es palieku un nezinu, kas notiek! Es sapratu, ka esmu viens palicis kop\u0101 ar v\u012brie\u0161iem. P\u0101r mani uz\u0146\u0113m\u0101s \u201c\u0161ef\u012bbu\u201d k\u0101ds 20\u201325 gadus vecs v\u012brietis \u2013 vi\u0146\u0161 mani mierin\u0101ja, ka mamma atrad\u012bsies, ac\u012bmredzot ne pirmo reizi t\u0101das lietas notika. V\u0113l atceros \u2013 tualete bija t\u0101da \u2013 ja es tur iekristu iek\u0161\u0101, tad nosl\u012bktu. Drausm\u012bgi augstu bija pa k\u0101pn\u0113m j\u0101k\u0101pj, vienreiz dien\u0101 visus veda uz tualeti \u2013 gribi vai negribi, bet bija j\u0101iet. G\u0101j\u0101m kust\u012bb\u0101 pa laipu, m\u016bs veda rind\u0101. Tad atkal p\u0113k\u0161\u0146i mamma atrad\u0101s. Tas bija t\u0101d\u0101 liel\u0101 haos\u0101, nevaru atcer\u0113ties, k\u0101 tas notika. Citas atmi\u0146as \u2013 apsardzes sievietes p\u0101rbaud\u012bja mammu, vai nav kas neat\u013cauts l\u012bdzi, un v\u0113l\u0101k mamma man atzin\u0101s, ka man\u0101 cepur\u0113 bija ie\u0161uvusi 2 vai 3 zelta gredzenus, jo mani nep\u0101rbaud\u012bja. V\u0113l\u0101k cepure mums \u013coti \u201cpal\u012bdz\u0113ja\u201d \u2013 par gredzenti\u0146iem var\u0113ja iemain\u012bt pienu un citu p\u0101rtiku.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113c otr\u0101s izs\u016bt\u012b\u0161anas visas sievietes tika ievietotas cietum\u0101, bet liel\u0101k\u0101 da\u013ca b\u0113rnu \u2013 b\u0113rnunam\u0101. Mani un mammu aizs\u016bt\u012bja uz to pa\u0161u vietu, no kurienes m\u0113s aizb\u0113g\u0101m. Saviem draugiem Sib\u012brij\u0101 st\u0101st\u012bju par dz\u012bvi Latvij\u0101, no m\u0101j\u0101m mums s\u016bt\u012bja paci\u0146as. Viet\u0113jie b\u0113rni nekad nebija redz\u0113ju\u0161i \u012brisus. Kad st\u0101st\u012bju par \u0101boliem, krizdol\u0113m, vi\u0146iem bija mutes va\u013c\u0101. Sib\u012brij\u0101 no m\u0101j\u0101m dr\u012bkst\u0113j\u0101m sa\u0146emt pusgada laik\u0101 vienu paci\u0146u. M\u0101j\u0101s mammai bija paliku\u0161as dr\u0113bes, glezna, l\u016bdz\u0101m radiem, lai to visu p\u0101rdod un s\u016bta naudu. Tad bija viegl\u0101k.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Valdis Bl\u016bms<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 notika otr\u0101 izve\u0161ana. To paredzot, m\u0113s, pieci, ieg\u0101j\u0101m me\u017e\u0101. Nomira m\u0101jas saimnieks, g\u0101ju pal\u012bdz\u0113t \u2013 kap\u0101ju skujas, kad m\u0101ju aplenca. Labi, ka \u0161aujamo biju atst\u0101jis pie k\u016bts. Patronas sab\u0113ru ve\u013cas groz\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Pa\u0146\u0113ma mani un t\u0113va m\u0101ti, vi\u0146ai bija asto\u0146desmit se\u0161i gadi. Br\u0101lis gan palika Latvij\u0101. M\u016bs aizveda uz In\u010dukalna staciju. T\u0101l\u0101k non\u0101cu Tomsk\u0101, kur iepazinos ar savu n\u0101kamo sievu. Komandat\u016br\u0101 baid\u012bj\u0101s, ka atkal nesag\u0101\u017eu k\u0101dus \u201epodus\u201d, t\u0101p\u0113c man bija katru r\u012btu vi\u0146iem j\u0101piesak\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Miervaldis Buks<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949.gada izs\u016bt\u012b\u0161ana atkal bija tra\u0123\u0113dija. M\u016bsu skola atrad\u0101s turpat, kur pagastm\u0101ja. No r\u012bta skat\u0101mies \u2013 brauc smag\u0101s ma\u0161\u012bnas, mums ne\u013cauj pie logiem iet. N\u0101k zald\u0101ti, un pagasta vecis izsauc pa vienam&#8230; Abas ar m\u0101su nol\u0113m\u0101m, ka b\u0113gsim proj\u0101m, bet atpaka\u013c uz Sib\u012briju nebrauksim. Vakar\u0101 intern\u0101t\u0101 durvis pav\u0113ra vec\u0101t\u0113va br\u0101lis Rud\u012btis. Vi\u0146\u0161 sauca: \u201eMeiten\u012b\u0161i!\u201d M\u0101sa s\u0101ka kliegt: \u201eN\u0113, m\u0113s nebrauksim!\u201d Izr\u0101d\u012bj\u0101s, vec\u0101mamma ats\u016bt\u012bjusi mums paka\u013c, lai m\u0113s visi b\u016btu kop\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>N\u0101kamaj\u0101 r\u012bt\u0101 atbrauca pagastvecis Paegl\u012btis un krievu virsnieks. M\u016bsu vecaimammai bija uzv\u0101rds Za\u0137is. Bet Inta paskat\u012bj\u0101s virsniekam p\u0101r plecu uz virtuves galda noliktajos pap\u012bros un teica: \u201e\u0160itie nav tie Za\u0137i! Te ir &#8220;S\u012b\u013cu&#8221; Za\u0137i\u201d. Bet t\u0101l\u0101k dz\u012bvojo\u0161ie &#8220;Za\u0137\u012b\u0161u&#8221; Za\u0137i jau bija izb\u0113gu\u0161i. Ta\u010du Paegl\u012btim par katru cenu vajadz\u0113ja skaitu&#8230; Tad Inta savu sak\u0101mo atk\u0101rtoja krievu virsniekam, un vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja Paegl\u012btim, ka tas k\u013c\u016bd\u012bjies. Paegl\u012btis gan d\u016bra ar elkoni Intai rib\u0101s: \u201eSku\u0137i, turi muti!\u201d bet m\u016bs tom\u0113r neaizveda. T\u0101 m\u0113s izgl\u0101b\u0101mies.<\/p>\n\n\n\n<p>Beidzu C\u0113su 1.vidusskolu un nol\u0113mu st\u0101ties augstskol\u0101 &#8211; juristos. Aizg\u0101ju uz Universit\u0101ti, gl\u012bti uzrakst\u012bju visu, k\u0101 ir, nesl\u0113pu, ka esmu Sib\u012brij\u0101 bijusi. Un prodek\u0101ns Oto Gr\u012bnbergs teica: \u201eN\u0113, n\u0113, meit\u0113n! Juristos tu ar t\u0101du biogr\u0101fiju netiksi. Es tevi lieku pie ekonomistiem\u201d. Vi\u0146\u0161 ar\u012b nodikt\u0113ja, k\u0101dai j\u0101b\u016bt manai biogr\u0101fijai. T\u0101 es pabeidzu ekonomistus.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ilze Broka (tagad Kr\u016bmi\u0146a)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Dom\u0101j\u0101m, ka esam gl\u0101bti, bet 1949. gad\u0101 jau da\u013cu veda atpaka\u013c uz Sib\u012briju. Man ir saraksts: bij\u0101m se\u0161i sib\u012brie\u0161i, divus aizveda atpaka\u013c, ar\u012b caur p\u0101rs\u016bt\u012b\u0161anas cietumiem.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Haralds Brizga<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 nodibin\u0101j\u0101s kolhozi, m\u0113s iest\u0101j\u0101mies, un mani s\u016bt\u012bja uz \u0161oferu kursiem Liep\u0101j\u0101. T\u0101 1949. gada izs\u016bt\u012b\u0161ana mums g\u0101ja gar\u0101m. M\u0113s palik\u0101m m\u0101j\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 mammu aizsauca uz Liep\u0101ju un sac\u012bja, ka m\u0113s esam atbrauku\u0161i neleg\u0101li. Mamma saka, ka m\u016bs no darba vietas atlaida. Tas neesot nek\u0101ds dokuments, saka, lai braucam pa\u0161i ar labu atpaka\u013c. Mamma teica, ka pati \u2013 ar labu \u2013 atpaka\u013c nebrauks, bet t\u0101ds kapteinis Je\u013cenkovs m\u0113\u0123in\u0101ja iest\u0101st\u012bt, ka b\u016bs lab\u0101k, ja m\u0113s t\u0101 dar\u012bsim. Vienu dienu mums atbrauca paka\u013c&#8230; Sarun\u0101j\u0101m, ka p\u0101rdosim govi un p\u0113c p\u0101ris dien\u0101m pa\u0161i aizbrauksim uz Liep\u0101ju. Mantas nodev\u0101m bag\u0101\u017e\u0101, pa\u0161i ies\u0113d\u0101mies vilcien\u0101. Vi\u0146\u0161 tikai m\u016bs pavad\u012bja, un es dom\u0101ju, ka brauk\u0161ana b\u016bs jauka&#8230; Nek\u0101, R\u012bg\u0101 m\u016bs sagaid\u012bja Meln\u0101 Berta un aizveda uz Centr\u0101lcietumu, tur kapteinis teica, ka vi\u0146a misija beigusies.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Mammu un m\u0101su ielika atsevi\u0161\u0137\u0101 sievie\u0161u kamer\u0101, mani \u2013 v\u012brie\u0161u. Tad s\u0101k\u0101s brauk\u0161ana uz Sib\u012briju pa etapiem. Aizveda uz Maskavu, uz kaut k\u0101du lielo cietumu. Par m\u0101ti un m\u0101su es neko nezin\u0101ju. No Maskavas \u2013 uz Gorkiju, tur re\u017e\u012bma cietum\u0101 j\u0101gu\u013c pie gaismas un ar izstiept\u0101m rok\u0101m. Tikl\u012bdz pieliec rokas pie kr\u016bt\u012bm, t\u0101 tevi buk\u0146\u012b aug\u0161\u0101 \u2013 t\u0101 nedr\u012bkst&#8230; No Gorkijas \u2013 uz Kirovu, tur bij\u0101m veselu m\u0113nesi, tad uz Krasnojarsku, tur ilgi nebij\u0101m. Tad aizveda uz sovhozu, bet m\u0113s grib\u0113j\u0101m uz to pa\u0161u vietu, kur bij\u0101m, jo sovhoz\u0101 tie apst\u0101k\u013ci ir daudz slikt\u0101ki nek\u0101 MRS. Tad jau es str\u0101d\u0101ju par \u0161oferi, tas bija 50. gados, valsts darbs. Tur sam\u0113r\u0101 labi maks\u0101ja, sal\u012bdzinot ar lauksaimniec\u012bbu. Es biju beidzis \u0161oferu kursus, tur otrreiz noliku ties\u012bbas, s\u0101ku str\u0101d\u0101t uz auto \u2013 nopeln\u012bt un iztikt.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ilgonis Brikmanis<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Tad atkal s\u0101k\u0101s 1949. gads. M\u0113s ar Gun\u0101ru Kl\u016b\u0123i, ar otro b\u0113rnu \u0161aj\u0101 \u0123imen\u0113, m\u0101c\u012bj\u0101mies vien\u0101 klas\u0113. Vi\u0146\u0161 gan bija par mani gadu vec\u0101ks, bet ar Sib\u012brijas izs\u016bt\u012bjumu viss bija sajucis. Vienu dienu klas\u0113 ien\u0101ca cilv\u0113ks un pal\u016bdza Gun\u0101ru iziet. P\u0113c stund\u0101m m\u0113s uzzin\u0101j\u0101m, ka ar\u012b Eduards, M\u0101ra ir pa\u0146emti. Tad s\u0101k\u0101s \u0161ausmas. Es aizg\u0101ju m\u0101j\u0101s, un onkulis salika vien\u0101 mais\u0101 dr\u0113bes, otr\u0101 mais\u0101 p\u0101rtiku, un nakt\u012bs es nevar\u0113ju gul\u0113t. Man \u0161\u0137ita, ka atkal brauc ma\u0161\u012bna, es biju tik nervoza\u2026 Klas\u0113 stundu laik\u0101 es tik uz durv\u012bm vien skat\u012bjos, satr\u016bkos pie katras durvju virin\u0101\u0161anas\u2026 Liktenis, sarge\u0146\u0123elis vai k\u0101ds labs cilv\u0113ks par mani aizlika v\u0101rdu, bet es tiku pasarg\u0101ta\u2026 Kl\u016b\u0123i teica \u2013 ka t\u0101s bija \u0161ausmas \u2013 caur nezin cik cietumiem vi\u0146us veda\u2026 Lai vi\u0146iem nenozagtu to, kas vi\u0146iem bija sadots l\u012bdzi, Eduards teica: \u201cEs tos maisus tur\u0113ju zobos!\u201d Vi\u0146us veda atpaka\u013c pie m\u0101tes. Vi\u0146u m\u0101te izbr\u012bn\u012bj\u0101s, sa\u0146emot savu b\u0113rnu dr\u0113bes. Mana m\u0101te ar\u012b gaid\u012bja, kas b\u016bs ar mani, bet paldies Dievam, mani otrreiz neveda.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Valija C\u012brule (tagad Nu\u0137e)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 mamma vec\u0101ki dz\u012bvoja sav\u0101s lauku m\u0101j\u0101s Trik\u0101tas \u201cLielma\u0146os\u201d. Mammai bija br\u0101lis Edgars, tas ar savu \u0123imeni jau pa kara gadiem bija aizbraucis pie mamma vec\u0101kiem dz\u012bvot. Manu vect\u0113vu, par to, ka vi\u0146\u0161 nebija sp\u0113j\u012bgs samaks\u0101t nodevas, toreiz jau bija nesam\u0113r\u012bgas uzliktas, ielika cietum\u0101. Es zinu, ka mamma toreiz tik \u0161ausm\u012bgi uztrauc\u0101s, ka vecaist\u0113vs ielikts cietum\u0101 par nodevu nesamaks\u0101\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<p>Kad 1949. gad\u0101 no Trik\u0101tas \u201cLielma\u0146iem\u201d izs\u016bt\u012bja manu vecom\u0101ti un mammas br\u0101li ar \u0123imeni, sievu ar diviem b\u0113rniem, vect\u0113va nebija, vi\u0146\u0161 bija cietum\u0101. Tos, l\u016bk, aizs\u016bt\u012bja uz Tomskas apgabalu. M\u0113s tur nesatik\u0101mies. P\u0113c k\u0101da gada mana vec\u0101m\u0101te smagi saslima un vi\u0146a tur mira. Vi\u0146as kapa vieta mums nav zin\u0101ma. Tas ir tra\u0123iski. Atgriez\u0101s mamma br\u0101lis ar savu \u0123imeni, bet vecm\u0101mi\u0146a&#8230; vi\u0146as kapa vieta mums nav zin\u0101ma.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Velta Cifersone (tagad Zalcmane)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Labi atceros, ka 1949.gad\u0101&nbsp; vis\u0101s mal\u0101s \u0161\u0101va. Redz\u0113j\u0101m, k\u0101 atkal ved prom cilv\u0113kus. Saprat\u0101m, ka s\u0101kas jauna izve\u0161ana. Es uz skolu neaizg\u0101ju, iel\u012bdu \u0161\u0137\u016bn\u012b un pasl\u0113pos. M\u016bs nepa\u0146\u0113ma, kaimi\u0146us pa\u0146\u0113ma.<\/p>\n\n\n\n<p>Arnis Cepl\u012btis \t<br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 s\u0101ka organiz\u0113t kolhozus, mamma iest\u0101j\u0101s un mani pierakst\u012bja uz traktoristu kursiem, bet pien\u0101ca 1949. gada 25. marts \u2013 atkal kareivji un viens viet\u0113jais.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Trak\u0101kais, ka mani nos\u0113din\u0101ja pie galda zald\u0101ti\u0146\u0161 ar plinti blakus, man jau bija 18 gadu, m\u0101te uztraukusies, nu, man run\u0101t at\u013c\u0101va, un es saku, kas ir j\u0101\u0146em l\u012bdzi \u2013 silt\u0101s dr\u0113bes un \u0113damais. Lika saj\u016bgt zirgu, sakr\u0101m\u0113j\u0101mies un brauc\u0101m \u0101r\u0101, tur bija citi kaimi\u0146i, mana krustm\u0101te un otra tante, br\u0101l\u0113na mamma ar\u012b. Lika braukt uz pagastm\u0101ju, jo, izr\u0101d\u0101s, v\u0113l viena \u0123imene nebija sadab\u016bta rok\u0101, tad brauc\u0101m uz Tukuma staciju pievakar\u0113. Es biju visvair\u0101k nob\u0113d\u0101jies, jo zin\u0101ju, k\u0101 tur b\u016bs. Krustm\u0101te mani mierin\u0101ja: gan jau kaut k\u0101 izdz\u012bvosim.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>K\u0101d\u0101 10. apr\u012bl\u012b m\u0113s jau bij\u0101m pie Tomskas, stacij\u0101 nelaida. Tomas krast\u0101 bija piest\u0101tne \u010ceremo\u0161\u0146iki, upe aizsalusi, visus izkr\u0101m\u0113ja krast\u0101 zem klajas debess, tad salik\u0101m mantas kaudz\u0113 un pa\u0161i ri\u0146\u0137\u012b. Pa nakt\u012bm s\u0101ka viet\u0113jie krievi zagt mantas, tur nozagts un tur nozagts. Tas bija \u0101rpr\u0101ts, s\u0101ka daudzi slimot, vecie s\u0101ka mirt, un m\u016bs, jaunos, tikai izsauc p\u0113c vagona, tad tie miru\u0161ie bija j\u0101ved uz Tomsku, uz morgu, tas bija traki. Pa nakti salas\u0101s k\u0101di 3 l\u012bdz 4 miru\u0161ie. Vistrak\u0101k bija ar mazajiem b\u0113rniem: tev iedod t\u0101du b\u0113rni\u0146u 2 vai 3 gadi. Vec\u0101kiem nav br\u012bv braukt l\u012bdz, j\u0101aizved uz slimn\u012bcu. Atceros, m\u0113s iz\u0146\u0113m\u0101m no vienas slimn\u012bcas k\u0101du meiten\u012bti, un vi\u0146a nezina ne k\u0101 sauc t\u0113ti, ne mammu, ne uzv\u0101rdu. Es atvedu pie sava e\u0161elona priek\u0161nieka, tas saka: mekl\u0113sim, izzi\u0146o pa radio visos e\u0161elonos, neviens neatsaucas. Mana m\u0101te saka: ko nu dar\u012bsim \u2013 b\u0113rns atrasts. Beidzot otr\u0101 dien\u0101 no Vidzemes e\u0161elona atrad\u0101s vec\u0101ki.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m zem klajas debess, ugunskurus kurin\u0101j\u0101m, nakt\u012b bija 25<sup>0<\/sup> \u2013 30<sup>0,<\/sup> bet pa dienu jau ledus s\u0101ka kust, un ledus g\u0101ja. V\u0113l jau up\u0113 bija ledus gabali, kad m\u016bs s\u0101ka kr\u0101m\u0113t liellaiv\u0101s un vilka no Tomskas uz Obu un veda prom, kur kuro. 1. maij\u0101 m\u016bs izs\u0113din\u0101ja Muz\u0161ekaskas ku\u0123u piest\u0101tn\u0113, tur p\u0113c pl\u016bdiem v\u0113l bija dub\u013cu j\u016bras. Mantas salika kaut k\u0101d\u0101 \u0161\u0137\u016bn\u012b. Tur sievietes ar maziem b\u0113rniem un vecos ielika kaut k\u0101d\u0101 \u0113k\u0101, kura bija kurin\u0101ma, bet m\u0113s jau siltum\u0101 netik\u0101m. Tad s\u0101k\u0101s atkal tirgus: brauc no kolhoziem, izstaig\u0101, nosauc vagona numuru, nosauc \u2013 l\u012bdz tik gadiem tik un tik v\u012brie\u0161u, tik b\u0113rnu un tik sievie\u0161u, tik veco. M\u016bs kolhozs pa\u0146\u0113ma \u0101tri, bet nek\u0101ds transports nevar izbraukt \u2013 j\u0101gaida, kam\u0113r ap\u017e\u016bs ce\u013ci.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Artis Bu\u0161s<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>N\u0101ca 1949. gads. Izve\u0161anas diena. Onkulis s\u0113d\u0113ja, l\u0101p\u012bja kurpes. Iebrauca mili\u010di, zald\u0101tu dr\u0113b\u0113s. Toreiz t\u0101 sauca: &#8220;aug\u0161\u0101 pu\u013c\u0137\u012btis&#8230;&#8221; , t\u0101das formas vi\u0146iem bija. Vi\u0146i sita onkuli, salauza ribas, p\u0101rsita galvu: &#8220;Pasaki, kur tavs br\u0101lis!&#8221; Vi\u0146\u0161 gul\u0113ja bezsama\u0146\u0101. Man no bail\u0113m valoda bija aptr\u016bkusi. Tante aizskr\u0113ja uz Rug\u0101jiem p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas. Onkuli sasita, bezsama\u0146\u0101 atst\u0101ja gulo\u0161u un aizbrauca. T\u0101ds bija 25. marts 1949. gad\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Vi\u0146i grib\u0113ja atrast j\u016bsu t\u0113vu?<\/p>\n\n\n\n<p>J\u0101, vi\u0146i grib\u0113ja atrast manu t\u0113vu. Kur mans t\u0113vs? Un br\u0101lim j\u0101zinot, kur ir br\u0101lis. Vi\u0146u sita, vi\u0146am salauza ribas, galva bija p\u0101rsista. Vi\u0146\u0161 vecs, sirms bija. Vi\u0146am toreiz bija jau daudz gadu. Tas bija \u0161ausm\u012bgi \u2013 to visu redz\u0113t, visu p\u0101rdz\u012bvot. Kad es v\u0113l g\u0101ju skol\u0101, bija t\u0101ds moments. Atn\u0101k&nbsp; k\u0101ds zald\u0101tu vai mili\u010du dr\u0113b\u0113s \u0123\u0113rbies, nezinu vairs, ar autom\u0101tu rok\u0101, ien\u0101k klas\u0113, un man bija j\u0101iet uz miliciju par\u0101d\u012bt, vai no\u0161autais cilv\u0113ks, ar stri\u0137i kakl\u0101 piesiets pie smag\u0101s ma\u0161\u012bnas, pa zemi pie milicijas atvilkts \u2013 vai tas nav mans t\u0113vs. Nu, protams, tur nebija mana t\u0113va. Bet tas ir \u0161ausm\u012bgi, ja t\u0101du pusaudzi k\u0101 noziedznieku vad\u0101 uz priek\u0161u un&nbsp; atpaka\u013c. Ko es biju noziegusies, par ko man t\u0101ds sods? To visu m\u016b\u017eu es esmu jutusi l\u012bdz \u0161ai dienai. \u0160ausm\u012bgi. T\u0101s atmi\u0146as ir \u0161ausm\u012bgas. Es nevienam, pat visliel\u0101kam ienaidniekam to nenov\u0113lu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Dauka Inta (tagad Turka)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Manu mammu 49. gada beig\u0101s pa\u0146\u0113ma otrreiz un pa etapu aizs\u016bt\u012bja atpaka\u013c un 1950. gada janv\u0101r\u012b vi\u0146a jau bija Krasnojarskas apgabala Bogotov\u0101, tur vi\u0146a bija no 50. l\u012bdz 52. gadam, kad vi\u0146u apcietin\u0101ja un ties\u0101ja <em>Zapadnosibirskij vojennij tribunal<\/em>. Piesprieda 25 gadus plus 5 gadi izs\u016bt\u012bjum\u0101&#8230;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Man tie dokumenti ir, bet nav uzr\u0101d\u012bts par ko, ziniet, tas bija 52. gads, tas bija tas drausm\u012bgais gads, kad cilv\u0113kus apcietin\u0101ja un lika cietum\u0101 par katru nepareizi izteiktu v\u0101rdu, tad katr\u0101 nometin\u0101juma viet\u0101 bija upuri, kuriem bija j\u0101atrod vaina un par kuriem bija j\u0101liecina, un liecin\u0101ja pa\u0161i latvie\u0161i&#8230; Mamma las\u012bja krievu av\u012bzes un noteikti t\u0101s apsprieda grupi\u0146\u0101&#8230; Mammai ir pants 58.8.10&#8230; vai nu dzimtenes nodev\u012bba, vai kaut kas t\u0101ds.<\/p>\n\n\n\n<p>Vi\u0146u aizs\u016bt\u012bja uz l\u0101geri&#8230; No s\u0101kuma m\u0113s nevar\u0113j\u0101m sarakst\u012bties, tad at\u013c\u0101va vienreiz, divreiz gad\u0101, tad at\u013c\u0101va sarakst\u012bties katru m\u0113nesi, protams, krievu valod\u0101&#8230; L\u012bdz 55. gadam vi\u0146a bija l\u0101ger\u012b&#8230; Es rakst\u012bju 54. gad\u0101, ka mana mamma ir nepatiesi apcietin\u0101ta, lai vi\u0146u atbr\u012bvo, bet man atn\u0101ca atteikums&#8230; Bet 55. gad\u0101 vi\u0146a tika atbr\u012bvota k\u0101 nepatiesi aps\u016bdz\u0113ta, man vajadz\u0113ja aizs\u016bt\u012bt dokumentu, ka es ap\u0146emos g\u0101d\u0101t, lai vi\u0146ai b\u016btu kur dz\u012bvot, un tikai tad vi\u0146u atlaida m\u0101j\u0101s&#8230; Mamma atbrauca 1957. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Mirdza Danne<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>To nevar aizmirst. Kam\u0113r dz\u012bvo\u0161u, tikm\u0113r atcer\u0113\u0161os. 1941.-1949.gadi bija vis\u0101rpr\u0101t\u012bg\u0101kie. Un k\u0101 bija \u0161\u0137irties no m\u0101j\u0101m? Krievs m\u016bs ietrieca ma\u0161\u012bn\u0101, tev vairs nepieder nekas. Bet mums bija ka\u017eoki, ait\u0101das un viss kas cits. Viss tika no\u0146emts. Krievi sarg\u0101ja ma\u0161\u012bnu. Teica, ka dr\u0113b\u0113m vairs nav vietas. Mammi\u0146a t\u0101 raud\u0101ja! Sib\u012brij\u0101 vi\u0146a teica- ja viens ka\u017eoks b\u016btu bijis l\u012bdzi, neb\u016btu j\u0101nosalst. Tas bija k\u0101 murgs. Neticas, ka pag\u0101ju\u0161i 60 gadi, liekas, nupat tas notika. Tas ir kaut kas neiedom\u0101jams. Cerams, ka tas vairs neatk\u0101rtosies.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Velta Dal\u012btis (tagad Namav\u012bra)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Vi\u0146u izs\u016bt\u012bja 1949.gad\u0101. Vis\u0101m sien\u0101m bija ausis, lab\u0101kais draugs var\u0113ja nodot.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ilze Dz\u0113rve (tagad Priede)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Tad 1949. gad\u0101 mani arest\u0113ja. Tiku Valmieras cietum\u0101, un man iedeva 5 gadus par b\u0113g\u0161anu. Es p\u0101rs\u016bdz\u0113ju, ka man ir ofici\u0101li dokumenti no Iek\u0161lietu ministrijas, ka varu braukt uz Valmieru. Sodu no\u0146\u0113ma, bet atst\u0101ja izs\u016bt\u012b\u0161anu. Tad mani pa etapu Stolipina vagonos p\u0101rs\u016bt\u012bja uz Maskavu, Krasnojarsku.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Bija ziema, mani aizs\u016bt\u012bja uz Kanskas cietumu, tad \u2013 Tasejevas kolhozu. Tur str\u0101d\u0101ju, deva tikai puskilo maizi dien\u0101 un 2 kg zir\u0146us m\u0113nes\u012b. Peln\u012bju ar z\u012bl\u0113\u0161anu, pats izgatavoju k\u0101rtis. Publika bija t\u0101da, kam tas patika. Iev\u0101cu zi\u0146as par t\u0101m person\u0101m un ar\u012b st\u0101st\u012bju. Grib\u0113ja zin\u0101t par kavalieriem. Par\u0101d\u012bj\u0101s Flandrijas laimes \u0137\u0113des v\u0113stules, bija t\u0101s j\u0101p\u0101rraksta desmit eksempl\u0101ros. Labi nopeln\u012bju.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Rom\u0101ns D\u016bnis<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 mani atkal grib\u0113ja izvest, bet vect\u0113vam bija draugs, teica, lai brauc uz Ogri un grie\u017eas pie latvie\u0161a. Tas pateica \u2013 ja b\u0113rns ir atbraucis, lai dz\u012bvo. T\u0101 paliku.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Nellija-Astr\u012bda Dumpmane (tagad Circene)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101ds liels p\u0101rdz\u012bvojums bija 1949. gad\u0101, kad no klases izveda skol\u0113nus \u0101r\u0101, ar\u012b t\u0101dus, kuri bija atbrauku\u0161i ar at\u013cauju.<\/p>\n\n\n\n<p>1946. un 1947. gad\u0101 pa\u0161ai bija t\u0101da sav\u0101da saj\u016bta un nezin\u0101ju, vai var m\u0101j\u0101s iet. Es dz\u012bvoju un gul\u0113ju \u0101rpus Liep\u0101jas, d\u0101rza m\u0101ji\u0146\u0101 pie pazi\u0146\u0101m. Dievs pasarg\u0101ja, nepa\u0146\u0113ma mani taj\u0101 reiz\u0113. Tad jau ar\u012b turpin\u0101ju m\u0101c\u012bbas un dz\u012bvoju.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Laimdota D\u016bksteniece (tagad Baumerte)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Tikai 49. gad\u0101 g\u0101ju 1. klas\u0113. Krieviski m\u0101c\u0113ju lab\u0101k nek\u0101 latviski.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 sa\u0146\u0113ma ciet vecom\u0101ti un mani. Vecom\u0101ti aizveda uz R\u012bgas cietumu. Divas ned\u0113\u013cas nodz\u012bvoju pie mili\u010da, tad mani pa\u0146\u0113ma vec\u0101sm\u0101tes m\u0101sa. Vecom\u0101ti aizs\u016bt\u012bja pie m\u0101tes \u2013 t\u0113va m\u0101te t\u0101 bija. Es paliku Latvij\u0101 \u2013 bija kolhoza laiki, vec\u0101sm\u0101tes m\u0101sa bija veca. Sib\u012brij\u0101 palika lab\u0101k, un m\u0101te grib\u0113ja mani atpaka\u013c. Teica, ka atved\u012bs mani. P\u0113c diviem gadiem atn\u0101ca zi\u0146a, ka mani ved\u012bs atpaka\u013c. Izst\u0101jos no skolas. Neaizveda. S\u0101ku ruden\u012b atkal iet skol\u0101 Laucien\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Guntis Donskis<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>\t1949. gad\u0101 jau zin\u0101j\u0101m, ka b\u016bs izve\u0161anas. M\u0101c\u012bjos 3. klas\u0113, Daina &#8211; otraj\u0101. Vakar\u0101 atn\u0101ca un pateica, ka nakt\u012b izved\u012bs. M\u0101te jau bija sagatavojusies &#8211; kur tu muksi&#8230; Ma\u0161\u012bnas r\u016bca visu nakti, bet pie mums nebrauca. Pa\u0146\u0113ma se\u0161us tuv\u0101kos kaimi\u0146us.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tNo r\u012bta g\u0101j\u0101m uz skolu, bet nebij\u0101m p\u0101rliecin\u0101ti, vai ar\u012b m\u016bs nepa\u0146ems. Klase bija pamat\u012bgi \u201epat\u012br\u012bta\u201d.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Aizveda m\u0101tesm\u0101su, citus radus. M\u0113s <em>izspruk\u0101m<\/em>. L\u012bdz 1950. gadam m\u016bs neviens nemekl\u0113ja un nearest\u0113ja. Tad &#8211; mart\u0101 &#8211; mammu izsauca uz Talsu \u010deku, un m\u0101j\u0101s vi\u0146a vairs nep\u0101rn\u0101ca. Vi\u0146u aizveda uz Jelgavas cietumu. T\u0113vam\u0101sa s\u0101ka k\u0101rtot \u201epap\u012brus\u201d, lai b\u0113rnus atst\u0101j vi\u0146ai. Priek\u0161nieks apsol\u012bja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tUz J\u0101\u0146iem aizbrauc\u0101m pie vect\u0113va uz \u201eP\u013cav\u0101m\u201d. Nosvin\u0113j\u0101m J\u0101\u0146us, un 26. j\u016bnij\u0101 vect\u0113vs ar zirgu veda m\u016bs m\u0101j\u0101s. Pie kapiem satik\u0101m kaimi\u0146ieni Roz\u012bti, un vect\u0113vs m\u016bs tur atst\u0101ja. Roz\u012bte br\u012bdin\u0101ja, ka m\u0101j\u0101s esot bijusi \u010deka &#8211; mums paka\u013c&#8230; G\u0101j\u0101m pa taisno- p\u0101ri laukam.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Brauca ma\u0161\u012bna, mums pav\u0113l\u0113ja taj\u0101 iek\u0101pt un aizveda uz Talsiem. Tur priek\u0161\u0101 jau bija ar\u012b Gaida Krauja. \u010cek\u0101 izgul\u0113j\u0101mies, un no r\u012bta m\u016bs veda uz Jelgavu. Tur pa\u0146\u0113ma m\u0101tes un visus m\u016bs nog\u0101d\u0101ja R\u012bg\u0101 &#8211; Centr\u0101lcietum\u0101. M\u016bs ievietoja kop\u0113j\u0101 sievie\u0161u kamer\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>J\u016blija beig\u0101s jau bij\u0101m Brasas cietum\u0101. M\u0101tes, kur\u0101m b\u0113rni bija vec\u0101ki par 13 gadiem, s\u016bt\u012bja pa etapu. Man bija vienpadsmit.<\/p>\n\n\n\n<p>\tE\u0161elons (40 vagoni) bija pilns augusta s\u0101kum\u0101, un m\u016bs atkal veda prom. Mana vieta bija pie loga, ce\u013c\u0101 las\u012bju staciju nosaukumus. Apst\u0101j\u0101mies Omsk\u0101, kur visus dzina uz pirti, bet dr\u0113bes atutoja. Pirt\u012b bija auksts. P\u0113c tam \u2013 atkal vagonos&#8230;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Indulis Egl\u0101js<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>25. febru\u0101r\u012b man piedzima J\u0101n\u012btis, un 25. mart\u0101 m\u016bs veda atpaka\u013c uz Sib\u012briju. Braucu ar mazu b\u0113rni\u0146u&#8230; Man bija valodas zin\u0101\u0161anas,t\u0101p\u0113c biju par tulku.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Sib\u012brij\u0101 kolhoz\u0101 mazliet pastr\u0101d\u0101ju uz lauka,p\u0113c tam&nbsp; biju jau brigadiera pal\u012bgs. Nok\u013cuv\u0101m Tomskas apgabal\u0101. Ar bar\u017eu m\u016bs veda l\u012bdz Krivo\u0161einai, tad 40 km t\u0101l\u0101k, uz <em>\u0123erev\u0146u<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>No Latvijas mums bija l\u012bdzi 2 mai\u0161e\u013ci ar kvie\u0161iem, tos tad ar\u012b v\u0101r\u012bj\u0101m. V\u0113l\u0101k v\u012brs str\u0101d\u0101ja dzirnav\u0101s pie lab\u012bbas \u017e\u0101v\u0113\u0161anas. Tur uztais\u012bja vis\u0101das ma\u0161\u012bnas.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Kolhoza priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js neprata ne las\u012bt, ne rakst\u012bt, un jau no r\u012bta bija pill\u0101. Man bija sava gr\u0101matved\u012bba.<\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113l\u0101k mamma s\u016bt\u012bja naudu no Krasnojarskas, un m\u0113s nopirk\u0101m govi. Tad jau vairs&nbsp; bads nebija.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Doma bija tikai un vien\u012bgi par Latviju. L\u012bdzko dab\u016bj\u0101m br\u012bv\u012bbu, bij\u0101m vieni no pirmajiem, kas brauca m\u0101j\u0101s. Vair\u0101k k\u0101 200 km brauc\u0101m decembr\u012b ar va\u013c\u0113ju ma\u0161\u012bnu, uz met\u0101la l\u016b\u017e\u0146iem. Vilciens brauca tikai otr\u0101 dien\u0101, gul\u0113j\u0101m uz gr\u012bdas stacij\u0101. L\u012bdzi bija kalt\u0113ta c\u016bkas ga\u013ca. Tas bija 1956. gads, decembris.<\/p>\n\n\n\n<p>&nbsp;21. janv\u0101r\u012b piedzima Dainis. J\u0101n\u012btis nomira gadu un 9 m\u0113ne\u0161us vecs, vi\u0146am bija plau\u0161u karsonis&#8230;. T\u0113vs ir miris Vjatlag\u0101 1942. gada tre\u0161aj\u0101 m\u0113nes\u012b 49 gadu vecum\u0101&#8230;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Hilda \u0112gendorfa (K\u0101rklvalka)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>1949.gad\u0101 izs\u016bt\u012bja mammas t\u0113vu un m\u0101ti. Es jau biju beigusi 4.klasi un man bija j\u0101iet t\u0101l\u0101k. Mamma mani aizveda uz pils\u0113tu, uz skolu. Divus&nbsp; gadus es neleg\u0101li m\u0101c\u012bjos meite\u0146u skol\u0101. Tad, kad izs\u016bt\u012bja vect\u0113vu un vecmammu, vi\u0146us izveda uz Kanskas novadu. Mamma rakst\u012bja uz Maskavu, l\u016bdza, lai vi\u0146as vec\u0101kiem at\u013cauj braukt pie mums. At\u013cauju dab\u016bja, un vi\u0146i ierad\u0101s Krasnojarsk\u0101. Vecmammai no kre\u0146\u0137iem bija v\u0113nu \u010d\u016blas, vi\u0146a gandr\u012bz nestaig\u0101ja. Es vi\u0146us sagaid\u012bju Krasnojarsk\u0101, aizvedu uz m\u016bsu m\u0101j\u0101m. P\u0113c 2 gadiem mani paman\u012bja, ka esmu pils\u0113t\u0101, bet mammai bija aizliegts&#8230;Mamma ar savu \u0123imeni grib\u0113ja no m\u0101sas \u0123imenes atdal\u012bties, un mums pie\u0161\u0137\u012bra mazu istabi\u0146u, kur var\u0113ja nolikt divus top\u010danus, vair\u0101k neko ar\u012b nevajadz\u0113ja. M\u0113s var\u0113j\u0101m gul\u0113t. M\u0113s gul\u0113j\u0101m, m\u0101sa k\u0101 maz\u0101k\u0101 gul\u0113ja mammai pie galvas, es- mammai pie k\u0101j\u0101m.&nbsp; M\u0113s visi gul\u0113j\u0101m vien\u0101 gulti\u0146\u0101. Otra istaba bija v\u0101cietei ar meitu. Tad atbrauca priek\u0161nieks, vi\u0146am iepatik\u0101s \u0161is dz\u012bvoklis, vi\u0146\u0161 grib\u0113ja, lai mamma iet prom. Mamma to nev\u0113l\u0113j\u0101s. Vien\u0101 dien\u0101 mamma n\u0101k no darba, top\u010dans pa logu bija izmests \u0101r\u0101, un viss&#8230; Mamma iet pie komendanta un saka, ka nav kur dz\u012bvot. Mammai ier\u0101d\u012bja vietu pie k\u0101das sievietes, kas bija slavena zagle. Onkulis bija uztais\u012bjis naz\u012bti un top\u010danu, bet kaimi\u0146iene naz\u012bti nozaga. Mamma aiziet, nazis vi\u0146ai ir. Mamma pa\u0146em naz\u012bti atpaka\u013c, bet \u0161it\u0101 n\u0101k pras\u012bt! Tad ar\u012b bija&#8230;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ausma Feldberga (Krivenkova)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Atceros 1949. gada otr\u0101s izve\u0161anas nakti, kad m\u0113s, visi tr\u012bs b\u0113rni, aud\u017eum\u0101te Anita un aud\u017eut\u0113vs, s\u0113d\u0113j\u0101m uz sakrav\u0101t\u0101m paun\u0101m, klusu tums\u0101 klaus\u012bj\u0101mies pie akumulatora kaut kur dab\u016bto un piesl\u0113gto radio un gaid\u012bj\u0101m zvanu pie durv\u012bm. Ta\u010du Dievi\u0146\u0161 pasarg\u0101ja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Gunta Eiduka (P\u0101vuli\u0146a)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101, da\u017eas dienas pirms 25. marta izs\u016bt\u012b\u0161anas, m\u0101j\u0101 ierad\u0101s pagasta p\u0101rst\u0101vji un izpra\u0161\u0146\u0101ja, kur kas atrodas, jaut\u0101ja par iedz\u012bvi.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m net\u0101lu no lielce\u013ca un 25. mart\u0101 redz\u0113j\u0101m, ka visu dienu pa to brauc paj\u016bgi un ma\u0161\u012bnas, vedot cilv\u0113kus. Skat\u012bjos ar binokli un pazinu daudzus no tiem, ko aizveda.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>S\u0101ka jau tumst, kad aizg\u0101ju pie kaimi\u0146u puik\u0101m. Atce\u013c\u0101 uz m\u0101j\u0101m sastapu sievieti, kura tolaik mita m\u016bsu m\u0101jas. Vi\u0146a izst\u0101st\u012bja, ka mani mekl\u0113jot, jo mums atkal j\u0101dodas uz Sib\u012briju. Atcer\u0113jos, cik &#8220;labi&#8221; mums tur g\u0101ja, k\u0101 \u0113d\u0101m n\u0101tres, un teicu, lai nest\u0101sta, ka mani redz\u0113jusi, es l\u012bdzi nebrauk\u0161u! Aizg\u0101ju l\u012bdz siena kaudzei uz lauka, st\u0101v\u0113ju un skat\u012bjos, k\u0101 viss notika \u2013 k\u0101 vecom\u0101ti, seg\u0101s iet\u012btu, ies\u0113din\u0101ja ma\u0161\u012bn\u0101\u2026&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Nakt\u012b aizg\u0101ju uz m\u016bsu m\u0101ju, pa\u0146\u0113mu savu velosip\u0113du (tur jau bija nolikta apsardze, ta\u010du velosip\u0113du vi\u0146i man at\u013c\u0101va \u0146emt) un devos atpaka\u013c pie draugiem. V\u0113l\u0101k aizg\u0101ju pie tantes. Vi\u0146a izpildkomitej\u0101 bija jaut\u0101jusi, ko dar\u012bt, ja radinieks palicis, bet p\u0101r\u0113jie aizvesti. Vi\u0146ai atbild\u0113ts: ja palicis, lai dz\u012bvo! Ta\u010du par savu m\u0101ju nedr\u012bkst\u0113ju celt nek\u0101das pretenzijas, jo jau n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 taj\u0101 bija citi iem\u012btnieki.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vilnis Egl\u012btis<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Pien\u0101ca 1949. gads. Izdzird\u0113ju, ka B\u0113rzain\u0113 pa\u0146emti jaunie\u0161i, kuri m\u0101c\u012bj\u0101s Skolot\u0101ju instit\u016bt\u0101. T\u0101pat m\u016bsu skol\u0101 viens otrs b\u0113rns tika izrauts no klases&#8230; Dom\u0101ju: mani ta\u010du ne\u0146ems, esmu &#8220;Nopelniem bag\u0101ts izs\u016bt\u012btais&#8221;&#8230;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Bija piektdiena. N\u0101cu m\u0101j\u0101s un pagalm\u0101 ieraudz\u012bju iej\u016bgtus zirgus. Redz\u0113ju ar\u012b milici ar \u0161auteni. Viss bija skaidrs uzreiz. K\u0101da sieviete man jaut\u0101ja:&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u2013 Ko j\u016bs te mekl\u0113jat?&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u2013 Savu vecot\u0113vu&#8230;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u2013 Varb\u016bt gribat braukt l\u012bdzi?<\/p>\n\n\n\n<p>Visai brav\u016br\u012bgi pazi\u0146oju:&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u2013 Ja par br\u012bvu ved\u012bs, brauk\u0161u. Jau otrreiz.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tagad s\u0101ku analiz\u0113t, kur man, toreiz divpadsmitgad\u012bgam puikam, rad\u0101s tas gai\u0161ais pr\u0101ts braukt l\u012bdzi, jo mana pal\u012bdz\u012bba (valodas zin\u0101\u0161anas un r\u016bd\u012bjums ar\u012b) vecvec\u0101kierm noder\u0113ja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Sak\u0101p\u0101m visi ratos. Vecaist\u0113vs pietur\u0113ja sv\u0113t\u0101kaj\u0101 viet\u0101, un v\u0101rdi, kurus vi\u0146\u0161 tobr\u012bd pateica \u2013 &#8220;Paliec sveika, m\u012b\u013c\u0101 t\u0113va s\u0113ta!&#8221; \u2013 v\u0113l tagad tur iekalti. Brauc\u0101m uz C\u0113s\u012bm, bet vagonos m\u016bs l\u0101d\u0113ja Amat\u0101, neliel\u0101 stacij\u0101, lai citi nezina, kas notiek.&nbsp;&nbsp;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Atkal s\u0101k\u0101s &#8220;ce\u013cojums&#8221;. Vecvec\u0101kiem st\u0101st\u012bju, ka b\u016bs gr\u016bti, bet m\u0113s iztur\u0113sim. M\u0113nesi brauc\u0101m, l\u012bdz non\u0101c\u0101m Tomsk\u0101 \u2013 protams, l\u0113\u0123er\u012b, aiz dzelo\u0146dr\u0101t\u012bm. Ta\u010du man joproj\u0101m acu priek\u0161\u0101 tas \u0161ausm\u012bgais skats, ka divi vai tr\u012bs veci, nesp\u0113c\u012bgi cilv\u0113ki tika atst\u0101ti vagonos. Kad tauj\u0101j\u0101m, kur vagoni ies t\u0101l\u0101k, mums atbild\u0113ja, ka tajos b\u0113r\u0161ot iek\u0161\u0101 cementu&#8230; Saprat\u0101m, ka nevienam \u0161ie garu m\u016b\u017eu nodz\u012bvoju\u0161ie cilv\u0113ki, slimas, sirmas latvie\u0161u tantes, sastr\u0101d\u0101t\u0101m rok\u0101m, nebija vajadz\u012bgas&#8230;<\/p>\n\n\n\n<p>L\u0113\u0123er\u012b dz\u012bve bija smaga. Ta\u010du pavasaris n\u0101ca v\u0113lu, ledus neg\u0101ja, un&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>nekur t\u0101l\u0101k ar bar\u017e\u0101m tikt nevar\u0113j\u0101m. Biju nor\u012bkots pie k\u0101da virsnieka par tulku, jo daudzi vecie cilv\u0113ki neprata krievu valodu. Tiku virsnieku \u0113dn\u012bc\u0101, zagu maiz\u012bti un nesu slimiem cilv\u0113kiem. S\u0101k\u0101s epid\u0113mijas, cilv\u0113ki mira, gandr\u012bz katru r\u012btu miru\u0161os l\u0101d\u0113ja smagaj\u0101 ma\u0161\u012bn\u0101&#8230; Par laimi, vecom\u0101ti izgl\u0101b\u0101m no n\u0101vinieku istabas. Vi\u0146a v\u0113l atgriez\u0101s Latvij\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Kad tik\u0101m uz ku\u0123a, brauc\u0101m uz zieme\u013ciem. Lai no bar\u017eas nok\u013c\u016btu krast\u0101, tika uzmesta \u0161aura laipa \u2013 un vismaz divi cilv\u0113ki iekrita up\u0113, kur straume vi\u0146us aiznesa prom.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Ar\u012b \u0161aj\u0101 &#8220;galapunkt\u0101&#8221; vecie cilv\u0113ki nevienam nebija vajadz\u012bgi. Kolhozu p\u0101rst\u0101vji brauca un br\u012bn\u012bj\u0101s: &#8220;Kas j\u016bs t\u0101di?&#8221; Kad atbrauca kolhoza. &#8220;\u013be\u0146ina ce\u013c\u0161&#8217; priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, st\u0101st\u012bju, ka mans vecaist\u0113vs ir kal\u0113js, bet vec\u0101m\u0101te \u2013 pav\u0101re, vi\u0146i abi var\u0113tu noder\u0113t. Tik\u0101m l\u012bdz s\u0101d\u017eai. M\u016bs sadal\u012bja pa viet\u0113j\u0101m m\u0101j\u0101m, un krievi nemaz tik nelabv\u0113l\u012bgi neiztur\u0113j\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Pien\u0101ca septembris, bet komandants pazi\u0146oja: &#8220;Tu nevar\u0113si iet skol\u0101&#8221;. \u013boti p\u0101rdz\u012bvoju. Ta\u010du 10. septembr\u012b vi\u0146\u0161 teica: &#8220;Andrej, noticis p\u0101rpratums.&#8221; Priec\u012bgs s\u0101ku m\u0101c\u012bties.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Mamma s\u0101ka k\u0101rtot dokumentus, lai m\u016bsu \u0123imeni apvienotu, un tas vi\u0146ai izdev\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Andris Egl\u012btis&nbsp;<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Biju ar\u012b 1949. gada izvedamo sarakst\u0101, ta\u010du labi m\u0101c\u012bjos, dzied\u0101ju, sportoju, un mani neaiztika.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Velta Freiberga (Gecevi\u010da)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113l\u0101k uzzin\u0101ju, ka p\u0113ckara gados mamma esot br\u012bdin\u0101ta: m\u0113s esot sarakstos. T\u0101p\u0113c ar\u012b 1949. gada 25. marta izve\u0161anas nakti pavad\u012bj\u0101m b\u0113rnud\u0101rz\u0101, kur str\u0101d\u0101ja mana krustm\u0101te. Atceros, ka nakts bija tum\u0161a, bet laiku pa laikam brauca ma\u0161\u012bnas ar ugu\u0146iem un piest\u0101ja pie vienas, tad \u2013 citas m\u0101jas. M\u0101te visu nakti negul\u0113ja.<\/p>\n\n\n\n<p>No r\u012bta vec\u0101m\u0101te g\u0101ja uz m\u0101ju, kur\u0101 dz\u012bvoj\u0101m, bet dz\u012bvoklis jau bija noplomb\u0113ts. Vi\u0146a g\u0101ja pras\u012bt, lai ielai\u017e dz\u012bvokl\u012b. Ta\u010du vi\u0146u arest\u0113ja, un t\u0101du, k\u0101da bija (bez mant\u0101m, ap\u0123\u0113rba, \u0113diena), aizveda. T\u0101 vi\u0146a aizg\u0101ja \u2013 uz ilgiem gadiem.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u0113s ar mammu izgl\u0101b\u0101mies. Ta\u010du m\u016bsu dz\u012bvokl\u012b iev\u0101c\u0101s krievi. Labi, ka saimniece mums vismaz iedeva nelielu istabi\u0146u \u2013 16 kvadr\u0101tmetrus. Neko no sav\u0101m mant\u0101m ar\u012b nedab\u016bj\u0101m. Vien\u012bgi \u0101r\u0101 izsviesto \u0123imenes albumu, bet to mamma pati izn\u012bcin\u0101ja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\t<\/strong><strong>Valdis Filipsons<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101, protams, vecmammai atbrauca paka\u013c, un meita vi\u0146u vienu t\u0101d\u0101 vecum\u0101 nelaida. Tad ar\u012b mums ar br\u0101li bija j\u0101brauc l\u012bdzi&#8230; Mums uz skolu atbrauca paka\u013c ar smago ma\u0161\u012bnu&#8230; Es nevar\u0113ju saprast, k\u0101p\u0113c visi raud&#8230;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u016bs salika vagonos. M\u0113s las\u012bj\u0101m Krilova fabulas un sm\u0113j\u0101mies. Un es br\u012bn\u012bjos, ka vec\u0101ki visi ir noraud\u0101ju\u0161ies. Padr\u016bmas bija visas tualetes b\u016b\u0161anas. Kad pietur\u0113ja, visi tup\u0113ja, k\u0101 nu m\u0101c\u0113ja. Vienalga \u2013 v\u012brie\u0161i, b\u0113rni vai sievietes&#8230; Tas skats man v\u0113l tagad pr\u0101t\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u016bs aizveda l\u012bdz Omskai. Un atkal neviens m\u016bs negrib\u0113ja. Krustm\u0101tei bija 47 gadi, vec\u0101m\u0101te un m\u0113s, divi b\u0113rni&#8230; Bet beig\u0101s m\u016bs pa\u0146\u0113ma. Tas bija \u0160erbaku\u013cskas rajons, Largas s\u0101d\u017ea.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u016bs iemitin\u0101ja t\u0101d\u0101 interesant\u0101 m\u0101j\u0101, kurai nebija vienas sienas \u2013 Omsk\u0101 visas m\u0101jas bija celtas no govju m\u0113sliem ar salmiem. Mums bija l\u012bdzi diezgan daudz segu un spilvenu, un m\u0113s to vienu sienu uztais\u012bj\u0101m no tiem. Un vasar\u0101 es ar br\u0101li un krustm\u0101ti m\u012bc\u012bj\u0101m samanu un to sienu pa\u0161i uzm\u016br\u0113j\u0101m.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vija Gaisi\u0146a (Str\u0113le)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Bet 1949. gad\u0101 izs\u016bt\u012bja manu m\u0101su, m\u0101ti un abus manus b\u0113rnus. M\u0101sa bija pa ce\u013cam iemetusi atkl\u0101tn\u012bti: &#8220;M\u0113s braucam pie jums.&#8221; Vair\u0101k nek\u0101 nebija rakst\u012bts, bet es sapratu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>G\u0101ju uz Atamonovu (k\u0101dus 10 km) un komandant\u016br\u0101 pal\u016bdzu,&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>lai at\u013cauj maniem pieder\u012bgajiem braukt pie manis. Jo man jau bija sava b\u016bda, kur m\u0113s var\u0113j\u0101m palikt. At\u013c\u0101va. Turkl\u0101t mamma jau bija veca un darb\u0101 neg\u0101ja \u2013 tikai piepal\u012bdz\u0113ja m\u0101j\u0101s. Tad man bija atspaids.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>B\u0113rni Sib\u012brij\u0101 izg\u0101ja skolas, vec\u0101kais d\u0113ls m\u0101c\u012bj\u0101s augstskol\u0101 Krasnojarsk\u0101, jaun\u0101kais \u2013 arodskol\u0101 (izm\u0101c\u012bj\u0101s par kombainieri, traktoristu un \u0161oferi) ar\u012b meita izg\u0101ja augstskolu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Gaisi\u0146a Leonora&nbsp;<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>49. gad\u0101, kad bija otra izs\u016bt\u012b\u0161ana, m\u0101su no Daugavpils ats\u016bt\u012bja pie mums \u2013 bija dro\u0161\u0101k. V\u0113l gadu p\u0113c tam m\u0113s nodz\u012bvoj\u0101m. P\u0113c tam m\u016bs ar m\u0101su tom\u0113r atrada un atkal sa\u0146\u0113ma ciet.<\/p>\n\n\n\n<p>Vakar\u0101 atn\u0101ca mili\u010di un teica, lai krav\u0101 manti\u0146as. V\u012brs ar\u012b bija m\u0101j\u0101s. M\u0113s nebij\u0101m ofici\u0101li re\u0123istr\u0113ju\u0161ies, vi\u0146\u0161 nebija \u0161\u0137\u012bries no pirm\u0101s sievas. M\u016bs abas divas ar m\u0101su sa\u0146\u0113ma un aizveda uz miliciju.<\/p>\n\n\n\n<p>B\u0113rni palika pie v\u012bra. Vi\u0146\u0161 nedeva b\u0113rnus man l\u012bdzi, teica, ka nav ko vi\u0146us moc\u012bt.<\/p>\n\n\n\n<p>V\u012brs m\u0113\u0123in\u0101ja. Vi\u0146am mazliet bija paz\u012b\u0161an\u0101s, vi\u0146\u0161 m\u0113\u0123in\u0101ja m\u016bs izpest\u012bt \u2013 teica, ka m\u0113s pa\u0161i aizbrauksim, bet nek\u0101d\u0101s run\u0101s neviens neielaid\u0101s. M\u016bs aizveda uz p\u0101rs\u016bt\u0101mo cietumu. Nos\u0113d\u0113j\u0101m tr\u012bs ned\u0113\u013c\u0101s, kam\u0113r sav\u0101ca cilv\u0113kus, tad m\u016bs veda atkal prom. Maskavai pabrauc\u0101m gar\u0101m, tad \u2013 k\u0101das 28 dienas \u2013 bij\u0101m Kirov\u0101, cietum\u0101. Es uz m\u0101j\u0101m rakst\u012bju v\u0113stuli, tad t\u0101s sievietes, kas p\u0113c mums palika, no v\u012bra bija sa\u0146\u0113mu\u0161as atbildi. Es jau par to tikai dzird\u0113ju. Sverdlovsk\u0101 m\u0113s s\u0113d\u0113j\u0101m atkal, Novosibirsk\u0101 ar\u012b uz vair\u0101kiem m\u0113ne\u0161iem atrad\u0101mies cietum\u0101. Se\u0161us m\u0113ne\u0161us m\u0113s ce\u013coj\u0101m, p\u0113c tam atkal bij\u0101m atpaka\u013c taj\u0101 viet\u0101, no kuras bij\u0101m aizmuku\u0161i. Lika parakst\u012bties, ka tagad m\u016bs izs\u016bta uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem.<\/p>\n\n\n\n<p>Kad izlaida no vagoniem, es neatceros, vai aizveda, vai pa\u0161iem bija j\u0101brauc uz Krasnojarsku. S\u0101ku str\u0101d\u0101t sak\u0146u r\u016bpkombin\u0101t\u0101 \u2013 tur \u017e\u0101v\u0113ja kartupe\u013cus. Dr\u012bz atbrauca v\u012brs ar b\u0113rniem, tad s\u0101k\u0101m t\u0101l\u0101ku dz\u012bvi. G\u0101j\u0101m malku z\u0101\u0123\u0113t, b\u0113rnus iek\u0101rtoj\u0101m b\u0113rnud\u0101rz\u0101. Tad vien\u0101 dien\u0101 atbrauca t\u0113vs.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Be\u0101te Gri\u0161\u0101ne (Jonu\u0161a)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Mart\u0101 dab\u016bj\u0101m zin\u0101t, ka atkal b\u016bs izve\u0161ana, bet kur b\u0113gsi, kur paliksi? Kad vienu nakti bij\u0101m nogul\u0113ju\u0161i me\u017e\u0101, mamma teica &#8211; pietiek, vairs pa me\u017eu vi\u0146a nebland\u012bsies. Tad dab\u016bj\u0101m zin\u0101t, ka n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 no pagasta b\u016b\u0161ot izve\u0161ana. Tur dz\u012bvoja mammas m\u0101sa, t\u0101 pateica, ka m\u0113s esam sarakst\u0101. Vec\u0101mamma jau bija apglab\u0101ta, vi\u0146a nomira febru\u0101ra beig\u0101s. Lab\u012bba bija izvesta, govis aizvestas, \u0161\u0137iet, viena govs atst\u0101ta un zirgs. M\u016bs pieskait\u012bja kulakiem, jo mums pieder\u0113ja 30 hekt\u0101ru zemes. Pa\u0146\u0113ma m\u016bs. Pirms tam n\u0101ca izl\u016bki, staig\u0101ja un pras\u012bja, vai mums ir zirgs, vai mums ir rati. Mamma izjauca \u0161ujma\u0161\u012bnu pa\u0146\u0113ma l\u012bdzi. Viss risin\u0101j\u0101s t\u0101pat k\u0101 pirmo reizi. Saveda ap divdesmit \u0123imen\u0113m pagastm\u0101j\u0101. Mammas m\u0101sa sav\u0101r\u012bja veselu spaini ar klimp\u0101m, atnesa visiem ko pa\u0113st. No m\u016bsu skolas sept\u012bt\u0101s klases piecus b\u0113rnus pa\u0146\u0113ma. Klas\u0113 m\u0113s bij\u0101m piecpadsmit &#8211; uz izlaidumu palika desmit. Viena veikalnieku \u0123imene kaut k\u0101 izpirk\u0101s, jo vi\u0146us atveda un vakar\u0101 palaida m\u0101j\u0101s. Divas dienas pag\u0101ja, kam\u0113r visus saveda. P\u0113d\u0113j\u0101 dien\u0101 pa\u0146\u0113ma m\u016bsu kaimi\u0146us, kas bija par \u0161\u0137\u016btniekiem, visus. Vi\u0146iem kropls b\u0113rni\u0146\u0161 bija, pa\u0146\u0113ma ar visu b\u0113rnu. Salika m\u016bs ma\u0161\u012bn\u0101s, aizveda uz Tukumu, tur vagonos iek\u0161\u0101. Kur bija v\u012brie\u0161i, tos ne\u0161\u0137\u0101ra nost. Vienu kaimi\u0146u ar nestuv\u0113m atnesa, tas ce\u013c\u0101 mira. Vagoni t\u0101di pa\u0161i, tas pats caurums. \u0112st deva t\u0101pat k\u0101 pirmo reizi, putras un \u016bdeni. Vagon\u0101 bija \u010duguna kr\u0101sni\u0146a, to kurin\u0101ja, jo bija auksts.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tomsk\u0101 m\u016bs izl\u0101d\u0113ja Obas krast\u0101 kaut k\u0101d\u0101 ieslodz\u012bto nometn\u0113. M\u016bs dzina uz pirti, bija j\u0101iet cauri gar\u0101m istab\u0101m, tur s\u0113d\u0113ja policija un lika parakst\u012bties, ka m\u0113s labpr\u0101t\u012bgi un uz visu m\u016b\u017eu tiekam p\u0101rcelti dz\u012bvot Sib\u012brij\u0101. Iz\u0123\u0113rba kailus, iedzina pirt\u012b nomazg\u0101ties. Tomsk\u0101 plos\u012bj\u0101s dizent\u0113rija. Tur dz\u012bvoj\u0101m l\u012bdz maijam, kam\u0113r up\u0113 izg\u0101ja ledus.Tad bar\u017e\u0101s iek\u0161\u0101 un pa Obu prom&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>l\u012bdz vecajai \u0160egarkai. Tur cilv\u0113kus \u0161\u0137iroja: tos, kuri kaut ko m\u0101c\u0113ja, atst\u0101ja \u0160egark\u0101 rajona centr\u0101. Kas neko nem\u0101c\u0113ja, tos izdal\u012bja pa kolhoziem. M\u016brnieki, bija ar\u012b amatnieki, mamma m\u0101c\u0113ja \u0161\u016bt, pieteic\u0101s par \u0161uv\u0113ju. M\u016bs ielika klub\u0101, m\u0113s palik\u0101m centr\u0101, bet krievi pukoj\u0101s:&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Austra Gr\u012bnfelde<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Latvij\u0101 dz\u012bvoju Kurzem\u0113, m\u0101c\u012bjos Valgales septi\u0146gad\u012bgaj\u0101 skol\u0101. Vasar\u0101 gan\u012bju govis. Mammas m\u0101sa mani skoloja. Vi\u0146i skait\u012bj\u0101s lielsaimnieki. Pien\u0101ca 1949. gads, un vi\u0146us sa\u0146\u0113ma ciet. Bija agrs r\u012bts 25. marts, migla, es g\u0101ju uz skolu. Man pret\u012b n\u0101ca draugs un saka: \u201cZiedoni, \u0161odien uz skolu neej.\u201d Es g\u0101ju m\u0101j\u0101s. Ar\u012b mana mamma bija 1947. gad\u0101 aizmukusi no Sib\u012brijas, vi\u0146ai bija Latvijas pase, dab\u016bja pierakstu. Vi\u0146a ar\u012b bija Kurzem\u0113 pie m\u0101sas. Mana mamma saka: ej, m\u0101si\u0146, uz me\u017eu, b\u016bs izve\u0161ana. Mammas m\u0101sas v\u012brs bija Ug\u0101les me\u017eos, veda malkas normas. Mammas m\u0101sa ar b\u0113rniem aizg\u0101ja uz me\u017eu. P\u0113c k\u0101da laika pagalm\u0101 iebrauc paj\u016bgs \u2013 divi \u010dekisti un viet\u0113jie akt\u012bvisti. Ien\u0101ca, aprakst\u012bja mantu un pa\u0146\u0113ma l\u012bdzi saimnieka br\u0101li ar sievu \u2013 vi\u0146am neskait\u012bj\u0101s ne saimniec\u012bba, nek\u0101. Vi\u0146\u0161 k\u0101 puisis str\u0101d\u0101ja pie sava br\u0101\u013ca. T\u0101 k\u0101 saimnieku m\u0101j\u0101s nebija, tad pa\u0146\u0113ma vi\u0146us. Skrandainis ar autom\u0101tu ieg\u0101ja gu\u013camistab\u0101, uzreiz kl\u0101t pie naktsskap\u012b\u0161a. Mani iztrieca \u0101r\u0101 no istabas, un vi\u0146\u0161 pa\u0146\u0113ma naudi\u0146u. Bija p\u0101rdots kume\u013c\u0161. Es pat nezin\u0101ju, ka mammas m\u0101sai tur st\u0101v naudi\u0146a \u2013 bet skrandainais krievs \u201ciz\u0161uher\u0113ja\u201d visu. Izs\u016bt\u012b\u0161ana beidz\u0101s, no me\u017ea atn\u0101ca mammas m\u0101sa, b\u0113rni. Pa\u0161i palika m\u0101j\u0101s, otr\u0101 dien\u0101 bija j\u0101ved nodot graudi. T\u0101 vi\u0146i palika pliki un nabagi, bet \u2013 vismaz Latvij\u0101\u2026<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ziedonis Hagemanis<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gada mart\u0101 vecot\u0113vu un vecomammu aizveda, un m\u0113s ar br\u0101li palik\u0101m divi vien. Atn\u0101ca aprakst\u012bt mantu, un es ap\u0137\u0113ros vienai ap kaklu un l\u016bdzu, lai mums atst\u0101j p\u0101rtikai, atst\u0101ja ar\u012b. M\u0113\u0123in\u0101j\u0101m ko ies\u0101kt. Nol\u0113m\u0101m turpin\u0101t iet skol\u0101, jo bij\u0101m pieradu\u0161i iztikt ar mazumi\u0146u.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Vasar\u0101 g\u0101j\u0101m kolhoz\u0101 str\u0101d\u0101t, p\u013c\u0101v\u0101m lab\u012bbu. Biju maza, bet visu iztur\u0113ju.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Alma \u0122iga (Ozola)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>&#8211; K\u0101 tad 1949. gad\u0101 izs\u016bt\u012b\u0161ana notika? J\u016bs jau bij\u0101t kl\u0101t tad?<\/p>\n\n\n\n<p>&#8211; Es ciema padom\u0113 nebiju, es biju taj\u0101 m\u0101j\u0101, kur\u0101 saimniekus izveda.<\/p>\n\n\n\n<p>&#8211; K\u0101 tas izskat\u012bj\u0101s?<\/p>\n\n\n\n<p>&#8211; Nu briesm\u012bgi, nu briesm\u012bgi. Manam vec\u0101kajam d\u0113lam bija k\u0101di divi gadi\u0146i. Nu, v\u0113l divi nebija, vi\u0146iem pusotra gada, bi\u0161\u0137u vair\u0101k ir starp\u012bba, bet \u0161itais v\u0113l nebija piedzimis. R\u016bd\u012btis bija ie\u0137\u0113ries Priedes tantes brun\u010dos un briesm\u012bgi kliedza un raud\u0101ja. Es centos vezum\u0101 salikt vi\u0146iem visu p\u0101rtiku. Vi\u0146iem siv\u0113ns bija nokauts, maize bija. Putraimus, un ga\u013cu saliku, dr\u0113bes saliku. T\u016bl\u012bt \u010dekisti aprakst\u012bja mantu, lopus, kas palika. Vec\u012btim, vecajam, no uztraukuma roz\u0101 seja piemet\u0101s. M\u0101te bija stingr\u0101k\u0101, vec\u012btis bija \u0161vaks. Izs\u016bt\u012bja vi\u0146us uz Omskas apgabalu. Ar vi\u0146u pa\u0161u zirgu vi\u0146us aizveda uz ciema padomi un t\u0101l\u0101k g\u0101ja vakar\u0101 vesela rinda to zirgu paj\u016bgu m\u016bsu m\u0101j\u0101m gar\u0101m. Es st\u0101v\u0113ju un skat\u012bjos. Ap 150 paj\u016bgu aizg\u0101ja. Visi nevar\u0113ja b\u016bt no m\u016bsu ciema padomes, jo mums bija tikai ap 300 saimnieku. Lielo saimnieku Skujien\u0113 nebija. Bija vi\u0146i visi s\u012bkzemnieki. Liel\u0101k\u0101 plat\u012bba, kas bija saimniekiem \u2013 30 ha, 4,5 govis, p\u0101ris zirgu&#8230; Es, nodok\u013cu a\u0123ente b\u016bdama, visas saimniec\u012bbas labi zin\u0101ju, tikai man nebija lemts tur b\u016bt un piedal\u012bties.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ernest\u012bne Gr\u016bberte (\u013bebe\u0123edeva)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>\u010ceka mammu izsekoja un 1949. gad\u0101 sa\u0146\u0113ma ciet un aizs\u016bt\u012bja otro reizi \u2013 uz l\u0113\u0123eri. Tur mamma smagi str\u0101d\u0101ja me\u017eu darbos \u2013 cirta me\u017eu l\u012bdz ce\u013ciem \u016bden\u012b. Tad vi\u0146u aizs\u016bt\u012bja uz m\u016b\u017ea nomitin\u0101jumu aiz Krasnojarskas. Vi\u0146a var\u0113ja atgriezties tikai 1956. gad\u0101. Vi\u0146a ar steigu brauca m\u0101j\u0101s, un tad m\u0113s atkal satik\u0101mies.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>In\u0101rs Helm\u016bts<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gada s\u0101kum\u0101 mani un v\u0113l 5 cilv\u0113kus ieslodz\u012bja. Sac\u012bja, ka mums esot cionistiska organiz\u0101cija, un ka, k\u0101 vi\u0146i teica \u201cm\u016bs vaino par akt\u012bvu piedal\u012b\u0161anos pretpadomju bur\u017eu\u0101ziski nacion\u0101listisk\u0101 grup\u0101, kas, t\u0113lojot ebreju nacion\u0101lo un reli\u0123isko sv\u0113tku svin\u0113\u0161anu, pulc\u0113j\u0101s, lai pagr\u012bdes cionistiskaj\u0101 organiz\u0101cij\u0101, nododot savu soci\u0101listisko dzimteni, aizb\u0113gtu uz Izra\u0113lu, lai c\u012bn\u012btos pret ar\u0101bu nacion\u0101l\u0101s atbr\u012bvo\u0161an\u0101s kust\u012bbu.\u201d Par ko mani v\u0113l ieslodz\u012bja? T\u0101d\u0113\u013c, ka es teicu, ka Latvijas laik\u0101, Ulma\u0146a laik\u0101 bija daudz vair\u0101k, es pateik\u0161u krieviski: <em>svobodi bilo namnogo bo\u013c\u0161e \u010dem tut*<\/em>. Tas bija pareizi. Vi\u0146i saka, ka 1934. gada 15. maij\u0101 bija fa\u0161istisks apv\u0113rsums. Bet m\u0113s jau zin\u0101m, k\u0101 bija. Viss jau palika. Ebreju draudze bija, ebreju skolas bija, viss ko mums vajadz\u0113ja, Latvij\u0101, R\u012bg\u0101 bija. Mums bija ebreju un ar\u012b jidi\u0161\u0101 laikraksti, mums bija ebreju klubs un ebreju te\u0101tris bija. Bija ebreju skolas un viss, ko j\u016bs gribat. K\u0101 demokr\u0101tisk\u0101 valst\u012b. Tikai Krievij\u0101 tas nebija, vi\u0146i jau nezin\u0101ja par to.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>J\u0101zeps Jedeikins<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p><em>K\u0101 izskat\u012bj\u0101s 1949. gad\u0101?<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>Tum\u0161s. M\u016bs tik l\u0101d\u0113 vagon\u0101 iek\u0161\u0101, neko nevar redz\u0113t, t\u0101 brauc\u0101m. Tad b\u016btu var\u0113ts pa ce\u013cam izmukt, bet mums jau nebija dokumentu, tos at\u0146\u0113ma. Stacij\u0101s aptur\u0113ja, g\u0101ja p\u0113c \u016bdens, deva zupas, daudzmaz baroja. Tik drausm\u012bgi neuzraudz\u012bja. Stacij\u0101 pateic\u0101m sargam, p\u0113c cik ilga laika b\u016bsim atpaka\u013c. K\u0101du kastroli nopirk\u0101m.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tie, ko pirmo reizi izs\u016bt\u012bja 1949. gad\u0101, nebija \u0161\u0137irti, visas \u0123imenes brauca kop\u0101 ar v\u012briem.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Stacij\u0101s iebrauca kolhozu priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ji, skat\u012bj\u0101s, kuru \u0123imeni \u0146emt. Vecus un slimus pa\u0161\u0101s beig\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u0113s atbrauc\u0101m pavasar\u012b, tur bija sovhozs. Tur tu str\u0101d\u0101ji un peln\u012bji naudu. Tas bija Ni\u017e\u0146ijomskas rajona Poltovsk\u0101. M\u0113s visi jau bij\u0101m liel\u0101ki, str\u0101d\u0101ju. Skol\u0101 neg\u0101ju. Vec\u0101kais br\u0101lis izm\u0101c\u012bj\u0101s par traktoristu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ilma Jaunciema (tagad Role)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Instit\u016bt\u0101 bija \u0161ausm\u012bgs koris, un es pal\u016bdzu at\u013cauju izveidot citu kori. Direkcija atv\u0113l\u0113ja naudu, un es nopirku p\u016bt\u0113ju or\u0137estra instrumentus: saksofonus, klarnetes, akordeonus, klavieres. Tik daudz naudas gul\u0113ja neizmantotas, un izveidoju \u010detrbals\u012bgu kori. Tas mani izgl\u0101ba, jo 1949. gad\u0101 atkal s\u0101k\u0101s latvie\u0161u izve\u0161ana un mekl\u0113\u0161ana, un 1950. gad\u0101 latvie\u0161us izsl\u0113dza. Mani atst\u0101ja, jo es biju vajadz\u012bgs, atst\u0101ja Margaritu Kubali\u0146u, jo vi\u0146a sp\u0113l\u0113ja klavieres man\u0101 kor\u012b.Atst\u0101ja J\u0101ni Broku, profesoru, jo vi\u0146\u0161 sp\u0113l\u0113ja instit\u016bta volejbola komand\u0101 un kor\u012b sp\u0113l\u0113ja akordeonu, \u2013 t\u0101di cilv\u0113ki ir vajadz\u012bgi.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Juris Jankovi\u010ds<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101 l\u012bdz 1949. gada 25. martam. M\u0113s bij\u0101m skol\u0101. Br\u0101lis str\u0101d\u0101ja uz mazb\u0101n\u012b\u0161a, gul\u0113ja m\u0101j\u0101s p\u0113c darba. M\u016bs pa\u0146\u0113ma skol\u0101 un veda pa ce\u013cu, <em>istrebi\u0137e\u013cs<\/em> ar \u0161aujamo aiz muguras. Pa\u0146\u0113ma ar\u012b skolot\u0101ju. Pa\u0146\u0113ma ar\u012b vec\u0101ko br\u0101li un aukl\u012bti. Aizveda uz Daugavas staciju un atkal vagonos iek\u0161\u0101. Atkal esi cietum\u0101! Nevar\u0113ju gul\u0113t. Tr\u012bs dienas st\u0101v\u0113j\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>In\u0101ra Kalni\u0146a (Granti\u0146a)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 izs\u016bt\u012btajiem jau bija viegl\u0101k- vi\u0146iem bija pieredze, kaut kas vair\u0101k tika pa\u0146emts l\u012bdzi.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ruta J\u0113kabsone (Birkmane)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Pien\u0101ca 49. gada 25. marts. Bija kaut k\u0101da nojauta, nezin\u0101ju, vai atn\u0101k\u0161u no skolas m\u0101j\u0101s. Ciema padom\u0113 bija apmetu\u0161ies zald\u0101ti.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Starpbr\u012bd\u012b ien\u0101ca viens biju\u0161ais skolnieks un pateica, ka br\u0101lis un aukl\u012bte ir ma\u0161\u012bn\u0101 aizvesti. Pases man l\u012bdzi nebija, dom\u0101ju \u2013 k\u0101 notiks, t\u0101 notiks. N\u0101ca zald\u0101ti uz skolu. Aizveda vienu skolot\u0101ju, p\u0113c stundas mani sagaid\u012bja. Aizg\u0101ju paka\u013c m\u0101sai. Aizveda m\u016bs uz Vies\u012btes pirti. Tur jau bija pilns. No klases bij\u0101m 4 gabali.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Aizbrauc\u0101m l\u012bdz Omskas apgabala stacijai \u013bubino. Bija jau pret\u012b no kolhoziem, mekl\u0113ja speci\u0101listus. Brauc\u0101m t\u0101l\u0101k ar zirgiem un v\u0113r\u0161iem k\u0101dus 50 km. Bija k\u0101di 10 paj\u016bgi, brauc\u0101m visu nakti.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Non\u0101c\u0101m Pavlovkas s\u0101d\u017e\u0101. Sadal\u012bja m\u016bs pa dz\u012bvok\u013ciem. Tik\u0101m br\u012bv\u0101 m\u0101j\u0101 ar div\u0101m istab\u0101m. Bij\u0101m tr\u012bs \u0123imenes no Vies\u012btes. Bija uzreiz j\u0101iet str\u0101d\u0101t kolhoz\u0101 pavasara darbus. Ar v\u0113r\u0161iem bija j\u0101ec\u0113 lauki, tad siena p\u013cav\u0101. Iest\u0101d\u012bj\u0101m kartupe\u013cus. No Latvijas pat mazpaz\u012bstami cilv\u0113ki s\u016bt\u012bja paci\u0146as un naudu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Valdis Kalni\u0146\u0161<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113c tam \u2013 tas s\u0101k\u0101s 49., 50. gad\u0101 \u2013 visus, kuri bija atbrauku\u0161i ar \u0161iem b\u0113rnu vagoniem, aizs\u016bt\u012bja atpaka\u013c.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Man pateica labi cilv\u0113ki, ka par mani interes\u0113jas. Biju 1. kurs\u0101 konservatorij\u0101. K\u0101p\u0113c man, profesion\u0101lam vijolniekam, braukt uz s\u0101d\u017eu? Aizbraucu pats \u2013 kuriozi skan. Vienas dienas laik\u0101 to, kas bija dz\u012bvokl\u012b, nop\u0101rdevu. Biju prec\u0113jies, ar\u012b sieva, pianiste, brauca l\u012bdzi. Aizbrauc\u0101m uz Novosibirsku. Zin\u0101ju, ka tur ir opera. Tre\u0161aj\u0101 dien\u0101 jau str\u0101d\u0101ju oper\u0101 un simfoniskaj\u0101 or\u0137estr\u012b. Sieva iek\u0101rtoj\u0101s darb\u0101 par pianisti. Bij\u0101m labi situ\u0113ti, labi peln\u012bj\u0101m.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Oj\u0101rs Kalni\u0146\u0161<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Bet m\u016bs 1949.gad\u0101 sa\u0146\u0113ma un aizveda otrreiz. M\u016bs, tr\u012bs&nbsp; b\u0113rnus, un ar\u012b aukl\u012bti pa\u0146\u0113ma l\u012bdzi. Nezinu, k\u0101p\u0113c vi\u0146u \u0146\u0113ma. Vi\u0146a tur nomira.&nbsp; \u0160\u012b izve\u0161ana ne ar ko neat\u0161\u0137\u012br\u0101s no pirm\u0101s. Bija ma\u0161\u012bna, karav\u012bri, l\u012bdzi bija tie pa\u0161i divi vai tr\u012bs priv\u0101tie. Bija ar\u012b viena sieviete no dzelzce\u013ca. Nolas\u012bja spriedumu, teica, lai \u0146em mantas. Aizveda uz Daugavas staciju &#8211; ir t\u0101da noma\u013ca stacija pie J\u0113kabpils. Tr\u012bs dienas st\u0101v\u0113j\u0101m, tad s\u0101k\u0101m braukt. Iek\u0161\u0101 vagon\u0101 bija kr\u0101sns, to kurin\u0101j\u0101m. Malkas nebija, stacij\u0101s laida paka\u013c ogl\u0113m. Mums jau mart\u0101 bija gatavais slapjdra\u0146\u0137is, bet Krievij\u0101 aiz Ur\u0101liem \u2013 \u012bsta ziema. Bija liels sniegs.&nbsp; No stacijas 90 kilometrus visu nakti m\u016bs veda ar v\u0113r\u0161iem uz Sargatkas  rajonu, Omskas apgabalu. Nekad nebiju ar t\u0101du transportu braucis. P\u0101rsvar\u0101 jau g\u0101j\u0101m k\u0101j\u0101m &#8211; v\u0113r\u0161iem ar\u012b vajadz\u0113ja atp\u016bsties. Tad k\u0101d\u0101 s\u0101d\u017e\u0101 uztais\u012bj\u0101m atelpu. Auksti bija s\u0113d\u0113t paj\u016bgos. Otr\u0101 dien\u0101 ap pusdienlaiku ierad\u0101mies gal\u0101. Visiem mekl\u0113ja, kur apmesties. Atkal m\u0113s bij\u0101m tr\u012bs \u0123imenes kop\u0101 pie vienas vecas sievietes m\u0101j\u0101, vi\u0146a mums atv\u0113l\u0113ja vienu istabu. Tur dz\u012bvoj\u0101m k\u0101du gadu. Str\u0101d\u0101j\u0101m kolhoz\u0101. S\u0101k\u0101s pavasara darbi, ec\u0113ja ar v\u0113r\u0161iem. Siena laik\u0101 brauc\u0101m no m\u0101j\u0101m prom uz p\u013cav\u0101m uz ned\u0113\u013cu, jo t\u0101s bija t\u0101lu. Uz vietas v\u0101r\u012bja zupas, putras. Bija ar\u012b maize.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Arnis Kalni\u0146\u0161<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 m\u0113s dz\u012bvoj\u0101m pie sava onku\u013ca Kalti\u0146os, bet mans onkulis str\u0101d\u0101ja R\u012bg\u0101, vi\u0146\u0161 bija kaut kur par optikas meistaru kara r\u016bpniec\u012bb\u0101. Vi\u0146u nesk\u0101ra \u0161\u012b izs\u016bt\u012b\u0161ana. Pie vi\u0146a brauca p\u0113c kartupe\u013ciem, bija j\u0101dala kartupe\u013ci \u2013 vi\u0146u neizs\u016bt\u012bja, bet izs\u016bt\u012bja m\u0101tes t\u0113vu, m\u0101ti, m\u0101su un br\u0101li. Es atceros, ka ar m\u0101su vairs netik\u0101mies. M\u0113s satik\u0101mies iepriek\u0161\u0113j\u0101 dien\u0101, un n\u0101ko\u0161aj\u0101 dien\u0101 bija t\u0101ds satraukums, jo \u013coti daudzi no klases biedriem nebija atn\u0101ku\u0161i, un tad m\u0113s uzzin\u0101j\u0101m, kas ir noticis \u2013 visi bija izs\u016bt\u012bti!<\/p>\n\n\n\n<p>Otrreiz izs\u016bt\u012bja Intu un M\u0101ri. T\u0101 pirmo reizi Inta Latvij\u0101 nodz\u012bvoja tr\u012bs gadus un p\u0113c tam atkal tika izs\u016bt\u012bta. M\u0101ri izdeva pa vilciena logu \u0101r\u0101, vi\u0146am bija devi\u0146i m\u0113ne\u0161i. M\u0101ri izs\u016bt\u012bja \u2013 tas bija sakar\u0101 ar kolhoza laiku, vecaist\u0113vs un vec\u0101m\u0101te nest\u0101j\u0101s kolhoz\u0101. Brauca viens paunu \u017e\u012bds, br\u012bdin\u0101ja \u2013 visu jums \u0146ems nost! \u2013 vi\u0146\u0161 iev\u0101ca inform\u0101ciju, k\u0101ds ir noska\u0146ojums. Vi\u0146i bija teiku\u0161i \u2013 kolhoz\u0101 neiesim, nek\u0101dus zirgus un lopus, un zemi neatdosim. T\u0101 ir m\u016bsu zeme, to esam izpirku\u0161i.<\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 vi\u0146i bija sarakst\u0101 iek\u0161\u0101. Vi\u0146i s\u0101kum\u0101 dz\u012bvoja Tomskas apgabal\u0101, v\u0113l\u0101k M\u0101ris aizbrauca uz Kansku, un Inta ar\u012b pie m\u0101tes. 1956. gad\u0101 es biju aizg\u0101jis uz Iek\u0161lietu ministriju un iesniedzu iesniegumu par manas m\u0101tes l\u016bgumu \u2013 rakst\u012bju, ka neredzu nek\u0101du pamatojumu, ka vi\u0146a v\u0113l aizvien tiek tur\u0113ta apcietin\u0101jum\u0101, ka vi\u0146a nedr\u012bkst izbraukt. Dr\u012bz p\u0113c tam vi\u0146u atbr\u012bvoja, varb\u016bt p\u0113c gada. M\u0113s jau taj\u0101 laik\u0101, kad bij\u0101m mazi, zin\u0101j\u0101m, ka mums ir milz\u012bga netaisn\u012bba, p\u0101rinodar\u012bjums nodar\u012bts. M\u0113s ar\u012b zin\u0101j\u0101m, kas mums to ir nodar\u012bjis. To m\u0113s visi zin\u0101j\u0101m \u2013 mazi b\u0113rni. Tas jau \u0123imen\u0113. Tas ir smagi \u2013 k\u0101du iespaidu tas atst\u0101ja \u2013 visa dz\u012bves uztvere ir sav\u0101d\u0101ka. K\u0101das vien var b\u016bt gudr\u012bbas \u2013 t\u0101m m\u0113s bij\u0101m cauri izg\u0101ju\u0161i. T\u0101s m\u016bs bija nor\u016bd\u012bju\u0161as. Otrs \u2013 m\u0113s zin\u0101j\u0101m, k\u0101d\u0101 re\u017e\u012bm\u0101 m\u0113s dz\u012bvojam. Nep\u0101rtraukti iek\u0161\u0101 bija protesta gars. Visu laiku ir bijis. Man ir sieva. Es m\u0101c\u012bjos m\u0101kslas vidusskol\u0101. Mans onkulis bija juvelieris. Vi\u0146\u0161 ar\u012b m\u016bs virz\u012bja. Tad, kad es beidzu pamatskolu, vi\u0146am lik\u0101s, ka man ir dot\u012bbas kaut ko veidot, z\u012bm\u0113t. Vi\u0146\u0161 ievirz\u012bja, atrada, ka ir m\u0101kslas vidusskola, un man laim\u0113j\u0101s tur iest\u0101ties. Jau vidusskolas laik\u0101 apguvu str\u0101d\u0101\u0161anu ar met\u0101lu. Man lik\u0101s, ka tas ir par maz \u2013 t\u0101ds amatnieka darbs. Ir dz\u012bv\u0113 kaut kas vair\u0101k j\u0101izsaka, ko j\u016bti un zini.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>J\u0101nis Karlovs&nbsp;<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 n\u0101c\u0101m no skolas m\u0101j\u0101s un redz\u0113j\u0101m paj\u016bgus braucam uz staciju. Bij\u0101m nobiju\u0161ies. Neg\u0101j\u0101m tie\u0161i uz m\u0101ju, bet ar l\u012bkumu. Mums ir liela m\u012blest\u012bba sav\u0101 starp\u0101 un nav biju\u0161as domstarp\u012bbas. Man bija t\u0113va br\u0101lis \u2013 labs un sirsn\u012bgs, vi\u0146\u0161 aizvietoja t\u0113vu. Es izm\u0101c\u012bjos par juvelieri pie onku\u013ca. Vi\u0146\u0161 v\u0113l joproj\u0101m str\u0101d\u0101. Vi\u0146am ir 84 gadi. Es apprec\u0113jos, ir sieva, divi b\u0113rni \u2013 \u013coti laba \u0123imene.<\/p>\n\n\n\n<p>Ja neb\u016btu izs\u016bt\u012bjuma, es b\u016btu uz laukiem str\u0101d\u0101jis. Dz\u012bve noteikti b\u016btu sav\u0101d\u0101ka.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Par Sib\u012brij\u0101 p\u0101rdz\u012bvoto nedom\u0101ju. K\u0101dreiz atceros.<\/p>\n\n\n\n<p>B\u0113rni zina, bet \u012bpa\u0161i nekas nav st\u0101st\u012bts. Mazb\u0113rniem tagad \u0161ad tad past\u0101stu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Dainis Karlovs&nbsp;<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113l\u0101k, kad 49.gad\u0101 s\u0101ka s\u016bt\u012bt no laukiem, tad m\u0113s aizb\u0113g\u0101m uz \u013be\u0146ingradu, tur, kur mums bija radi. Tad m\u0113s pie tiem radiem nodz\u012bvoj\u0101m k\u0101du laici\u0146u, p\u0113c tam es apprec\u0113jos \u013be\u0146ingrad\u0101, apmain\u012bju pasi, jo man jau bija cits uzv\u0101rds, un atbraucu uz R\u012bgu. Tur es dz\u012bvoju ar v\u012bru, bet m\u0101sa palika \u013be\u0146ingrad\u0101 dz\u012bvot.<\/p>\n\n\n\n<p>Ruta K\u0101me (Pjatova)<br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Vienreiz viens v\u012brietis atbrauca un grib\u0113ja satikties, jo esot ar t\u0113vu str\u0101d\u0101jis me\u017ea darbos, bet es nesatikos, es visu dz\u012bvi \u013coti baid\u012bjos, varb\u016bt vi\u0146\u0161 ir izs\u016bt\u012btais, jo vienm\u0113r past\u0101v\u0113ja iesp\u0113ja, ka var aizs\u016bt\u012bt atpaka\u013c, jo m\u0113s atbrauc\u0101m pusleg\u0101li. Jo 49. gad\u0101 tanti grib\u0113ja izs\u016bt\u012bt, bet nejau\u0161\u012bbas d\u0113\u013c vi\u0146a palika. Vi\u0146i brauca uz pils\u0113tu, bet izved\u0113ji uz vi\u0146u m\u0101j\u0101m, un t\u0101 vi\u0146i palika \u2013 tas bija \u0101rk\u0101rt\u012bgi liels p\u0101rdz\u012bvojums, jo mamma jau tur apg\u016bl\u0101s. Es tagad esmu atradusi m\u0101jas un man ir m\u012b\u013c\u0161 cilv\u0113ks, bet vi\u0146ai b\u016bs tas pats Golg\u0101tas ce\u013c\u0161&#8230; Bet, kad vi\u0146i atbrauca m\u0101j\u0101s, vi\u0146us vairs nepa\u0146\u0113ma.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>L\u012bvija Krama (Kagaine)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Kad pie\u0146\u0113ma darb\u0101, izdeva apliec\u012bbu, der\u012bgu tikai R\u012bg\u0101, no R\u012bgas nedr\u012bkst\u0113ja izbraukt. 49. gada slapst\u012bjos da\u017eas dienas. 49. gada august\u0101 izsauca, teica: liksim tev braukt atpaka\u013c. Po\u013cakovs, jauns leitnants, iztur\u0113j\u0101s cilv\u0113c\u012bgi. \u201cNauda ir, brauc pats atpaka\u013c\u201d. Nav. \u201cRaksti l\u016bgumu,\u201d \u2013 p\u0101ris dienas laiku deva, tad sa\u0146\u0113ma ciet. Tolaik Maskav\u0101 v\u0101ca atkal kop\u0101 tos, kas 37. gad\u0101 bija apcietin\u0101ti, krievus. Iemesls laikam bija k\u0101das ma\u0123istr\u0101les celtniec\u012bba, Sta\u013cina b\u016bves. No Sta\u013cikamskas uz Igarku.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Aizs\u016bt\u012bja no Krasnojarskas ku\u0123\u012b uz Torokansku. Es rakst\u012bju mammai. Mamma rakst\u012bja uz komandant\u016bru, es rakst\u012bju, tad man at\u013c\u0101va aizbraukt l\u012bdz Igarkai. 49. gad\u0101 Igark\u0101 bija Zieme\u013cu p\u0101rvaldes galven\u0101 rezidence, tur str\u0101d\u0101ju. Beidzu kurin\u0101t\u0101ju kursus. Str\u0101d\u0101ju par kurin\u0101t\u0101ju, santehni\u0137i. Uzc\u0113la jaunu pils\u0113tu Jermakovu uz Pol\u0101ra loka, t\u0101 tagad st\u0101v tuk\u0161a.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ilm\u0101rs Kna\u0123is<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 gaid\u012bj\u0101m otru izve\u0161anu, m\u0101j\u0101s negul\u0113j\u0101m, baid\u012bj\u0101mies, bet m\u016bs nepa\u0146\u0113ma.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Konstant\u012bns Kauli\u0146\u0161<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 baid\u012bj\u0101mies, ka m\u016bs izved\u012bs, tad m\u0113s staig\u0101j\u0101m pie kaimi\u0146iem, visa \u0123imene pa nakti gul\u0113j\u0101m. Vienu nakti p\u0101rgul\u0113j\u0101m, mamma un t\u0113vs saka: gul\u0113sim m\u0101j\u0101s, kas b\u016bs, tas b\u016bs. No r\u012bta dzirdam, ka to kaimi\u0146u aizvedu\u0161i, pie kura m\u0113s g\u0101j\u0101m gl\u0101bties. Vi\u0146iem bija savas dzirnavas.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Jevge\u0146ija Kauli\u0146a&nbsp;<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Tad bija 1949. gads, kad no r\u012bta mod\u0101s un nevar\u0113ja saprast, kur\u0161 kaimi\u0146\u0161 ir, kura nav &#8211; ap to laiku no m\u016bsu novada izveda faktiski visus\u2026 Bija tuk\u0161as m\u0101jas, ar\u012b tagad ir piln\u012bgs tuk\u0161ums, no vec\u0101m dzimt\u0101m nekas nav palicis. No 1941. gada nezinu nevienu, kas tur ir atgriezies\u2026 Tagad ir p\u0101rpirc\u0113ji, j\u0101, bet no viet\u0113jiem &#8211; nav.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\t<\/strong><strong>Vija \u0136\u0113rpe.<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Mamma atbrauca 1947. gada s\u0101kum\u0101. Mums pazi\u0146oja, ka mamma brauc. 1949. gada 25. mart\u0101 vi\u0146a muka, jo vi\u0146ai bija aizdomas&#8230; M\u0113s ar br\u0101li bij\u0101m skol\u0101, bet laikam 29. mart\u0101 \u2013 mammas vairs nebija, vec\u0101m\u0101te raud\u0101ja. Mamma Latvij\u0101 nepabija pat divus gadus. Vecaim\u0101tei bija govs, zirgs, c\u016bka, mamma nekur nestr\u0101d\u0101ja, jo bija bail. Mums \u0161\u0137ita, ka m\u016bs visu laiku uzmana, bija bail sag\u0101d\u0101t otram kre\u0146\u0137us. M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m t\u0101l\u0101k, vec\u0101mamma palika m\u012b\u013c\u0101ka, un nebija jau ar\u012b nek\u0101da lab\u0101 dz\u012bve. M\u0113s ar br\u0101li str\u0101d\u0101j\u0101m kolhoz\u0101. At\u0146\u0113ma zirgu, govi (jo mums bija 2 govis), vienu no t\u0101m m\u0113s visu laiku sl\u0113p\u0101m. Krievs jau pa\u0146\u0113ma visu! Vai gan cit\u0101di krievi b\u016btu tik \u0101tri tiku\u0161i uz priek\u0161u, ja neb\u016btu apzagu\u0161i latvie\u0161us? Visa iedz\u012bve p\u0113c izs\u016bt\u012b\u0161anas tak palika vi\u0146iem! No t\u0113va m\u0101j\u0101m p\u0101ri bija palikusi pelnu kaudze. Mammas br\u0101lis paguva izgl\u0101bt klavieres. Run\u0101ja, ka m\u0101ju nodedzin\u0101ja v\u0101cie\u0161i, jo tur iek\u0161\u0101 biju\u0161i krievi.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Mammu divu ned\u0113\u013cu laik\u0101 aizveda atpaka\u013c uz Krasnojarskas novadu, uz Kaza\u010dinas rajonu. Tur vi\u0146a viena pati dz\u012bvoja l\u012bdz 1950. gadam. Tad pie vi\u0146as palaida papu. Mamma palika priec\u012bg\u0101ka, bet rakst\u012bja, ka par m\u0101j\u0101m pat nav ko sap\u0146ot, jo papam ir dokuments, ka vi\u0146\u0161 ir izraid\u012bts no Latvijas.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Sniedze \u0136emere (Balb\u0101rzda)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Tiem, ko 1949. gad\u0101 izs\u016bt\u012bja, varb\u016bt bija cit\u0101di, visas \u0123imenes bija kop\u0101, bet tad bija kar\u0161. Ar\u012b viet\u0113jiem bija smagi, vi\u0146iem nebija viegli. N\u0101ca pazi\u0146ojumi par tiem, kas ir kritu\u0161i kar\u0101.&nbsp; V\u012brie\u0161i bija proj\u0101m, viss bija uz sievie\u0161u pleciem. Atceros, ka krievietes raud\u0101ja, ka visa s\u0101d\u017ea skan\u0113ja. Vi\u0146as jau t\u0101 klusu nem\u0101k.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Rasma Kv\u0113pa<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Tad bija 1949. gads, kad no r\u012bta mod\u0101s un nevar\u0113ja saprast, kur\u0161 kaimi\u0146\u0161 ir, kura nav &#8211; ap to laiku no m\u016bsu novada izveda faktiski visus\u2026 Bija tuk\u0161as m\u0101jas, ar\u012b tagad ir piln\u012bgs tuk\u0161ums, no vec\u0101m dzimt\u0101m nekas nav palicis. No 1941. gada nezinu nevienu, kas tur ir atgriezies\u2026 Tagad ir p\u0101rpirc\u0113ji, j\u0101, bet no viet\u0113jiem &#8211; nav.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vija \u0136\u0113rpe.<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 bija atkal izve\u0161anas. Dz\u012bvoj\u0101m Sidgund\u0101, biju skol\u0101. Visi bija tram\u012bgi. Ien\u0101ca zald\u0101ts un pa\u0146\u0113ma Arturu Aps\u012bti. M\u016bs p\u0101r\u0113jos palaida m\u0101j\u0101s. Onkuli un vecom\u0101ti aizveda, mekl\u0113ja ar\u012b mani. G\u0101j\u0101m pa me\u017eiem, tur bija v\u012bri, kas sl\u0113p\u0101s. Tur nodz\u012bvoj\u0101m p\u0101ris dienas, tad atn\u0101c\u0101m m\u0101j\u0101s. Bija palikusi mammas m\u0101sa \u2013 pusinval\u012bde. V\u0113l\u0101k m\u016bs visus tr\u012bs aizveda uz \u201cKrastkalniem\u201d, s\u0101k\u0101m dz\u012bvot. Mamma \u0161ad tad atrakst\u012bja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Juris Lauva&nbsp;<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Mani pie\u0146\u0113ma t\u0113va m\u0101sas d\u0113ls, jo t\u0113va m\u0101sa jau bija veca, vi\u0146a kop\u0101 ar savu d\u0113lu dz\u012bvoja Alla\u017eos, bet vi\u0146us 1949. gad\u0101 izveda. Vi\u0146i zin\u0101ja, ka ved\u012bs, es taj\u0101 dien\u0101 neaizg\u0101ju uz skolu. Kad vi\u0146iem paka\u013c atbrauca ma\u0161\u012bna, manis sarakstos, par laimi nebija. Vi\u0146i pras\u012bja: \u2018\u2019 Kas tas t\u0101ds?\u2019\u2019 Tad saimnieks teica: \u2018\u2019 Vi\u0146\u0161 atn\u0101cis ciemos.\u2019\u2019 \u2018\u2019Lai t\u016bl\u012bt paz\u016bd!\u2019\u2019 Stundas laik\u0101 vi\u0146iem lika sakr\u0101m\u0113ties, vi\u0146i piekr\u0101m\u0113ja pilnu ma\u0161\u012bnu ar p\u0101rtiku, dr\u0113b\u0113m, m\u0101j\u0101s palika tuk\u0161i skapji. Viss bija sagatavots, jo vi\u0146i zin\u0101ja, ka vi\u0146us ved\u012bs. Es n\u0101cu uz Sidgundu pie m\u0101tes br\u0101\u013ca, kur dz\u012bvoja Juris. Atn\u0101ku \u2013 m\u0101ja tuk\u0161a, neviena nav. Tad no tumsas, no me\u017ea n\u0101ca Juris. M\u0101j\u0101s neviena nebija, ne mammas br\u0101\u013ca, ne vecmammas. Mammas m\u0101sai bija b\u0113rnu trieka, vi\u0146a bija nepilnv\u0113rt\u012bgs str\u0101dnieks, vi\u0146u nepa\u0146\u0113ma. Vecom\u0101ti, kam bija asto\u0146desmit gadu, pa\u0146\u0113ma, mammas m\u0101su n\u0113. Kad es biju atn\u0101cis, tad atn\u0101ca vi\u0146u kaimi\u0146\u0161, krievs, kop\u0101 ar ciema padomes p\u0101rst\u0101vi aprakst\u012bt mantu. Es redz\u0113ju, k\u0101 vi\u0146i mantu \u0161\u0137iroja \u2013 viss, kas bija ieliekams kabat\u0101 \u2013 vec\u0101sm\u0101tes zelta pulkstenis, mammas br\u0101\u013ca zelta pulkstenis ar \u0137\u0113di \u2013 visu vi\u0146i sadal\u012bja un tas iesl\u012bd\u0113ja vi\u0146iem kabat\u0101. V\u0113l t\u0101ds joc\u012bgs gad\u012bjums \u2013 mammas m\u0101sa slimoja ar b\u0113rnu trieku, vi\u0146a bija ar\u012b drusku pr\u0101t\u0101 atpalikusi. Vi\u0146a no \u0137\u0113\u0137a atnesa \u010detrus \u016bdens spai\u0146us un teica: \u2018\u2019 Reku, te v\u0113l ir. Vai \u0161os ar\u012b \u0146emsiet?\u2019\u2019 N\u0113, n\u0113, tos vi\u0146iem nevajagot, lai nesot atpaka\u013c.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101 m\u0113s palik\u0101m tr\u012bs vien. Man k\u0101 jaun\u0101kajam bija j\u0101kopj saimniec\u012bba, abi vec\u0101kie g\u0101ja darb\u0101 kolhoz\u0101. Izpe\u013c\u0146a bija milz\u012bga, t\u0101 k\u0101 m\u0113s bij\u0101m privili\u0123\u0113tie &#8211; Juris bija traktorists. Gada beig\u0101s vi\u0146\u0161 atveda divus vai tr\u012bs maisus ar lab\u012bbu, t\u0101 bija visa vi\u0146a gada pe\u013c\u0146a. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca kolhoznieku palika par\u0101d\u0101, bet vi\u0146am k\u0101 traktoristam bija nopeln\u012bti da\u017ei maisi lab\u012bbas. Ar\u012b es, pabeidzot sept\u012bto klasi 1954. gad\u0101, aizg\u0101ju uz celtniec\u012bbas arodskolu, izm\u0101c\u012bjos par apmet\u0113ju un s\u0101ku str\u0101d\u0101t.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>J\u0101nis Lauva<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Mamma jau bija atbraukusi, pa ce\u013cam apzaga, ar\u012b to izdoto pap\u012bru, apliec\u012bbu. 1949. gad\u0101 zin\u0101ja, ka ved\u012bs. Runas t\u0101das kl\u012bda. Gatavoj\u0101mies. Kalt\u0113j\u0101m maizi. M\u016bs toreiz neaiztika, pateicoties tam, ka ciema priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Me\u017egal\u0113 bija J\u0101nis Minavi\u010ds, \u0160t\u0101ls bija kolhoza priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, \u0160t\u0101ls v\u0113l t\u0101, bet Minavi\u010ds bija vienreiz\u0113ji labs cilv\u0113ks. No Me\u017egales vi\u0146i nenodeva nevienu. N\u0113, tom\u0113r vienus izdeva \u2013 Binderus, \u201cpateicoties\u201d vi\u0146u kaimi\u0146am Stundi\u0146am \u2013 t\u0101da runa bija. Bet vair\u0101k nevienu. No n\u0101ko\u0161\u0101s ziemas gan s\u0101ka m\u016bs \u201capciemot\u201d, kaut k\u0101d\u0101 uzskait\u0113 jau m\u0113s bij\u0101m. Bija viens milicis, otrs \u2013 kursants, t\u0101ds Brands. Labi iedz\u0113ris bija. M\u016bs aizveda ar zirgu uz Kalnciema, toreiz Bir\u017eu, pagasta m\u0101ju un no turienes uz Vies\u012bti ar ma\u0161\u012bnu. Kad atbrauc\u0101m Latvij\u0101, ciema sekret\u0101rs Kalv\u012btis teica, lai saglab\u0101jam apliec\u012bbu, ko NKVD izdevis. Kad veda uz Vies\u012bti, Solovjovs pratin\u0101ja, k\u0101 esam atbrauku\u0161i. Es par\u0101d\u012bju to z\u012bmi, uz kuras pamata. Vi\u0146\u0161 uzreiz prasa, cik m\u0113s samaks\u0101j\u0101m. Bet es vi\u0146am pret\u012b: \u201cVai tad padomju Savien\u012bb\u0101 NKVD ar spekul\u0101cij\u0101m nodarbojas?\u201d. Pati br\u012bnos, k\u0101 man tas ien\u0101ca pr\u0101t\u0101. Un tad vi\u0146\u0161 otr\u0101 dien\u0101 m\u016bs atbr\u012bvoja. Tur m\u0113s ar Laimoni bij\u0101m. Viesturs un Vija bija m\u0101j\u0101s. V\u0113l\u0101k mammu bie\u017ei s\u0101ka saukt uz ciema padomi. No J\u0113kabpils brauca policija. Beidzot vi\u0146u ar\u012b pa\u0146\u0113ma.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Skaidr\u012bte Lapsa (Kalv\u012bte)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Izg\u0101ju pie v\u012bra, un tad s\u0101ka dibin\u0101t kolhozus, tad jau n\u0101ca \u010detrdesmit dev\u012btais gads. M\u0113s brauc\u0101m uz R\u012bgu. Sarakst\u012bju\u0161ies m\u0113s bij\u0101m, bet, k\u0101 jau vec\u0101k\u0101 paaudze saka, \u2013 kas t\u0101 par sarakst\u012b\u0161anos, neesat ne salaul\u0101ju\u0161ies, nek\u0101. M\u0113s brauc\u0101m uz R\u012bgu, j\u0101nop\u0113rk gredzeni. T\u0101 k\u0101 es str\u0101d\u0101ju, man bija nopeln\u012bts kaut cik naudas. 25. marta r\u012bt\u0101 ejam uz staciju, un redzam, kas notiek. Paj\u016bgi brauc pa ce\u013cu, st\u0101v <em>istrebi\u0137e\u013ci<\/em> \u2013 nav jau t\u0101da v\u0101rda latviski. Tie vairs nav armijas pies\u016bt\u012btie, bet mums jau pa\u0161iem t\u0101di dro\u0161\u012bbnieki bija noorganiz\u0113ti, kas ar plint\u0113m st\u0101v pie durv\u012bm, nelai\u017e \u0101r\u0101, gaida paj\u016bgus. Tas bija ziemas laiks, brauca ar zirgiem, nevar vairs piebraukt ar ma\u0161\u012bnu k\u0101 vasaras laik\u0101. Lai tie cilv\u0113ki, kas j\u0101ved proj\u0101m, neaizmuktu, nos\u016bta apsargus. Skat\u0101mies, ka cilv\u0113ki ir iek\u0161\u0101, pie logiem skat\u0101s, durvis ciet.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Kas tagad notiks? Es saku t\u0101 \u2013 labi gan, ka es esmu cauri \u0161itai ellei, mani jau otrreiz nes\u016bt\u012bs. Turpat se\u0161i gadi es esmu nokalpojusi. Ja ar\u012b b\u016btu bijusi k\u0101da vaina. K\u0101da tad man var\u0113ja b\u016bt vaina? Par ko tad es biju vain\u012bgs? Tad es jau esmu izcietusi. T\u0101 norun\u0101j\u0101m. Un dom\u0101j\u0101m, vai braukt uz priek\u0161u, vai braukt atpaka\u013c. N\u0113, atpaka\u013c nebrauksim, brauksim uz priek\u0161u. R\u012bg\u0101 nemaz nevar iet p\u0101rgul\u0113t pie radiem. Vi\u0146i saka \u2013 m\u0113s pa\u0161i vairs negu\u013cam m\u0101j\u0101s. Aizbrauc\u0101m uz j\u016brmalu, t\u0101l\u0101k nost. Izdar\u0101m, kas j\u0101dara, un tagad zin\u0101m, ka viss ir sacelts k\u0101j\u0101s, ka ir izve\u0161anas un aresti. Braucam m\u0101j\u0101s, brauc atkal paj\u016bgi ar izvesto mant\u012bbu, ved kop\u0101, kas nu kuram palicis. Dom\u0101ju \u2013 t\u0101, nu man tas ir cauri.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u010cetrdesmit dev\u012bt\u0101 gada novembr\u012b mani arest\u0113ja. V\u012brs bija me\u017ea darbos Launkaln\u0113. Mammu ar\u012b, s\u016bt\u012bs atpaka\u013c.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Rasma Liepi\u0146a (L\u012bne)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Pien\u0101ca 1949. gads, redz\u0113ju, k\u0101 ved nelaim\u012bgos zemniekus. Par mums nedom\u0101ju. Viss bija k\u0101rt\u012bb\u0101. Nedom\u0101ju, ka p\u0113c gada gaida t\u0101ds pats liktenis. Skol\u0101 neierad\u0101s daudz skolnieku. Atveda band\u012btus pie izpildkomitejas. Aizg\u0101ju, un ko es ieraudz\u012bju? Izkrop\u013coti! To izdar\u012bja speci\u0101li, lai uzzin\u0101tu, kas vi\u0146iem pal\u012bdz\u0113ja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>1950. gads. S\u0113\u017eu klas\u0113, ien\u0101k direktors un izsauc mani. Skolot\u0101ju istab\u0101 mamma s\u0113\u017e, st\u0101v milicis \u2013 m\u016bsu draugs Piragovs \u2013 un zald\u0101ts. Uzreiz sapratu. Eju uz tualeti, zald\u0101ts paka\u013c. \u2013 T\u016bl\u012bt j\u016bs brauksiet. \u0145emiet mantas tik, k\u0101 panest rok\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Pa\u0146\u0113m\u0101m dr\u0113bes pauni\u0146\u0101s, iekr\u0101va m\u016bs bobik\u0101. Man bija t\u0101ds kauns \u2013 par ko m\u016bs pa\u0146\u0113ma? Visi skat\u0101s. T\u0101ds kauns! Dom\u0101, ka m\u0113s esam noziedznieki.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Ievietoja m\u016bs izolator\u0101, tad ies\u0113din\u0101ja ratos un aizveda m\u016bs. Biju izmisum\u0101 \u2013 par ko? Visi klus\u0113. Brauc\u0101m pa tiltu \u2013 grib\u0113ju l\u0113kt up\u0113. \u013boti \u0146\u0113mu pie sirds \u2013 dz\u012bvot negrib\u0113j\u0101s. N\u0113 \u2013 mamma paliks viena, nevar.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Cietum\u0101 vien\u0101 kamer\u0101. P\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m atn\u0101ca \u010dekists. Metos pie vi\u0146a \u2013 K\u0101p\u0113c? Paskaidrojiet!&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Klus\u0113\u0161ana. Aiziet.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Izveda m\u016bs k\u0101 cietumniekus pastaig\u0101t. P\u0113c ned\u0113\u013cas atn\u0101k priek\u0161nieks, atkal klus\u0113. Vienu dienu \u2013 \u0146emiet manti\u0146as, brauksiet. Izveda pagalm\u0101 \u2013 20 v\u012brie\u0161us un m\u0113s vienas. Zald\u0101ti ar su\u0146iem veda uz pils\u0113tu. Aizveda l\u012bdz slied\u0113m, no\u0146\u0113ma pirkstu nospiedumus. Laida pa vienam \u2013 dom\u0101ju, ka \u0161aus. Pien\u0101ca vilciens, speci\u0101l\u0101 vagon\u0101. Tur bija kupejas, kop\u0101 ar zagl\u0113m. Skat\u012bj\u0101s uz mums, sm\u0113j\u0101s. Mammai bija l\u012bdzi desa \u2013 visu atdev\u0101m t\u0101m 10 sieviet\u0113m. Baid\u012bj\u0101mies. Nakt\u012b negul\u0113j\u0101m. Atveda uz \u013be\u0146ingradu. Iepatik\u0101mies urk\u0101m. Ies\u0113din\u0101ja \u201cbert\u0101\u201d, aizveda uz p\u0101rs\u016bt\u012b\u0161anas cietumu, ievietoja liel\u0101 kamer\u0101. Sievietes bija no Lietuvas un Igaunijas. Tur uzzin\u0101ju \u2013 k\u0101p\u0113c un kas. Palika viegl\u0101k.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Beatrise Liel\u0101<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p><em>K\u0101 j\u016bs atceraties 1949. gadu?<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>Izve\u0161anas atceros labi. Es s\u0113d\u0113ju klas\u0113, kad ien\u0101ca skolas direktore, vi\u0146ai l\u012bdzi k\u0101ds v\u012brietis. Izsauca no klases t\u0101du Gulbi, no manas klases izsauca pavisam \u010detrus b\u0113rnus. M\u0113s bij\u0101m uztrauku\u0161ies, ka ar\u012b m\u016bs \u0146ems. Mana tante nebija prec\u0113jusies, un mums ar\u012b nebija saimniec\u012bbas, par bag\u0101tiem m\u016bs neuzskat\u012bja. M\u016bs nepa\u0146\u0113ma. Bailes bija. Izve\u0161ana notika tr\u012bs dienas. Atceros, ka vienu vakaru s\u0113d\u0113j\u0101m kapos, neg\u0101j\u0101m m\u0101j\u0101s. Kapiem pret\u012b atrad\u0101s dzelzce\u013ca stacija, un cilv\u0113ku klieg\u0161ana un raud\u0101\u0161ana man v\u0113l joproj\u0101m skan aus\u012bs. Tas bija briesm\u012bgi. Un mantas izvestajiem \u0146\u0113ma \u0101r\u0101 no dz\u012bvok\u013ciem un Skrundas centr\u0101 uztais\u012bja \u016btrupi. T\u0101s var\u0113ja ieg\u0101d\u0101ties par l\u0113tu naudu. Vec\u0101m\u0101te un tante teica \u2013 j\u016bs, b\u0113rni, neejiet uz to pusi, tur nedr\u012bkst iet, tur plos\u0101s nelabais.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113c tam mums st\u0101st\u012bja, ka tie cilv\u0113ki ir izvesti uz turieni, no kurienes m\u0113s esam atgriezu\u0161ies, un, Dieva d\u0113\u013c, ne\u0146emiet neko no \u0161\u012bm mant\u0101m\u2026 Kad \u016btrupe bija gal\u0101, mani s\u016bt\u012bja p\u0113c si\u013c\u0137u s\u0101l\u012bjuma, un es redz\u0113ju, ka tur bija vesela kaudze ar mant\u0101m \u2013 gultas ve\u013ca, porcel\u0101na zilon\u012b\u0161i, v\u0101z\u012btes, karot\u012btes \u2013 tas viss tur m\u0113t\u0101j\u0101s. Cilv\u0113ki cil\u0101ja, skat\u012bj\u0101s, bet ne\u0146\u0113ma. Tad, kad bija \u016btrupes s\u0101kums, vec\u0101mamma m\u016bs pat skat\u012bties nelaida. Mans br\u0101l\u0113ns kapos to bija nofotograf\u0113jis. Kad vi\u0146\u0161 pateica, ka to ir izdar\u012bjis, no t\u0113va dab\u016bja p\u0113rienu \u2013 vai tu gribi, lai ar\u012b m\u016bs izved?&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u016bsu m\u0101ji\u0146u nojauca, zemi es dab\u016bju atpaka\u013c. Es biju neatlaid\u012bga, teicu \u2013 ie\u0161u, rak\u0161u visu aug\u0161\u0101, jo mums pie radiem bija saglab\u0101ju\u0161ies dokumenti. Tagad ir 10 sertifik\u0101ti, kas iedoti b\u0101re\u0146iem\u2026 T\u0101 ir t\u0101da kauna lieta\u2026&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Zenta Lie\u0123e (Irbe)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Pa vidu bija ar\u012b izve\u0161anas, 1949. gads. 25. mart\u0101 mani iz\u0146\u0113ma no skolas, un veselu dienu notur\u0113ja pagastm\u0101jas tuk\u0161aj\u0101 telp\u0101 k\u0101 arest\u0113tu, jo mekl\u0113ja manu aud\u017eut\u0113vu \u2013 t\u0113va br\u0101li. Vi\u0146\u0161 bija uzzin\u0101jis, ka b\u016bs izve\u0161ana, un bija aizb\u0113dzis.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>B\u0113rna vienties\u012bb\u0101 es skat\u012bjos uz sien\u0101m tuk\u0161aj\u0101 telp\u0101, kur\u0101 atrad\u0101s tikai galds un kr\u0113sls\u2026 Telpa bija tuk\u0161a, vec\u0101 pagastm\u0101ja\u2026<\/p>\n\n\n\n<p>Es nezin\u0101ju, ka aud\u017eut\u0113vs nav m\u0101j\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Vakar\u0101 mani atbr\u012bvoja. Bija saulains ziemas vakars, es atgriezos skol\u0101. Skola atrad\u0101s vec\u0101 mui\u017eas maj\u0101, un daudzi uz lieve\u0146a mani sagaid\u012bja ar asar\u0101m ac\u012bs, k\u0101 jau taj\u0101 dien\u0101\u2026<\/p>\n\n\n\n<p>No klases bija izs\u016bt\u012bti, es nevaru konkr\u0113ti nosaukt, cik, bet bija, kas neatgriez\u0101s. Bija ar\u012b no jaun\u0101k\u0101m klas\u0113m pa\u0146emti. M\u016bsu \u0123imenes viet\u0101 pa\u0146\u0113ma m\u016bsu radus no cit\u0101m m\u0101j\u0101m \u2013 no kaimi\u0146os eso\u0161aj\u0101m m\u0101j\u0101m, kur dz\u012bvoja t\u0113va m\u0101sa.<\/p>\n\n\n\n<p>Saj\u016bta jau nu bija t\u0101da, k\u0101da t\u0101 bija\u2026 Dom\u0101ju, ka ir pien\u0101cis laiks, ka b\u016bs j\u0101brauc atkal\u2026 B\u0113rna apzi\u0146\u0101 tas tik dzi\u013ci neiespie\u017eas, un \u0161\u012bs saj\u016btas nebija k\u0101 pieaugu\u0161ajiem. T\u0101du briesmu saj\u016btu es neapzin\u0101jos. Es jutu, ka man priek\u0161\u0101 b\u016bs t\u0101ls ce\u013c\u0161.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101rlis L\u012bde&nbsp;<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Bet 1949. gad\u0101 s\u0101ka visus vest otrreiz, ar\u012b vi\u0146us, kuri pa\u0146\u0113ma m\u016bs, aizveda. Es biju pabeigusi 4. klasi, un tad m\u0113s brauc\u0101m uz Burtniekiem pie mammas m\u0101sas, uz &#8220;Se\u0137iem&#8221;. Tur s\u0101ku iet Ausek\u013ca skol\u0101. Mamma \u0161ad tad atrakst\u012bja, bet tas jau v\u0113l bija 1949. gads, tad nedr\u012bkst\u0113ja nevienam st\u0101st\u012bt, ka sa\u0146emam no Krievijas v\u0113stules, t\u0101s bija slepus j\u0101lasa. Es tur dz\u012bvoju pusotru gadu, bet kaut k\u0101 l\u0101g\u0101 tur neg\u0101ja. Man bija \u013coti daudz j\u0101pal\u012bdz govis slaukt. Elektr\u012bbas nebija, bija tikai petroleja. Man teica, ka petroleja j\u0101taupa, ne\u013c\u0101va m\u0101c\u012bties.&nbsp; Mammas draudzenei br\u0101lis ar savu \u0123imeni v\u0113l bija, un tad es rakst\u012bju vi\u0146iem. Tie teica, lai braucu atpaka\u013c, un es aizbraucu atpaka\u013c uz C\u0113su rajonu, tur pabeidzu skolu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ilze L\u016bkina (L\u016bse)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>\t-Un 1949.gads?<\/p>\n\n\n\n<p>\t-Br\u0101lis skol\u0101 bija \u2018\u2019sas\u0113jies\u2019\u2019 ar t\u0101du vieglpr\u0101t\u012bgu puiku \u2013 \u2018\u2019istrebi\u0137e\u013ca\u2019\u2019 d\u0113lu. No turienes mums pien\u0101ca inform\u0101cija, ka m\u016bs neaiztiks. M\u0113s n\u0101c\u0101m m\u0101j\u0101, papras\u012bj\u0101m skolot\u0101jam liec\u012bbas, tas bija vien\u012bgais dokuments, jo mums ar to zi\u0146u nepietika. M\u0113s silti sa\u0123\u0113rb\u0101mies un dev\u0101mies nak\u0161\u0146ot uz kr\u016bmiem. 1949.gada mart\u0101 sagaid\u012bj\u0101m tumsu, aizlav\u012bj\u0101mies pie t\u0113va br\u0101\u013ca rij\u0101. V\u0113l mazliet slapst\u012bj\u0101mies k\u0101du ned\u0113\u013cu. P\u0113c tam dab\u016bj\u0101m zin\u0101t, ka no kaimi\u0146iem, no Birznieku&nbsp; m\u0101jas, Ermansoni ar\u012b bija slapst\u012bju\u0161ies. Tan\u012b pat laik\u0101 Balti\u0146u Eg\u012blu, Maigu Ulmani, ar kuriem brauc\u0101m kop\u0101, aizs\u016bt\u012bja v\u0113lreiz.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tM\u016bs vair\u0101k neviens nemekl\u0113ja. \u010cekai laikam nebij\u0101m interesanti. Armij\u0101 mani iedal\u012bja Krim\u0101 speci\u0101l\u0101 radiotehnikas pulk\u0101, radio remonta darbn\u012bc\u0101. Jo es biju s\u0101cis iet elektrotehniskaj\u0101 kurs\u0101. Bija speci\u0101li kursi. Dom\u0101ja, ka no manis kaut kas var izn\u0101kt. Bij\u0101m daudzi latvie\u0161u z\u0113ni. Es biju ticis par meistaru, man bija at\u013cauja r\u012bkoties ar slepenajiem dokumentiem. Bet t\u0101 laika uztver\u0113 es ta\u010du biju \u2018\u2019kait\u012bgs\u2019\u2019! \u0100rzemju raidstacijas, lokatoru dokumenti, aparat\u016bra! Daudz ko amerik\u0101\u0146i bija sas\u016bt\u012bju\u0161i. Iedeva sh\u0113mu, un tos es laboju. Br\u0101lis dien\u0113ja zen\u012btniekos Aizbaik\u0101l\u0101. 1949.gad\u0101 vi\u0146\u0161 iesaist\u012bj\u0101s planieru klub\u0101. Tur vi\u0146\u0161 darbokj\u0101s l\u012bdz Latvijas br\u012bv\u012bbas atg\u016b\u0161anai. M\u0101c\u012bj\u0101s Kalug\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>T\u0101livaldis Malks.&nbsp;<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1948. gad\u0101 atbrauca mamma, bet vi\u0146u atkal sa\u0146\u0113ma 1949. gad\u0101, jo vi\u0146a bija atbraukusi patvar\u012bgi. Vi\u0146u tr\u012bs m\u0113ne\u0161us notur\u0113ja R\u012bg\u0101, Centr\u0101lcietum\u0101, jo lieta bija nos\u016bt\u012bta uz Maskavu, \u2018\u2019 troikai\u2019\u2019 izskat\u012b\u0161anai. T\u0101 nol\u0113ma &#8211; tr\u012bs gadi l\u0113\u0123er\u012b. P\u0113c trim gadiem izlai\u017e un nos\u016bta atkal uz \u2018\u2019 Krasnojarskij kraj, Severo Je\u0146isejskij rajon na ve\u010dnoje pase\u013ce\u0146ije \u2018\u2019 \u2013 bez ties\u012bb\u0101m atgriezties.<\/p>\n\n\n\n<p>Tikai p\u0113c Sta\u013cina n\u0101ves 1956. gad\u0101 vi\u0146a tika va\u013c\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\u013bu\u013caks Edmunds<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Bet tad, k\u0101 jau tas dz\u012bv\u0113 notiek, bija 1949. gads, un manu krustm\u0101ti aizveda uz Sib\u012briju. Bija j\u0101dom\u0101, ko dar\u012bt tagad. Man jau grib\u0113j\u0101s m\u0101c\u012bties t\u0101l\u0101k, es atn\u0101cu uz Valmieru un iest\u0101jos Valmieras vidusskol\u0101, kas taj\u0101 pa\u0161\u0101 gad\u0101 tapa par 11. Komjaunie\u0161u vidusskolu, t\u0101 es ar sekm\u0113m pal\u012bdz\u0113ju \u0161o nosaukumu nopeln\u012bt.<\/p>\n\n\n\n<p>Ta\u010du bija no kaut k\u0101 j\u0101dz\u012bvo. Un, lai k\u0101 ar\u012b nekritiz\u0113tu un nenopeltu Kirhen\u0161teinu, man tom\u0113r vi\u0146am j\u0101saka liels paldies. Manas m\u0101tes br\u0101l\u0113ns bija Ulma\u0146a adjutants, un Kirhen\u0161teins bija manas mammas onkulis. Es sa\u0146\u0113mu d\u016b\u0161u un griezos pie vi\u0146a p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas. Vi\u0146\u0161 bija ar mieru, lai gan k\u0101 Augst\u0101k\u0101s padomes loceklis nevar\u0113ja to dar\u012bt tie\u0161i. Vi\u0146\u0161 caur citiem s\u016bt\u012bja man ikm\u0113ne\u0161a pabalstu. Ar\u012b mamma Sib\u012brij\u0101 str\u0101d\u0101ja un var\u0113ja man pal\u012bdz\u0113t. Pa vasaru es str\u0101d\u0101ju Burtniekos, kolhoza kantor\u012b. Par to gan nemaks\u0101ja naud\u0101, bet tantei vismaz tika tie graudi, ar ko man maks\u0101ja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>In\u0101ra L\u016bkina (Dreimane)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949.gad\u0101 izve\u0161anu r\u012bt\u0101 tante jau bija sakr\u0101m\u0113jusi mantas. Atceros, ar\u012b m\u016bsu m\u0101j\u0101 bija ien\u0101ku\u0161i armijas cilv\u0113ki, tante vi\u0146us pacien\u0101ja, un vi\u0146i aizg\u0101ja. Visu dienu pa ce\u013cu brauca smag\u0101s ma\u0161\u012bnas, es st\u0101v\u0113ju un skat\u012bjos. P\u0113c tam st\u0101st\u012bja, ka Kauli\u0146\u0161 nebija atdevis nevienu cilv\u0113ku no Lielv\u0101rdes pagasta.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Rud\u012bte Melb\u0101rde (Str\u0113lniece)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>\u010cetrdesmit dev\u012btaj\u0101 gad\u0101 pirms divdesmit piekt\u0101 marta \u010dekisti par\u0101d\u012bj\u0101s laic\u012bgi, jau bija paman\u0101mi. Un onkulis, to juzdams, aizlaid\u0101s proj\u0101m, no manis neatvad\u012bjies. Es paliku viens. Nu, te v\u0113l dz\u012bvoja da\u017e\u0101di kalpot\u0101ji. Piem\u0113ram, vien\u0101 gal\u0101 bija skolas pal\u012bgsaimniec\u012bba. Bet no Meistariem es paliku viens. P\u0113c vair\u0101k\u0101m dien\u0101m onkulis tikai piezvan\u012bja man, darot zin\u0101mu, ka vi\u0146\u0161 ir aizlaidies. \u0100, un divdesmit piektaj\u0101 mart\u0101 es g\u0101ju uz skolu. Onkulis man atst\u0101ja \u017e\u016bksni naudas, t\u0101 man bija ie\u0161\u016bta kabat\u0101, kas b\u016bs, b\u016bs. Un es g\u0101ju uz skolu. Pret\u012b jau veda kaimi\u0146m\u0101jas saimnieci, t\u0101 bija aizg\u0101jusi pie savas m\u0101sas, bija samekl\u0113ta rok\u0101. No skolas tur veda \u0101r\u0101. Un, k\u0101 v\u0113l\u0101k izr\u0101d\u012bj\u0101s, skolot\u0101ji un person\u0101ls manu mazo m\u0101su bija kaut kur sl\u0113pu\u0161i. Bet mani neviens, es jau liels v\u012brs, liela galva, kas b\u016bs, b\u016bs. Un t\u0101 es paliku. Paliku, nobeidzu skolu, noliku eks\u0101menus. Un, k\u0101 noliku eks\u0101menus, t\u0101 prom, \u0101tr\u0101k no \u0161ejienes. Un labi vien bija, jo t\u0101l\u0101k no \u0161ejienes. Jo tur \u2013 reiz\u0113 atbrauc\u0101m ar br\u0101\u013ciem Dan\u010diem no blakus pagasta. Vec\u0101kais br\u0101lis palika Sib\u012brij\u0101, tas jau bija p\u0101ri gadiem, un divi jaun\u0101kie vien\u0101 vagon\u0101 brauc\u0101m \u0161urpu. Un tie apmet\u0101s ar\u012b pie radiem tepat, sav\u0101 pagast\u0101. Tagad \u010detrdesmit dev\u012btaj\u0101 gad\u0101, pa\u0146\u0113ma vi\u0146u tanti ar visiem br\u0101\u013ciem otrreiz. Un t\u0101di, kad apskat\u0101s pap\u012brus, ir \u013coti daudzi, da\u017es labs tika aizvests otrreiz.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Andris Meisters&nbsp;<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>N\u0101ca 1949. gads, draud\u0113ja izve\u0161ana. J\u0101, un tad es saslimu. Laikam to pa\u0161u tie apavu d\u0113\u013c. Man kaut kas notika vienai k\u0101ji\u0146ai. Bija j\u0101iejaucas \u0137irur\u0123iski, j\u0101oper\u0113 k\u0101ja. Gul\u0113ju Vi\u013cakas slimn\u012bc\u0101. L\u016bk, t\u0101 ir interesanta epizode. Biju slimn\u012bc\u0101, un viena meiten\u012bte bija t\u0101da pati k\u0101 es. Vi\u0146ai aklo zarni\u0146u oper\u0113ja. B\u0113rni iepaz\u012bstas \u0101tri. P\u0113k\u0161\u0146i ien\u0101k vi\u0146as t\u0113vs. Es t\u0101 sabijos no vi\u0146a, bet vi\u0146\u0161 uz mani t\u0101 skat\u0101s tik \u013caun\u0101m ac\u012bm, ka man paliek bail. Tai br\u012bd\u012b ien\u0101ca mana tante mani apraudz\u012bt. Vi\u0146a aizst\u0101jas man priek\u0161\u0101. Vi\u0146\u0161 aizg\u0101ja prom, un tante teica: &#8220;Es gribu tevi vest m\u0101j\u0101s.&#8221; Iz\u0146\u0113ma no slimn\u012bcas, sarun\u0101ja zirgu un aizveda manui prom. M\u0101j\u0101s vi\u0146a man st\u0101st\u012bja: &#8220;\u0160is ir tas onkulis, kas lika j\u016bs izvest. Kas parakst\u012bja dokumentu par j\u016bsu papa izve\u0161anu.&#8221; Bet onkulis nepalika mier\u0101, vi\u0146\u0161 dar\u012bja zin\u0101mu uz CK vai kur, ka Muskara meita, tautas ienaidnieka meita ir \u0161eit Latvij\u0101, ka vi\u0146a ir j\u0101izved. Par laimi, vi\u0146am atbild\u0113ju\u0161i, ka tik mazs b\u0113rns nevar atbild\u0113t par t\u0113va gr\u0113kiem, un mani neaiztika. Bet bija apdraud\u0113ta t\u0101 \u0123imene, kur\u0101 es dz\u012bvoju. Tuvoj\u0101s 1949. gads, visi jau zin\u0101ja, ka atkal ved\u012bs \u0101r\u0101. Ko tagad dar\u012bt? Annas tante ar v\u012bru un \u010detriem b\u0113rniem dz\u012bvoja purva mal\u0101. Vi\u0146i mart\u0101 iztais\u012bja bunkuru purv\u0101. M\u0113s visi tur bij\u0101m sal\u012bdu\u0161i. Tur iek\u0161\u0101 bija kartupe\u013ci, tur visa bag\u0101t\u012bba bija iek\u0161\u0101. Zin\u0101ja, ka ved\u012bs, bet neviens jau nezin\u0101ja datumu, nezin\u0101ja, ka tas b\u016bs 25. marts.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Jan\u012bna Muskare (Timmermane)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Izs\u016bt\u012b\u0161ana bija \u0161au\u0161al\u012bga me\u017eon\u012bba. 1949.gad\u0101 izs\u016bt\u012bja visus m\u016bsu kaimi\u0146us, bet tad \u0123imenes bija kop\u0101 un cilv\u0113ki jau zin\u0101ja, ko tas noz\u012bm\u0113. Vi\u0146iem liktenis bija j\u0113dz\u012bg\u0101ks.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vita Neilande (Vaivode)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949.gad\u0101 no klases daudzus atkal izs\u016bt\u012bja. Izdeva liec\u012bbas un sar\u012bkojum\u0101 aizveda.<\/p>\n\n\n\n<p>M\u0113s ar\u012b bij\u0101m sarakstos, bet dz\u012bvoj\u0101m jau Tukum\u0101. Vecot\u0113vu apcietin\u0101ja un aizs\u016bt\u012bja uz Ventspils cietumu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Dzidra Meldere (Valdmane)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Tad tuvoj\u0101s 49.gads \u2013 tas, var teikt, m\u016bs nesk\u0101ra, lai gan m\u0113s ar\u012b tam gatavoj\u0101mies \u2013 bija visas mantas jau saliktas maisos un gaid\u012bj\u0101m, kad ierad\u012bsies ar\u012b \u201eZemzaros\u201d ma\u0161\u012bna. Ar\u012b vec\u0101ki \u2013 t\u0113vs ar vec\u0101ko br\u0101li cent\u0101s nozust no m\u0101j\u0101m, lai izgl\u0101btos, bet marts mums g\u0101ja secen.<\/p>\n\n\n\n<p>Gunta Ozoli\u0146a (tagad Grosb\u0101rde)<br \/><\/p>\n\n\n\n<p>. 1949.gad\u0101 pa\u0146\u0113ma Mildas tanti un onkuli. Vi\u0146us kop\u0101 ar visiem b\u0113rniem aizs\u016bt\u012bja uz Omskas apgabalu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tMammu aizveda uz C\u0113su cietumu, no turienes uz Krasnojarskas apgabalu, Usjkemu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tMani pie\u0146\u0113ma t\u0113va m\u0101sa, l\u012bdz 10.klasei m\u0101c\u012bjos Tukuma vidusskol\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Baiba Ozoli\u0146a (Zambare)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 grib\u0113ja m\u016bs izs\u016bt\u012bt v\u0113lreiz, tante priek\u0161niekam atdeva zirgu un sienu. Ko pa\u0146\u0113ma m\u016bsu viet\u0101, nepateik\u0161u&#8230;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ozola Rita (Jirgena)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>1949.gad\u0101 mani kop\u0101 ar m\u0101su atkal izsauca uz \u010deku, kop\u0101 ar vec\u0101kiem, kas taj\u0101 laik\u0101 jau bija atgrizu\u0161ies no Sib\u012brijas. T\u0113vs bija atgriezies no So\u013cikamskas, un mums teica, ka&nbsp; m\u0113s esam nelikum\u012bgi aizbrauku\u0161i no Krasnojarskas apgabala, ( un tas ir piln\u012bgi nepareizi, jo m\u0113s visi bij\u0101m no\u0146emti no uzskaites, un mums bija pases) mums sav\u0101ca pases un iedeva jaunas pases ar 38.pantu. Tas man lika 1950.gada febru\u0101r\u012b atst\u0101t R\u012bgu. Es var\u0113ju doties uz Ivanovo. Es braucu uz turieni, jo t\u0101 bija t\u0101l\u0101k no lielaj\u0101m pils\u0113t\u0101m. Vec\u0101ki dev\u0101s uz Arzamasu. Manu m\u0101su Rivu piemekl\u0113ja slikt\u0101kais liktenis. Vi\u0146a bija st\u0101vokl\u012b. Vi\u0146ai at\u013c\u0101va palikt, bet tad, kad b\u0113rnam palika 2 m\u0113ne\u0161i, vi\u0146u arest\u0113ja, un kop\u0101 ar b\u0113rni\u0146u bez jebk\u0101das \u017e\u0113last\u012bbas s\u016bt\u012bja pa visiem PSRS p\u0101rs\u016bt\u012b\u0161anas cietumiem, l\u012bdz vi\u0146a atkal non\u0101ca Je\u0146isejsk\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Otra m\u0101sa Esja non\u0101ca geto.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\u013bevs Notarevi\u010ds<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gads n\u0101ca ar jauniem p\u0101rbaud\u012bjumiem. Vec\u0101ki nervoz\u0113ja, jo vi\u0146iem neizsniedza pases, nedeva pierakstu, visapk\u0101rt notika izve\u0161anas. Bija j\u016btama nel\u0101ga spriedze. 1949. gada izve\u0161ana sk\u0101ra mammas br\u0101\u013cus neskatoties uz to, ka visa vi\u0146u saimniec\u012bba bija apvienota kolhoz\u0101. T\u0101 k\u0101 vi\u0146u saimniec\u012bbas teritorij\u0101 bija iek\u0101rtota jaunlopu ferma, bet m\u0101jas palika tuk\u0161as, m\u016bsu \u0123imene p\u0101rc\u0113l\u0101s uz turieni. Bija 1950. gads. Mans t\u0113tis bija akt\u012bvs kult\u016bras dz\u012bves atbalst\u012bt\u0101js, nodarboj\u0101s ar deju kolekt\u012bvu, iestud\u0113ja lugas, vad\u012bja dramatisko pulci\u0146u. 1950. gad\u0101 biju tikko atn\u0101kusi no skolas, mamma ferm\u0101 kopa te\u013cus, kad zvan\u012bja telefons \u2013 kantora uzskaitvede l\u016bdza pie t\u0101lru\u0146a mammu. Mamma run\u0101ja un p\u0113k\u0161\u0146i s\u0101ka vaiman\u0101t. Man tan\u012b br\u012bd\u012b k\u0101 str\u0101va caur kauliem izskr\u0113ja\u2026 Mamma nolika t\u0101lru\u0146a klausuli un sauca, lai es b\u0113gu prom, jo mums atkal brauc paka\u013c, lai izvestu uz Sib\u012briju\u2026 Es skr\u0113ju pie krustm\u0101tes, raud\u0101ju, kliedzu, lai gl\u0101bj, ka m\u016bs atkal ved prom! No krustm\u0101tes m\u0101jas var\u0113ja redz\u0113t, ka m\u016bsu m\u0101jas pagalm\u0101 atkal iebrauc smag\u0101 ma\u0161\u012bna. T\u0113tis bija darb\u0101, v\u0113l\u0101k aizbrauca paka\u013c ar\u012b vi\u0146am. V\u0113l\u0101k pie krustm\u0101tes man paka\u013c atskr\u0113ja mana m\u0101sa Daina, jo t\u0113tis bija teicis, ka \u0123imenei j\u0101b\u016bt kop\u0101 un kop\u0101 ar\u012b j\u0101brauc. T\u0101 m\u016bs salika ma\u0161\u012bn\u0101, aizveda uz Talsiem. Pirmo nakti pavad\u012bj\u0101m arestantu telp\u0101. Atceros, kad biju maza, es bie\u017ei nakt\u012bs murgoju, ka pazaud\u0113ju savus vec\u0101kus. Ar\u012b taj\u0101 nakt\u012b \u0161is sapnis bija kl\u0101t. Tad, kad m\u016bs otrreiz izveda, es nesp\u0113ju tam notic\u0113t. Man \u0161\u0137ita, ka tas ir tas pats murgs, ka t\u0101 nav \u012bsten\u012bba. No r\u012bta m\u016bs aizveda uz \u0161\u0137iro\u0161anas punktu R\u012bg\u0101, t\u0113ti ielika cit\u0101 kamer\u0101. M\u016bsu kamer\u0101 bija sievietes, b\u0113rni, jaunie\u0161i, vald\u012bja cietuma re\u017e\u012bms: p\u0113c komandas veda uz tualeti, dien\u0101 konvoja pavad\u012bb\u0101 veda pusstundu pastaig\u0101ties.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\u0100rija Peil\u0101ne (Ozola)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>G\u0101ju skol\u0101 1949. gad\u0101. Otrreiz 1949. gad\u0101 aizveda manu istabas biedreni Annu Vein\u0161eli. B\u0113rni skr\u0113ja man pret\u012b, teica, lai uz skolu neejam, tur esot zald\u0101ti ar durk\u013ciem. Br\u0101lis aizg\u0101ja apskat\u012bties, atskr\u0113ja un izst\u0101st\u012bja vect\u0113vam.<\/p>\n\n\n\n<p>Bija t\u0101di \u2013 \u2018\u2019istrebite\u013ci\u2019\u2019 (izn\u012bcin\u0101t\u0101ji)<em>.<\/em> Ar vienu cilv\u0113ku, nenosauk\u0161u uzv\u0101rdu, no varas iest\u0101d\u0113m vi\u0146\u0161 bija paz\u012bstams. Vect\u0113vam bija alus. Deva, cik grib\u0113ja dzert. Zinu tik, ka otr\u0101 dien\u0101 vec\u0101m\u0101te raud\u0101ja un aizveda prom govi. Es sapratu, ka to govi aizveda tam valstsv\u012bram. Rezult\u0101t\u0101 m\u016bs ielika ratos \u2013 tas bija marts \u2013 un nokl\u0101ja ar sienu. Vienv\u0101rdsakot, viens vect\u0113vs aizveda pie otra vect\u0113va R\u016b\u017een\u0113, ar\u012b pie R\u0113zeknes.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113c tam es redz\u0113ju to pap\u012bru \u2013 es god\u012bgi saku, paldies tam cilv\u0113kam, kas man par\u0101d\u012bja. Es izlas\u012bju visu lietu. Tur bija rakst\u012bts \u2013 \u2018\u2019sover\u0161enno sekretno\u2019\u2019( piln\u012bgi slepeni)<em>,<\/em> lai atrod mani un Andri, un aizved atpaka\u013c \u2018\u2019d\u013ca<em> <\/em>vosstanov\u013ce\u0146ija semeinih uz\u2019\u2019 ( \u0123imenes sai\u0161u atjauno\u0161anai )<em>.<\/em> Dom\u0101jot par cilv\u0113ku, kas to rakst\u012bja, es negribu vi\u0146u nol\u0101d\u0113t, bet lai Dievs nedod vi\u0146am nok\u013c\u016bt t\u0101dos apst\u0101k\u013cos. Te vismaz bija maiz\u012bte.<\/p>\n\n\n\n<p>Valstsv\u012brs, kam aizveda govi, atbild\u0113ja, ka Andris un Juris p\u0113c t\u0101das adreses, p\u0113c kuras lik\u0101t vi\u0146us apcietin\u0101t, nav atrasti. T\u0101 ar\u012b palika, 1949. gad\u0101 m\u0113s izgl\u0101b\u0101mies.<\/p>\n\n\n\n<p>Br\u0101lis aizg\u0101ja uz R\u016bjienu, dab\u016bja elektri\u0137a diplomu, str\u0101d\u0101 par elektri\u0137i. Es g\u0101ju j\u016br\u0101 uz visa tipa ku\u0123iem \u2013 no zvejas l\u012bdz pat pa\u0161iem jaun\u0101kajiem.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\u0112valds Juris Paugurs&nbsp;<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 bija bail, pateicoties tantes v\u012bram, neizveda. V\u0101cie\u0161i visu m\u0101ju bija nodedzin\u0101ju\u0161i, palika tikai b\u016bda. Taj\u0101 dien\u0101 biju skol\u0101. Aizveda gandr\u012bz visus radus paj\u016bgos. Tantei bija lieli nodok\u013ci valstij j\u0101nodod.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Atis Ozols<\/strong><strong>\t<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>N\u0101ca 1949. gads, un 25. mart\u0101 izs\u016bt\u012bja manas t\u0113va m\u0101sas, tantes Matildes Plori\u0146as \u0123imeni. Atceros k\u0101 \u0161odien, es biju skol\u0101, m\u0113s gul\u0113j\u0101m intern\u0101t\u0101. Es biju skol\u0101 un mana m\u0101s\u012bca Mirdza bija skol\u0101, m\u0101sa bija m\u0101j\u0101s. T\u0101 nakts pirms 25. marta bija briesm\u012bga nakts. Noska\u0146ojums bija dr\u016bms. M\u0113s, b\u0113rni, nek\u0101 nezin\u0101j\u0101m, bet m\u0113s nojaut\u0101m, ka notiek kaut kas briesm\u012bgs. Skolot\u0101ji bija aizsaukti uz viet\u0113jo tautas namu, k\u0101 toreiz teica, uz kaut k\u0101du sapulci. M\u0113s neviens nek\u0101 nezin\u0101j\u0101m, kas notiek. Aizg\u0101j\u0101m gul\u0113t, un tagad nakts vid\u016b m\u016bs ce\u013c aug\u0161\u0101. Ien\u0101k skolot\u0101ja un sauc b\u0113rnus p\u0113c uzv\u0101rdiem, un liek vi\u0146iem \u0123\u0113rbties un sav\u0101kt person\u012bg\u0101s mantas. Izsauc manu m\u0101s\u012bcu Mirdzu Plori\u0146u, bet mani nesauc. Bet es ta\u010du dz\u012bvoju kop\u0101 ar vi\u0146iem, un es nevaru saprast, k\u0101p\u0113c mani nesauc. Un es ar\u012b ce\u013cos aug\u0161\u0101 un \u0123\u0113rbjos, un pien\u0101k mana skolot\u0101ja Strazdi\u0146a \u2013 vi\u0146a tagad ir pension\u0101re, \u013coti labs cilv\u0113ks. Un vi\u0146a man saka \u2013 tev nav j\u0101brauc, tu necelies, tu ne\u0123\u0113rbies, tev nav j\u0101brauc. Es nevaru saprast. Es noklausos un p\u0113c laika atkal s\u0101ku \u0123\u0113rbties. Vi\u0146a man v\u0113l vienu reizi saka \u2013 tu saproti, tev nav j\u0101brauc. Beidzot mani pasauc skolas direktors \u2013 taj\u0101 laik\u0101 bija Roberts Dandens, vi\u0146\u0161 jau ir zem zemes, ar\u012b \u013coti labs cilv\u0113ks. Vi\u0146\u0161 pasauc mani un saka \u2013 tu zini, ka jums ar m\u0101su nav j\u0101brauc. Kur j\u016bs paliksiet? Plori\u0146u \u0123imeni visu ved proj\u0101m. Kur j\u016bs paliksiet? Es saku \u2013 es nezinu. Man kaut kur Ropa\u017eu pagast\u0101 dz\u012bvo krustm\u0101te, bet ne es zinu, k\u0101 t\u0101s m\u0101jas sauc, ne es zinu, k\u0101 aiziet. Vair\u0101k es nezinu neviena tuva cilv\u0113ka. Es tagad l\u016bdzu, lai vi\u0146\u0161 man \u013cauj aiziet uz S\u0113lie\u0161iem. Taj\u0101 laik\u0101 jau skolas somas ar\u012b nebija t\u0101das k\u0101 \u0161odien. Es iesienu savas gr\u0101mati\u0146as vien\u0101 lakati\u0146\u0101, otr\u0101 iesienu m\u0101sas un m\u0101s\u012bcas gr\u0101mati\u0146as un tagad es do\u0161os uz S\u0113lie\u0161iem, 6 kilometrus. Bet vieniem b\u0113rniem vec\u0101ki bija atbrauku\u0161i paka\u013c, vi\u0146i mani pusce\u013cu pa\u0146\u0113ma savos ratos, izlai\u017e \u0101r\u0101, v\u0113l k\u0101di 3 kilometri j\u0101iet. Es tagad eju pa to ce\u013cu. Taj\u0101 gad\u0101 bija \u0101rk\u0101rt\u012bgi dzi\u013c\u0161 sniegs, un nebija ne ragavu ce\u013c\u0161, ne ratu ce\u013c\u0161, bija briesm\u012bgi dub\u013ci. Es esmu apm\u0113ram divus kilometrus no m\u0101j\u0101m, kad pret\u012b n\u0101k viet\u0113jais me\u017esargs Sloka. Vi\u0146\u0161 bie\u017ei n\u0101ca pie onku\u013ca. Vi\u0146\u0161 man saka t\u0101 \u2013 s\u012bkais, ja tu negribi braukt uz Sib\u012briju, m\u016bc me\u017e\u0101! Ma\u0161\u012bna pa\u0161reiz ir m\u0101j\u0101s. Man v\u0113l spilgt\u0101 atmi\u0146\u0101 tas, ko es Sib\u012brij\u0101 p\u0101rdz\u012bvoju. Man nebija divreiz j\u0101saka \u2013 es k\u0101 za\u0137is ce\u013cam p\u0101ri un me\u017e\u0101 iek\u0161\u0101. Taj\u0101 laik\u0101 jau nebija z\u0101baci\u0146u. T\u0101 k\u0101 es biju \u0123imen\u0113 vismaz\u0101k\u0101, man bija visi apavi\u0146i j\u0101novalk\u0101, un man bija k\u0101j\u0101s tikai t\u0101das siksni\u0146u kurp\u012btes. Un es pa to sniegu, kas me\u017e\u0101 ir l\u012bdz ce\u013ciem, brienu, brienu, brienu, kam\u0113r man pietr\u016bkst sp\u0113ka un es aps\u0113\u017eos uz k\u0101da celma. Man ir vienas bailes \u2013 ka ieraudz\u012bs manas p\u0113das un n\u0101ks man paka\u013c. Es s\u0113\u017eu uz celma un dzirdu, ka ma\u0161\u012bna aizr\u016bc gar\u0101m, t\u0101tad es varu doties uz S\u0113lie\u0161iem. Cik dzi\u013ci me\u017e\u0101 es esmu, to es nesaprotu, bet es dodos uz m\u0101ju pusi. Es aizeju uz m\u0101ju. Protams, manas ze\u0137es ir cauras, kurpes ir slapjas, es pati esmu slapja, bet nosalusi es neesmu, es vienk\u0101r\u0161i esmu p\u0101rbijusies. Es ieeju m\u0101j\u0101s. Tur st\u0101v cilv\u0113ks ar \u0161auteni. Istab\u0101 galds pilns ar zaptes burci\u0146\u0101m, ar maiz\u012bt\u0113m. Cilv\u0113ki ir \u0113du\u0161i, steig\u0101 ir posu\u0161ies proj\u0101m. Otr\u0101 istab\u0101 sav\u0101 gult\u0101 gu\u013c vec\u0101mamma, t\u0113va mamma. Vi\u0146ai jau bija p\u0101ri par 70 gadiem, vi\u0146a bija \u013coti slima, \u013coti v\u0101ja, un vi\u0146a bija atst\u0101ta, nebija pa\u0146emta l\u012bdzi. Un tagad es tur esmu. K\u0101 jau es teicu, S\u0113lie\u0161os taj\u0101 laik\u0101 dz\u012bvoja v\u0113l otra \u0123imene, uzv\u0101rd\u0101 Zviedri. Tie Zviedri ieaicin\u0101ja mani pie sevis. T\u0101 k\u0101 es var\u0113tu pie vi\u0146iem p\u0101rnak\u0161\u0146ot. Bet onkulis nebija ar \u0123imeni kop\u0101. Tagad atbrauc onkulis. Tas pilnvarotais, tas cilv\u0113ks ar \u0161auteni, vi\u0146u sagaida. Nezinu, k\u0101 vi\u0146u sauca, to cilv\u0113ku. Onkulis man saka \u2013 posies, brauc man l\u012bdzi! Es saku \u2013 es nebrauk\u0161u. Kur tu paliksi? Kur tu dz\u012bvosi? Ko tu \u0113d\u012bsi? Es saku \u2013 es nezinu, ko es dar\u012b\u0161u, es nezinu, kur es dz\u012bvo\u0161u, es nezinu, ko es \u0113d\u012b\u0161u, bet es nebrauk\u0161u. Un vi\u0146\u0161 man vair\u0101kk\u0101rt&#8230; Vi\u0146\u0161 bija ies\u0101cis saukt mani par Pinti\u0137i, jo es biju \u013coti liela las\u012bt\u0101ja un beidzam\u0101 gr\u0101mati\u0146a, ko es las\u012bju, bija Margaritas St\u0101rastes &#8220;7 pinti\u0137u ciems&#8221;, un vi\u0146\u0161 bija iesaucis mani par Pinti\u0137i. Vi\u0146\u0161 saka \u2013 nu, Pinti\u0137i, \u0123\u0113rbies! Es saku \u2013 es nebrauk\u0161u, es ne par ko nebrauk\u0161u! Vienalga, kur es palik\u0161u. Ar var\u012bt\u0113m jau mani neviens tajos ratos nelika.<\/p>\n\n\n\n<p>J\u016bs nebij\u0101t sarakst\u0101?<\/p>\n\n\n\n<p>Es nebiju sarakst\u0101, bet mana m\u0101sa nezin\u0101ja, ka vi\u0146a nav sarakst\u0101. Vi\u0146ai to neviens nepateica. Man pateica, bet es jau m\u0101su nesatiku. T\u0101 onkuli aizveda, \u0123imene jau bija Ropa\u017eu stacij\u0101. K\u0101 man m\u0101sa st\u0101st\u012bja, tad, kad ma\u0161\u012bna piebrauca pie Ropa\u017eu skolas, mekl\u0113ja mani. Kur ir Rasma? K\u0101? Rasma aizg\u0101ja uz m\u0101ju. Bet ce\u013c\u0161 ir tikai viens, nav divu ce\u013cu. Kur es paliku? Caur zemi izl\u012bdu vai kur? Nevienam jau neien\u0101ca pr\u0101t\u0101, ka es varu b\u016bt iemukusi me\u017e\u0101, neviens jau nezin\u0101ja, ka patr\u0101p\u012bsies tas me\u017esargs. Es jau b\u016btu aizg\u0101jusi taisn\u0101 ce\u013c\u0101 uz m\u0101ju, un tad jau dro\u0161i vien es b\u016btu iek\u0101pusi taj\u0101 ma\u0161\u012bn\u0101. Tad jau es b\u016btu aizmirsusi to, ko man teica, \u2013 ka man nav j\u0101brauc. Gr\u016bti pateikt. Mans klases audzin\u0101t\u0101js, skolot\u0101js Strazdi\u0146\u0161, bija pras\u012bjis manai m\u0101sai \u2013 vai tu gribi, lai Rasma brauc uz Sib\u012briju? Tad m\u0113s brauksim vi\u0146ai paka\u013c. Vi\u0146a bija padom\u0101jusi, ka es knapi dz\u012bva atgriezos pirmo reizi, kas tad notiks ar mani tagad, ja es v\u0113l vienu reizi nok\u013c\u016b\u0161u Sib\u012brij\u0101. Un vi\u0146a bija teikusi \u2013 n\u0113, nevajag. T\u0101 ar\u012b neviens mani vairs nemekl\u0113ja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Es nonak\u0161\u0146oju to nakti pie Zviedriem. Man liekas, ka vienu nakti. Vec\u0101mamma sav\u0101 istab\u0101. Un tad otr\u0101 vai tre\u0161\u0101 dien\u0101 p\u0113k\u0161\u0146i mums atn\u0101ca paka\u013c viena \u013coti t\u0101la m\u016bsu radiniece \u2013 Jete P\u0113tersone. Es taj\u0101 laik\u0101 nezin\u0101ju to radniec\u012bbu, k\u0101da mums ir, mums tikai bija vien\u0101di uzv\u0101rdi, bet izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka vi\u0146a bija mana t\u0113vat\u0113va br\u0101\u013casieva un es ar vi\u0146as jaun\u0101ko meitu m\u0101c\u012bjos skol\u0101, es m\u0101c\u012bjos 4. klas\u0113, vi\u0146a m\u0101c\u012bj\u0101s 1. klas\u0113. T\u0101 meitene bija uzzin\u0101jusi, ka es esmu palikusi viena, un mudin\u0101jusi mammu, lai n\u0101k man paka\u013c. Un t\u0101 vi\u0146a pa pakr\u0113slu atn\u0101ca paka\u013c mums ab\u0101m ar vecomammu. Kaimi\u0146\u0161 Zviedrs saj\u016bdza zirgu, jo vec\u0101mamma jau nevar\u0113ja paiet, ielika to vecomammu ratos, ielika v\u0113l \u0161\u0101das t\u0101das vi\u0146as dr\u0113bes, kas bija paliku\u0161as. Manas dr\u0113b\u012btes jau visas bija pa\u0146emtas l\u012bdzi, jo dom\u0101ja, ka mani satiks. Man bija mugur\u0101 tikai tas, kas tan\u012b dien\u0101 skol\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Aizveda m\u016bs pie aud\u017eum\u0101tes. Tas bija turpat Ropa\u017eos, k\u0101dus 6 kilometrus t\u0101l\u0101k, t\u0101das m\u0101jas Pu\u0137\u012btes. T\u0101 m\u0113s tur dz\u012bvoj\u0101m abas ar vecomammu. Protams, es atkal atgriezos skol\u0101. Un tad es atceros t\u0101du epizodi. T\u0101 k\u0101 es biju palikusi tikai ar to, kas mugur\u0101, man nebija nevienas pavasara kleiti\u0146as. 25. marts v\u0113l ir ziema, n\u0101k vasara, nav. Aud\u017eum\u0101te dz\u012bvoja \u013coti tr\u016bc\u012bgi, v\u012brs jau vi\u0146ai sen bija miris, meiten\u012bte bija v\u0113l maza, viena meita m\u0101c\u012bj\u0101s R\u012bg\u0101 un divas meitas str\u0101d\u0101ja kolhoz\u0101. T\u0101 roc\u012bba bija \u013coti \u0161vaka. Un manas 4. klases b\u0113rni sameta pa kapeici\u0146\u0101m un uzd\u0101vin\u0101ja man 2 metri\u0146us kat\u016bni\u0146a. Man uz\u0161uva kleiti\u0146u, lai man b\u016btu ko iet skol\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Rasma P\u0113tersone (Krasti\u0146a)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 bija slapj\u0161 pavasaris, m\u0113s g\u0101j\u0101m uz skolu k\u0101j\u0101m, aizg\u0101j\u0101m l\u012bdz skolas kalni\u0146am, skrien meitenes pret\u012b \u2013 neejiet uz skolu, tur visus ved uz Sib\u012briju proj\u0101m. M\u0113s pa me\u017eu aizskr\u0113j\u0101m uz m\u0101j\u0101m. M\u0101sa g\u0101ja pa ce\u013cu, kad m\u016bs veda proj\u0101m, vi\u0146a bija ieg\u0101jusi me\u017e\u0101 un palika m\u0101j\u0101s. Onkulis ar\u012b bija ieg\u0101jis me\u017e\u0101, bet v\u0113l\u0101k izn\u0101ca un aizbrauca \u0123imenei l\u012bdzi.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Atn\u0101c\u0101m m\u0101j\u0101s, visu pekel\u0113j\u0101m. Krievi t\u0101 ar\u012b pateica: jums j\u0101brauc uz Sib\u012briju, \u0146emiet z\u0101\u0123i, cirvi \u0146emiet l\u012bdzi.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tanti ar meit\u0101m ar\u012b aizs\u016bt\u012bja, onkulis aizbrauca. Aizveda l\u012bdz Tomskai, tur t\u0101ds sadales l\u0113\u0123eris Asino, diezgan ilgi dz\u012bvoj\u0101m, kam\u0113r Ob\u0101 iziet ledus. Mums visiem bija j\u0101parakst\u0101s, ka esam ats\u016bt\u012bti uz Sib\u012briju, lai celtu lauksaimniec\u012bbu. Mums bija j\u0101lau\u017e celmi, j\u0101z\u0101\u0123\u0113 ba\u013c\u0137i.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>S\u0101k\u0101s navig\u0101cija, un m\u016bs ar liellaiv\u0101m veda pa Obu, tad pa Ketu l\u012bdz \u017digalovkai un t\u0101l\u0101k ar zirgiem 10 vai 15 km.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tur bija j\u0101str\u0101d\u0101 kolhoz\u0101, j\u0101lau\u017e celmi, j\u0101z\u0101\u0123\u0113 ba\u013c\u0137i, j\u0101baro lopi, j\u0101sien bar\u012bba un vakaros j\u0101iet uz rij\u0101m \u2013 tur k\u016bla lab\u012bbu ar zirgu ku\u013cma\u0161\u012bnu, un m\u0113s ar rok\u0101m v\u0113t\u012bj\u0101m. \u0160itas \u0101rpr\u0101ts, k\u0101 tad miegs n\u0101ca.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tur nevar\u0113ja m\u0101c\u012bties.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Inta P\u0113tersone (Bleija)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Kad 1949. gad\u0101 izs\u016bt\u012bja otrreiz, m\u0113s bij\u0101m saliku\u0161i savas mantas koferos, s\u0113d\u0113j\u0101m un gaid\u012bj\u0101m. Tom\u0113r tas pag\u0101ja secen. N\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 p\u0113c J\u0101\u0146iem es v\u0113l biju pie draudzenes aizskr\u0113jusi, n\u0101ku m\u0101j\u0101s, skat\u0101s \u2013 s\u0113\u017e no pagasta sekret\u0101re un m\u0101te teic, ka mums j\u0101brauc atpaka\u013c uz Krieviju. Es dom\u0101ju, ka vi\u0146a joko, bet bija no pagasta pien\u0101cis pazi\u0146ojums, ka tr\u012bs dienu laik\u0101 j\u0101sak\u0101rtojas. P\u0101rdot neko nevar\u0113ja, tas bija tikai t\u0101, piekl\u0101j\u012bbas p\u0113c. Mamma st\u0101st\u012bja, ka vi\u0146ai esot nekaun\u012bgi pied\u0101v\u0101ju\u0161i par savu naudu braukt atpaka\u013c uz to pa\u0161u vietu, kur bij\u0101m pirmo reizi. Mamma bija diezgan lepna, teica, ka to nedar\u012bs, lai ved. Otrreiz m\u0113s nok\u013cuv\u0101m turpat Krasnojarskas apgabal\u0101, bi\u0161\u0137i t\u0101l\u0101k uz zieme\u013ciem, tur bija Biri\u013cusu rajons. J\u0101teic, ka&nbsp; otr\u0101 izs\u016bt\u012b\u0161ana, m\u016bsu nometin\u0101juma vieta un attieksme bija cita, jo taj\u0101 s\u0101d\u017e\u0101 \u2013 krievu cilv\u0113ki ir d\u0101sni un atv\u0113rti, vi\u0146i m\u016bs neuz\u0146\u0113ma k\u0101 fa\u0161istus. No r\u012bta pamod\u0101mies, nakt\u012b m\u016bs tur nolika gul\u0113t \u0161\u0137\u016bn\u012b, no r\u012bta g\u0101j\u0101m mekl\u0113t aku. Visa s\u0101d\u017ea bija izn\u0101kusi \u0101r\u0101 uz ce\u013ca, un katrs mums kaut ko deva \u2013 cits divus kartupe\u013cus, cits puslitru piena, kam\u0113r aizg\u0101j\u0101m l\u012bdz akai, spainis jau bija pilns pirmajai \u0113dienreizei. Par maizi m\u0113s sap\u0146oj\u0101m, ka var\u0113tu k\u0101ds ats\u016bt\u012bt k\u0101du sausi\u0146u, bet nebija, kas s\u016bt\u012btu. Palika jau da\u017ei, bet t\u0101du bija maz. Tante, pie kuras es dz\u012bvoju, reiz\u0113m kaut ko ats\u016bt\u012bja, bet vi\u0146a laikam neizprata to, ka m\u0113s gaid\u0101m. Reiz\u0113m bija t\u0101, ka par darbdien\u0101m deva medu, reiz izsniedza spaini ar medu, ko mamma ar br\u0101li bija nopeln\u012bjusi, bet maizes nebija. Maizi deva divsimt gramus dien\u0101, kop\u0101 ar pelav\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Biruta Penkule (Ulpe)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>49. gad\u0101 izveda m\u016bsu Liep\u0101jas radus, t\u0113va m\u0101su \u2013 vi\u0146i bija lauksaimnieki. Divus b\u0113rnus pa\u0146\u0113ma l\u012bdz, bet divi palika, jo vi\u0146i bija skol\u0101 Liep\u0101j\u0101. Zentas tante rakst\u012bja t\u0113vam, lai t\u0113vs pa\u0146em tos b\u0113rnus pie sevis, jo vi\u0146as m\u0101sa nevar\u0113ja ar vi\u0146iem tikt gal\u0101, bet mamma teica: \u201eTrakais, ja m\u016bs izs\u016bt\u012bs kop\u0101 ar tiem b\u0113rniem, un kur v\u0113l aizved\u012bs\u201d. Mamma jau t\u0101 k\u0101 juta, jo pases nedeva.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Daina Peil\u0101ne (Spillere)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949.gad\u0101 m\u0113s, b\u0113rni , ar\u012b p\u0101rn\u0101c\u0101m uz Jaunsvirlauku, un tur&nbsp; m\u0101c\u012bj\u0101mies 2 gadus. 1949.gad\u0101 es v\u0113l biju \u0100ster\u0113. Neko nesapratu- bija tikai zirgi, rati, cilv\u0113ku \u010duksti. Pazuda skolas p\u0101rzinis, visi skolot\u0101ji&#8230; Skol\u0101 palik\u0101m es un mans br\u0101lis. Es biju 3.klas\u0113, br\u0101lis- 1.klas\u0113. Mums neviens neatbrauca paka\u013c. Kop\u0101 ar kaimi\u0146u pa tumsu g\u0101j\u0101m uz vec\u0101sm\u0101tes m\u0101j\u0101m , bet tur bija tum\u0161s, un m\u016bs ilgi nelaida iek\u0161\u0101, lai visi pasp\u0113tu pasl\u0113pties k\u016btsaug\u0161\u0101. Vecmamma atv\u0113ra durvis, un m\u0113s tik\u0101m m\u0101j\u0101s. Izve\u0161ana s\u0101k\u0101s n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101. \u2018\u2019Robe\u017eniekos\u2019\u2019 bija telefons un tur ier\u012bkoja \u0161t\u0101bu. No m\u0101jas dr\u012bkst\u0113ja iziet tikai b\u0113rni. Vecm\u0101mi\u0146a mani s\u016bt\u012bja pie kaimi\u0146iem pateikt, ka notiks izs\u016bt\u012b\u0161ana.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>M\u0101ra P\u013cavi\u0146a (Sinkevi\u010da)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>\tEs br\u012bn\u012bjos, k\u0101 mani nepa\u0146\u0113ma otrreiz 1949. gad\u0101, man bija bail\u2026 Tur bija t\u0101, ka atrad\u0101s radinieks no Gustava puses, vi\u0146\u0161 bija g\u0101jis R\u012bg\u0101 uz Rai\u0146a ielu un bija dab\u016bjis visus datus. Izn\u0101ca, ka mana tante ir rakst\u012bjusi Kirhen\u0161teinam l\u016bgumu, ka m\u0113s esam b\u0101re\u0146i, lai m\u016bs atlai\u017e uz Latviju. Tas bija vien\u012bgais gl\u0101bi\u0146\u0161, ka m\u016bs neizveda otrreiz. Mana mamma gan bija mekl\u0113ta v\u0113l 80. gados, bet to es nemaz nezin\u0101ju\u2026&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>(..)<\/p>\n\n\n\n<p>1948. gad\u0101 mani pa\u0146\u0113ma str\u0101d\u0101t par telefonisti. N\u0101ca 1949. gads- es g\u0101ju uz darbu\u2026 Gr\u0101vmal\u0113 dz\u012bvoja Purma\u013ci. Dom\u0101ju, ka ie\u0161u paskat\u012bties, aizeju, tur durvis va\u013c\u0101, neviena nav\u2026 Pati Purmaliene atn\u0101k pie tantes pras\u012bt, ko lai dara: kad ma\u0161\u012bna braukusi vi\u0146iem paka\u013c, vi\u0146a ar visiem b\u0113rniem mukusi prom\u2026 Beig\u0101s Purmaliene g\u0101ja un pati padev\u0101s. Vi\u0146u aizveda. Es aizeju uz pastu \u2013 tur divi v\u012bri ar \u0161tikiem st\u0101v pie komutatora. Es dom\u0101ju, ka atbrauku\u0161i paka\u013c man. Lej\u0101 st\u0101v\u0113ja ar\u012b ma\u0161\u012bna. Es s\u0101ku raud\u0101t, kliegt. Ma\u0161\u012bn\u0101 jau bija cilv\u0113ki\u2026 Paldies Dievam, mani neaiztika\u2026<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Mirdza P\u013caveniece<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gada 10. mart\u0101 atbrauca br\u0101l\u0113ns un pazi\u0146oja, ka 25. mart\u0101 m\u016bs neaiztiks, ka m\u016bsu likteni lems v\u0113l\u0101k. 26. mart\u0101 bija j\u0101dibina kolhozs, sieva bija zootehni\u0137e, g\u0101ju vi\u0146ai pal\u012bg\u0101. Nodz\u012bvoj\u0101m l\u012bdz rudenim, ziem\u0101 str\u0101d\u0101ju me\u017e\u0101 par traktoristu. Ruden\u012b sa\u0146\u0113m\u0101m zi\u0146u, ka m\u016bs var atkal izs\u016bt\u012bt.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Visvaldis Pilvers<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Otrreiz\u0113j\u0101s izve\u0161anas laik\u0101, 1949.gad\u0101, es neatceros, ka b\u016btu \u012bpa\u0161i raud\u0101jusi. Cik tad es tai Latvij\u0101 biju pirms t\u0101s Sib\u012brijas. Mamma bija palikusi tur, ar mammu satikties grib\u0113j\u0101s. Kaut k\u0101da t\u0101da vienaldz\u012bba da\u013c\u0113ji p\u0101r\u0146\u0113ma. Un tur m\u0113s bij\u0101m vair\u0101ki no Pl\u0101\u0146iem, vair\u0101kas \u0123imenes no viena pagasta. Tas varb\u016bt t\u0101 k\u0101 tuvin\u0101ja un mierin\u0101ja. Man atmi\u0146\u0101, ka biju t\u0101das vienaldz\u012bbas p\u0101r\u0146emta. M\u016bs aizveda ar vilcienu l\u012bdz Asinas stacijai. Mamma bija Tjuhtet\u0101 un p\u0101rmeta mums, ka vi\u0146ai tom\u0113r bija sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k tikt lauk\u0101 no Tjuhtetas, jo tos \u010detrdesmit pirm\u0101 gada izs\u016bt\u012btos uzskat\u012bja par liel\u0101kiem gr\u0113ciniekiem. Mammai ilgi g\u0101ja t\u0101 sarakst\u012b\u0161an\u0101s, kam\u0113r vi\u0146ai iedeva at\u013cauju atbraukt uz Tomskas apgabalu. Mums atkal bija ne\u0113rti \u2013 k\u0101 tad m\u0113s pamet\u012bsim t\u0113va br\u0101\u013cus, vi\u0146i abi bez \u0123imen\u0113m. K\u0101 tad m\u0113s pamet\u012bsim vi\u0146us Sib\u012brij\u0101 vienus pa\u0161us neapr\u016bp\u0113tus un neapg\u0101d\u0101tus.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Viss notika t\u0101pat k\u0101 1941.gad\u0101, tikai ar to at\u0161\u0137ir\u012bbu, ka bija pavasaris. Ar zirgiem brauc\u0101m l\u012bdz ce\u013cam, pa kuru brauca automa\u0161\u012bnas. Sib\u012brij\u0101 v\u0113l bija \u0161\u0137\u012bdonis. Ar kaman\u0101m brauc\u0101m pa to sniega putru. Mums veca tanti\u0146a no citas \u0123imenes s\u0113d\u0113ja kura\u017e\u0101. T\u0101 tur, nabadz\u012bte kliedz br\u0113c, ka \u016bdens n\u0101k vezum\u0101 un ka vi\u0146a ir slapja, bet ved\u0113ji jau to ne\u0146\u0113ma v\u0113r\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Nek\u0101das at\u0161\u0137ir\u012bbas nebija. Bet gadu gait\u0101 dz\u012bvo\u0161an\u0101, sal\u012bdzinot \u010detrdesmit pirmo gadu ar \u010detrdesmit dev\u012bto gadu \u2013 t\u0101s nav sal\u012bdzin\u0101mas Sib\u012brijas, t\u0101s ir divas piln\u012bgi at\u0161\u0137ir\u012bgas Sib\u012brijas. Jo \u010detrdesmit dev\u012btaj\u0101 gad\u0101 tom\u0113r \u0123imenes bija kop\u0101, un tad jau vairs nebija kara apst\u0101k\u013ci, lai gan nek\u0101das bag\u0101t\u012bbas tur s\u0101d\u017e\u0101 nebija. M\u0113s tad bij\u0101m kolhoz\u0101. Tad jau m\u0113s visi bij\u0101m pieaugu\u0161i, str\u0101d\u0101j\u0101m. Br\u0101lis&#8230; Tur vi\u0146us \u013coti veikli izveidoja par traktoristiem. Es str\u0101d\u0101ju k\u0101 uzskaitvede traktoru brig\u0101d\u0113, bet traktoru brig\u0101de skait\u012bj\u0101s valsts uz\u0146\u0113mums, un tiem graudus deva vair\u0101k nek\u0101 parastiem kolhozniekiem, t\u0101 ka tur m\u0113s bij\u0101m iztiku\u0161i. Par badu visp\u0101r nav ko run\u0101t. Mamma atbrauca, neatceros tikai, cik t\u0101lu.&nbsp; M\u0113s brauc\u0101m uz I\u013cjanku vi\u0146ai pret\u012b. To es tie\u0161\u0101m vairs neatceros, un nav vairs, kam pavaic\u0101t. Bet vi\u0146a ierad\u0101s. T\u0101d\u0101 dzi\u013c\u0101 kolhoz\u0101. Tjuhtet\u0101 jau bija pa\u0161iem vidusskola. Tur, kur m\u0113s bij\u0101m, k\u0101dus 20 kilometrus no rajona centra, mums nebija skolas&#8230; Pirm\u0101s 4 klas\u012btes laikam tur bija gan. Kas tad nu divdesmit gados vairs, t\u0101dos apst\u0101k\u013cos&#8230; Nu, nezinu, bet par skolo\u0161anos man nebija domas.<\/p>\n\n\n\n<p>Savus kusto\u0146us jau s\u0101k\u0101m ieg\u0101d\u0101ties. Dz\u012bvoj\u0101m Tomskas apgabala Ze\u013canskas rajon\u0101. M\u016bs izmitin\u0101ja pa m\u0101ji\u0146\u0101m, p\u0113c tam ar laiku nopirk\u0101m savu m\u0101ji\u0146u \u2013 t\u0101du mazu b\u016bdi\u0146u ar salmu jumtu. Blakus no salmiem uzmeistaroj\u0101m k\u016bti\u0146u goti\u0146ai un siv\u0113nam.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Astr\u012bda Prauli\u0146a&nbsp; (Stale)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gada 25. mart\u0101 m\u0101sa teica \u2013 es Sib\u012brij\u0101 neesmu bijusi, un iesp\u0113jams, ka m\u0113s brauksim atkal. Atceros to nakti. Br\u0101lis pa\u0146\u0113ma savas dr\u0113bes, aizg\u0101ja uz ezermalu. Vi\u0146\u0161 teica \u2013 es otro reizi uz turieni vairs nebrauk\u0161u. M\u0101sa sakr\u0101m\u0113ja \u010demod\u0101nu. 25. marts, man tie\u0161i bija v\u0101rdadiena, bet es&#8230; Man nebija, kur palikt. Vec\u0101mamma bija mirusi, visi radi miru\u0161i, neviena nebija. M\u0113s ar m\u0101su gaid\u012bj\u0101m visu nakti, kad piebrauks ma\u0161\u012bna, bet nepiebrauca. M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m pirmaj\u0101 st\u0101v\u0101, un otraj\u0101 st\u0101v\u0101 dz\u012bvoja partorgs. Kad otr\u0101 r\u012bt\u0101 es aizg\u0101ju uz B\u0113nes skolu, tad m\u0101sa partorgam pras\u012bjusi \u2013 vai mums ar\u012b draud\u2026 N\u0113, vi\u0146\u0161 teicis, esiet mier\u012bgi, jums nedraud. Tad es redz\u0113ju, kas notika \u2013 ka \u0146\u0113ma no klases \u0101r\u0101. Bet, paldies Dievam, ka m\u016bs neizveda.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Pone M\u0101ra (tagad Pr\u016bse)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Tiem, kurus izveda 1949. gad\u0101, tiem tom\u0113r kl\u0101j\u0101s viegl\u0101k, kar\u0161 bija beidzies, \u0123imenes bija kop\u0101. Ja&nbsp; cilv\u0113ks bija str\u0101d\u012bgs, neviens no bada nenomira.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Harijs Po\u013cevskis<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101pat br\u012bnos par 1949.gada izve\u0161anu \u2013 t\u0101 notika, kad v\u0113l bija ziema. M\u0101te st\u0101st\u012bja, ka vagon\u0101 k\u0101da meitene kautr\u0113j\u0101s iet nok\u0101rtoties, un vi\u0146ai pl\u012bsa p\u016bslis. Aizg\u0101ja boj\u0101. Galapunkt\u0101 k\u0101dai sievietei bija s\u0101ku\u0161\u0101s dzemd\u012bbas, atsauca \u0101rstu. Ierad\u0101s \u0101rsts sal\u0101p\u012bt\u0101s dr\u0113b\u0113s, tad nu m\u0113s redz\u0113j\u0101m to nabadz\u012bbu. Sievieti iznesa \u0101r\u0101 no vagona uz palagiem, zem klajas debess, un s\u0101k\u0101s negaiss. T\u0101di bija necilv\u0113c\u012bgie apst\u0101k\u013ci. No Krasnojarskas t\u0101l\u0101k m\u016bs: latvie\u0161us, lei\u0161us, igau\u0146us, Pievolgas v\u0101cie\u0161us veda ar ku\u0123i uz s\u0101d\u017eu. Dz\u012bvoj\u0101m barak\u0101s, vair\u0101kas \u0123imenes kop\u0101. M\u0101tes g\u0101ja darb\u0101. M\u0101t\u0113m lika parakst\u012bt 3% Valsts oblig\u0101cijas, bet nebija naudas, komandants saka, ka vi\u0146as laikam slikti str\u0101d\u0101, ka naudas nav. Izsauca priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju, skat\u0101s &#8211; m\u0101tei 900 izstr\u0101des dienas. Naudu par padar\u012bto nedeva. Zem iero\u010diem lika parakst\u012bties. \u0112d\u0101m lopbar\u012bbas rau\u0161us &#8211; tik gar\u0161\u012bgi k\u0101 konfektes. Bet v\u0113l\u0101k izn\u0101ca saind\u0113ties, dab\u016bj\u0101m dizent\u0113riju. Pievolgas v\u0101cie\u0161i m\u016bs iem\u0101c\u012bja \u0113st suslikus \u2013 gar\u0161o k\u0101 putna ga\u013ca, nek\u0101da vaina. Ar\u012b balandas, n\u0101tres. T\u0101s \u0113d\u0101m ne tikai m\u0113s, bet ar\u012b viet\u0113jie. Cep\u0101m n\u0101tru rau\u0161us, v\u0101r\u012bj\u0101m balandu zupu. Varb\u016bt tas pal\u012bdz\u0113ja zobiem &#8211; man ir jau 65 gadi, bet&nbsp; v\u0113l visi person\u012bgie zobi. Sib\u012brijas r\u016bd\u012bjums, vitam\u012bni.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Imants Re\u0137is<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Manu draudzeni 1949.gad\u0101 izs\u016bt\u012bja otrreiz. Pa\u0146\u0113ma no dz\u012bvok\u013ca. Vi\u0146a gan bija gras\u012bjusies taj\u0101 br\u012bd\u012b izlekt pa logu, bet \u010dekisti bija aiztur\u0113ju\u0161i.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\t-Vai jums pa\u0161ai nebija bail, ka var izs\u016bt\u012bt v\u0113lreiz?<\/p>\n\n\n\n<p>\t-Man visu laiku bija bailes. 1949.gad\u0101 m\u0113s redz\u0113j\u0101m Uzvaras laukum\u0101\u2026 Es nezinu, vai redz\u0113ju, vai dzird\u0113ju, vai st\u0101st\u012bja, ka ir atkal transporta koncentr\u0113\u0161an\u0101s. Man no 1941.gada bija atmi\u0146as, es teicu mammai, ka j\u0101paz\u016bd. Nakti pavad\u012bj\u0101m M\u0101rupes pagast\u0101 visi nomod\u0101, bet mums nebija n\u0101ku\u0161i paka\u013c. Un tad, beidzot tehnikumu, praks\u0113 biju Jelgav\u0101. Bet, ja divi jaunie\u0161i ir iem\u012bl\u0113ju\u0161ies, nevar viens dz\u012bvot Jelgav\u0101, otrs R\u012bg\u0101\u2026 M\u0113s t\u016bl\u012bt apprec\u0113j\u0101mies, un es paliku R\u012bg\u0101. Darba R\u012bg\u0101 man nebija, l\u012bdz rudenim es dz\u012bvoju bez darba. Tas bija 1951.gada pavasaris. M\u0113s j\u016bnij\u0101 apprec\u0113j\u0101mies. Es paliku R\u012bg\u0101, nodz\u012bvoj\u0101m l\u012bdz rudenim, tad es dab\u016bju darbu b\u0113rnu nam\u0101 par r\u0113\u0137invedi.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Zigr\u012bda Reimane (Me\u017edreija)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Man nebija bail, ka atkal aizs\u016bt\u012bs uz Sib\u012briju. Otras mammas m\u0101sas v\u012brs \u2013 m\u0113s visi esam vijciemie\u0161i, \u2013 mani br\u012bdin\u0101ja, lai es ner\u0101dos nekur ac\u012bs. Skol\u0101 \u2013 j\u0101, vasar\u0101 \u2013 nekur. Man ar\u012b ne\u013c\u0101va iet. 1949. gad\u0101 vec\u0101m\u0101te salika kul\u012bt\u0113 p\u0101rtiku un teica \u2013 nu, ja b\u016bs ve\u0161ana, lai neaizved t\u0101 k\u0101 toreiz, 1941. gad\u0101, teica, lai es nakti iek\u0161\u0101 m\u0101j\u0101 negu\u013cu. Gul\u0113ju sien\u0101. Iepriek\u0161\u0113j\u0101 dien\u0101 mammas m\u0101sa no Bilskas bija atn\u0101kusi, bet l\u016bdza, lai es vi\u0146u vedu uz m\u0101j\u0101m. Uz \u201cEg\u013ciem\u201d. Aizvedu. N\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 braucu atpaka\u013c un tur, aiz Biteriem, \u2013 briesm\u012bga r\u016bko\u0146a. Skubinu zirgu, skatos \u2013 ma\u0161\u012bnas \u2013 \u201cgruzoviki\u201d \u2013 n\u0101k pret\u012b. M\u0113s b\u0113g\u0101m nost no ce\u013ca. Ap 30 smag\u0101s ma\u0161\u012bnas brauca. Zald\u0101ti tur iek\u0161\u0101. Vec\u0101m\u0101te m\u0101j\u0101s raud\u0101ja, jo saprata, ka kaut kas b\u016bs. Izve\u0161anas r\u012bt\u0101 es braucu uz pienotavu. T\u0101 tuk\u0161a. Visi tak ir sa\u0146emti. T\u0101 es ar\u012b dab\u016bju zin\u0101t. Es paliku. Ar\u012b v\u0113l\u0101k mani neviens nemekl\u0113ja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Meta Pumpure (Lielk\u0101ja)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1948.gad\u0101 s\u0101ku str\u0101d\u0101t Jaunsaules pienotav\u0101. 1949.gad\u0101 bija otra izve\u0161ana. Redz\u0113ju, k\u0101 ar zirgiem ved prom cilv\u0113kus ar vis\u0101m mant\u0101m. Grib\u0113j\u0101s mukt proj\u0101m, bet kur tu &nbsp; aizmuksi \u2013 katru dienu j\u0101str\u0101d\u0101. Gad\u012bj\u0101s t\u0101di, ko izveda otrreiz. Dievs st\u0101v\u0113ja man kl\u0101t.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Rita Rone (Sili\u0146a)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Bet 25. mart\u0101, kad biju jau p\u0101rn\u0101kusi no skolas, un kr\u0113sloja, s\u0113t\u0101 iebrauca viet\u0113jie \u2013 atkal izve\u0161ana. Aizveda uz Skrundu, salika lopu vagonos un \u2013 prom uz Sib\u012briju. Jutos briesm\u012bgi, visu sapratu un apzin\u0101jos \u2013 man jau bija \u010detrpadsmit gadu. Brauciens ne ar ko neat\u0161\u0137\u012br\u0101s no 1941. gada. Vien\u012bgi &#8220;adrese&#8221; cita \u2013 m\u016bs izs\u016bt\u012bja uz Omskas apgabala Molotovas rajonu.<\/p>\n\n\n\n<p>Viet\u0113j\u0101 s\u0101d\u017e\u0101 m\u016bs nometin\u0101ja pie krieviem. Bet p\u0113c gada uzc\u0113l\u0101m pa\u0161as sev nelielu b\u016bdi\u0146u, kur\u0101 dz\u012bvoj\u0101m l\u012bdz 1956. gada rudenim. Abas ar mammu str\u0101d\u0101j\u0101m kolhoz\u0101, peln\u012bj\u0101m maiz\u012bti, jo tur bija tikai \u010detrgad\u012bg\u0101 skola, bet es \u010detras klases jau biju beigusi. Str\u0101d\u0101ju uz traktora piekabes.<\/p>\n\n\n\n<p>Vect\u0113vs un vec\u0101m\u0101te s\u016bt\u012bja mums paci\u0146as \u2013 spe\u0137i un \u017e\u0101v\u0113tus \u0101bolus.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Mamma rakst\u012bja vismaz asto\u0146us l\u016bgumus, lai mums at\u013cauj atgriezties m\u0101j\u0101s, bet to atteica.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\u0100rija Rezevska (Gobzeme)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101, kad s\u0101k\u0101s otrreiz\u0113j\u0101 Sib\u012brijas b\u0113rnu izs\u016bt\u012b\u0161ana, visu laiku tur\u0113ju sakrav\u0101tu \u010demod\u0101nu, bet 25. marta nakti pavad\u012bju uz ielas.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Inta Ruka (Prauli\u0146a)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Vec\u0101mamma un vect\u0113vs (mammas mamma un t\u0113vs)\u2013 t\u0101 bija cita \u0123imene \u2013 vi\u0146iem bija cits uzv\u0101rds \u2013 Bebri, un vi\u0146i 1941. gad\u0101 neskait\u012bj\u0101s izvedamie. Vi\u0146us ieskait\u012bja kulakos, bet 1949. gad\u0101, kad vi\u0146us grib\u0113ja izvest, vi\u0146i izspruka \u2013 aizb\u0113ga uz purvu, un p\u0113c tam vi\u0146us vairs neviens nemekl\u0113ja. Mani tad atdeva prom kaimi\u0146u m\u0101tei \u2013 tie bija nabadz\u012bgi, un vi\u0146us neizs\u016bt\u012bja.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Inta Dace Rudz\u012bte (Egl\u012bte)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101 25. mart\u0101 gais\u0101 juta, ka nupat atkal notiks. \u0145emot v\u0113r\u0101 iepriek\u0161\u0113jo pieredzi, viss bija sakr\u0101m\u0113ts. Paldies Dievam, gar\u0101m. Nu gar\u0101m \u2013 gar\u0101m, \u013coti labi. Br\u0101lis jau bija apprec\u0113jies, str\u0101d\u0101ja se\u0161gad\u012bgaj\u0101 skol\u0101 k\u0101dus 10 kilometrus t\u0101l\u0101k par skolot\u0101ju, abi divi ar sievu. Tur bija pa div\u0101m klas\u0113m vien\u0101 istab\u0101. Vien\u0101 bija 1. un 3., otr\u0101 2. un 4. klase. N\u0101k 15. augusts. Atbrauc piedz\u0113ries milicis ar zirgu un aizved mammu. Es biju taj\u0101 br\u012bd\u012b aizg\u0101jis uz upi zvejot.<\/p>\n\n\n\n<p>&#8211; Kur\u0101 gad\u0101 tas bija?<\/p>\n\n\n\n<p>&#8211; Tas bija \u010detrdesmit dev\u012btaj\u0101 gad\u0101. Atskrien audzin\u0101t\u0101ja, ar\u012b latviete, saka \u2013 skrien fiksi uz m\u0101j\u0101m! Es ieskrienu \u2013 mammu jau ved pa durv\u012bm \u0101r\u0101 uz ratiem. Es saku: \u2018\u2019Mamma, ko man dar\u012bt?\u2019\u2019 Vi\u0146a saka: \u2018\u2019D\u0113ls, ej vai nu br\u0101\u013ca vai pie radiem, ko es varu zin\u0101t.\u2019\u2019 \u0160is, t\u0101ds gal\u012bgi piedz\u0113ries k\u0101 lops, gal\u012bgi piln\u0101, sab\u013cauj. Vi\u0146am cepure nokrita, mamma v\u0113l pac\u0113la, iedeva, t\u0101da &#8220;fura\u017eka&#8221;. Parast\u0101 vi\u0146u fr\u0101ze: \u2018\u2019P\u0113c div\u0101m dien\u0101m mamma b\u016bs atpaka\u013c, tu vari nekur neiet.\u2019\u2019 \u0160ito es jau dzird\u0113ju \u010detrdesmit pirmaj\u0101 gad\u0101, ka p\u0113c div\u0101m dien\u0101m m\u0113s apvienosimies ar t\u0113vu. Es dom\u0101ju \u2013 te nav ko dar\u012bt. Tur bija k\u0101di 10 kilometri, es pie br\u0101\u013ca. Br\u0101lim sieva st\u0101vokl\u012b, tas nu neb\u016btu nekas, ne tur mana vaina, k\u0101 saka. \u0160\u012b saka \u2013 br\u0101li ar\u012b pa\u0146\u0113ma taj\u0101 pa\u0161\u0101 dien\u0101. Ko nu dar\u012bt? Eju atpaka\u013c uz b\u0113rnunamu. Dom\u0101ju, p\u0113c k\u0101d\u0101m dien\u0101m b\u016bs j\u0101iet uz Il\u016bksti atkal pie krustm\u0101tes. Da\u017eas dienas audzin\u0101t\u0101jas par mani g\u0101d\u0101ja. Visas audzin\u0101t\u0101jas mammu dikti ieredz\u0113ja. Direktrise bija krievu\u0161ka \u2013 Ludmila Borisovna, bet t\u0101da \u013coti cilv\u0113ciska, pret mani, pret mammu \u013coti labi iztur\u0113j\u0101s. P\u0113c p\u0101ris dien\u0101m taisos, kr\u0101m\u0113jos iet atpaka\u013c pie krustm\u0101tes. Uzreiz par\u0101d\u0101s br\u0101lis. Vi\u0146u atlaidu\u0161i. Kur tu iesi? N\u0101c pie manis. T\u0101 es aizg\u0101ju pie vi\u0146a. Dz\u012bvoju pie br\u0101\u013ca. Br\u0101lis man tagad ir skolot\u0101js, eju 4. klas\u0113. Br\u0101lis k\u0101d\u0101 13. vai 14. decembr\u012b aizved sievi\u0146u uz Il\u016bksti uz dzemd\u012bb\u0101m. T\u0101s m\u0101jas saimnieks, kur\u0101 bija skola, ien\u0101k, pasauc br\u0101li pie sevis. Ien\u0101k v\u0113l p\u0113c k\u0101da laika \u2013 visi pa m\u0101j\u0101m, lasieties! Ja skol\u0113nus lai\u017e m\u0101j\u0101s, kur\u0161 nepriec\u0101jas. Moment\u0101 aizbir\u0101m visi pa m\u0101j\u0101m. Br\u0101lim bija t\u0101da m\u0101jkalpot\u0101ja, \u010dakla sieviete. Es atn\u0101ku m\u0101j\u0101s, skatos, br\u0101lis brauc ar ratiem un viens milicis l\u012bdzi. Man jau t\u0101 joc\u012bgi paliek. Mamma ar\u012b aizbrauca dro\u0161k\u0101 ar milici. Bet gro\u017ei ir br\u0101\u013ca rok\u0101s. Nodom\u0101ju \u2013 varb\u016bt, ka ne. Ien\u0101k vi\u0146i abi divi iek\u0161\u0101. Br\u0101lis saka: \u2018\u2019Mani arest\u0113, ved\u012bs prom.\u2019\u2019 Pa\u0113da pusdienas, ar\u012b to milici pabaroja. Milicis gan visu laiku dievoj\u0101s. Vi\u0146\u0161 bija t\u0101ds puspolis, puslatvietis. Vi\u0146\u0161 saka: \u2018\u2019Tu man piedod, Romuald. Es neesmu vain\u012bgs. Ja tev izdosies atgriezties, es tev b\u016b\u0161u lab\u0101kais draugs.\u2019\u2019 Vai tas n\u0101ca no sirds vai ne, to es nezinu, tas uz vi\u0146a sirdsapzi\u0146as. Katr\u0101 gad\u012bjum\u0101 pa\u0113da, iedeva l\u012bdzi, ko var\u0113ja iedot, un aizbrauca.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Teodors Rubenis<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>-Vai 1949. gada izs\u016bt\u012b\u0161anas j\u016bs nesk\u0101ra?<\/p>\n\n\n\n<p>\t-Var\u0113ja skart, jo \u0123imenei, kur\u0101 es dz\u012bvoju, grib\u0113ja izs\u016bt\u012bt. T\u0101 k\u0101 \u0161aj\u0101 \u0123imen\u0113 aud\u017eud\u0113ls bija karojis, un vi\u0146am bija ordenis par Berl\u012bnes ie\u0146em\u0161anu, tad vi\u0146\u0161 savu tanti aizst\u0101v\u0113ja, un tanti atveda atpaka\u013c. Vi\u0146a bija sal\u012bkusi, ar mugurkaula deform\u0101ciju\u2026 Aud\u017eud\u0113ls pras\u012bja, par ko tad vi\u0146\u0161 ir karojis, ja vecu tanti\u0146u grib s\u016bt\u012bt uz Sib\u012briju\u2026 Vi\u0146am bija atbild\u0113ju\u0161i: \u2018\u2019J\u016bs bag\u0101ti dz\u012bvojat, jums ir pu\u0137es!\u2019\u2019 Vi\u0146ai bija pu\u0137es , visur zied\u0113ja. Kad m\u0113s gul\u0113j\u0101m dienvidu, vi\u0146a g\u0101ja rav\u0113t pu\u0137es. Vi\u0146ai m\u0101ja bija apkopta, visi par to priec\u0101j\u0101s. Tad mani ar\u012b var\u0113ja pa\u0146emt, bet nepa\u0146\u0113ma. Tante pat nevar\u0113ja iek\u0101pt tan\u012b ma\u0161\u012bn\u0101- vi\u0146a g\u0101ja sal\u012bkusi\u2026Tas bija 1949. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Velta Sirmb\u0101rde<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Pien\u0101ca 1949.gada 25.marts, kad \u0161eit pilskaln\u0101 sabrauca daudz smag\u0101s ma\u0161\u012bnas ar zald\u0101tiem. Tehnikum\u0101 mums katru r\u012btu bija saie\u0161ana. Direktors teica runu, ka nacion\u0101listi s\u0101ku\u0161i pacelt galvas, ne\u013cauj dibin\u0101t kolhozus, gramd\u0113 visus pas\u0101kumus, un tagad pret visiem, kas pretojas kolhoziem, v\u0113rs\u012b\u0161ies ar represij\u0101m. \u0160is teikums skan\u0113ja 24.marta r\u012bt\u0101, un to es atceros. 25.marta r\u012bt\u0101 skol\u0101 jau valda panika, jo no vec\u0101kajiem kursiem viens otrs jau ir pazudis, viens otrs ir aizbraucis uz m\u0101j\u0101m. Gult\u0101 s\u0113d\u0113ja Ilona Rutkovska un bija hist\u0113rij\u0101, ka mamma ir izvesta, un vi\u0146ai j\u0101tiek uz P\u0101ci, uz kaimi\u0146u pagastu. Kas var\u0113ja notikt ar mani? Nekas. Es teicu : \u2018\u2019Ilona, ejam\u2019\u2019. Stundas nenotika, skolot\u0101ji bija panik\u0101. M\u0113s abas g\u0101j\u0101m. Vajadz\u0113ja iet 10 km. Tur, Ilonas m\u0101j\u0101s, visi jau bija izvesti. \u012arniece vai kalpone m\u016bs stumj \u0101r\u0101 pa durv\u012bm, lai tikai ejam prom, ka mums tur nav, ko dar\u012bt. Kumodes, skapji va\u013c\u0101\u2026 M\u0113s g\u0101j\u0101m atpaka\u013c, jo Ilonai tur vairs nebija, ko pa\u0146emt. Mums gar\u0101m brauca ma\u0161\u012bnas, zald\u0101ti sol\u012bja m\u016bs pa\u0146emt un aizvest. Aizbrauca gar\u0101m, nepa\u0146\u0113ma, m\u0113s atn\u0101c\u0101m uz tantes m\u0101j\u0101m- uz \u2018\u2019Olav\u0101m\u2019\u2019, vi\u0146a p\u0101rgul\u0113ja pie manis pa nakti, un n\u0101kamaj\u0101 r\u012bt\u0101 dev\u0101s uz R\u012bgu. V\u0113l\u0101k vi\u0146a man atrakst\u012bja- vi\u0146a netika izs\u016bt\u012bta. \u0160o meiteni es vair\u0101k neesmu satikusi. Mani izsauca uz pratin\u0101\u0161anu pie tehnikuma komsorga- kas man at\u013c\u0101vis iet prom no tehnikuma, kad visiem vajadz\u0113ja tur atrasties. Es neatceros, ko atbild\u0113ju, bet biju dusm\u012bga, ka vi\u0146\u0161 mani pratin\u0101ja. Beig\u0101s vi\u0146\u0161 teica : \u2018\u2019M\u0113s ar\u012b tevi mekl\u0113j\u0101m\u2019\u2019.&nbsp;&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Maija Sirmb\u0101rde (\u0136iploka)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Man izgl\u012bt\u012bbas nek\u0101das nebija, tad es aizg\u0101ju uz arodskolu un dz\u012bvoju kopm\u012btn\u0113. 1949. gada mart\u0101 atbrauca Meln\u0101 Berta, tad es \u0161ausm\u012bgi uztraucos. \u010cekisti tur g\u0101ja vien\u0101 istab\u0101, otr\u0101. Tad tur ir raud\u0101\u0161ana, un skaidro, ka j\u0101brauc pie vec\u0101kiem. Un ar\u012b man bija bail, ka mani atkal neizs\u016bta. Es dom\u0101ju, ja pav\u0113rs durvis, tad l\u012bd\u012b\u0161u zem gultas. Bet, paldies Dievam, tas viss aizg\u0101ja secen, nor\u016bc\u0101s ma\u0161\u012bnas un aizbrauca. 1951. gad\u0101 es pabeidzu Poligr\u0101fijas arodskolu un aizg\u0101ju sav\u0101 dz\u012bv\u0113. Ar\u012b bija \u013coti gr\u016bti. Algas bija mazas. Sta\u013cins lika parakst\u012bt aiz\u0146\u0113mumu. Arodskol\u0101 bija oblig\u0101ti j\u0101iest\u0101j\u0101s komjaunatn\u0113, tad mani lika mier\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Lilija Si\u013cicka (Celma)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Pien\u0101ca 1949. gads, agri no r\u012bta man sit pie loga, lai es \u0123\u0113rbjos. \u0100r\u0101 st\u0101v \u010dekists \u0101das m\u0113tel\u012b un v\u0113l k\u0101ds sve\u0161ais \u2013 lai es \u0146emot rakst\u0101mo un n\u0101kot l\u012bdzi. Dom\u0101ju, ka mani izved otrreiz. Mani aizveda uz kaimi\u0146u m\u0101ju. Tur man lika rakst\u012bt visu, ko vi\u0146i dikt\u0113ja, man bira asaras, jo to \u0123imeni veda prom&#8230; P\u0113c tam visu nakti kaimi\u0146i zaga, nesa prom no t\u0101s m\u0101jas visu, ko sp\u0113ja aiznest&#8230; lopus, mantas \u2013 t\u0101pat k\u0101 pie mums, Kal\u0113tos. V\u0113l\u0101k, p\u0113c m\u016bsu izve\u0161anas, tante bija aizbraukusi uz Kal\u0113tiem, iedevusi v\u0101cie\u0161iem zosi, v\u0101cietis n\u0101ca tantei l\u012bdzi, un no kaimi\u0146iem dab\u016bja atpaka\u013c visus mums nozagtos sugas lopus, un viens otrs kaimi\u0146\u0161 v\u0113l ar\u012b k\u0101vienu sa\u0146\u0113ma.<\/p>\n\n\n\n<p>Vienreiz ierodas pie manis \u010dekists. Pra\u0161\u0146\u0101ja, vai esmu bijusi izs\u016bt\u012bta, kas bijis mans t\u0113vs. Es teicu, ka t\u0113vs bija zemnieks. Vi\u0146\u0161 saka, ka es melojot, jo mans t\u0113vs n\u0113s\u0101jis formu. Es paliku nikna un teicu \u2013 ko tad j\u016bs man pras\u0101t, ja jau visu tik labi zin\u0101t? \u010cekists man lika iev\u0101kt zi\u0146as par pagasta priek\u0161nieku \u2013 ko vi\u0146\u0161 dar\u012bjis v\u0101cu laik\u0101&#8230; Es atteicos. Teicu \u2013 gan jau atrad\u012bsies citi, kas zin\u0101s visu. P\u0113c 2 dien\u0101m vi\u0146u atrada sabrauktu pie m\u0101jas \u2013 it k\u0101 ma\u0161\u012bna bija uzbraukusi virs\u016b.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Herta Sedola (Ka\u013ci\u0146i\u0146a)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Mammai viss jau bija salikts, jo vi\u0146a dom\u0101ja, ka m\u016bs izs\u016bt\u012bs jau 1949.gad\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tAtn\u0101ca citas skolot\u0101jas, un l\u016bdz\u0101s, lai m\u016bs \u2013 b\u0113rnus- atst\u0101j. Vi\u0146i atbild\u0113ja, ka \u0123imenes nedr\u012bkstot \u0161\u0137irt. Man v\u0113l tagad Valmier\u0101 dz\u012bvo manas klasesbiedrenes no Bejas skolas. Klasesbiedrenes palika pie loga skatoties. Nevienu b\u0113rnu nelaida \u0101r\u0101, bet izved\u0113jiem nebija citas iesp\u0113jas, k\u0101 vien m\u016bs vest gar skolu. Visi b\u0113rni skat\u012bj\u0101s pa logu un manai draudzenei tas palicis atmi\u0146\u0101 uz m\u016b\u017eu- k\u0101 m\u0113s esam vesti taj\u0101 ma\u0161\u012bn\u0101\u2026<\/p>\n\n\n\n<p>\tM\u0113s bij\u0101m \u0123\u0113rbti atbilsto\u0161i Latvijas ziemai, jo otrreiz m\u016bs izveda pirms Ziemassv\u0113tkiem. Atveda uz R\u012bgas cietumu, m\u0113s ar m\u0101s\u0101m v\u0113l bij\u0101m skolas form\u0101s, ar komjaunie\u0161a noz\u012bm\u012bti priek\u0161\u0101, m\u016bs veda pastaig\u0101, bet m\u0113s neg\u0101j\u0101m Tad mums lika noz\u012bm\u012btes no\u0146emt, atceros, ka m\u0101sa v\u0113l pretoj\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tS\u0101k\u0101s ce\u013c\u0161 uz \u013be\u0146ingradas cietumu. Tas bija lab\u0101ks, nek\u0101 R\u012bgas cietums. Cietums Kirov\u0101- lai Dievs pasarg\u0101! \u0160ausm\u012bgas barakas, n\u0101ras\u2026 Man bija jau 16 gadu. Vakaros mums lika mazg\u0101t koridorus, \u0161ad tad ar mums parun\u0101j\u0101s uzraugi, kop\u0101 pasm\u0113j\u0101mies. Mums neviens neuzm\u0101c\u0101s. K\u0101p\u0113c m\u016bs s\u016bt\u012bja pa cietumiem? Kad veda ieslodz\u012btos, tan\u012b pat vagon\u0101 veda ar\u012b m\u016bs. Kirovas stacij\u0101- vagons ar rest\u0113m, iek\u0161\u0101 ieslodz\u012btie. Viss vagons dreb\u0113ja, ka m\u016bs- jaunas meitenes- veda tam gar\u0101m\u2026 Bija baisa saj\u016bta- lik\u0101s, ja restes neb\u016btu, nezinu, ko ar mums izdar\u012btu\u2026&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tKad m\u016bs veda no Kirovas cietuma uz staciju, m\u0113s bij\u0101m vien\u0101 st\u016br\u012b, ieslodz\u012btie- cit\u0101 st\u016br\u012b. Uz vagonu m\u016bs pavad\u012bja zald\u0101ti ar su\u0146iem. Bija ziema.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tVien\u0101 stacij\u0101 mamma pras\u012bja- ko esam t\u0101du noziegu\u0161ies, ka m\u016bs ved ar t\u0101du apsardzi?&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tNeatceros, k\u0101 m\u016bs aizveda uz D\u017eer\u017einsku, laikam ar ragav\u0101m. M\u0113s visi bij\u0101m vien\u0101 istab\u0101. S\u0101k\u0101m str\u0101d\u0101t. M\u0113s ar K\u0101rli g\u0101j\u0101m z\u0101\u0123\u0113t malku. Es biju \u013coti trausla, bet man bija j\u0101str\u0101d\u0101 fizisks darbs. Vecm\u0101mi\u0146a br\u012bn\u012bj\u0101s, k\u0101 esmu var\u0113jusi iztur\u0113t bez slimo\u0161anas. Mums bija j\u0101z\u0101\u0123\u0113 ba\u013c\u0137i. Lai saz\u0101\u0123\u0113tu, vispirms vajadz\u0113ja saskald\u012bt, jo tie bija \u013coti resni. Tur str\u0101d\u0101j\u0101m ar resnu cirvi- to iecirta un pa virsu sita ar \u2018\u2019kolotu\u0161ku\u2019\u2019.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tTur bija daudz izs\u016bt\u012bto v\u012brie\u0161u, kas it k\u0101 bija ties\u0101ti, bet p\u0113c tam izs\u016bt\u012bti br\u012bvaj\u0101 izs\u016bt\u012bjum\u0101. Tur bija zootehni\u0137is, vi\u0146\u0161 pie mums ar Maigu pien\u0101ca un pras\u012bja- cik ilgi j\u016bs t\u0101 dom\u0101jat iztur\u0113t? Un tad vi\u0146\u0161 m\u016bs pa\u0146\u0113ma par slauc\u0113j\u0101m. M\u0101c\u012bj\u0101mies slaukt, jo neprat\u0101m. S\u0101kum\u0101 g\u0101ja vis\u0101di- pampa un s\u0101p\u0113ja rokas, v\u0113l\u0101k tas p\u0101rg\u0101ja. Sib\u012brij\u0101&nbsp; visu laiku str\u0101d\u0101ju par slauc\u0113ju.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>In\u0101ra Skuja (Zaharova)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>1949. gad\u0101, kad bija n\u0101ko\u0161\u0101 izs\u016bt\u012b\u0161ana, to es lab\u0101k atceros nek\u0101 savu \u2013 saveda kolhozu govis m\u016bsu stall\u012b, es tur pal\u012bdz\u0113ju, jau k\u0101rt\u012bgi str\u0101d\u0101ju. Man bija j\u0101iej\u016bdz zirgi un j\u0101ved mana draudzene Austra \u0136ude prom. Vi\u0146a dz\u012bvoja m\u016bsu m\u0101j\u0101, jo vi\u0146u \u0113ka bija nodegusi. No r\u012bta agri ien\u0101k ciema priek\u0161nieks un saka: \u201cTu ej t\u016bl\u012bt saj\u016bdz zirgu!\u201d Labi, ka tie krievi bija cit\u0101d\u0101ki nek\u0101 m\u016bs\u0113jie. Vi\u0146a jau tais\u012bj\u0101s, ka vi\u0146u s\u016bt\u012bs, tad jau bija man\u0101ms, t\u0101 var\u0113ja saprast. Vi\u0146as v\u012brs jau bija proj\u0101m. M\u0101j\u0101s vi\u0146ai nek\u0101 nebija. Vi\u0146a man teica: \u201cJa tev at\u013cauj, noskrien pie kaimi\u0146iem un dab\u016b k\u0101du milti\u0146u un c\u016bku ar\u2019.\u201d T\u0101 bija nok\u016bpin\u0101ta cit\u0101s m\u0101j\u0101s. Labi, ka zald\u0101ts man at\u013c\u0101va to visu izdar\u012bt. Katr\u0101 otraj\u0101, tre\u0161aj\u0101 m\u0101j\u0101 tika pa\u0146emti cilv\u0113ki, vi\u0146as m\u0101sas ar\u012b vairs nebija. 1941. gad\u0101 no Virgas pa\u0146\u0113ma \u010detras \u0123imenes: Pl\u0101ce\u0146us, \u017dakars, Sk\u0101bar\u017eus un m\u016bs, bet toreiz pa\u0146\u0113ma k\u0101dus tr\u012bsdesmit cilv\u0113kus vai pat vair\u0101k.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Rita Toma (Karule)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Tas bija Krustpils rajons, bijus\u012b Ungurmui\u017ea, bet p\u0101rd\u0113v\u0113ta par Med\u0146iem. T\u0101 bija bijusi Krustpils baronu Korfu vasaras rezidence, tur atrad\u0101s izpildkomiteja, aptieka un dz\u012bvok\u013ci. S\u0101kum\u0101 mamma str\u0101d\u0101ja par&nbsp; asistenti aptiek\u0101, v\u0113l\u0101k k\u013cuva par aptiekas p\u0101rvaldnieci, jo izgl\u012bt\u012bba vi\u0146ai bija pietieko\u0161a, prakse ar\u012b. 1949. gad\u0101 mums atkal draud\u0113ja izve\u0161ana. Tad izpildkomitejas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js iest\u0101j\u0101s par mums, par mums r\u016bp\u0113j\u0101s, pal\u012bdz\u0113ja mums, t\u0101p\u0113c m\u016bs otrreiz neizveda, bet, vienalga, bija \u0161ausmino\u0161a saj\u016bta. Priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js pal\u012bdz\u0113ja ar\u012b skolas direktoram, k\u0101dai skolot\u0101jai. Tie bija vi\u0146am pateic\u012bgi, bet\u2026 ka tik m\u016bsu viet\u0101 neizveda k\u0101dus citus: vienus izgl\u0101ba, citus aizveda, bet tas nu t\u0101&#8230;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\u0100rija T\u012bce (Upmale)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Laiki main\u012bj\u0101s, 1949. gad\u0101 atkal bija izs\u016bt\u012b\u0161ana, bet m\u0113s tur nebij\u0101m. Vi\u0146iem bija sast\u0101d\u012bti saraksti. 1950. gada mart\u0101 atkal &#8230;Otro izs\u016bt\u012b\u0161anu es jau atceros \u013coti labi, to es varu st\u0101st\u012bt ilgi. T\u0101 izn\u0101ca, ka mamma pa\u0161n\u0101v\u012bbu neizdar\u012bja, dom\u0101ju, ka vi\u0146u Dievs pasarg\u0101ja no t\u0101da so\u013ca.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101tad, par martu \u2013 m\u0113s nebij\u0101m iek\u013cauti sarakstos, bet m\u0101te jau juta, ka kaut kas notiks. Vi\u0146a bija izsaukta uz Iek\u0161lietu ministriju, nopratin\u0101ta, bija pat ierosin\u0101ta krimin\u0101llieta par to, ka vi\u0146a aizb\u0113gusi no izs\u016bt\u012bjuma vietas. Tom\u0113r netika ierosin\u0101ta lieta.\u2019<\/p>\n\n\n\n<p>Pirmoreiz bija nakt\u012b, otr\u0101 reiz\u0113- dienas laik\u0101, es jau biju skol\u0101. M\u0101te atn\u0101ca un pasauca mani no klases \u0101r\u0101. Es atn\u0101cu m\u0101j\u0101s, vi\u0146a lika, lai es aizeju p\u0113c Georga. Bija neliela kravas ma\u0161\u012bna, k\u0101 d\u017eips, vajadz\u0113ja pusstundas laik\u0101 sav\u0101kt mantas. Mamma zin\u0101ja, ka ikviena manta var noder\u0113t. Sagriez\u0101m audumus, \u0101tri uz\u0161uv\u0101m maisus, samet\u0101m visu iek\u0161\u0101, kas mums bija. M\u0101te pras\u012bja konvojam, vai tas j\u0101\u0146em, tas teica: \u2018\u2019 \u0145emiet l\u012bdzi visu! \u2018\u2019 m\u016bs aizveda uz \u0160\u0137irotavas cietumu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Kamera bija pilna, nebija, kur nogulties. Tur bij\u0101m ilgi, vismaz ned\u0113\u013cu. M\u0113s bij\u0101m kop\u0101 ar sieviet\u0113m. Cilv\u0113ki bija laim\u012bgi, kad vi\u0146us izsauca, ka brauks t\u0101l\u0101k, jo tur gaisa nebija.<\/p>\n\n\n\n<p>M\u016bs ies\u0113din\u0101ja restot\u0101 vagon\u0101,- speci\u0101li noziedzniekiem. Kupejas p\u0101rtais\u012btas, logs sl\u0113gts. Kur ir koridors, tur logi ir, bet staig\u0101 konvojs,. Durvis bija sl\u0113gtas un restotas, ja t\u0101s aiztaisa, tad visp\u0101r neko neredz. Konvoji bija da\u017e\u0101di.<\/p>\n\n\n\n<p>Vagoni tika iek\u013cauti vis\u0101dos sast\u0101vos. Pirm\u0101 pietura bija Maskava, atkal \u0101r\u0101, iek\u0161\u0101 cietum\u0101, gaidi savu k\u0101rtu. Vienreiz dien\u0101 ieslodz\u012btos izveda uz pastaigu, es pirmo reizi redz\u0113ju Maskavu no jumta.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Otr\u0101 pietura bija Sverdlovska. Tur bija liela kamera. Tur t\u0101 baroja, ka neviens neko nevar\u0113ja ie\u0113st, produkti bija boj\u0101ti. Logi bija uz s\u0113tas pusi, ciet nebija, var\u0113ja paskat\u012bties. Es redz\u0113ju pa sien\u0101m, bet s\u0101kum\u0101 nesapratu, kas tas ir \u2013 bija pap\u012br\u012b\u0161i, ko vilka uz leju un uz aug\u0161u, tikai p\u0113c p\u0101ris gadiem sapratu, ka t\u0101 ieslodz\u012btie apmain\u012bj\u0101s ar inform\u0101ciju.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>&nbsp;Tad bija \u013coti \u012bsa pietura Omsk\u0101, tad Novosibirska. Tur bija l\u0113\u0123era tipa cietums, milz\u012bga plat\u012bba, l\u012bdzenums k\u0101 step\u0113s. T\u0101 bija l\u012bdzena vieta, koku nebija. Bija no\u017eogojumi zon\u0101s, katrs bija sav\u0101. Mums bija zona, kur bija sievietes ar b\u0113rniem. Pa nakti laikam pat netais\u012bja ciet, m\u0113s staig\u0101j\u0101m, kad bija labs laiks, m\u0113s p\u0113c t\u0101m viet\u0101m jut\u0101mies pat\u012bkami.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113d\u0113j\u0101 pietura bija Tomska, viet\u0113jais cietums. P\u0113c tam bija galapunkts.<\/p>\n\n\n\n<p>Restotajos vagonos bij\u0101m atkar\u012bgi no konvoja, no t\u0101, k\u0101da vi\u0146am attieksme. Atceros, ka konvojam nepatika \u2013 br\u0101lis skat\u012bj\u0101s log\u0101. Vi\u0146\u0161 vienreiz pateica, kad neklaus\u012bja, tad aizcirta durvis.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Visslikt\u0101k bija pieturviet\u0101s, kur ilgi st\u0101v\u0113ja. Saule cepin\u0101ja, bet bija j\u0101s\u0113\u017e. Gan vilcien\u0101, gan cietumos bija \u013coti stingrs re\u017e\u012bms. Tomsk\u0101 \u2013 katru reizi vajadz\u0113ja nodot mantas \u2013 m\u0101tei atrada p\u0101ris rub\u013cus naudas, vi\u0146ai draud\u0113ja, ka liks karcer\u012b. Re\u017e\u012bms bija stingrs.<\/p>\n\n\n\n<p>B\u0113ni to dz\u012bves realit\u0101ti neuztver t\u0101, k\u0101 vec\u0101ki, vi\u0146iem bija gr\u016bt\u0101k nek\u0101 mums.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Sergejs Vahramejevs<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Kad bija 1949.gada izve\u0161ana, tad es biju skol\u0101, atceros, ka no m\u016bsu klases citus pa\u0146\u0113ma\u2026 es t\u016bl\u012bt p\u0113c stund\u0101m g\u0101ju uz m\u0101j\u0101m, jo nezin\u0101ju, kas tur notiek\u2026 kad es g\u0101ju uz m\u0101j\u0101m e\u0161elons g\u0101ja pa m\u016bsu ce\u013cu un pa logiem tika izsviestas v\u0113stules\u2026 es t\u0101s salas\u012bju, iemetu past\u0101. M\u016bsu m\u0101j\u0101s viss bija k\u0101rt\u012bb\u0101\u2026 lieta t\u0101da, ka 1947.gad\u0101 mamma neleg\u0101li atbrauca m\u0101j\u0101s un t\u0101 k\u0101 vi\u0146a nebija nodevusi pasi, tad dokumentus apmain\u012bja un vi\u0146a sa\u0146\u0113ma pasi, protams viet\u0113jie zin\u0101ja, bet to kas tie\u0161i piedal\u012bj\u0101s izs\u016bt\u012b\u0161an\u0101, to vairs nebija, t\u0101 l\u012bdz 49.gadam vi\u0146a nostr\u0101d\u0101ja slimn\u012bc\u0101 par sanit\u0101ri, bet 49.gada 29.mart\u0101 milicis atn\u0101ca vi\u0146ai paka\u013c, es ar riteni pavad\u012bju mammu l\u012bdz Vai\u0146odei\u2026 Liep\u0101j\u0101 mammu noties\u0101ja uz 3 gadiem par neleg\u0101lu izs\u016bt\u012bjuma vietas pame\u0161anu\u2026 p\u0113c tiesas m\u0113s v\u0113l tik\u0101mies un tad vi\u0146u nos\u016bt\u012bja uz&nbsp; Kandalak\u0161u\u2026 tur vi\u0146a bija no 49.gada l\u012bdz 51.gadam, tad bija amnestija, kur\u0101 tika piln\u012bgi amnest\u0113ti vis\u0101di zag\u013ci, bet izs\u016bt\u012btos nos\u016bt\u012bja uz izs\u016bt\u012bjuma vietu\u2026 t\u0101 vi\u0146a nok\u013cuva Krasnojarskas novad\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>ARVIS VALTERS<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Pien\u0101ca 1949. gads, s\u0101ka s\u016bt\u012bt atpaka\u013c uz Sib\u012briju. Dz\u012bvoju vien\u0101s bail\u0113s. Bija bezgala \u017e\u0113l pamest b\u0113rnu, bet citas izejas nebija, sarun\u0101ju ar Lidiju, lai audzina Brigitu un aizg\u0101ju pagr\u012bd\u0113. Tikai ne atpaka\u013c uz Sib\u012briju.<\/p>\n\n\n\n<p>Man s\u0101k\u0101s briesm\u012bgs laiks, kad nebija jumts virs galvas un savs kakti\u0146\u0161. K\u0101 me\u017ea zv\u0113rs es kl\u012bdu no vienas vietas uz otru, bija j\u0101str\u0101d\u0101, lai izdz\u012bvotu, bija j\u0101dz\u012bvo melos.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Brigita Valda Ven\u0161au<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Nakt\u012b no 24. uz 25. martu, k\u0101 jau \u010deka visu dara nakt\u012b, atkal nakt\u012b vienos ien\u0101ca m\u016bsu istabi\u0146\u0101 \u010dekists Galkins ar liel\u0101m pagon\u0113m, Erna Korba un divi \u0161\u0137\u012bbacaini zald\u0101ti\u0146i ar \u0161tikiem. T\u016bda\u013c lika sa\u0123\u0113rbties. Man t\u0101 bilde nost\u0101j\u0101s priek\u0161\u0101: viss, ko es esmu izg\u0101jusi. Es biju 7 m\u0113ne\u0161us st\u0101vokl\u012b. Es zaud\u0113ju sama\u0146u. Korba bija likusi izvilkt mani virtuv\u0113. V\u012brs bija izvilcis mani virtuv\u0113, nolicis uz kr\u0113sliem un iznesis manas dr\u0113bes, savas dr\u0113bes un vienu segu un spilvenu. Laikam, kur mani uzlikt. Kad es n\u0101cu pie sama\u0146as, vi\u0146\u0161 man \u0101va k\u0101jas. Korba l\u012bm\u0113ja ar baltiem pap\u012briem ciet istabas durvis. Es paskat\u012bjos apk\u0101rt \u2013 it nek\u0101 vair\u0101k. Es teicu: &#8220;Dieva d\u0113\u013c, at\u013caujiet man pa\u0146emt b\u0113rnam dr\u0113b\u012btes! Man b\u016bs b\u0113rns.&#8221; Korba teica: &#8220;Tavam kuc\u0113nam dr\u0113b\u012b\u0161u nevajadz\u0113s.&#8221; Galkins jau st\u0101v\u0113ja pie \u0101r\u0113j\u0101m durv\u012bm un teica: &#8220;Korova o\u010dnulasj.&#8221; Korba atbild\u0113ja: &#8220;T\u0101das nespr\u0101gst.&#8221; Atst\u0101ja m\u016bs zald\u0101tu uzraudz\u012bb\u0101 un pa\u0161i aizskr\u0113ja p\u0113c n\u0101ko\u0161iem upuriem.<\/p>\n\n\n\n<p>Un t\u0101 1949.gad\u0101 atkal s\u0101k\u0101s mans ce\u013c\u0161 uz Sib\u012briju, \u0161oreiz uz Tomskas apgabalu, un aizveda m\u016bs atkal ar ku\u0123i uz Parabe\u013cu. Tur piedzima mana meita Taiga. Tur m\u0113s nodz\u012bvoj\u0101m 8 gadus un atkal brauc\u0101m atpaka\u013c uz dzimteni., kaut m\u016bs neviens \u0161eit negaid\u012bja. Man nebija neviena tuvinieka.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Jausma Za\u0137e (Podegrade)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>N\u0101ca 1949.gads. M\u016bs skol\u0101 jau s\u0101ka pratin\u0101t- kur, ko, pratin\u0101ja mani, br\u0101li. Vid\u0113jais br\u0101lis Ivars iestaj\u0101s Industri\u0101laj\u0101. Politehnikum\u0101, m\u0113s ar maz\u0101ko br\u0101li bij\u0101m Limba\u017eos. Mani s\u0101ka saukt uz Limba\u017eu \u010deku, un mana krustm\u0101te teica, lai lab\u0101k&nbsp; braucu pie mammas m\u0101sas uz Vies\u012bti, ja jau reiz par mani ir s\u0101kta izr\u0101d\u012bt interese. Es aizbraucu, ne jau pierakst\u012bjos, nek\u0101, s\u0101ku tur dz\u012bvot. G\u0101ju 9.klas\u0113.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tPien\u0101ca zi\u0146a, ka R\u012bg\u0101 ir apcietin\u0101ts mans br\u0101lis. \t<\/p>\n\n\n\n<p>Bija darba diena, bet es nebiju skol\u0101. S\u0113d\u0113ju pie loga un \u0161uvu, kad pie durv\u012bm klauv\u0113ja, un dzird\u0113ju, ka kundzei, kas pieskat\u012bja tantes b\u0113rnus, jaut\u0101ja, kas \u0161eit dz\u012bvo. Vi\u0146a atbild\u0113ja: \u2018\u2019Zob\u0101rste un vi\u0146as \u0123imene\u2019\u2019. Vi\u0146i jaut\u0101ja: \u2018\u2019Bet kas v\u0113l \u0161eit dz\u012bvo?\u2019\u2019 To dzirdot, es vairs nedzird\u0113ju neko, metos \u0101r\u0101 pa durv\u012bm un muku. Toreiz nebija tik daudz pr\u0101ta, ka vajadz\u0113tu skriet uz me\u017eu. Es skr\u0113ju \u0101r\u0101 pa v\u0101rti\u0146iem, un pie v\u0101rti\u0146iem mani sa\u0137\u0113ra, un t\u0101du, k\u0101da es st\u0101vu, aizveda uz Neretas miliciju, Es pat nepaguvu atvad\u012bties. Milicij\u0101 jau priek\u0161\u0101 bija tr\u012bs t\u0101das pat jaunas sievietes k\u0101 es, l\u012bdz\u012bgiem likte\u0146iem. Tas bija 1950.gada oktobris.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tMilicij\u0101 m\u0113s p\u0101rlaid\u0101m nakti, un tad m\u016bs va\u013c\u0113j\u0101 kravas ma\u0161\u012bn\u0101 se\u0161u mili\u010du pavad\u012bb\u0101 veda uz R\u012bgu. Tas brauciens bija briesm\u012bgs, briesm\u012bg\u0101ks par visiem etapiem, caur kuriem m\u0113s g\u0101j\u0101m&#8230; Mili\u010di grib\u0113ja m\u016bs izn\u012bcin\u0101t, izvarot, bet m\u0113s pretoj\u0101mies, vi\u0146iem nekas nesan\u0101ca- tas nav aprakst\u0101ms\u2026<\/p>\n\n\n\n<p>\tR\u012bg\u0101 m\u016bs aizveda uz Stabu ielas \u010deku pie Avotu ielas. No turienes- uz Brasas cietumu, tad \u2013 uz Centr\u0101lcietumu, tad atkal atpaka\u013c uz Brasas&nbsp; cietumu. No turienes- nakt\u012b, su\u0146u pavad\u012bb\u0101, ielika vagon\u0101 un veda. Pateica, ka mamma mani gribot redz\u0113t un m\u016bs gaidot. Es jau nebiju t\u0101da mu\u013c\u0137e, ka es notic\u0113ju\u2026<\/p>\n\n\n\n<p>Mani no p\u0101rs\u016bt\u0101m\u0101 cietuma veda uz Molotovu, no turienes uz Krasnaja Pres\u0146u Maskav\u0101<\/p>\n\n\n\n<p>\tNo Pres\u0146as ar \u2018\u2019melno bertu\u2019\u2019 nakt\u012b m\u016bs veda un \u2018\u2019pulman\u012b\u2019\u2019- vilcien\u0101, kas p\u0101rvad\u0101 noziedzniekus. M\u016bs veda uz Sverdlovsku, cietum\u0101 bij\u0101m ilgi. Ce\u013c\u0101 es jau s\u0101ku pras\u012bt par br\u0101\u013ciem, bet man nebija atbildes. Man \u0161\u0137iet, ka es pat Sta\u013cinam uzrakst\u012bju, bet atbildes nebija.<\/p>\n\n\n\n<p>\tTomsk\u0101 biju divos cietumos. Otr\u0101 cietum\u0101 man teica, ka tur esot br\u0101lis, un vid\u0113jo br\u0101li tur satiku. No turienes m\u016bs ar vilcienu veda uz Asino- Tomskas apgabal\u0101. Tur bija tie\u0161\u0101m drausm\u012bgi- m\u016bs ielika maz\u0101 b\u016bdi\u0146\u0101, kur bija auksts, nevar\u0113ja piekurin\u0101t. Man pat mati piesala gu\u013cot. Bij\u0101m es, br\u0101lis un viens igaunis. Mums lika str\u0101d\u0101t zagotzerno, l\u0101d\u0113t vagonus- pa d\u0113lu trapu nest maisus. Ne sp\u0113ka, nek\u0101, maisu divi cilv\u0113ki uzlika uz pleca, k\u0101jas \u013codz\u012bj\u0101s, es kritu. Tur nodz\u012bvoj\u0101m ziemu, un pavasar\u012b s\u0101ka dal\u012bt, vest atpaka\u013c pie mammas. M\u016bs atveda uz Tomsku.<\/p>\n\n\n\n<p>\tAsin\u0101 es atradu jaun\u0101ko br\u0101li. Vi\u0146\u0161 bija pilns ar ut\u012bm, ka var\u0113ja gr\u0101bt ar sauj\u0101m. Tas, ko vi\u0146\u0161 st\u0101st\u012bja, k\u0101 vi\u0146\u0161 ir moc\u012bts- vi\u0146\u0161 bija viens starp recid\u012bvistiem, kas vi\u0146u bija teroriz\u0113ju\u0161i. Tas bija \u013be\u0146ingrad\u0101 \u2018\u2019Krustos\u2019\u2019\u2026&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\tM\u016bs veda uz s\u0101d\u017e\u0101m, no kur\u0101m m\u0113s aizmuk\u0101m Tas bija 1951.g pavasar\u012b. M\u016bs aizveda ar vilcienu uz Tomsku, un j\u0101brauc uz s\u0101d\u017eu. Uzrad\u0101s viens \u2018\u2019melnais\u2019\u2019 no KGB, UN vi\u0146am vajag celtniekus- b\u016bv\u0113ja jaunu KGB \u0113ku Tomsk\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101 es netiku aizvesta uz s\u0101d\u017eu.<\/p>\n\n\n\n<h1 class=\"wp-block-heading\"><strong>In\u0101ra Zeidmane<\/strong><\/h1>\n\n\n\n<p>1949.gad\u0101 vien\u0101 r\u012bt\u0101 ierad\u0101s ar\u012b pie mums m\u0101j\u0101s. Mamma bija 7.gr\u016btniec\u012bbas m\u0113nes\u012b, man tad bija 10 gadu. Vi\u0146i atn\u0101ca sa\u0146emt t\u0113ti. Bija krat\u012b\u0161ana, protams, ka neko neatrada. T\u0113ti sa\u0146\u0113ma. M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m maz\u0101 miesti\u0146\u0101, visi viens otru zin\u0101ja, un zin\u0101ja ar\u012b to milici. Kad m\u0113s jaut\u0101j\u0101m: \u2018\u2019Par ko? , tad vi\u0146\u0161 atbild\u0113ja\u2019\u2019 Par vecaj\u0101m liet\u0101m\u2019\u2019. T\u0113ti sa\u0146\u0113ma, un m\u0113s nezin\u0101j\u0101m, kur vi\u0146\u0161 ir un kas ir ar vi\u0146u. Mamma dzemd\u0113ja, es biju ar vi\u0146u kop\u0101, mamma p\u0113c tam str\u0101d\u0101ja un m\u0113s audzin\u0101j\u0101m mazo m\u0101si\u0146u. Nebija, kur vi\u0146u likt, mammai bija j\u0101str\u0101d\u0101. Tur bija v\u0113l viena \u0123imene, kur\u0101 bija ar\u012b vecm\u0101mi\u0146a, un vi\u0146a piekrita mazo pieskat\u012bt. Es, desmitgad\u012bga meitene, mazo pies\u0113ju pie sevis ar div\u0101m \u0161all\u0113m, Sib\u012brijas lakatiem, un g\u0101ju snieg\u0101, sal\u0101, puten\u012b, nesu mazo vecm\u0101mu\u013cai, p\u0113c tam, p\u0113cpusdien\u0101 g\u0101ju uz skolu. Atkal m\u0113s neko nezin\u0101j\u0101m par t\u0113vu- kur vi\u0146\u0161 ir, uz kurieni rakst\u012bt v\u0113stules\u2026 Vien\u0101 dien\u0101 m\u0113s sa\u0146\u0113m\u0101m atkl\u0101tn\u012bti,&nbsp; ko rakst\u012bja mums nepaz\u012bstams v\u012brietis, ka vi\u0146\u0161 ir izn\u0101cis no Kirovas cietuma un vi\u0146u atkal s\u016bta izs\u016bt\u012bjum\u0101 uz Sib\u012briju, un, ka vi\u0146\u0161 ir bijis kop\u0101 ar manu t\u0113ti. T\u0101 m\u0113s atrad\u0101m t\u0113ti tur. P\u0113c k\u0101da laika m\u0113s sa\u0146\u0113m\u0101m zi\u0146u, ka vi\u0146u s\u016bta uz Sib\u012briju, \u0161oreiz uz Novosibirskas apgabalu. Nebija zin\u0101ms, uz cik ilgu laiku. Tas bija sovhozs Ustj-tarskas rajon\u0101, Novosibirskas apgabal\u0101, \u013coti t\u0101lu no dzelzce\u013ca, nek\u0101du sakaru ar \u0101rpasauli. Vi\u0146\u0161 bija tur. Kad paaug\u0101s mana m\u0101si\u0146a, kad vi\u0146ai bija gadi\u0146\u0161 vai mazliet vair\u0101k, m\u0113s dev\u0101mies pie vi\u0146a. S\u0101kum\u0101 brauc\u0101m l\u012bdz stacijai Tatarskaja, p\u0113c tam kravas ma\u0161\u012bn\u0101s, kam\u0113r atbrauc\u0101m pie t\u0113va. M\u0113s vi\u0146u satik\u0101m- vi\u0146\u0161 izskat\u012bj\u0101s vecs, briesm\u012bgs, vi\u0146u bija gr\u016bti paz\u012bt\u2026 Mana maz\u0101 m\u0101si\u0146a, kad vi\u0146u ieraudz\u012bja, s\u0101ka kliegt: \u2018\u2019Ej prom, onkuli!\u2019\u2019 M\u0113s to atceramies visu dz\u012bvi. T\u0113tis st\u0101st\u012bja, ka tad, kad vi\u0146\u0161 bijis cietum\u0101, vi\u0146\u0161 ir zin\u0101jis, ka mammai piedzimusi meiti\u0146a. K\u0101 vi\u0146\u0161 to zin\u0101ja? Tur bija sieviete, kas vi\u0146u pratin\u0101ja. Vi\u0146a pratin\u0101ja un visu laiku piepras\u012bja, lai vi\u0146\u0161 paraksta, ka ir nodarbojies ar pretpadomju darb\u012bbu. T\u0113vs ar t\u0101du nenodarboj\u0101s, ne ar ko t\u0101du r\u016bpn\u012bc\u0101 nodarboties nebija iesp\u0113jams. M\u016bsu m\u0101j\u0101s atrada \u0161\u0101du literat\u016bru: \u2018\u2019St\u0101sts par \u012bstu cilv\u0113ku\u2019\u2019, \u2018\u2019K\u0101 r\u016bd\u012bj\u0101s t\u0113rauds\u2019\u2019, \u2018\u2019Jaun\u0101 gvarde\u2019\u2019. Tie, kuri vi\u0146u sa\u0146\u0113ma, pa\u0161i bija primit\u012bvi cilv\u0113ki. Vi\u0146i uzrakst\u012bja, ka m\u0101j\u0101s atrasta pretpadomju literat\u016bra. T\u0101 m\u0113s atkal non\u0101c\u0101, Sib\u012brij\u0101, no s\u0101kuma s\u0101k\u0101m dz\u012bvot jaunu dz\u012bvi, visas lietas un nosac\u012bjumi mums jau bija paz\u012bstami. T\u0113tis v\u0113l st\u0101st\u012bja, ka zin\u0101jis, ka b\u0113rns piedzimis dz\u012bvs. T\u0101, kas vi\u0146u pratin\u0101ja, bija sieviete, vi\u0146a s\u0113d\u0113ja pie loga, t\u0113tis- vi\u0146ai pret\u012b. Vi\u0146\u0161 neko neparakst\u012bja, jo neko no t\u0101 nebija dar\u012bjis. Vi\u0146a bija pa\u0146\u0113musi v\u0113stuli un teikusi: \u2018\u2019Redz, kur ir tavas sievas v\u0113stule, kur viss rakst\u012bts par vi\u0146u dz\u012bvi. Ja gribi zin\u0101t- paraksti!\u2019\u2019 Vi\u0146\u0161 neparakst\u012bja. Vi\u0146a s\u0113d\u0113ja, saules stari krita uz lapas. Vi\u0146\u0161 s\u0113d\u0113ja pret\u012b, un spogu\u013crakst\u0101 salas\u012bja v\u0101rdu \u2018\u2019meita\u2019\u2019. Vi\u0146\u0161 saprata, ka ir piedzimusi meitene, un vi\u0146a ir dz\u012bva. P\u0113c tam, k\u0101 jau teicu, vi\u0146\u0161 aizbrauca uz Novosibirskas apgabalu. M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m tur, k\u0101 vienm\u0113r, vajadz\u0113ja iet atz\u012bm\u0113ties katru m\u0113nesi, ka esam tur, un reiz k\u0101d\u0101 dien\u0101 atn\u0101ca un t\u0113ti sa\u0146\u0113ma no jauna. Mamma teica, ka laikam t\u0101s ir beigas\u2026 Cik gan ilgi to var iztur\u0113t? Ta\u010du vi\u0146\u0161 p\u0113c da\u017e\u0101m stund\u0101m atgriez\u0101s m\u0101j\u0101s un teica: \u2018\u2019 Es parakst\u012bjos, ka m\u0113s te esam uz m\u016b\u017e\u012bgiem laikiem.\u2019\u2019 Vec\u0101ki s\u0101ka iek\u0101rtot dz\u012bvi no jauna. Es augu, man jau bija 14 gadu. 16 gados man vajadz\u0113ja sa\u0146emt pasi, bet pas\u0113 b\u016btu rakst\u012bts, ka es nedr\u012bkstu izbraukt \u0101rpus rajona robe\u017e\u0101m. Tad mani vec\u0101ki pie\u0146\u0113ma izmisuma l\u0113mumu- vi\u0146i nol\u0113ma, ka man neleg\u0101li j\u0101brauc prom t\u0101d\u0101 vecum\u0101, kam\u0113r man v\u0113l&nbsp; nav pases. Man bija tikai 14 gadu, kad vi\u0146i mani nol\u0113ma s\u016bt\u012bt uz R\u012bgu.<\/p>\n\n\n\n<h1 class=\"wp-block-heading\"><strong>Atida Zussere (Zilbere)<\/strong><\/h1>\n\n\n\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>Ja b\u016btu atbraukusi, 49. gad\u0101 brauktu atpaka\u013c, jo 49. gad\u0101 izs\u016bt\u012bja vecot\u0113vu un vecom\u0101ti \u2013 septi\u0146desmitgad\u012bgus, uz kru\u0137iem. Vajadz\u0113ja skaitu, un kaimi\u0146i atpirk\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ina Ziemele (Dolace)<\/strong><br \/><\/p>\n\n\n\n<p>Es latvie\u0161u valodu jau biju praktiski aizmirsusi. Es atgriezos, non\u0101cu b\u0113rnu nam\u0101. No turienes mani pa\u0146\u0113ma mammas m\u0101sa. Tad- 1947. gad\u0101- mamma, drosm\u012bga b\u016bdama, atmuka uz Latviju. Es varu tikai apbr\u012bnot, k\u0101 vi\u0146ai tas izdev\u0101s, vi\u0146a dz\u012bvoja bez dokumentiem , neleg\u0101li. Tad vi\u0146as m\u0101sa atdeva mammai savu pasi un ar vi\u0146as pasi mammai laim\u0113j\u0101s te nodz\u012bvot divus gadus. 1949. gad\u0101 latvie\u0161i vi\u0146u nodeva, un mamma kop\u0101 ar m\u0101su non\u0101ca cietum\u0101, vi\u0146u noties\u0101ja uz tr\u012bs gadiem,un&nbsp; gan mammas m\u0101sas b\u0113rni, gan es praktiski palik\u0101m uz ielas. Tad mammas m\u0101s\u012bca Gusti\u0146as tante pa\u0146\u0113ma mani audzin\u0101t, mamma tika noties\u0101ta, bet, paldies Dievam, sodu izciest vi\u0146a var\u0113ja tepat, Latvij\u0101. 1950. gad\u0101 bija amnestija un mammai cietumsodu anul\u0113ja un vi\u0146ai bija j\u0101atgrie\u017eas Sib\u012brij\u0101. Bija doma, ka mamma atgriez\u012bsies, bet es palik\u0161u pie tantes. Es jau biju atvad\u012bjusies no mammas, bet vien\u0101 jauk\u0101 novembra r\u012bt\u0101 pulksten septi\u0146os- tante jau bija darb\u0101, kad bija zvans pie durv\u012bm un divi onku\u013ci ar revolveriem ien\u0101ca iek\u0161\u0101, teica, lai taisos, ka man j\u0101iet l\u012bdzi, un es kop\u0101 ar mammu brauk\u0161u uz Sib\u012briju. Paldies, ka vi\u0146i man at\u013c\u0101va samekl\u0113t tanti, un divu stundu laik\u0101 m\u0113s sav\u0101c\u0101m mantas, uzlika t\u0101s uz ragavi\u0146\u0101m. M\u0101jas iedz\u012bvot\u0101ji mani pavad\u012bja uz Mat\u012bsa cietumu. Toreiz man bija 12 gadu, un to es atceros \u013coti spilgti- k\u0101 aiz&nbsp; manis aizcirt\u0101s smagie cietuma v\u0101rti, vien\u0101 pus\u0113 palika raudo\u0161ie radi, bet es- maza meiti\u0146a ar ragavi\u0146\u0101m paliku iek\u0161pus\u0113. Esmu pateic\u012bga sargiem, kas mani uzreiz neveda uz kameru, bet at\u013c\u0101va palikt uzgaid\u0101maj\u0101 telp\u0101, l\u012bdz atveda mammu. Mammu atveda vakar\u0101, un es visu dienu gaid\u012bju, ne \u0113dusi, ne dz\u0113rusi. Bija jau kr\u0113sla, kad atveda mammu. L\u012bdz \u0161im br\u012bdim es nakt\u012bs uztr\u016bkstos no z\u0101baku r\u012bbo\u0146as pa dzelzs k\u0101pn\u0113m, smago dzelzs durvju trok\u0161\u0146a, man acu priek\u0161\u0101 mazie dzelzs lodzi\u0146i, pa kuriem iel\u016bkoj\u0101s sargi. Kamera- tum\u0161a, dr\u016bma, divst\u0101vu n\u0101ras un  \u0161ausm\u012bga smaka, jo st\u016br\u012b st\u0101v\u0113ja \u2018\u2019para\u0161a\u2019\u2019. Kamera bija pilna ar cilv\u0113kiem, pa lodzi\u0146u var\u0113ja redz\u0113t tikai debesis. M\u016bs dzina uz tualeti, reizi dien\u0101 mums pusstundu bija pastaiga. T\u0101 m\u0113s tur bij\u0101m divas ned\u0113\u013cas. Pa etapu m\u016bs s\u016bt\u012bja uz n\u0101ko\u0161o apme\u0161an\u0101s vietu. Nezin k\u0101d\u0113\u013c m\u016bs s\u016bt\u012bja uz Orlu. M\u016bsu&nbsp; \u2018\u2019komp\u0101nij\u0101\u2019\u2019, ar kuru kop\u0101 m\u016bs nemit\u012bgi p\u0101rs\u016bt\u012bja, bija 4 sievietes un 2 b\u0113rni. Parast\u0101 p\u0101rs\u016bt\u012b\u0161ana notika nakt\u012b \u2013izsauca ar mant\u0101m un nakt\u012b speci\u0101los vagonos- \u2018\u2019Stolipina vagonos\u2019\u2019 maz\u0101s kameri\u0146\u0101s, sabl\u012bv\u0113ti s\u0113d\u0113ja ieslodz\u012btie. Par gul\u0113\u0161anu nebija ne runas, b\u0113rni bija mamm\u0101m kl\u0113p\u012b. Orl\u0101 iebrauc\u0101m no r\u012bta. Cauri pils\u0113tai m\u016bs veda va\u013c\u0113j\u0101 ma\u0161\u012bn\u0101,  st\u016bros s\u0113d\u0113ja sargkareivji ar su\u0146iem. Visi cilv\u0113ki atskat\u012bj\u0101s, nevar\u0113ja saprast, kas tie ir par fa\u0161istiem, ko tur ved\u2026 Orl\u0101 m\u0113s non\u0101c\u0101m vec\u0101, sabombard\u0113t\u0101 cietoksn\u012b. Tur m\u0113s satik\u0101mies ar latvie\u0161iem- politiski ties\u0101tajiem v\u012brie\u0161iem. T\u0101 bija dramatiska tik\u0161an\u0101s, vi\u0146i raud\u0101ja, redzot b\u0113rnus. M\u0113s bij\u0101m kop\u0101 k\u0101du pusstundu, tad m\u016bs iz\u0161\u0137\u012bra. Orl\u0101 dz\u012bvoj\u0101m, m\u0113s, \u010detras sievietes un divi b\u0113rni, kop\u0101 milz\u012bg\u0101 kamer\u0101, m\u0113s tur bij\u0101m vieni. Tur bija mazliet br\u012bv\u0101k, b\u0113rnus laida pastaig\u0101t pa cietuma pagalmu. No Orlas uz Maskavu, t\u0101l\u0101k uz Sverdlovsku. Tur bij\u0101m kop\u0101 kamer\u0101 ar krimin\u0101lnoziedzniec\u0113m, bet, paldies Dievam, \u0161\u012bs sievietes pret mums iztur\u0113j\u0101s labi. Vi\u0146as bija pat atsauc\u012bgas. T\u0101l\u0101k nok\u013cuv\u0101m \u010ce\u013cabinsk\u0101, Novosibirsk\u0101, Krasnojarsk\u0101, Kansk\u0101. Katr\u0101 pieturas punkt\u0101 m\u0113s pavad\u012bj\u0101m ap div\u0101m ned\u0113\u013c\u0101m, piln\u012bb\u0101 izbaudot cietumnieku dz\u012bvi. Kansk\u0101 m\u016bs aizveda uz NKVD, noform\u0113ja dokumentus, un teica, ka nu m\u0113s varam iet un mekl\u0113t, kur palikt, kur dz\u012bvot. Tas bija 30. decembris, \u0101r\u0101 bija m\u012bnus 50 gr\u0101di, t\u0101 bija maza pils\u0113ti\u0146a, un m\u0113s nezin\u0101j\u0101m, kur iet, ko \u0113st, bij\u0101m visu dienu nostaig\u0101ju\u0161\u0101s un izmoc\u012btas. Es apsald\u0113ju vaigus, mamma tad teica: \u2018\u2019viss\u2019\u2019. M\u0113s atgriez\u0101mies NKVD, un mamma teica, lai dara ar mums, ko grib, bet m\u0113s nevaram&nbsp; atrast, kur palikt. Tad mums iedeva vienas izs\u016bt\u012bt\u0101s adresi. Ar vi\u0146u m\u0113s bij\u0101m kop\u0101 1941. gad\u0101, vien\u0101 vagon\u0101, t\u0101 bija  Lidija P\u0113tersone. Dev\u0101mies pie vi\u0146as. Mani vi\u0146a pazina uzreiz, un kaut ar\u012b vi\u0146ai bija mazi\u0146a, mazi\u0146a istabi\u0146a ar vienu gulti\u0146u un skap\u012bti, vi\u0146a m\u016bs visus pie\u0146\u0113ma, un tur m\u0113s mitin\u0101j\u0101mies, k\u0101du ned\u0113\u013cu, kam\u0113r atrad\u0101m, kur palikt. S\u0101kum\u0101 bija gr\u016bti, jo mammai nebija darba, bet p\u0113c tam jau mamma s\u0101ka str\u0101d\u0101t. Vi\u0146a bija ener\u0123iska un nekad \u2018\u2019nenok\u0101ra degunu\u2019\u2019. Otrreiz mums bija daudz viegl\u0101k nek\u0101 pirmaj\u0101 reiz\u0113. No pirm\u0101 izs\u016bt\u012bjuma, no savas b\u0113rn\u012bbas, atceros, ka vienm\u0113r es biju izsalkusi, man vienm\u0113r grib\u0113j\u0101s \u0113st. Otrreiz, lai ar\u012b nebija nek\u0101 cita, bet maiz\u012bte mums bija. Cita lieta, ka p\u0113c \u0161\u012b \u2018\u2019ce\u013cojuma\u2019\u2019 es biju sagrauta mor\u0101li, es gadu nevar\u0113ju pasmaid\u012bt. Sapratu, ka viss, kas man bija dots- Latvija, Dzimtene- viss man ir at\u0146emts. Mums jau ar\u012b teica, ka m\u0113s parakst\u0101mies par m\u016b\u017ea izs\u016bt\u012bjumu. Man bija skaidrs, ka es Latvij\u0101 diez vai atgriez\u012b\u0161os. Cer\u012bba neatst\u0101ja nekad, bet t\u0101 bija v\u0101ja\u2026 P\u0101rdz\u012bvojums, pazemojums, brauciens,  mor\u0101li sagr\u0101va.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Inese Stud\u0101ne (Lele)<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>1949. gad\u0101 s\u0101ka dibin\u0101t kolhozus, un tad notika otra izs\u016bt\u012b\u0161ana. M\u0113s ar\u012b sl\u0113p\u0101mies, jo vecmamma dom\u0101ja, ka m\u016bs izs\u016bt\u012bs. M\u0113s aizbrauc\u0101m, tur bija veikals, pagastm\u0101ja. Vecmamma satika ciema priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju, kur\u0161 vi\u0146ai teica: \u201cSarakst\u0101 j\u016bs neesat!\u201d Vecmamma bija ener\u0123iska, vi\u0146ai bija daudz pazi\u0146u, bet vi\u0146a tik un t\u0101 baid\u012bj\u0101s. M\u0113s bij\u0101m sapakoju\u0161i manti\u0146as. Mums bija neliela &hellip; <a href=\"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/jaunumi\/atminas-par-1949-gada-25-marta-izsutisanu\/\" class=\"more-link\">Continue reading<span class=\"screen-reader-text\"> &#8220;Atmi\u0146as par 1949. gada 25. marta izs\u016bt\u012b\u0161anu&#8221;<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":2924,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"ngg_post_thumbnail":0,"jetpack_post_was_ever_published":false,"_jetpack_newsletter_access":"","_jetpack_dont_email_post_to_subs":false,"_jetpack_newsletter_tier_id":0,"_jetpack_memberships_contains_paywalled_content":false,"_jetpack_memberships_contains_paid_content":false,"footnotes":"","jetpack_publicize_message":"","jetpack_publicize_feature_enabled":true,"jetpack_social_post_already_shared":true,"jetpack_social_options":{"image_generator_settings":{"template":"highway","default_image_id":0,"font":"","enabled":false},"version":2}},"categories":[6,1],"tags":[],"class_list":["post-2923","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-info","category-jaunumi"],"jetpack_publicize_connections":[],"jetpack_featured_media_url":"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2020\/03\/Surmogs-4-scaled.jpg?fit=2560%2C1920&ssl=1","jetpack_shortlink":"https:\/\/wp.me\/p2UUg9-L9","jetpack_sharing_enabled":true,"jetpack_likes_enabled":true,"jetpack-related-posts":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2923","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2923"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2923\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2927,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2923\/revisions\/2927"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2924"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2923"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2923"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2923"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}