{"id":2377,"date":"2019-05-27T14:25:49","date_gmt":"2019-05-27T14:25:49","guid":{"rendered":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/?p=2377"},"modified":"2019-05-27T14:25:55","modified_gmt":"2019-05-27T14:25:55","slug":"lidz-saknem-sadzirdet","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/jaunumi\/lidz-saknem-sadzirdet\/","title":{"rendered":"L\u012bdz sakn\u0113m sadzird\u0113t"},"content":{"rendered":"\n<p>Sacer\u0113jumu konkursa vec\u0101k\u0101 grupa <strong>1. vieta<\/strong><br><strong>Autors:  K\u0101rlis Gri\u0161ka<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Skr\u0113j\u0101ns J\u0101nis Don\u0101ta d\u0113ls. Dzimis 1929.gad\u0101. Dz\u012bvesvieta \u2013 Akn\u012bstes novads, Asares  pagasts, Dominieki. Arh\u012bva lieta nr. 13200. Kulaks. Mans vect\u0113vs \u2013 kulaks. Ciets k\u0101 d\u016bre.  Strauj\u0161 un tie\u0161s k\u0101 sitiens. Ar sakramp\u0113tiem pirkstiem vi\u0146\u0161 tur tur\u0113j\u0101s pie dz\u012bv\u012bbas. Ar  negursto\u0161iem musku\u013ciem vi\u0146\u0161 sevi un savas m\u0101sas c\u0113la pret\u012b jaunam labr\u012btam. Ar nedziesto\u0161as  tic\u012bbas tik\u0161\u0137iem pukst\u0113ja vi\u0146a sirds. Ar dz\u012bvesprieka pilnu divpadsmitgadnieka sirdi vi\u0146\u0161  aizbrauca. Ar r\u016bd\u012btu dzelzsgabalainu sirdi vi\u0146\u0161 p\u0101rbrauca. Nekas vairs nesp\u0113tu to salauzt. Nekas.  \u201eTik bezkaun\u012bgs\u2026 T\u0101da poroda.\u201d N\u0113, vecmamm, t\u0101da audzin\u0101\u0161ana. Sib\u012brijas. <\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image\"><img data-recalc-dims=\"1\" decoding=\"async\" src=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/gallery\/2019-zimejumu-konkurss\/IMG_20190513_193627.jpg?w=840&#038;ssl=1\" alt=\"\"\/><figcaption>Elza Dombrova<\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n<!--more-->\n\n\n\n<p><br> \u010cetri Dievzem\u012btes gani\u0146i Rube\u0146u pagasta celmi\u0146os. 3 meitenes un 1 z\u0113ns. Don\u0101ta un Veronikas d\u0113ls J\u0101nis un meitas Alma, Marta un Zina\u012bda. Skr\u0113j\u0101ni. Cieti k\u0101 d\u016bre. Strauji un tie\u0161i k\u0101 sitiens. Sib\u012brijas poroda. Vec\u0101kajiem \u2013 Almai un J\u0101nim \u2013 pirm\u0101s klases skol\u0101. P\u0101r\u0113jiem \u2013 izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101de \u201eSib\u012brija\u201d. Skol\u0101 dzied\u0101t jau patika. M\u0101j\u0101s\u2026 nu m\u0101j\u0101s bija j\u0101str\u0101d\u0101.\u201d Sib\u012brij\u0101 j\u0101str\u0101d\u0101. Atbraucot j\u0101str\u0101d\u0101. Akn\u012bstes psihoneirolo\u0123iskaj\u0101 slimn\u012bc\u0101 j\u0101str\u0101d\u0101. Pensij\u0101 j\u0101str\u0101d\u0101. 80 gados j\u0101str\u0101d\u0101. \u201eVect\u0113v, atkal j\u0101iet uz me\u017eu zarus z\u0101\u0123\u0113t? Malkas ta\u010du pietiek.\u201d Septi\u0146gadnieks jau to nesaprot. Varb\u016bt tagad septi\u0146padsmitgadnieks saprot, k\u0101p\u0113c vect\u0113vs, ar riteni braucot, piest\u0101ja, lai pa\u0146emtu uz ce\u013ca izkritu\u0161u pagali. Varb\u016bt saprot, kur dz\u012bsl\u0101s radies tas sp\u0113ks, kas \u013cauj stingri sarokoties ar\u012b 90 gados. Kaut vai balss saites ir izkaltu\u0161as un parun\u0101t vairs nav viegli. Kaut k\u0101jas paliku\u0161as smagas k\u0101 blu\u0137i. Acis du\u013c\u0137ainas k\u0101 purva \u016bdens, un mati k\u0101 sniegs. Smaids tom\u0113r nepagaisis. Starp sirds rot\u0113jo\u0161ajiem dzel\u017eiem k\u0101 e\u013c\u013ca palicis tas divpadsmitgadnieka pirmssib\u012brijas prieks. K\u0101 tagad grib\u0113tos spie\u0137i nomain\u012bt pret z\u0101\u0123i, istabu pret me\u017eu un pastr\u0101d\u0101t!<\/p>\n\n\n\n<p>1941. gada 14. j\u016bnijs. Sestdiena. \u201eGul\u0113ju gult\u0101, jo biju slims. Ganos iet v\u0113l neviens nebija pasp\u0113jis. Daudz ko l\u012bdzi pa\u0146emt jau nebij\u0101m pasp\u0113ju\u0161i. T\u0113vs tais\u012bj\u0101s puc\u0113t b\u0101rdu. Nebija pasp\u0113jis. M\u016bs no\u0161\u0137\u012bra Eglaines stacij\u0101. Satikt vi\u0146u v\u0113lreiz nebiju pasp\u0113jis. Tikai t\u0113va aso b\u0101rdu atceros, kad vi\u0146\u0161 pieliec\u0101s, lai apskautu. Valgo vaigu atceros. Putni, kuri lidoja zemu, tos es atceros. Vagonu skaitu neatceros, tikai to, ka tie bija lopu. T\u0113ti &#8211; jaunu, skaistu un stipru -atceros. T\u0101 bija p\u0113d\u0113j\u0101 reize. Vairs nekad neredz\u0113ju. Vjatlaga nometn\u0113 neredz\u0113ju. Kapa vietu neredz\u0113ju. Un nezin\u0101ju. Ne par nometni, ne par n\u0101vi. L\u012bdz vecumdien\u0101m nezin\u0101ju. Izk\u0101ru karogu 14. j\u016bnij\u0101 t\u0113vzemei. Izk\u0101ru karogu t\u0113vam un vi\u0146a zemei.\u201d<br> \u201eSpraudzi\u0146u durv\u012bs es atceros. Kad m\u0113s brauc\u0101m, brauc\u0101m, brauc\u0101m un brauc\u0101m. Mazu tic\u012bbas stari\u0146u. Mazu saules za\u0137\u012bti, kas l\u0113k\u0101ja uz vaiga. Varb\u016bt 8 \u0123imenes bij\u0101m. K\u0101dai sievietei bija tikko piedzimis puis\u0113ns. Vagonam, kas savus sar\u016bs\u0113ju\u0161os zobus trieca Sib\u012brijas slie\u017eu mies\u0101,<br> bija vienalga. Zald\u0101tam, kas apsarg\u0101ja vagonu, bija vienalga. Lik\u0101s &#8211; ar\u012b Dievi\u0146am bija vienalga. Vi\u0146ai nebija vienalga. Vi\u0146a saglab\u0101ja to puiku. K\u0101 to mazo gaismi\u0146u, kas iesp\u012bd\u0113ja m\u016bsu vagon\u0101. K\u0101 to tic\u012bbas stari\u0146u, kas ne\u013c\u0101va sl\u012bkt \u0161aj\u0101 darvas muc\u0101, kur\u0101 m\u016bs, ap 15\u00a0000 latvie\u0161u, izg\u0101za.\u201d<\/p>\n\n\n\n<p>Nepra\u0161as kal\u0113ji kv\u0113lojo\u0161as sirdis gr\u016bda darvas muc\u0101, negaidot, ka t\u0101s nor\u016bd\u012bsies un savu degsmi nezaud\u0113s. Tie pa\u0161i nepra\u0161as cent\u0101s nor\u016bd\u012btu dzelzi saloc\u012bt ar \u0101muru. Tie pa\u0161i \u2013 nop\u013caut lab\u012bbu, kas savas saknes ilgi stiprin\u0101jusi, ar sirpi. Latvieti nesaloc\u012bsi. Vi\u0146a saknes neizcirt\u012bsi.<br> Tom\u0113r, latvieti, \u0161obr\u012bd tu r\u016bs\u0113. Latvieti, ne\u013cauj sav\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m birzt! Nep\u0101rst\u0101di saknes smilt\u012bs un nest\u0101sti, k\u0101 t\u0101s tur ieaugs. Latvieti, neb\u0113dz no vietas, uz kurieni Tavi sen\u010di grib\u0113ja atgriezties! Dievs, piedod mums m\u016bsu par\u0101dus, k\u0101 ar\u012b m\u0113s piedodam saviem par\u0101dniekiem. Ar\u012b tiem, kuri<br> neuzskata sevi par par\u0101dniekiem. Dievs piedos tiem, kuri grib\u0113ja Latviju sev. Ar\u012b m\u0113s piedosim. Ar\u012b tiem, kas neuzskata, ka grib\u0113ja Latviju sev. Bet vai tu, latvieti, piedosi sev, ja savu Latviju pats pazaud\u0113si? Saglab\u0101 Latviju!<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image\"><img data-recalc-dims=\"1\" decoding=\"async\" src=\"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/gallery\/2019-zimejumu-konkurss\/IMG_20190513_193329.jpg?w=840&#038;ssl=1\" alt=\"\"\/><figcaption>Alisa Lataria<\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n<p><br> \u201eVagon\u0101 \u0113st mums deva spaini zupas. Stacij\u0101s, kur piest\u0101j\u0101m, var\u0113ja dab\u016bt karstu \u016bdeni. T\u0101 es parasti g\u0101ju p\u0113c t\u0101 \u0137ipitoka. K\u0101dreiz iedeva ar\u012b k\u0101du spaini \u016bdens nomazg\u0101ties, bet es jau nemazg\u0101jos. Viss vagons izdz\u012bvoj\u0101m. Ar\u012b tas puis\u0113ns. Teica jau, ka es mir\u0161ot, bet es izvese\u013cojos. Kansk\u0101 m\u016bs izkr\u0101va 3. j\u016blij\u0101. K\u0101ds pa\u010dukst\u0113ja, ka s\u0101cies kar\u0161. Tam sekoja uzelpa, ka ilgi tad jau mums \u0161eit netur\u0113s.\u201d Divpadsmitgadnieks to nesaprata. Nesaprata ar\u012b, k\u0101p\u0113c tagad ir \u0161eit, k\u0101p\u0113c nav t\u0113ta, nav Celmi\u0146u un neb\u016bs j\u0101iet ganos. Septi\u0146gadnieks ar\u012b to nesaprot, varb\u016bt tikai tagad septi\u0146padsmitgadnieks saprot. \u201eVect\u0113vs uztraucas par taviem \u010detriniekiem krievu valod\u0101,\u201d<br> vecmamma telefoniski p\u0101rmet. Sept\u012btklasnieks to nesaprot, un tikai tagad vienpatdsmitklasnieks to saprot. K\u0101p\u0113c raud mana asto\u0146desmitgadniece un devi\u0146desmitgadnieks, kad braucu prom? Sept\u012btklasnieks to nesaprot, tikai tagad vienpadsmitklasnieks saprot. Es ta\u010du atbrauk\u0161u atkal n\u0101kamned\u0113\u013c!<br> \u201eNo stacijas Kansk\u0101 t\u0101l\u0101k veda ar ma\u0161\u012bnu.\u201d Rubenes pagasts, Celmi\u0146i \u2013 Krasnojarskas apgabals, Tasejevas rajons, Troickas s\u0101ls r\u016bpn\u012bca. No m\u0101j\u0101m \u0161\u0137\u012bra 6000 kilometru. 6000 kilometru gar\u0161, gruzdo\u0161s ce\u013c\u0161. Laime bija degusi. Tagad s\u0113ras gruzd. No iepriek\u0161\u0113j\u0101s dz\u012bves paliku\u0161i vairs tikai pelni. Tagad \u0146em un piedzimsti no jauna.<br> \u201eKad atbrauc\u0101m, pret\u012b izn\u0101ca sieviete, kam uz \u0161\u0137\u012bvja bija za\u013cas lapas. Uga\u0161ai\u0137es, eto na\u0161o jabloko. Lak\u0161i. Es pats net\u0101lu no m\u0101j\u0101m biju iest\u0101d\u012bjis. Lai aug. Sib\u012brijas \u0101boli. Sib\u012brijas gar\u0161a. To n\u0101tru gan ir p\u0101r\u0113sts. Tas jau pirmais \u0113diens. P\u0113c tam tikai \u010derem\u0161a. Vienalga, k\u0101da z\u0101le. Visu var \u0113st. Cilv\u0113kam jau ar\u012b daudz nevajag. Tik, cik maize un kartupelis.\u201d Sib\u012brijas gar\u0161a, t\u0101 nez\u016bd. Sib\u012brijas p\u0113das paliek ar\u012b Sib\u012brijas b\u0113rnu mazb\u0113rnos. Sib\u012brijas mantojums, kas iekod\u0113jas dzimtas turpin\u0101t\u0101jos, kas pl\u016bst asin\u012bs. Tu, Sib\u012brijas b\u0113rna mazb\u0113rn, esi da\u013ca Sib\u012brijas. T\u0101s zemes, kuras nekad neesi redz\u0113jis. T\u0101s zemes, kuras nek\u0101ro. Tom\u0113r zemes, kas pies\u016bkusies tavu Sib\u012brijas b\u0113rnu, tavu latvie\u0161u, asaru, sviedru un asi\u0146u. Da\u013ca zemes, kas v\u0113l joproj\u0101m gruzd.<br> \u201eNek\u0101roj\u0101s t\u0101 Sib\u012brijas govju piena nemaz. M\u0101jas k\u0101roj\u0101s.\u201d Nek\u0101roj\u0101s Je\u0146isejas veldzes. Tikai kaut pil\u012btes Daugavas. Cilv\u0113kam nek\u0101rojas jau nemaz tik daudz. Tik, cik mammas un t\u0113ta kl\u0101tb\u016btnes. Tik, cik sava Sib\u012brijas b\u0113rna smaida un rokasspiediena. Ko tu r\u012bt dar\u012bsi? Sib\u012brijas b\u0113rna mazb\u0113rns r\u012bt k\u0101ps uz sava velosip\u0113da un brauks mazg\u0101t savu Sib\u012brijas b\u0113rnu. Savas dzimtas  cirsto, bet nenocirsto stumbru. Savu to, k\u0101 d\u0113\u013c ar\u012b Sib\u012brijas b\u0113rna mazb\u0113rns ir ciets k\u0101 d\u016bre, strauj\u0161 un tie\u0161s k\u0101 sitiens. Kulaks. Nevienam citam jau vi\u0146\u0161 sevi mazg\u0101t ne\u013caus.<br> \u201eT\u0101 m\u0113s tur dz\u012bvoj\u0101m. Sievie\u0161iem jau vajadz\u0113ja iet uz me\u017eu, v\u0101kt malku, lai kurin\u0101tu kr\u0101snis s\u0101ls r\u016bpn\u012bc\u0101. Mammai tas bija par gr\u016btu. Mammai t\u0101 viet\u0101 lika \u0161\u016bt maisus r\u016bpn\u012bc\u0101. M\u0113s, b\u0113rni, palik\u0101m pa m\u0101ju. R\u016bpn\u012bc\u0101 bija karsti un caurv\u0113j\u0161, ta\u010du p\u0101rtiku peln\u012bt vajadz\u0113ja. Dr\u012bz mamma saslima. M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m vien\u0101 istab\u0101 ar v\u0113l vienu m\u0101ti un meitu. Vi\u0146a jau bija liela, pati g\u0101ja darbos. Mums bija kr\u0101sni\u0146a istabas st\u016br\u012b. Pa\u0161i iem\u016br\u0113j\u0101m. Krievi jau t\u0101das lietas neprata.  Vi\u0146i pa\u0161i dz\u012bvoja k\u0101 no rokas mut\u0113. Zemes jau bija daudz. Roc, cik gribi. Bet ar ko? Nebija pat l\u0101pstas. Nebija nek\u0101. Basas k\u0101jas un da\u017eas lupatas mugur\u0101. K\u0101ds uz pirti aizg\u0101ji, t\u0101ds atn\u0101ci. Es nesaprotu, k\u0101 m\u0113s izdz\u012bvoj\u0101m. Var jau st\u0101st\u012bt par to Sib\u012briju daudz, bet kas tad tic\u0113s? Sieva<br> ne\u013c\u0101va, b\u0113rni netic\u0113ja. Ska\u013ci jau par to teikt nedr\u012bkst\u0113ja. Tie bija citi laiki. Kas man? S\u016btiet ta\u010du  atpaka\u013c. Jums liekas, ka \u0161oreiz neatgriez\u012b\u0161os? Dom\u0101jat, n\u0101vi neesmu redz\u0113jis? Es atcer\u0113jos vi\u0146u, kas bija kl\u0101t istab\u0101, kad lika krav\u0101t mantas. Es vi\u0146u p\u0113c Sib\u012brijas satiku. Es vi\u0146am vienreiz, t\u0101, po pjane, pras\u012bju. Es biju vi\u0146a b\u0113r\u0113s. Dusi.\u201d<br> \u201eNovembra s\u0101kum\u0101 viss jau bija aizsalis. Tur es g\u0101ju. Viens pats. Ar pilnu sirdi. Ar zirgu. P\u0101ri upei. Mamma bija nomirusi. Pirmoreiz, kad vi\u0146a mira, m\u0113s \u013coti b\u013c\u0101v\u0101m, toreiz vi\u0146a nenomira. Bedre nebija dzi\u013ca. Z\u0101rks? Tak kas tas par z\u0101rku! Koka kaste no pl\u0113stiem d\u0113\u013ciem. Vi\u0146iem jau tur gatera nebija. Viet\u0113jie latvie\u0161i izraka. Bedre nebija dzi\u013ca. Kas tad izvad\u012bja? Kas? Neviens. Tikai es tur biju. M\u0101sas palika m\u0101j\u0101s. Tikai es atceros kapa vietu. Bedre nebija dzi\u013ca. Dzi\u013ca bija mana m\u012blest\u012bba pret mammu.\u201d Mammu, es tevi m\u012blu. Es tevi m\u012blu t\u0101 k\u0101 vienm\u0113r, t\u0101 klusu, t\u0101 tepat blakus esot. Mammu, es tevi m\u012blu no visas sirds. T\u0101 k\u0101 Sib\u012brijas b\u0113rni m\u012bl, t\u0101 klusu. Nesaigaid\u012bsi no Sib\u012brijas b\u0113rna siltu v\u0101rdu, apkampienu vai uzslavu. T\u0101 m\u012bla ir klusa. K\u0101<br> roze, tik skaista, ta\u010du neskaries, durs. Mans Sib\u012brijas b\u0113rns nerod to m\u012b\u013cumu, kas vi\u0146am reiz ticis at\u0146emts. Mans Sib\u012brijas b\u0113rns mani m\u012bl klusu. Kad tagad balss saites ir izkaltu\u0161as un parun\u0101t vairs nav viegli, k\u0101jas paliku\u0161as smagas k\u0101 blu\u0137i, acis du\u013c\u0137ainas k\u0101 purva \u016bdens un mati k\u0101 sniegs. Bet asara, kas p\u0101r vaigu sl\u012bd, kad atbraucu. Asara, kad braucu prom. Tagad m\u012bl stipr\u0101k, bet tikpat klusu. Sib\u012brijas b\u0113rna mazb\u0113rns saprot. Es esmu t\u0101ds pats k\u0101 tu. L\u012bdz kaulam.<\/p>\n\n\n\n<p> \u201eIzsauca uz Troickas ciempadomi. Tur jau vieni sievie\u0161i. Rakst\u012bja ar\u012b \u2013 uz av\u012b\u017eu mali\u0146\u0101m. Pap\u012bra jau nebija. Ho\u010de\u0161 na ro\u0123i\u0146u? Ho\u010du. Bet par saviem l\u012bdzek\u013ciem. M\u0101sa p\u0101rdeva mammas gredzenu. L\u012bdz Kanskai m\u016bs kaut kas pa\u0146\u0113ma l\u012bdzi. Brauca jau v\u0113l citi b\u0113rni. Viss jau bija j\u0101izraud. Nezin\u0101j\u0101m, ka j\u0101p\u0113rk bi\u013cete b\u0113rnu vagon\u0101. Vagon\u0101 cilv\u0113ku pilns. M\u0101sas nav. Logi izdauz\u012bti, zald\u0101tu smaka. Maz\u0101s m\u0101sas nav? Uz perona deg viena spuldz\u012bte. Lietus. Cilv\u0113ku pilns. Maz\u0101 m\u0101sa, galvu pac\u0113lusi, \u0137er uz m\u0113les lietus l\u0101ses. Deg viena spuldz\u012bte. Viens cer\u012bbas stari\u0146\u0161, kas m\u016bs nekad nepameta. M\u0113s brauc\u0101m m\u0101j\u0101s. Vagonu piekabin\u0101ja pie R\u012bgas vilciena. Veda uz Latviju. Kar\u0161 bija beidzies. 1946. gads. M\u016bs radi pie\u0146\u0113ma. Gan katru atsevi\u0161\u0137i. Vragi<br> ro\u0123ina bij\u0101m. Almu krustt\u0113vs, Martu uz t\u0113va m\u0101j\u0101m, Zina\u012bdu blakus kaimi\u0146i. Mani uz Slati &#8211; krustm\u0101te. Vragi ro\u0123ina.\u201d<br> \u201eK\u0101 es grib\u0113tu v\u0113lreiz uz turieni aizbraukt. Ieelpot gaisu. Atrast mammas kapu.\u201d<\/p>\n\n\n\n<hr class=\"wp-block-separator\"\/>\n\n\n\n<p>\u201eTas viss, par ko tu raksti, K\u0101rli, t\u0101s ir bl\u0113\u0146as. To jau visu nevar izst\u0101st\u012bt. Nevar izst\u0101st\u012bt.  Traks var palikt, bet izst\u0101st\u012bt nevar.<br> To var tikai izjust.<br> Pats uz savas \u0101das izjust.\u201d<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Sacer\u0113jumu konkursa vec\u0101k\u0101 grupa 1. vietaAutors: K\u0101rlis Gri\u0161ka Skr\u0113j\u0101ns J\u0101nis Don\u0101ta d\u0113ls. Dzimis 1929.gad\u0101. Dz\u012bvesvieta \u2013 Akn\u012bstes novads, Asares pagasts, Dominieki. Arh\u012bva lieta nr. 13200. Kulaks. Mans vect\u0113vs \u2013 kulaks. Ciets k\u0101 d\u016bre. Strauj\u0161 un tie\u0161s k\u0101 sitiens. Ar sakramp\u0113tiem pirkstiem vi\u0146\u0161 tur tur\u0113j\u0101s pie dz\u012bv\u012bbas. Ar negursto\u0161iem musku\u013ciem vi\u0146\u0161 sevi un savas m\u0101sas c\u0113la &hellip; <a href=\"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/jaunumi\/lidz-saknem-sadzirdet\/\" class=\"more-link\">Continue reading<span class=\"screen-reader-text\"> &#8220;L\u012bdz sakn\u0113m sadzird\u0113t&#8221;<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":2378,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"ngg_post_thumbnail":0,"jetpack_post_was_ever_published":false,"_jetpack_newsletter_access":"","_jetpack_dont_email_post_to_subs":false,"_jetpack_newsletter_tier_id":0,"_jetpack_memberships_contains_paywalled_content":false,"_jetpack_memberships_contains_paid_content":false,"footnotes":"","jetpack_publicize_message":"","jetpack_publicize_feature_enabled":true,"jetpack_social_post_already_shared":true,"jetpack_social_options":{"image_generator_settings":{"template":"highway","default_image_id":0,"font":"","enabled":false},"version":2}},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-2377","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-jaunumi"],"jetpack_publicize_connections":[],"jetpack_featured_media_url":"https:\/\/i0.wp.com\/sibirijasberni.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/IMG_20190513_1935281.jpg?fit=3809%2C2780&ssl=1","jetpack_shortlink":"https:\/\/wp.me\/p2UUg9-Cl","jetpack_sharing_enabled":true,"jetpack_likes_enabled":true,"jetpack-related-posts":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2377","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2377"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2377\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2379,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2377\/revisions\/2379"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2378"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2377"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2377"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2377"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}