{"id":2971,"date":"2020-05-12T12:06:24","date_gmt":"2020-05-12T12:06:24","guid":{"rendered":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/?p=2971"},"modified":"2020-05-12T12:06:29","modified_gmt":"2020-05-12T12:06:29","slug":"top-gramata-sibirijas-berni-1949","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/jaunumi\/top-gramata-sibirijas-berni-1949\/","title":{"rendered":"Top gr\u0101mata «Sib\u012brijas b\u0113rni 1949»"},"content":{"rendered":"\n

Top jauna gr\u0101mata, par 1949. gad\u0101 izs\u016bt\u012btajiem. Pied\u0101v\u0101jam intervijas, k\u0101das b\u016bs las\u0101mas gr\u0101mat\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Alda Masti\u0146a (Biezais)<\/h2>\n\n\n\n
\"\"
Foto: Alda 1.rind\u0101 otra no lab\u0101s<\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n

\u00a0\u00a0\u00a0 Esmu Alda Masti\u0146a, dzimusi Biezais. Dzimusi esmu Gulbenes rajon\u0101, Jaungulbenes pagast\u0101 \u201eSn\u0113li\u0146os\u201d (?). 1949.gada 25. mart\u0101 man bija 7 gadi. M\u016bs ar mammu izs\u016bt\u012bja uz Sib\u012briju. Es m\u0101c\u012bjos Sve\u0137u pamatskol\u0101 1.klas\u012bt\u0113. Taj\u0101 skol\u0101 es iem\u0101c\u012bjos pirmos burtus, iem\u0101c\u012bjos las\u012bt, r\u0113\u0137in\u0101t. Es kaut ko jau zin\u0101ju no pasaules. Mamm\u012bte vakaros parasti m\u0113dza las\u012bt priek\u0161\u0101 gr\u0101matu. Vi\u0146a bija tikko bija izlas\u012bjusi gr\u0101matu \u201e\u010cuka un Geka ce\u013cojums uz Sib\u012briju\u201d <\/p>\n\n\n\n\n\n\n\n

Br\u0101lis m\u0101c\u012bj\u0101s Jaungulbenes mehaniz\u0101cijas skol\u0101 un bija aizs\u016bt\u012bts komand\u0113jum\u0101 uz R\u012bgu. Tie\u0161i taj\u0101 izs\u016bt\u012b\u0161anas dien\u0101 vi\u0146\u0161 nebija m\u0101j\u0101s. Sarakstos vi\u0146\u0161 bija iek\u0161\u0101, vi\u0146u mekl\u0113ja, bet nevar\u0113ja atrast. L\u012bdz ar to vi\u0146\u0161 netika izs\u016bt\u012bts. M\u016bs ar mamm\u012bti ielika ragav\u0101s, aizveda uz Jaungulbenes centru, no turienes\u00a0 — smagaj\u0101 ma\u0161\u012bn\u0101 uz Gulbenes staciju, lai m\u016bs var\u0113tu ielikt e\u0161alonos. Mammas domas bija t\u0101das \u2013 vi\u0146a grib\u0113ja mani izmest no ma\u0161\u012bnas. Vi\u0146as domas var\u0113ja saprast, jo vi\u0146a bija prec\u0113jusies ar v\u012brieti no Litenes un saprata, ka \u0161is notikums saist\u012bts ar t\u0113vu. T\u0113va taj\u0101 moment\u0101 nebija, \u00a0vi\u0146\u0161 bija sapratis visu un kara p\u0113d\u0113jos gadus vi\u0146\u0161 aizbrauca uz \u0101rzem\u0113m.<\/p>\n\n\n\n

    M\u016bs izs\u016bt\u012bja divat\u0101. Mamma teica \u2013 s\u0101kas m\u016bsu ce\u013cojums uz T\u0101lajiem Austrumiem. Un es tur\u0113jos pie mammas, sapratu, ka tas ir smags p\u0101rbaud\u012bjums vi\u0146ai un man, jo apk\u0101rt raud\u0101ja b\u0113rni, kliedza sievietes. Krievu zald\u0101ti ne\u013c\u0101va izk\u013c\u016bt \u0101r\u0101. Es skat\u012bjos pa mazo lodzi\u0146u un dom\u0101ju, ka tas laikam ir t\u0101ds pat ce\u013cojums k\u0101 \u010cukam un Gekam. Manas domas bija, lai tikai es nepazustu no m\u0101tes… Visi bija uztrauku\u0161ies. Bija \u017e\u0113l to mazo b\u0113rnu. Es jau biju pieaugusi, man bija 7 gadi, man vajadz\u0113ja b\u016bt stiprai. Vajadz\u0113ja dom\u0101t ne tikai par sevi, bet ar\u012b par mammu. Un visus tos gadus m\u0113s viena otru atbalst\u012bj\u0101m. Vilcien\u0101 brauc\u0101m 2 ned\u0113\u013cas, atceros, toreiz teica \u2013 m\u0113s braucam cauri tunelim, pa logu viss bija tum\u0161s. Brauc\u0101m caur Ur\u0101liem. Cilv\u0113ki gul\u0113ja uz l\u0101v\u0101m, kliedza. \u0160ad tad m\u016bs palaida br\u012bv\u0101 gais\u0101, lai m\u0113s nok\u0101rtotu savas vajadz\u012bbas, Tas bija pazemojo\u0161i, gr\u016bti tam bija tikt p\u0101ri. Tomsk\u0101 no vagoniem m\u016bs aizveda uz barak\u0101m. Cietumnieku  barakas. Tomska atrad\u0101s Obas krast\u0101 un taj\u0101 laik\u0101 v\u0113l upe bija ieskauta led\u016b, tur nebrauca ku\u0123i. L\u012bdz ar to m\u016bs atst\u0101ja barak\u0101s. Tur s\u0101k\u0101s dizent\u0113rija, daudzi mira. Mums kaimi\u0146u z\u0113ns Dr\u012bzulis M\u0101rti\u0146\u0161 gul\u0113ja blakus, bija k\u0101du gadu par mani jaun\u0101ks. Vi\u0146\u0161 jau mazos gados prata r\u0101d\u012bt pantom\u012bmu, prata atdarin\u0101t, k\u0101 pieaugu\u0161i v\u012brie\u0161i sm\u0113\u0137\u0113, k\u0101 iedzer. Mani tas uzjautrin\u0101ja. M\u0113s barak\u0101s sp\u0113l\u0113j\u0101mies. Gul\u0113j\u0101m uz l\u0101v\u0101m. Un vienu r\u012btu es pamodos, M\u0101rti\u0146a nav blakus, saku \u2013 mamma, kur ir M\u0101rti\u0146\u0161? M\u0101rti\u0146\u0161 esot aizg\u0101jis… Es nesapratu, k\u0101- aizg\u0101jis un neatvad\u012bjies? Es teicu \u2013 vai tad vi\u0146\u0161 nekad neatn\u0101ks? Mamma teica \u2013 vi\u0146\u0161 nekad, nekad vairs neatn\u0101ks. Neatgriez\u012bsies. Tas bija puis\u012btis, kas man bija pirmais zaud\u0113jums, kuru es piedz\u012bvoju… V\u0113l\u0101k man\u012bju, ka katru r\u012btu sanit\u0101ri iznesa daudzus miru\u0161os. Br\u012bnumain\u0101 k\u0101rt\u0101 tan\u012b laik\u0101 m\u016bs t\u0101 slim\u012bba nesk\u0101ra.<\/p>\n\n\n\n

    P\u0113c 2 ned\u0113\u013c\u0101m m\u016bs veda pa Obu uz zieme\u013ciem l\u012bdz Parabe\u013cai. Es to laiku neatceros, jo biju smagi slima. Upe bija \u013coti plata, tikko bija izg\u0101ju\u0161i ledi.  Parabe\u013c\u0101 m\u016bs izs\u0113din\u0101ja no ku\u0123\u012b\u0161a. Tur m\u016bs sagaid\u012bja ar interesant\u0101m ragav\u0101m, taj\u0101s bija iej\u016bgtas govis. Es teicu \u2013 vai tad ar gov\u012bm brauc? Mamma teica, ka tie ir bu\u013c\u013ci. M\u016bs ies\u0113din\u0101ja ratos, veda k\u0101dus 7 km uz zieme\u013ciem. Iemitin\u0101ja atkal barak\u0101s, kur m\u0113s k\u0101du laiku padz\u012bvoj\u0101m. Es to laiku neatceros, jo man s\u0101k\u0101s temperat\u016bra. Daudzi neesot cer\u0113ju\u0161i, ka es izdz\u012bvo\u0161u. Temperat\u016bra bija liela, mamma l\u016bdza Dievu. M\u0113s visu laiku bij\u0101m tic\u012bb\u0101. Draudzenei vec\u0101m\u0101te ar\u012b teica \u2013 to meiteni var gl\u0101bt tikai Dievs. Visi san\u0101ku\u0161i pie manis un s\u0101ku\u0161i dzied\u0101t \u201eMans Dievs ir stipr\u0101 pils\u201d. Es esot atv\u0113rusi acis un mammai teikusi \u2013 man pienu! Mamma skr\u0113jusi pa s\u0101d\u017eu un mekl\u0113jusi pienu. Naudas vi\u0146ai nav bijis nek\u0101das, pa\u0146\u0113musi tautiskos cimdus, lai iemain\u012btu. Tad vi\u0146a ir dab\u016bjusi, pienu sasild\u012bju\u0161i, iedevu\u0161i man padzerties, un p\u0113c k\u0101da laika es esmu s\u0101kusi staig\u0101t.<\/p>\n\n\n\n

    No barakas m\u016bs izmitin\u0101ja pie past\u0101v\u012bgajiem iedz\u012bvot\u0101jiem. M\u0113s bij\u0101m ap 20 latvie\u0161u \u0123ime\u0146u. Daudz\u0101s \u0123imen\u0113s bija b\u0113rni, m\u0113s sadraudz\u0113j\u0101mies. Man no tiem laikiem ir draudzen\u012bte Niti\u0146a, m\u0113s bie\u017ei satiekamies salidojumos. M\u0113s k\u0101di pieci satiekamies salidojumos, sazin\u0101mies, uzturam kontaktus. Sib\u012brijas gadi… Tie bija 7 gadi… Naudas mums nebija. Starp izs\u016bt\u012btajiem bija ar\u012b mammas br\u0101l\u0113ni, m\u0113s \u013coti cer\u0113j\u0101m, ka vi\u0146i mums pal\u012bdz\u0113s, bet vismaz es neizjutu lielu atbalstu. Daudzi bija ieg\u0101d\u0101ju\u0161ies kaut k\u0101du m\u0101jokl\u012bti, mums palika zem\u013canka. Taj\u0101 s\u0101d\u017e\u0101 Malije Bugri, kur mums bija j\u0101s\u0101k dz\u012bvot, bija viena zem\u013canka un mums at\u013c\u0101va tur dz\u012bvot. Krievu b\u0113rni skraid\u012bja apk\u0101rt un teica \u2013  deti s podzeme\u013cija. Es esmu no zemes apak\u0161as izl\u012bdusi. Ziem\u0101 tur bija auksti, cauri zem\u013cankai izsal\u0101m, cik bija malci\u0146as, kurin\u0101j\u0101m. Ziemas laik\u0101 \u016bdens sasala. Vasar\u0101 bija labi, tur bija v\u0113sums.<\/p>\n\n\n\n

    S\u0101ku iet skol\u0101. Skola bija turpat s\u0101d\u017e\u0101. Tur bija 4 klases un p\u0113c tam m\u0101c\u012bjos Parabe\u013c\u0101. Skolas gadi… valodu es iem\u0101c\u012bjos \u0101tri, valoda padev\u0101s.  Es tur nebiju viena, bija daudzi t\u0101di, kas cieta… Krievu b\u0113rni mani p\u0101r\u0101k neapc\u0113la, jo es pratu aizst\u0101v\u0113ties. Man vajadz\u0113ja aizst\u0101v\u0113t ar\u012b draudzeni. Vi\u0146ai bija bail no krievu puik\u0101m, jo vi\u0146i vienm\u0113r skr\u0113ja paka\u013c un kliedza \u2013 \u0161as zare\u017eu! Vi\u0146ai bija bail. Vi\u0146a saka- bet vienam bija nazis… Es saku \u2013 lai par\u0101da. Vienam puikam bija kaut kas no koka iztais\u012bts, lai latvie\u0161u meitenes pabaid\u012btu. Pirmie skolas gadi \u2013 bija l\u012bniju burtn\u012bcas, un te pirmie burti\u0146i nesan\u0101ca vien\u0101di. Skolot\u0101ja teica \u2013 pi\u0161ite po \u013ci\u0146ejke. Es nesapratu, kur ir tas l\u012bne\u0101ls, pa kuru man j\u0101raksta. T\u0101ds p\u0101rpratums izn\u0101ca. Tr\u012bs m\u0113ne\u0161u laik\u0101 m\u0113s iem\u0101c\u012bj\u0101mies valodu, bet pirmais, ko iem\u0101c\u012bj\u0101s \u2013 ne\u0137\u012btrie v\u0101rdi.  Es tur\u0113jos kop\u0101 ar Niti\u0146u, kas tagad R\u012bg\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Vasar\u0101 man teica, ka tur, ciedru  \u010diekuros, ir rieksti. Mums vi\u0146i vareni gar\u0161oja.<\/p>\n\n\n\n

    Sib\u012brijas gadi bija mana b\u0113rn\u012bba. Kad izs\u016bt\u012bja, man bija 7 gadi. Bija ar\u012b pazemojumi, bet es pratu atrast kontaktu ar Sib\u012brijas b\u0113rniem. Vajadz\u0113ja ar vi\u0146iem pareizi uzs\u0101kt valodu. Mamma teica \u2013 tu esi p\u0101rv\u0113rtusies par puiku. Es ar vi\u0146iem skr\u0113ju, k\u0101pu ciedr\u0101s. Vasar\u0101s m\u0113dz\u0101m salas\u012bt riekstus un t\u0101 bija lieliska bar\u012bba ziemai. Tas bija gards kumosi\u0146\u0161.<\/p>\n\n\n\n

Mamma str\u0101d\u0101ja kolhoz\u0101. Vi\u0146ai nebija sp\u0113ka, vi\u0146ai uz to laiku bija jau 50 gadu. Vi\u0146a str\u0101d\u0101ja d\u0101rzniec\u012bb\u0101, pa reizei no\u010diepa priek\u0161 manis k\u0101du d\u0101rzeni, tas bija lielisks cienasts. Dz\u012bvoj\u0101m zem\u013cank\u0101… M\u0113s prat\u0101m izdz\u012bvot, mums bija j\u0101prot… Las\u012bj\u0101m s\u0113nes. Tie pa\u0161i rieksti bija atbalsts. Gr\u016bti bija, gr\u016bti… Tur bija daudz ogu… Maiz\u012bte bija sv\u0113tkos, g\u0101j\u0101m, pirk\u0101m. Tur nebija veikalu, bija j\u0101iet uz Kirzavodu, uz to pusi. Tie bija gr\u016bti laiki…<\/p>\n\n\n\n

    1956.gads tuvoj\u0101s… Man pa\u0161reiz visp\u0101r ir gr\u016bti run\u0101t…<\/p>\n\n\n\n

Bija daudz draudze\u0146u.<\/p>\n\n\n\n

Mums pal\u012bdz\u0113ja mammas m\u0101sa no Latvijas.<\/p>\n\n\n\n

Kad pien\u0101ca t\u0101 zi\u0146a, ka m\u0113s esam atbr\u012bvotas, tas bija \u013coti, \u013coti… <\/p>\n\n\n\n

Biruta B\u0113rzi\u0146a Gr\u012bniece.<\/h2>\n\n\n\n
\"\"
Vec\u0101m\u0101te, vecaist\u0113vs, Elza B\u0113rzi\u0146a, Biruta Gr\u012bniece, otr\u0101 rind\u0101 no lab\u0101s puses, t\u0113vs B\u0113zi\u0146\u0161. <\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n

\u00a0\u00a0 Esmu Biruta B\u0113rzi\u0146a Gr\u012bniece, dz\u012bvoju Blomes pagasta \u201eL\u0113ma\u0146os\u201d, l\u012bdz 1949.gadam m\u0101c\u012bjos Blomes pamatskol\u0101. 1949.gad\u0101 27.mart\u0101 m\u016bs aizveda. Mums deva zi\u0146u, ka b\u016bs izs\u016bt\u012b\u0161ana. T\u0113vs, zin\u0101dams, ka kaut kas t\u0101ds b\u016bs, nakti negul\u0113ja m\u0101j\u0101s, gul\u0113ja k\u016bt\u012b. Vi\u0146\u0161 bija aizg\u0101jies uz radu m\u0101j\u0101m, kur m\u0113s sl\u0113p\u0101mies p\u0113c tam. Bija aizbrauku\u0161i uz dzirnav\u0101m, lai uzzin\u0101tu, kas Blom\u0113 notiek. M\u0101j\u0101s bija jaunsaimnieks, vi\u0146am bija mazi b\u0113rni un \u00a0un sarun\u0101ja — ja b\u016bs kas slikts, lai izkar b\u0113rnu auti\u0146us. T\u0113vs bija atn\u0101cis p\u0101ri ce\u013cam, redz\u0113ja, ka auti\u0146i izk\u0101rti, ka m\u0101j\u0101s nedr\u012bkst n\u0101kt. Vi\u0146\u0161 bija redz\u0113jis, ka m\u0101j\u0101s aizj\u016bgti zirgi, un taj\u0101 paj\u016bg\u0101… vec\u0101mamma ar vecot\u0113vu… Kad bija iebrauku\u0161i zald\u0101ti, mamma bija k\u016bt\u012b, pal\u012bdusi zem la\u017eas. Vi\u0146ai bija atnestas dr\u0113bes, un tad vi\u0146a uz t\u0101m m\u0101j\u0101m… uz \u017dakiem… tur bija radi, t\u0113va m\u0101s\u012bca, un m\u0113s tur sl\u0113p\u0101mies… vi\u0146a pusskrie\u0161us bija atn\u0101kusi uz turieni un st\u0101st\u012bja, ka vecie aizvesti. M\u0113s divas dienas tur bij\u0101m 25.,26. un\u00a0 27. datum\u0101 atbrauca…\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Jaunsaimnieks zin\u0101ja, kur m\u0113s esam, vi\u0146\u0161 atn\u0101ca un teica- tev j\u0101n\u0101k m\u0101j\u0101s, jo tad ved\u012bs mani, un man ir mazi b\u0113rni… tad t\u0113vs teica- ja jau t\u0101 ir lemts, tad j\u0101n\u0101k m\u0101j\u0101s…<\/p>\n\n\n\n

    T\u0101lu l\u012bkumu izbrauc\u0101m, atbrauc\u0101m m\u0101j\u0101s. Bija jau kaimi\u0146i, kas bija redz\u0113ju\u0161i, ka atbraucam. Tad tie \u0101tri zi\u0146oja un ma\u0161\u012bna bija \u0101tri kl\u0101t. \u010cetri mazi, jauni zald\u0101ti\u0146i st\u0101v\u0113ja ar \u0161auten\u0113m un \u0161tikiem, dom\u0101ja, ka m\u0113s nez k\u0101di noziedznieki esam. Bija jau pa\u0161i ar\u012b \u2013 t\u0101da Bulduru Lillija, es pat nezinu, kas vi\u0146a bija, komjaunatnes sekert\u0101re… partij\u0101 vi\u0146a nevar\u0113ja b\u016bt, bet vi\u0146a bija bijusi Krievij\u0101. Un tad, k\u0101 nu var\u0113ja… Salika dr\u0113bes, kaut ko jau maisos salika. Nebija zin\u0101ms, dom\u0101ja, ka iz\u0161\u0137ir, vajadz\u0113ja dr\u0113bes un \u0113damo sadal\u012bt. Aizveda Blom\u0113 uz Ausm\u0101m. Tur bij\u0101m k\u0101du laiku. T\u0113vam bija j\u0101parakst\u0101s, ka brauc labpr\u0101t\u012bgi, tad veda uz Stren\u010diem.<\/p>\n\n\n\n

    Bija tum\u0161s, kad ielika vagon\u0101 —  neatceros \u012bsti to vagona numuru… varb\u016bt bija 36.vagons.Tur bija satais\u012btas n\u0101ras, kur gul\u0113t. Tums\u0101 r\u0101va s\u0113rkoci\u0146us, skat\u012bj\u0101s, kur atrodas. Vagon\u0101 bija pl\u012bti\u0146a, ogles un malka. V\u0113l\u0101k pieveda tik pilnu, ka nevar\u0113ja apgriezties. Bija pat t\u0101da \u0123imene, kur v\u012brs bija dien\u0113jis krievu armij\u0101, virsnieks ar mazu b\u0113rnu. V\u0113l\u0101k vi\u0146\u0161 g\u0101ja mekl\u0113t b\u0113rnam \u0113damo, tad vi\u0146u \u0123imeni atlaida, izbr\u012bn\u012bj\u0101s \u2013 k\u0101 tad tu te… Un v\u0113l atlaida k\u0101du meiteni. P\u0101r\u0113jie m\u0113s brauc\u0101m…<\/p>\n\n\n\n

    \u0112st deva. Bija k\u0101postu zupa. Bija prosas biezputra, maize ar\u012b bija k\u0101ds kumoss. T\u0101 atceros. Mums bija l\u012bdzi pa\u0146emti divi spai\u0146i, tad var\u0113ja visiem atnest \u0113damo. Katram jau bija k\u0101da kr\u016bz\u012bte… vai bija \u0161\u0137\u012bvis, neatceros… T\u0113vs teica, ka tur v\u0101ra zupu no zirgu galv\u0101m, vi\u0146\u0161 nevar\u0113ja t\u0101du \u0113st… 8.apr\u012bl\u012b bij\u0101m gal\u0101, tad m\u016bs tur sadal\u012bja.<\/p>\n\n\n\n

    Brauciens… Atceros, ka Ur\u0101los pietr\u016bka malkas… Aiz Ur\u0101liem bija br\u012bv\u0101k. Bet tur da\u017ei izkrita, Ur\u0101los malku nesdami. Vagon\u0101 bija noz\u012bm\u0113ts vec\u0101kais, bet, kad gal\u0101 aizbrauca, neviens nezina, k\u0101 vi\u0146i tika gal\u0101. Pietur\u0113ja stacij\u0101s, bet kur tad iesi, ja nopirkt neko nevari… Vi\u0146i stacij\u0101s nelaida uz norm\u0101l\u0101m slied\u0113m… Viss bija sasalis… Stacijas bija t\u0101das- viss bija nom\u012bn\u0113ts, cilv\u0113ki g\u0101ja tup\u0113t zem vagoniem. Vagon\u0101 citu t\u0101du starpgad\u012bjumu nebija. Bija vec\u0101ki cilv\u0113ki un bija t\u0101di, kam bija l\u012bdzi daudz mantas… \u012apa\u0161u starpgad\u012bjumu m\u016bsu vagon\u0101 nebija…<\/p>\n\n\n\n

Neviens neteica, kur ved\u012bs… T\u0113vs bija pras\u012bjis, kad g\u0101ja parakst\u012bties, uz kurieni s\u016bt\u012bs, teica, ka uz Ta\u0161kentu… T\u0113vs teica \u2013 tad jau ka\u017eoks l\u012bdzi nebija j\u0101\u0146em. Bet izr\u0101d\u012bj\u0101s… aizveda 30 km uz zieme\u013ciem Omskas rajon\u0101, Kaganovi\u010deskij rajons, sovhozs 239.  M\u016bs izvietoja klub\u0101, bija satais\u012btas n\u0101ras, bet tur vairs \u0113st nedeva. Pa\u0161iem bija j\u0101mekl\u0113, un kuram nebija, tad bija slikti. Tad s\u0101ka izvietot pie krieviem… bija istaba un virtuve… Milz\u012bgi daudz cilv\u0113ku. Gul\u0113ja uz sav\u0101m mant\u0101m, kad bija j\u0101apgrie\u017eas, tad griez\u0101s visi reiz\u0113. Mums palaim\u0113j\u0101s dab\u016bt m\u0101ju \u2013 no vel\u0113n\u0101m sakrautu, ar vel\u0113nu jumtu, m\u0113s bij\u0101m laim\u012bgi, ka proj\u0101m no citiem. Briesmas bija no tarak\u0101niem… Visi  t\u0101d\u0101 bar\u0101, t\u0101s bija \u0161ausmas…<\/p>\n\n\n\n

Tur bija d\u0101rzi\u0146\u0161…<\/p>\n\n\n\n

Var\u0113ja dab\u016bt d\u0113\u013cus, uztais\u012bja n\u0101ras, t\u0113vs sanagloja galdi\u0146u…<\/p>\n\n\n\n

    Vasar\u0101, man liekas, es nedar\u012bju neko. Mamma str\u0101d\u0101ja d\u0101rzniec\u012bb\u0101. T\u0113vs aizg\u0101ja par piekabin\u0101t\u0101ju, jo no Blomes bija t\u0101di, kas brauca uz traktora. Kad bija s\u0113jas laiks, bija sacens\u012bba- kur\u0161 pirmais aps\u0113s… S\u0113klu b\u0113ra dub\u013cos, nekas nesad\u012bga. Bet sovhozam s\u0113klu iedeva otrreiz. Nebija t\u0101, k\u0101 kolhozam, kad r\u0113\u0137in\u0101ja par\u0101du. Sovhoz\u0101 deva tik, cik vajag. T\u0101pat lopus, tur visiem bija laba bar\u012bba, sp\u0113kbar\u012bba, cilv\u0113ki pa\u0161i var\u0113ja \u0113st.<\/p>\n\n\n\n

    Ruden\u012b es s\u0101ku iet skol\u0101, taj\u0101 pa\u0161\u0101 5.klas\u0113. Pirmaj\u0101 gad\u0101 bija gr\u016bti ar valodu. Bet tur skolot\u0101ji ar\u012b bija da\u017e\u0101di. Matem\u0101tikas skolot\u0101js bija kalmiks, kam ar\u012b gr\u016bti ar valodu. V\u0101cu valodas skolot\u0101ja bija veca v\u0101ciete, kam d\u0113ls bija proj\u0101m Vorkut\u0101. Vi\u0146i attiec\u012bgi ar\u012b iztur\u0113j\u0101s labi pret mums, m\u0113s 5.klas\u0113 bij\u0101m daudz, m\u0113s bij\u0101m septi\u0146i. Bija b\u0113rni ar\u012b zem\u0101k\u0101s klas\u0113s. Augst\u0101k\u0101s nebija. Tur jau desmit klases vien bija. Es nebiju neko zaud\u0113jusi sal\u012bdzinot ar Latviju. M\u0101c\u012bb\u0101s m\u0113s, latvie\u0161i, bij\u0101m gudri, reiz\u0113m pat skolot\u0101ji nebija tik gudri. Atceros, bija t\u0101ds Arnis, vi\u0146\u0161 pat skolot\u0101ju p\u0101rp\u0113ja un bija gandr\u012bz \u0137ildo\u0161an\u0101s… Un 1954.gad\u0101 pabeidzu skolu, grib\u0113ju iest\u0101ties…augstskol\u0101. Pav\u0113d\u012bja jau m\u0101j\u0101s brauk\u0161ana…  var\u0113ju pietiekties k\u0101dos gr\u0101matved\u012bbas kursos… Bet kas tad tevi \u0146ems \u2013 pases nav, tikai k\u0101da spravka… Neviens ne\u0146\u0113ma. Un tad \u2013 d\u0101rzniec\u012bb\u0101, celtniec\u012bb\u0101, kur nu katru gadu str\u0101d\u0101. Ja tu celtniec\u012bb\u0101 str\u0101d\u0101ji, tad 120 rub\u013cu var\u0113ji nopeln\u012bt,  tad vair\u0101k nelaida p\u0101ri, bet, ja to darbu pierakst\u012bji n\u0101kamaj\u0101 m\u0113nes\u012b, tad tas aizg\u0101ja. Es saku, mums nebija slikt\u0101k\u0101 vieta. V\u0113l\u0101k dal\u012bja pa darba viet\u0101m, kilogramu maizes dien\u0101, nu pietika… V\u0113l\u0101k b\u0113ra graudus, bija cement\u0113ta gr\u012bda un cilv\u0113ki var\u0113ja kaut ko kabat\u0101s atnest uz m\u0101ju, izv\u0101r\u012bt putru. Zeme bija — ja iest\u0101d\u012bja kartupe\u013cu mizi\u0146u, tad izauga pusspainis. Otraj\u0101 gad\u0101 visiem bija viegl\u0101k. Bija k\u0101da sieviete ar tr\u012bs b\u0113rniem, vi\u0146a g\u0101ja las\u012bt uz lauka sasalu\u0161us kartupe\u013cus, cepa uz pl\u012bts, lai b\u0113rnus pa\u0113din\u0101tu… ar\u012b t\u0101di cilv\u0113ki tur bija…<\/p>\n\n\n\n

-Past\u0101stiet par vect\u0113ti\u0146u un vecm\u0101mi\u0146u.. J\u016bs aizveda v\u0113l\u0101k…<\/p>\n\n\n\n

    Vi\u0146i bija Tomskas apgabal\u0101. Vi\u0146i bija grib\u0113ju\u0161i pa\u0146emt k\u0101du l\u012bdzi… Vec\u0101m\u0101te bija gados, slima ar sirdi. D\u0113ls Prieku\u013cos, mans t\u0113va br\u0101lis s\u016bt\u012bja naudi\u0146u, vi\u0146\u0161 bija skolot\u0101js Prieku\u013cos…Da\u013cu no t\u0101s noteikti at\u0146\u0113ma.. Tev izsauca pastnieku, un tas, kas iekas\u0113, tas izmaks\u0101, \u0161e, ej… Tur naudas vi\u0146iem nebija. Ja bija k\u0101da govs… k\u0101da govs snieg\u0101… Vi\u0146i var\u0113ja braukt, bet neveda…V\u0113l\u0101k atveda… vi\u0146i bija brauku\u0161i ar ku\u0123i, izs\u0113din\u0101ti snieg\u0101… izvesti pa m\u0101j\u0101m, snieg\u0101… Veikal\u0101 \u0161\u0146abis un s\u0101ls… vair\u0101k nek\u0101 nav bijis. K\u0101das s\u0101l\u012btas si\u013c\u0137es… Z\u0101les ar \u2013 tur nek\u0101 nebija… mums bija doktor\u0101ts-  dakteris, vecm\u0101te un m\u0101si\u0146a… tr\u012bs personas… Ja k\u0101dam bija slikti, s\u016bt\u012bja uz Omsku. Mamma ar\u012b daudz slimoja, vair\u0101kas reizes bija Omsk\u0101… Bet tur bija cita pasaule… man bija j\u0101brauc l\u012bdzi uz Omsku k\u0101 tulkam… Visi dakteri tur bija l\u012bdzj\u016bt\u012bgi, \u0101rst\u0113ja un dar\u012bja, bet satiksmes no sovhoza nebija, ja no\u0137\u0113ri k\u0101du kravas ma\u0161\u012bnu, bija labi. Omsk\u0101 bija daudz latvie\u0161u, iepazin\u0101s, tad var\u0113ja tur palikt pa nakti. Vecaist\u0113vs nomira \u0101tri, 27.oktobr\u012b… Vecs cilv\u0113ks, nu cik ilgi t\u0101 var… Vi\u0146iem nebija ko \u0113st, aizg\u0101ja un viss… Nedeva z\u0101rku. Nebija z\u0101rkam d\u0113\u013cu. Vec\u0101m\u0101te ie\u0161uva seg\u0101s… un viss, un t\u0101 ar\u012b paglab\u0101ja… Un tad latvie\u0161iem iedeva br\u012bvu dienu…  un tad k\u0101dus 5 km no t\u0101s s\u0101d\u017eas… nu k\u0101da tur Krievij\u0101 kaps\u0113ta, apraka zem k\u0101da b\u0113rza, pat vec\u0101m\u0101te nav uzdro\u0161in\u0101jusies p\u0113c tam tur aiziet… tiem, kas tur bija, tiem bija briesm\u012bga dz\u012bve…Ja tur b\u0113rni dzimu\u0161i, miru\u0161i \u2013 nek\u0101da pal\u012bdz\u012bba… ja k\u0101da aptiek\u0101re, m\u0101si\u0146a reiz\u0113m atn\u0101kusi, k\u0101da recepte… reiz\u0113m ir atnests, nav atnests…iedod naudu… cilv\u0113kiem ta\u010du naudas nebija… Pa\u0161i, ko izaudz\u0113ja \u2013 gur\u0137i, kartupe\u013ci… to pa\u0161i m\u0101j\u0101s ar\u012b \u0113da, ja bija  piens, sviests… Mums bija sav\u0101d\u0101k… Vi\u0146i bija Zirjanskij rajon\u0101, Pavlovskij se\u013csovet, kolhozs \u013be\u0146ina … Vecm\u0101mi\u0146a atbrauca apm\u0113ram p\u0113c gada. Redz, vi\u0146iem bija daudzi j\u0101ved… kad Irti\u0161a aizsalusi, tad tur nek\u0101… Tur bijis nabadz\u012bgs kolhozs… Visu nodod valstij un cilv\u0113kiem nekas, kaut ko tur bija dal\u012bju\u0161i uz darbdien\u0101m. Mums bija laba dz\u012bve, p\u0113c tam iestr\u0101d\u0101j\u0101s, bet pa\u0113du\u0161i bij\u0101m, kazas tur\u0113j\u0101m, bija piens, sieru tais\u012bj\u0101m… Kam bija liel\u0101kas \u0123imenes, bija probl\u0113mas. Ar gov\u012bm bija probl\u0113ma, bija 25% j\u0101sap\u013cauj kolhozam, un tad to p\u0101r\u0113jo var\u0113ja p\u013caut  savai govij, \u2013 ne jau pa p\u013cav\u0101m, bet pa brik\u0161\u0146iem… M\u0113s nopirk\u0101m t\u0101du b\u016bdu, t\u0113vs p\u0113c tam pieb\u016bv\u0113ja no m\u0101liem… Tur m\u0113s visu laiku nodz\u012bvoj\u0101m, t\u0113vs iztais\u012bja virtuvi, bija pagrabs, d\u0101rzi\u0146\u0161… Neviens tur neko \u012bpa\u0161i netais\u012bja. Bija doma \u2013 ja ne \u0161odien, tad r\u012bt brauksim m\u0101j\u0101s…<\/p>\n\n\n\n

    Kad nomira Sta\u013cins, mazliet viegl\u0101k bija… Bet ar\u012b k\u0101ds komendants tr\u0101p\u012bj\u0101s…. Mums bija lietuvietis, tad vi\u0146\u0161 lika b\u016bv\u0113t m\u0101ju. Laikam k\u0101ds bija pas\u016bdz\u0113jies, tad bija cits, bet tas ar\u012b bija sava aroda cilv\u0113ks. P\u0113d\u0113jais bija k\u0101 cilv\u0113ks, tas run\u0101ja k\u0101 cilv\u0113ks ar cilv\u0113ku… S\u0101kum\u0101 bija dikti stingri, tur bija ar\u012b ukrai\u0146i, un daudzi bija aizb\u0113gu\u0161i. Es vairs neatceros…<\/p>\n\n\n\n

     Tad m\u016bs laida atva\u013cin\u0101jum\u0101 uz m\u0113nesi, var\u0113ja braukt uz Latviju. Es to izmantoju. Es sapazinos ar savu v\u012bru. Vi\u0146us atlaida \u0101tr\u0101k. Mani nelaida l\u012bdzi, man bija j\u0101paliek sav\u0101 \u0123imen\u0113… Un tad es biju m\u0113nesi Latvij\u0101. Tad teica, ka j\u0101aiziet pie… ne Kirhen\u0161teina… pie t\u0101 otra… pie t\u0101s kundzes, ka t\u0101 pal\u012bdz\u0113s palikt… bet es dom\u0101ju \u2013 ko es tur ie\u0161u l\u016bgties… V\u0113l jau bija tracis, m\u0113s nebij\u0101m sarakst\u012bju\u0161ies.  Vajadz\u0113ja spravku… un tad t\u016bli\u0146\u0101s ved\u012bs uz \u010deku, \u010deka bija t\u0101d\u0101s bur\u0101s \u2013 ved\u012bs atpaka\u013c… bet man jau bija at\u013cauja. Es k\u0101 kontaktpersonu  uzdevu tikai t\u0113va br\u0101li… Tie jau tur ner\u0113\u0137in\u0101j\u0101s… Komendants teica \u2013 vajag uzdot vietu, kur es b\u016b\u0161u visu laiku… Tikai vienu vietu vajag pateikt… Ventspils… tiem krieviem nebija vienalga, bet palaida mani.<\/p>\n\n\n\n

    Atbrauc\u0101m 1957.gada 8.apr\u012bl\u012b. Man Sib\u012brij\u0101 piedzima puika. V\u012brs  atbrauca \u0101tr\u0101k… vi\u0146am bija veca m\u0101te, es nevar\u0113ju vi\u0146u piespiest, lai paliek… T\u0101 t\u0101 dz\u012bve pag\u0101jusi…<\/p>\n\n\n\n

K\u0101da tur dz\u012bve… Sib\u012brij\u0101… kino r\u012bt\u0101 vakar\u0101… bija krievu pui\u0161i, kas laida iek\u0161\u0101 par br\u012bvu… Klubs… ball\u0113j\u0101m visu nakti. Bija birztalas, kur bija muzikanti, akordeonisti… Krievi jau 11 vakar\u0101 g\u0101ja m\u0101j\u0101s. Ne jau k\u0101di kl\u0101ti galdi, dzeramais netr\u016bka nekad, svin\u0113j\u0101m jubilejas… kas bija lielie… vis\u0101di tur g\u0101ja, \u0161\u0137\u012br\u0101s un vis\u0101di… Tiem, kas bija paliku\u0161i pirms k\u0101z\u0101m \u2013 viens paliek Latvij\u0101, citu aizved uz Sib\u012briju… tur gan bija probl\u0113mas… ar\u012b v\u012bra m\u0101sai… bet katrs atrada jaunu draugu… un dz\u012bvoja t\u0101l\u0101k…<\/p>\n\n\n\n

 V\u012brs bija Ventspil\u012b, vec\u0101ki \u2013 sav\u0101s m\u0101j\u0101s. Palaim\u0113j\u0101s, ka t\u0113vam bija paz\u012bstams kolhoza priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js un tie, kas dz\u012bvoja m\u016bsu m\u0101j\u0101s, aizg\u0101ja proj\u0101m, un vec\u0101ki var\u0113ja atgriezties sav\u0101s m\u0101j\u0101s. Visur jau t\u0101 nebija. Str\u0101d\u0101ja tepat. 15 gadus vai vair\u0101k nodz\u012bvoj\u0101m Ventspil\u012b. Un diez vai b\u016btu te n\u0101ku\u0161i, bet t\u0113vs palika vecs un teica, ka neparko negrib uz pils\u0113tu. Kad bija j\u0101iz\u0161\u0137iras, mums bija j\u0101n\u0101k uz \u0161ejieni. Darbs jau bija p\u0113c tam rikt\u012bgi smags…<\/p>\n\n\n\n

Ferm\u0101 var\u0113ja str\u0101d\u0101t… Tepat uzb\u016bv\u0113ja c\u016bku k\u016bti, k\u0101du tur izg\u012bt\u012bbu vajag… Tur ar\u012b bija daudzas fermas — govju fermas, slauca \u010detras reizes, viss bija smalki j\u0101uzskaita… sovhoz\u0101 bija cit\u0101da dz\u012bve… j\u0101saka, manai \u0123imenei, nebija tik b\u0113d\u012bgi… Bet t\u0113vs teica \u2013 lab\u0101k Sib\u012brij\u0101, nek\u0101 Latvij\u0101 dz\u012btu me\u017ea darbos un liktu  \u0101r\u0101 no sav\u0101m m\u0101j\u0101m.Vi\u0146\u0161 bija samierin\u0101jies… kaut gan viss sav\u0101m rok\u0101m… Tagad var nov\u0113rt\u0113t, ko vecie cilv\u0113ki ir sp\u0113ju\u0161i dar\u012bt \u2013 pa m\u0113ness gaismu sita jumtu, pa dienu  apkopa bites… visur darb\u0101… Sav\u0101 saimniec\u012bb\u0101 bija j\u0101str\u0101d\u0101… Bija ganos j\u0101iet. Mani vecmama reiz\u0113m pagl\u0101ba…<\/p>\n\n\n\n

    Nu k\u0101 tad nedz\u012bvoj\u0101m labi! T\u0113vam bija bites, vi\u0146\u0161 medu p\u0101rdeva! Bet m\u0113s to lielo nodokli nenomaks\u0101j\u0101m… Kur t\u0101 nauda n\u0101ca… t\u0113vs bija taup\u012bgs, zeme bija, s\u0113ja… visu saimniec\u012bbu uztur\u00e9ja ar bit\u0113m, bija 30 saimes. Zeme mums bija 11 ha, bija govis, t\u0101s p\u0101rdeva. Bet nauda bija. Bank\u0101 netur\u0113ja, nauda bija m\u0101j\u0101s…<\/p>\n\n\n\n

\u00a0\u00a0\u00a0 Cilv\u0113ki sv\u0113tdien\u0101 neg\u0101ja darb\u0101. Komendants sasauca sapulci \u2013 bija viens otrs, ar\u012b t\u0101ds Brensons. Komendants saka \u2013 k\u0101 neiesiet darb\u0101… Vi\u0146i teica \u2013Konstit\u016bcij\u0101 teikts, ka pien\u0101kas sv\u0113tdiena br\u012bva… \u2013Ak, j\u016bs labi Konstit\u016bciju zin\u0101t? 10 sutkas… Bet vi\u0146i bija priec\u012bgi…\u00a0 Bet bija ar\u012b t\u0101, ka nos\u0113\u017e cietum\u0101 un pras\u0101s darb\u0101, p\u0113c div\u0101m dien\u0101m aiziet darb\u0101… Tur jau t\u0101 neskat\u012bj\u0101s… Tam cietuma priek\u0161niekam bija sv\u0113tdien\u0101 k\u0101zas, un vi\u0146i bija ieg\u0101ju\u0161i un \u00a0l\u016bgu\u0161i, lai vi\u0146\u0161 paraksta pap\u012bru. Vi\u0146\u0161 parakst\u012bjis. \u0160ie brauku\u0161i m\u0101j\u0101s, 10 km t\u0101l\u0101k. Tur bija cit\u0101di cilv\u0113ki, nav t\u0101, k\u0101 Arvis st\u0101sta… Redz\u0113ja, ka str\u0101d\u0101 un ne par ko esi ielikts cietum\u0101… Bija ar\u012b cit\u0101d\u0101k- \u00a0kur bija salas\u012bts p\u0113d\u0113jais vagons. Tur bija visi meh\u0101ni\u0137i un virpot\u0101ji, smalki amatnieki, visvis\u0101di.. Latvie\u0161i tur daudz ko uzc\u0113la — sp\u0113kstaciju, meh\u0101nisk\u0101s darbn\u012bcas… Bija skolot\u0101ji… Tiem krieviem ar\u012b nek\u0101 nebija. Bet tur bija v\u0101cie\u0161i, igau\u0146i, kalmiki, ar\u012b krievi, kas izs\u0113din\u0101ti snieg\u0101… Mums vismaz pajumte, kur palikt… <\/p>\n\n\n\n

Biruta But\u0101ne (Prusaka)<\/h2>\n\n\n\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Esmu Biruta But\u0101ne, man bija uzv\u0101rds Prusaka, dz\u012bvoju Madonas rajona Vestienas pagasta \u201cPilskalnos\u201d tas ir pie pa\u0161a Gaizi\u0146a. K\u0101di 3 km no Gaizi\u0146kalna. Vie\u0161\u016bra ezera krast\u0101, m\u0101c\u012bjos Gaizi\u0146kalna septi\u0146gad\u012bgaj\u0101 skol\u0101 2.klas\u0113. 25.marts bija p\u0113d\u0113j\u0101 ceturk\u0161\u0146a diena, kad bija paredz\u0113ts izdot liec\u012bbas un laist br\u012bvdien\u0101s. No r\u012bta pirmaj\u0101 stund\u0101 man pui\u0161i, kuri s\u0113d\u0113ja p\u0113d\u0113j\u0101 sol\u0101, pazi\u0146oja, ka no man\u0101m m\u0101j\u0101m brauc paj\u016bgs, pazina zirgu ar ragav\u0101m, protams, jo pavasar\u012b bija daudz sniega. Nu es priec\u012bga, tik\u0161u m\u0101j\u0101s \u0101tr\u0101k. Pa dzi\u013co sniegu salas\u012bja visus kaimi\u0146u b\u0113rnus, un tad vai nu aizveda uz skolu, vai atveda no skolas. K\u0101dreiz ar\u012b g\u0101j\u0101m k\u0101j\u0101m. Un tad viss s\u0101k\u0101s. Ien\u0101ca audzin\u0101t\u0101ja klas\u0113, mani pasauca pa\u0161u pirmo uz skolot\u0101ju istabu, tur jau visi raud\u0101ja\u2026 Un teica, lai es aizejot uz intern\u0101tu un salasot savas manti\u0146as, ka man j\u0101brauc uz m\u0101ju. Nu ko es dom\u0101ju? Nesapratu neko, dom\u0101ju \u2013 m\u0101j\u0101s vec\u0101mamma, varb\u016bt vec\u0101mamma ir mirusi\u2026 Nu\u2026 tad p\u0101rdom\u0101ju, jo biju dzird\u0113jusi, ka no \u0123imen\u0113m \u0146em v\u012brie\u0161us un kaut kur ved. Dom\u0101ju \u2013 varb\u016bt manu t\u0113ti kaut kur ved. Neviens man neko neteica, tikai visa skola ros\u012bj\u0101s, visi skraid\u012bja un tad es nebiju viena, ar\u012b citi gatavoj\u0101s brauk\u0161anai prom uz m\u0101j\u0101m. T\u0101 es aizg\u0101ju uz intern\u0101tu, man iedeva ceturk\u0161\u0146a liec\u012bbu, salas\u012bju savas manti\u0146as intern\u0101t\u0101 un braucu uz m\u0101ju. Paka\u013c man bija atbraucis manas mammas m\u0101sas v\u012brs, ar mana t\u0113va zirgu. Vi\u0146i dz\u012bvoja pie mums, vi\u0146iem bija 8 m\u0113ne\u0161us vecs b\u0113rns, un t\u0101p\u0113c vi\u0146i dz\u012bvoja pie m\u0101sas. Un vi\u0146\u0161 iebrauca man paka\u013c, jo tad, kad m\u016bsu m\u0101j\u0101s iebrauca \u2026 vai ma\u0161\u012bna, vai paj\u016bgi\u2026 es pat nezinu, lai tais\u0101s, ka j\u0101brauc ir prom, mamma bija \u013coti s\u0101kusi raud\u0101t un teikusi, ka vi\u0146ai ir tikai viens b\u0113rns un vi\u0146a bez b\u0113rna nekur nebrauks, un vi\u0146i bija tik pret\u012bmn\u0101ko\u0161i, ka teica, ka pagaid\u012bs, lai brauc man paka\u013c. Saprotiet, tas jau nebija tik vienk\u0101r\u0161i \u2013 tr\u012bs kilometri turp, tr\u012bs atpaka\u013c, tas bija diezgan ilgi. Un pa to laiku mamma ar t\u0113vu var\u0113ja kaut ko sakraut l\u012bdzi. Mamma bija salikusi miltus, to es labi atceros \u2013 pa ce\u013cam b\u0113r\u0101m kl\u0101t pie t\u0101s kukur\u016bzas. Ne daudz \u2013 tur bija 4 vai 5 kilogrami, ne vair\u0101k. Tad bija l\u012bdzi \u0161ujma\u0161\u012bna, veca, rokas. Kaut ko vi\u0146a bija salikusi. Dr\u0113bes, maisi bija. Un v\u0113l taj\u0101 paj\u016bg\u0101 onkulim l\u012bdzi bija zald\u0101ts ar autom\u0101tu, skol\u0101 l\u012bdzi bija, onkulis nebija viens. T\u0101 mani ar to bru\u0146oto zald\u0101tu atveda uz m\u0101ju. Teica \u2013 tu neraudi, meiten\u012bt, m\u0113s aizbrauksim l\u012bdz Vestienai, tur tu var\u0113si iet skol\u0101. \u00a0Vestiena bija k\u0101di 7 km, pagasta centrs. Pa ce\u013cam v\u0113l k\u0101d\u0101s m\u0101j\u0101s bija paj\u016bgi. Un t\u0101 m\u0113s brauc\u0101m. Pagast\u0101 bija j\u0101iet k\u0101rtot k\u0101di dokumenti, tur bija diezgan ilgi, m\u0113s s\u0113d\u0113j\u0101m uz vezuma, un tad brauc\u0101m uz M\u0101rcienas staciju. Bija jau kr\u0113sla, k\u0101 jau mart\u0101, bija kr\u0113sla, kaut kas mitrs n\u0101ca no gaisa, bija sniegs. M\u0113s brauc\u0101m ar ragav\u0101m. Stacij\u0101 jau bija pilni vagoni. M\u016bs veda t\u0101 — gar malu, skat\u012bj\u0101s, pav\u0113ra durvis, kas bija ciet un\u00a0 bult\u0113tas, vai v\u0113l k\u0101du var ievietot. Atrad\u0101s vieta, p\u0101r\u0113jie m\u016bsu kaimi\u0146i taj\u0101 vagon\u0101 netika. Tik\u0101m m\u0113s \u2013 mamma, es, t\u0113tis un mammas mamma \u2013 vec\u0101mamma. Vi\u0146ai bija 84 gadi, vi\u0146u ar\u012b pa\u0146\u0113ma, kaut gan vi\u0146a nebija mammas uzv\u0101rd\u0101, jo mamma bija prec\u0113jusies. Vi\u0146a bija sav\u0101 uzv\u0101rd\u0101. Un otra meita \u2013 mammas m\u0101sa- palika m\u0101j\u0101s. K\u0101p\u0113c vi\u0146u veda- m\u0113s netik\u0101m gudri. Vi\u0146a t\u016bl\u012bt ar\u012b j\u016bnij\u0101 nomira, Krievij\u0101. Taj\u0101 vagon\u0101 vairs nebija vietu, m\u0113s ar t\u0113ti k\u0101 stipr\u0101ki uzk\u0101p\u0101m 2.plaukt\u0101, tur bija t\u0101ds mazs garens lodzi\u0146\u0161, m\u0113s bij\u0101m pie pa\u0161a lodzi\u0146a. Mammai bija 50 gadu, vi\u0146a dzimusi 1899.gad\u0101. Vi\u0146as palika lej\u0101. Uz t\u0101 pirm\u0101 plaukta. Atceros, ka mums pret\u012b uz plaukta p\u0101ri ejai bija \u0123imene, kur bija vec\u0101mamma, mamma, meiten\u012bte, kurai bija pieci gadi un divi puis\u012b\u0161i, dv\u012bn\u012b\u0161i, gadu veci. Es vi\u0146us \u0161odien redzu, man gribas raud\u0101t, ka vi\u0146us t\u0101dus veda prom. T\u0113vs jau bija pa\u0146emts\u2026 Es tagad to meiteni Ik\u0161\u0137il\u0113 uzmekl\u0113ju, vi\u0146a ir daktere, dz\u012bvo J\u016brmal\u0101. Un t\u0101dus vi\u0146us aizveda. Drausm\u012bgi. Nakt\u012b nekas nenotika. No r\u012bta es atceros \u2013 P\u013cavi\u0146as, es atceros to \u016bdens torni. T\u0101 man \u0161\u0137ita t\u0101da liela celtne. Es laukos neko t\u0101du nebiju redz\u0113jusi, jo l\u012bdz tam es tikai vienu reizi biju bijusi Madon\u0101. B\u0113rnus jau nekur nevad\u0101ja k\u0101 tagad. Onkul\u012bts str\u0101d\u0101ja me\u017eniec\u012bb\u0101, un tur g\u0101ja kokved\u0113ju ma\u0161\u012bnas un vienreiz mammas m\u0101sa brauca uz Madonu un m\u016bs ar m\u0101s\u012bcu pa\u0146\u0113ma l\u012bdzi uz kokved\u0113ju ma\u0161\u012bnas, kaut kur m\u0113s s\u0113d\u0113j\u0101m, un m\u016bs par\u0101d\u012bja Madonu. T\u0101du torni es nebiju redz\u0113jusi un atceros no P\u013cavi\u0146\u0101m. K\u0101 m\u0113s brauc\u0101m \u2013 neatceros neko, tikai zinu, ka vien\u0101 dien\u0101 t\u0113vs\u2026 varb\u016bt m\u0113s esam brauku\u0161i ned\u0113\u013cu vai maz\u0101k, t\u0113vs teica \u2013 zini, meit, m\u0113s esam Ur\u0101los, \u0161itie kalni ir Ur\u0101li. To es labi atceros, ka t\u0113vs man teica. Vi\u0146\u0161 k\u0101dreiz bija dz\u012bvojis Krievij\u0101 pie sava onkul\u012b\u0161a, senos laikos brauca str\u0101d\u0101t uz Krieviju, vi\u0146\u0161 dz\u012bvoja starp Ur\u0101liem un Latviju un zin\u0101ja, ka tie ir Ur\u0101li. Nesa mums vagon\u0101 \u016bdeni, \u0101r\u0101 k\u0101rtoties laida tad, kad vilciens bija apst\u0101jies k\u0101d\u0101 viet\u0101, kur bija t\u0101lu p\u0101rredzams. Vispirms vilciens apst\u0101j\u0101s, tad aizg\u0101ja zald\u0101ti ar autom\u0101tiem, ik pa posmam nost\u0101j\u0101s, un tad laida visus k\u0101rtoties. T\u0101 jau var\u0113ja ar\u012b iet pa vagon\u0101, spain\u012b k\u0101rtoties. Reizi dien\u0101 nesa zupu.\u00a0 Cik nu mamma bija salikusi l\u012bdzi, mums dro\u0161i vien bija maize, varb\u016bt k\u0101da ga\u013ca, nu es tie\u0161\u0101m nezinu, bet vi\u0146ai bija laiks ielikt.\u00a0 Un tad m\u0113s brauc\u0101m 3 ned\u0113\u013cas, tur m\u0113s bij\u0101m 18.apr\u012bl\u012b, tur bija Lieldienas. Tagad es zinu, ka tas bija pirms Blagove\u0161\u010denskas. Tur ir pils\u0113ta Svobodnaja un Blagove\u0161\u010denska. Jo tur m\u016bs\u0113jie, vair\u0101k jau pui\u0161i, brauca m\u0101c\u012bties, tur bija j\u016brskola, \u0161\u0137iet, ka Blagove\u0161\u010densk\u0101. M\u016bs tur nes\u0113din\u0101ja, m\u016bs izs\u0113din\u0101ja pavisam maz\u0101 pietur\u0101, ar\u012b bija uzb\u0113rums, z\u0101le, bija pav\u0113ss, bija Lieldienas, bija sabrauku\u0161as pret\u012b str\u0101dniekiem daudzas ma\u0161\u012bnas. Un tie\u00a0 partorgi, kas staig\u0101ja gar vilcienu un mekl\u0113ja str\u0101dniekus. Mani vec\u0101ki jau bija vilcien\u0101 iepazinu\u0161ies ar citiem un sarun\u0101ju\u0161i, ka tur\u0113sies kop\u0101. No m\u016bsu puses tur nebija, bet bija no B\u0113rzaunes, M\u0101rcienas, bija cilv\u0113ki net\u0101lu no m\u016bsu pagasta. Un t\u0101 s\u0101ka tur\u0113ties kop\u0101, m\u016bs salika kop\u0101 smagaj\u0101 ma\u0161\u012bn\u0101. Bija vakars. Brauc\u0101m\u2026 Cik es atceros to nosaukumu \u2013 Mazanova, t\u0101 bija rajona pils\u0113ta, cauri tec\u0113ja upe Zeja, Am\u016bras pieteka, bet m\u016bsu upe, kur dz\u012bvoj\u0101m, bija Birma. Birma bija Zejas pieteka. Zeja bija plata, ciemats un pils\u0113ti\u0146a bija ab\u0101s pus\u0113s upei. Tiltus neredz\u0113ju, bet visi staig\u0101ja, l\u012bksmoja, bija sapuc\u0113ju\u0161ies, dzied\u0101ja, ermo\u0146ikas sp\u0113l\u0113ja. Man bija auksti. Un ir svar\u012bgi to piez\u012bm\u0113t. Man bija nosalu\u0161as rokas, un tad partorgs, kas ar\u012b s\u0113d\u0113ja ma\u0161\u012bn\u0101 aug\u0161\u0101, iedeva man uzvilt savus cimdus. Vi\u0146am bija t\u0101di ar \u0101di\u0146u, vilni\u0146u iek\u0161\u0101. Es dom\u0101ju, ka tas ir tie\u0161\u0101m j\u0101nov\u0113rt\u0113. Un tad m\u0113s iebrauc\u0101m s\u0101d\u017e\u0101, es nezinu, vai tas bija 40 vai 30 km t\u0101l\u0101k, es neatceros, kur bija m\u016bsu s\u0101d\u017ea \u2013 Ka\u0146i\u010di. Nomale. Ce\u013ci\u2026 es dom\u0101ju, ka par ce\u013ciem tos nenosaukt. V\u0113l\u0101k, kad kolhoz\u0101 bija ma\u0161\u012bnas\u2026.\u00a0 Ar benz\u012bnu nebrauca, kurin\u0101ja ar t\u0101diem maziem \u010durki\u0146iem, mazu malci\u0146u, ko veda l\u012bdzi. T\u0101das tur brauca, arb\u016bzus, ra\u017eu veda prom. Ce\u013ci bija \u013coti slikti. Piem\u0113ram, kad nolija lietus\u2026 V\u0113l\u0101k t\u0113tis man nopirka velosip\u0113du, kad man bija 12 gadu, lai es brauktu uz skolu, kad nolija lietus, jo tur bija t\u0101di m\u0101li, ka vi\u0146i uzreiz aplipa. Un t\u0101pat ma\u0161\u012bn\u0101m aplipa riepas. T\u0101da tur bija zeme. Un tad m\u016bs izmitin\u0101ja\u2026 tur bija klubs vai kas\u2026 Visus, cik m\u0113s brauc\u0101m. Varb\u016bt bij\u0101m k\u0101das 10 \u0123imenes, bet tur bija ar\u012b pa vientu\u013cam cilv\u0113kam. Vien\u0101 \u0123imen\u0113 bija 4 cilv\u0113ki, mana draudzene bija ar mammu, bija v\u012brs ar sievu, m\u0101te ar meitu. M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m kop\u0101, un tur bija pieci \u2013t\u0113vs, m\u0101te, d\u0113ls, vec\u0101m\u0101te un vecaist\u0113vs. Otr\u0101 dien\u0101 m\u016bs s\u0101ka izmitin\u0101t. M\u0101ji\u0146as tur \u013coti mazi\u0146as, m\u0101j\u0101 viena istaba, ar t\u0101du sienu norobe\u017eota pl\u012bts, jo pie pl\u012bts dz\u012bvoja ziem\u0101 ar\u012b teli\u0146\u0161, j\u0113ri\u0146\u0161, visti\u0146as, jo tur bija \u0161ausm\u012bgi auksts. M\u016bs vispirms ielika pie vieniem krieviem, vi\u0146i bija \u013coti labi cilv\u0113ki, vi\u0146i m\u016bs m\u0101c\u012bja cept \u013cepjo\u0161kas\u00a0 uz pl\u012bts- sajauca ar sodu, izsniedza kukur\u016bzas miltus. Mammai bija savi milti l\u012bdzi. Nu un tad t\u0101s \u013cepjo\u0161kas san\u0101ca t\u0101das dzeltenas\u2026 Negribu to atcer\u0113ties\u2026 To vi\u0146u smaku, t\u0101p\u0113c es kukur\u016bzu ne\u0113du. Un tad nomira vec\u0101mamma. Tad, kad vi\u0146a nomira, visiem izs\u016bt\u012btajiem latvie\u0161iem deva valsts aiz\u0146\u0113mumu \u2013 200 rub\u013cu. Un otrai \u0123imenei ar\u012b 200 rub\u013cu. Tad m\u0113s par vieniem 200 rub\u013ciem nopirk\u0101m m\u0101ju un par otriem nopirk\u0101m govi, un tad m\u0113s tr\u012bs un vi\u0146i pieci visi dz\u012bvoj\u0101m vien\u0101 m\u0101ji\u0146\u0101, vien\u0101 istab\u0101. Vi\u0146u d\u0113ls v\u0113l\u0101k aizg\u0101ja pie meitenes, vi\u0146iem piedzima b\u0113rni\u0146\u0161. Vi\u0146i \u010detri un m\u0113s tr\u012bs visu laiku dz\u012bvoj\u0101m vien\u0101 istab\u0101. Viens galds \u2013 vien\u0101 pus\u0113 s\u0113d\u0113j\u0101m m\u0113s, otr\u0101 pus\u0113 vi\u0146i. T\u0101 dz\u012bvoj\u0101m. Mums nebija maizes kr\u0101sns. Tad, kad s\u0101ka dal\u012bt miltus\u2026 Visp\u0101r latvie\u0161i neprata izcept t\u0101du maizi k\u0101 prata izcept krievietes. Neprata. Mums nebija tik gar\u0161\u012bga. Vi\u0146i maizi cepa no baltiem miltiem, vi\u0146iem bija gar\u0161\u012bga. Rudzu tur nebija. Tad m\u0113s g\u0101j\u0101m cept pie kaimi\u0146iem. Mums bija tikai pl\u012bts un cepe\u0161kr\u0101sns. Tad mums bija govs, t\u0101 bija dusm\u012bga. K\u016btis nebija, tikai no k\u0101rkliem v\u012bta nojume, varb\u016bt k\u0101di m\u0101li pa vidu. M\u0113sli nebija j\u0101met, tos var\u0113ja no r\u012bta ieiet un salas\u012bt ar rok\u0101m un izmest. Goti\u0146as pa dienu staig\u0101ja apk\u0101rt, jo vi\u0146\u0101m st\u0101vot vienk\u0101r\u0161i bija auksti. T\u0101 m\u0113s tur dz\u012bvoj\u0101m, kaut kas bija ko \u0113st, s\u0101ka pa\u0161i audz\u0113t, krievi visi n\u0101ca skat\u012bties k\u0101 m\u0113s st\u0101d\u0101m kartupe\u013cus, jo vi\u0146i st\u0101d\u012bja vi\u0146us kvadr\u0101tligzd\u0101s, visu vasaru staig\u0101ja apk\u0101rt un rausa virs\u016b zemi, un br\u012bn\u012bj\u0101s, ka mums ir vagas. M\u0113s dar\u012bj\u0101m t\u0101.<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

          Mamma str\u0101d\u0101ja lauku brig\u0101d\u0113, g\u0101ja las\u012bt tom\u0101tus. Tur las\u012bja za\u013cus tom\u0101tus, saber kast\u0113s un aizved uz pils\u0113tu. Sarkanos atst\u0101ja uz lauka. Es biju pa\u0161\u0101 pirmaj\u0101 vasar\u0101 aizg\u0101jusi mammai l\u012bdzi uz to tom\u0101tu lauku, man bija t\u0101ds priek\u0161auti\u0146\u0161, man bija 10 gadi paliku\u0161i febru\u0101r\u012b. Salas\u012bju priek\u0161auti\u0146\u0101 tom\u0101tus, redzu \u2013 n\u0101k brigadieris.  Bail\u2026 Es izberu zem\u0113 tos tom\u0101tus\u2026 Tad pien\u0101k brigadieris un saka \u2013 meiten\u012bt, lasi tos tom\u0101tus atpaka\u013c, vi\u0146i jau te t\u0101pat paliks. \u0145em vi\u0146us! T\u0101 es pa\u0146\u0113mu. Vi\u0146i sarkanos nelas\u012bju, tikai za\u013cos.  Nezinu, k\u0101p\u0113c. Vi\u0146iem m\u0101j\u0101 pa\u0161iem bija tom\u0101ti, arb\u016bzi, melones. Es \u0161odien ne\u0113du \u0161it\u0101s melones, t\u0101s jau nav melones, jo vi\u0146as nav gar\u0161\u012bgas! Tur izauga t\u0101das, kas kusa uz m\u0113les! Arb\u016bzi mums auga pa\u0161iem, dal\u012bja ar\u012b uz darbdien\u0101m. Divus maisus atved m\u0101j\u0101s, kur tu vi\u0146us liksi?<\/p>\n\n\n\n

          Skola\u2026 bija traki, m\u0113s, tr\u012bs meitenes, puika bija liel\u0101ks, varb\u016bt vi\u0146\u0161 zin\u0101ja kaut ko krieviski\u2026 M\u016bsu s\u0101d\u017e\u0101 bija tikai 4 klases. Vec\u0101ko meiteni ielika 3.klas\u0113, m\u016bs ar Ruti\u0146u \u2013 abas otraj\u0101. M\u0113s taj\u0101 pavasar\u012b neko vair\u0101k nedar\u012bj\u0101m k\u0101 tikai r\u0113\u0137in\u0101j\u0101m. Skolot\u0101ja bija draudzene vienam latvie\u0161u puisim, vi\u0146i pat prec\u0113ties tais\u012bj\u0101s, bet v\u0113l\u0101k apprec\u0113j\u0101s ar citu. Vi\u0146a raud\u0101ja, ka vi\u0146a nem\u0101c\u012bs, bija aizbraukusi uz rajonu, ka m\u0113s nem\u0101kam nevienu burtu \u2013 k\u0101 vi\u0146a var m\u0101c\u012bt t\u0101dus b\u0113rnus? Nu, l\u012bdz rudenim m\u0113s jau g\u0101j\u0101m bar\u0101, pie mums n\u0101ca b\u0113rni, no s\u0101kuma skat\u012bties, k\u0101di m\u0113s sabrauku\u0161i fa\u0161isti, v\u0113l\u0101k sadraudz\u0113j\u0101mies, g\u0101j\u0101m up\u0113 peld\u0113ties, taj\u0101 Zejas pietek\u0101. Nu un pa vasaru iem\u0101c\u012bj\u0101mies run\u0101t. Burti.. krievu burti nav tik smagi apg\u016bstami. M\u016bs ielika 2.klas\u0113, Maiju tre\u0161aj\u0101. Un 4.klasi es pabeidzu ar visiem pieciniekiem. T\u0101. Un tad vajadz\u0113ja iet uz citu s\u0101d\u017eu, tad t\u0113tis man nopirka velosip\u0113du. Ziem\u0101 g\u0101j\u0101m k\u0101j\u0101m, bija \u013coti auksts, tur sarun\u0101ja p\u0101rgul\u0113t pie k\u0101diem krieviem. Nemaz jau vi\u0146iem ar\u012b to istabu nebija, pa visu s\u0101d\u017eu varb\u016bt diviem vai trim bija divas istabas. Viena istaba m\u0101j\u0101! Mums deva gul\u0113t uz kr\u0101sns aug\u0161as. Silti. Un t\u0101 es nom\u0101c\u012bjos 5.,6. un 7.klas\u0113. Un 7.klas\u0113 es atbraucu uz Latviju. Tad pazi\u0146oja septembr\u012b, ka b\u0113rni ir atbr\u012bvoti. Datumu es neatceros. Mammas m\u0101sa, tante dz\u012bvoja Koknes\u0113, str\u0101d\u0101ja me\u017eniec\u012bb\u0101, no Vestienas t\u0101 me\u017eniec\u012bba g\u0101ja uz Kalsnavu, p\u0113c tam uz P\u013cavi\u0146\u0101m, un t\u0101 vi\u0146i bija nok\u013cuvu\u0161i Koknes\u0113, dz\u012bvoja tepat net\u0101lu. Tantei ar pirmo v\u012bru bija meita, v\u012bram v\u0113l bija tr\u012bs b\u0113rni, bet tante ats\u016bt\u012bja telegrammu, ka vi\u0146a mani \u0146em. Vec\u0101ki piekrita. Atbraucu ar latvie\u0161iem, jo atbr\u012bvoja ar\u012b darba nesp\u0113j\u012bgus cilv\u0113kus, bija radinieki, ar kuriem kop\u0101 atbraucu l\u012bdz Koknesei. T\u0101 es te nok\u013cuvu un paliku. Vajadz\u0113ja iet skol\u0101, it k\u0101 7.klas\u0113, p\u0113d\u0113j\u0101 klas\u0113. M\u0101s\u012bcai j\u0101iet 6.klas\u0113. Direktors Gai\u0161s- s\u0101k\u0101m spriest, ka es neesmu visp\u0101r m\u0101c\u012bjusies latvie\u0161u valodu, v\u0101cu valodu ar\u012b Krievij\u0101 nem\u0101c\u012bja, lai es eju ar m\u0101s\u012bcu 6.klas\u0113- lab\u0101k gadu zaud\u0113ju tad, bet kaut ko iem\u0101c\u012b\u0161os. T\u0101 es aizg\u0101ju 6.klas\u0113, otru gadu, man jau bija 16 gadu, biju paveca. 7.klasi ar\u012b pabeidzu ar vieniem pieciniekiem. P\u0113c tam iest\u0101jos medic\u012bnas skol\u0101 bez eks\u0101meniem. Mammas m\u0101sa teica \u2013 krievu skol\u0101 es tevi nelaid\u012b\u0161u, es gribu, lai tu izaudz par latvieti. Bet es atbraucu uz \u0161ejieni, man bija mugur\u0101 pufaika. Tante teica \u2013 un ar pufaiku ar\u012b es tevi uz skolu nelaid\u012b\u0161u, lab\u0101k padz\u012bvo k\u0101das dienas pa m\u0101ju, es tev nopirk\u0161u m\u0113tel\u012bti. T\u0101 ar\u012b izdar\u012bja. Man jau vec\u0101ki bija iedevu\u0161i kaut k\u0101du naudu. Vi\u0146iem par darbdien\u0101m maks\u0101ja. Mans t\u0113vs kopa zirgus, vi\u0146u s\u016bt\u012bja uz Svobodnuju, tirgot kolhoza miltus. Mums brauca reizi m\u0113nes\u012b p\u0101rbaudes, pieaugu\u0161ajiem bija j\u0101iet atz\u012bm\u0113ties. Manu t\u0113vu no\u0137\u0113ra, ka vi\u0146a nav, ka vi\u0146\u0161 aizbraucis neat\u013cauti. Vi\u0146\u0161 nedr\u012bkst\u0113ja no s\u0101d\u017eas izbraukt. M\u0113s \u013coti uztrauc\u0101mies, ar mammu raud\u0101j\u0101m, ka vi\u0146u tagad nelaid\u012bs. Nu bet noskaidroja, ka vi\u0146\u0161 neko t\u0101du nav izdar\u012bjis, ka ir god\u012bgi\u2026 Nevar\u0113ja jau uztic\u0113t nevienam tos miltus tirgot! Vajadz\u0113ja savu god\u012bgu cilv\u0113ku. Laikam mans t\u0113vs ar\u012b bija ielicis k\u0101du savu miltu maisu, un vi\u0146am tika nauda. T\u0101.<\/p>\n\n\n\n

          Vec\u0101kus neatbr\u012bvoja. Un tad vi\u0146i nol\u0113ma t\u0101- mani atbr\u012bvoja un mani j\u0101lai\u017e, jo es palik\u0161u pilngad\u012bga, tad vi\u0146us varb\u016bt nelaid\u012bs, ja meita pilngad\u012bga\u2026 Vi\u0146i atbrauca p\u0113c diviem gadiem, 1956.gad\u0101.  Es atbraucu 1954.gada pavasar\u012b. M\u016bsu m\u0101j\u0101s dz\u012bvoja citi cilv\u0113ki, negrib\u0113ja, ka m\u0113s tur ejam, m\u0113s tur pat iek\u0161\u0101 neg\u0101j\u0101m. T\u0101 m\u0101ja bija iedota it k\u0101 no mui\u017eas \u012bpa\u0161umiem, nez par ko vi\u0146iem deva t\u0101s m\u0101jas. Un 18 ha zemes vi\u0146am bija. M\u0113s nebij\u0101m nek\u0101di kulaki. Bija divi zirgi un goti\u0146as. Kara laik\u0101 viss nodega, atjaunoja k\u016bti un vair\u0101k ar\u012b neko. M\u0101ja nenodega. Bija goti\u0146as k\u0101da c\u016bka\u2026 Palika tur dz\u012bvot mammas m\u0101sa, bet vi\u0146a atce\u013coja l\u012bdz Koknesei un es t\u0101 ar\u012b esmu te palikusi.<\/p>\n\n\n\n

\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Nezinu, k\u0101p\u0113c izveda. Mammas m\u0101sai, tai tantei, pirmais v\u012brs bija komunists un vi\u0146a caur vi\u0146u ar\u012b grib\u0113ja kaut ko uzzin\u0101t, bet t\u0101 ar\u012b neuzzin\u0101ja. Vi\u0146\u0161 bija jurists, otrreiz prec\u0113jies ar \u2026 Lauksaimniec\u012bbas akad\u0113mija bija t\u0101da Dz\u0113rv\u012bte, partijas sekret\u0101re\u2026 Bet ar\u012b caur vi\u0146iem vi\u0146a neko neuzzin\u0101ja. Kad es s\u0101ku atg\u016bt \u012bpa\u0161umus, zemi man atdeva, protams, ne tik daudz, jo tur ce\u013c\u0161 uzb\u016bv\u0113ts, bet tas t\u0101. Kad man ats\u016bt\u012bja no C\u0113su arh\u012bva dokumentus, tad tur bija \u2013 1 spainis, 1 gulta, 1 govs, p\u016brs graudu\u2026 Nu \u0161ausm\u012bgi liela nabadz\u012bba. To, kas mums palika m\u0101j\u0101s, to pa\u0146\u0113ma kolhozs un gan jau ar\u012b citi, kam vajadz\u0113ja. Tante ar\u012b pa\u0146\u0113ma, bet vi\u0146a neko nevar\u0113ja pier\u0101d\u012bt, ka tas ir vi\u0146as. Vi\u0146a tikai t\u0101 dz\u012bvoja pie mums sakar\u0101 ar to b\u0113rna piedzim\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n

Dzidra Preise.<\/h2>\n\n\n\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n

\u00a0\u00a0\u00a0 Esmu Dzidra Preise, dzimusi 1936.gada 13.febru\u0101r\u012b Madonas apri\u0146\u0137a Liez\u0113res pagasta \u201cAndr\u0113nos\u201d vid\u0113jo zemnieku \u0123imen\u0113. M\u0113s bij\u0101m draudz\u012bga \u0123imene. 1940.gad\u0101 piedzima br\u0101lis. Mammai ar t\u0113vu gadi pag\u0101ja smag\u0101 darb\u0101.1941.gad\u0101 s\u0101k\u0101s pirm\u0101s nelaimes. 1941.gada 14.j\u016bnij\u0101 tika arest\u0113ts mammas br\u0101lis Zup\u0101ns J\u0101nis un vi\u0146a sieva Aina Zup\u0101ne. Vi\u0146i tika iz\u0161\u0137irti, katrs sav\u0101 e\u0161alon\u0101. Izr\u0101d\u0101s, ka mammas br\u0101lis bija arest\u0113ts, m\u0113s visu laiku nezin\u0101j\u0101m, kur vi\u0146i ir. P\u0113c kara Aina atrakst\u012bja, ka vi\u0146a ir aiz Pol\u0101r\u0101 loka Igark\u0101, bet par mammas br\u0101li nebija nek\u0101du zi\u0146u. P\u0113c kara vec\u0101mamma g\u0101ja, interes\u0113j\u0101s \u2013 nek\u0101 nezin\u0101ja. Vienreiz bija pazi\u0146ots, ka vi\u0146\u0161 ir miris. Sieva vi\u0146am rakst\u012bja un vienm\u0113r pien\u0101ca atbilde- ka nav t\u0101da. Nav zin\u0101ms. Un vi\u0146a rakst\u012bja \u2013 ja t\u0101 ir, ka esot miris, tad vi\u0146a ir j\u0101atlai\u017e. Vi\u0146a atgriez\u0101s tikai p\u0113c 15 gadiem. M\u0113s t\u0101 ar\u012b vi\u0146u nesatik\u0101m, jo nebija adreses.<\/p>\n\n\n\n

      1945.gada 5.febru\u0101r\u012b nakt\u012b arest\u0113ja, aizveda manu t\u0113vu Art\u016bru Preisi, dzimu\u0161u 1907.gad\u0101. Ilgi nezin\u0101j\u0101m, kur ir. Pirm\u0101 zi\u0146a no vi\u0146a pien\u0101ca jau augusta m\u0113nes\u012b, ka vi\u0146\u0161 ir Ur\u0101los — Ku\u0161v\u0101 vai \u0145i\u017e\u0146ij Tagil\u0101. Vi\u0146\u0161 bija div\u0101s nometn\u0113s. Noties\u0101ts par Dzimtenes nodev\u012bbu. Vi\u0146\u0161 bija aizsargs, iest\u0101jies jau armijas laik\u0101 aizsargos, jo vi\u0146u priek\u0161nieks teicis, ka kaut kas nav norm\u0101li, notiek bru\u0146o\u0161an\u0101s un j\u0101dom\u0101, k\u0101 aizst\u0101v\u0113t Dzimteni. 1944.gada beig\u0101s, kad visi muka, ar\u012b m\u016bs v\u0101cie\u0161i dzina proj\u0101m \u2013 vai uz V\u0101ciju vai kur\u2026 Bet vec\u0101kiem bija liela m\u012blest\u012bba pret Dzimteni. Zini, ka neko neesi nodar\u012bjis. Mamma- kur tikai neg\u0101ja, brauca uz Madonu, jaut\u0101ja, kur vi\u0146\u0161 ir: nek\u0101das atbildes\u2026 G\u0101ja k\u0101j\u0101m uz R\u012bgu no Liez\u0113res, tad transporta nebija, ja bija k\u0101da gad\u012bjuma ma\u0161\u012bna, labi, ja pa\u0146\u0113ma\u2026 Aizg\u0101ja uz VDK , atbilde \u2013 n\u0113, mums t\u0101da nav\u2026Tad tikai uz cietumu. Un augusta m\u0113nes\u012b pirm\u0101 zi\u0146a \u2013 noties\u0101ts uz 8 gadiem. Mamma ar vecom\u0101ti, vi\u0146as m\u0101ti, palika saimniekot. Saimniec\u012bb\u0101 bija 22 ha zemes, taj\u0101 skait\u0101 8 ha aramzemes. Mamma pati ara, s\u0113ja, p\u013c\u0101va\u2026 Cik nu es var\u0113ju, cik man bija sp\u0113ka, g\u0101ju l\u012bdzi un pal\u012bdz\u0113ju. Atceros t\u0101du momentu \u2013 dien\u0101 bija dunduri, zirgi trakoja, tad pa m\u0113nesn\u012bcu m\u0113s brauc\u0101m uz p\u013cav\u0101m, nakt\u012b p\u013c\u0101va. Kur bija staign\u0101ks, es g\u0101ju ar gr\u0101bekli, lai nesam\u012bc\u012btu z\u0101li. Vajadz\u0113ja braukt caur me\u017ei\u0146u, bija bail. Taj\u0101 laik\u0101 nebija dro\u0161i, i me\u017eabr\u0101\u013ci, i vis\u0101di staig\u0101ja, kas to zina. Un tad m\u0113s, atpaka\u013c braucot, piln\u0101 kakl\u0101 dzied\u0101j\u0101m tautasdziesmas, lai m\u016bs neaiztiek. Visp\u0101r tas laiks bija bail\u012bgs, dr\u016bms, baid\u012bjies no kaimi\u0146iem, ka kaut ko nepasaki. Vienreiz bija ien\u0101ku\u0161i kaimi\u0146u pui\u0161i, kas bija aizg\u0101ju\u0161i p\u0113c kul\u0161anas uz me\u017eu. Mamma visa dreb\u0113ja, jo bija pateikts- ja redz\u0113s kaut ko vai dzird\u0113s, tad beigas ar\u012b tam, kas dod \u0113st.. Bija \u013coti lieli nodok\u013ci. Mammai bija uzlikti ar\u012b me\u017ea darbi \u2013 vajadz\u0113ja vienai pa\u0161ai sievietei izvest malku\u2026 To vi\u0146a visu pild\u012bja, izaudz\u0113ja lab\u012bbu ar\u012b rezerv\u0113. Pirmajos gados v\u0113l nepasp\u0113ja nov\u0101kt lab\u012bbu. Pie mums bija pierasts \u2013 nop\u013cauj, rudzus saliek statos, p\u0101r\u0113jo lab\u012bbu stirp\u0101s, tad veda uz \u0161\u0137\u016bni, tad atbrauca ku\u013cma\u0161\u012bna un nok\u016bla. Pirmajos gados nepasp\u0113ja nokult, kad jau vajadz\u0113ja nodot valstij graudus. M\u0113s jau bij\u0101m pieradu\u0161i, pirmk\u0101rt, atb\u0113rt s\u0113klu, bet vajadz\u0113ja valstij- un ar sarkaniem karogiem veda graudus. P\u0113d\u0113j\u0101 gad\u0101 \u2013 1949.gad\u0101 mamma jau rakst\u012bja t\u0113vam, ka m\u0113s p\u0113c kara t\u0101 k\u0101 b\u016btu atj\u0113gu\u0161ies, lopi\u0146i ir atjaunoti, jau ir goti\u0146as, zirgi, ir c\u016bkas, bit\u012btes, siv\u0113nm\u0101te. Atb\u0113rti, ies\u0113ti rudzi, atb\u0113rta s\u0113kla n\u0101ko\u0161ajam gadam, ar\u012b nodevas visas samaks\u0101tas \u2013 nu tagad var\u0113sim dz\u012bvot\u2026<\/p>\n\n\n\n

    Nu un tad pien\u0101ca 1949.gada 25.marts. N\u0113, vispirms pirms ned\u0113\u013cas\u2026 Mammas jaun\u0101kais br\u0101lis K\u0101rlis, kur\u0161 dz\u012bvoja R\u012bg\u0101 un slimoja ar kaulu tuberkulozi, bet vi\u0146\u0161 ar\u012b str\u0101d\u0101ja, bija saslimis un vec\u0101mamma dev\u0101s pie vi\u0146a uz R\u012bgu. Mums blakus bija pienotava, tad par nodoto pienu sa\u0146\u0113ma sviestu, pa\u0146\u0113ma to l\u012bdzi, maiz\u012bti ar\u012b. Mamma vi\u0146u aizveda uz Jaunpiebalgas staciju. Bet pirms tam ierad\u0101s krievu cilv\u0113ki un jaut\u0101ja, uz kurieni brauc. Vecomammu palaida. 25.mart\u0101 mammai vajadz\u0113ja braukt vi\u0146ai pret\u012b uz Jaunpiebalgas staciju. Bet 25.mart\u0101 jau agri, ap \u010detriem no r\u012bta, dauz\u0101s pie durv\u012bm, lai ielai\u017e — atved kaimi\u0146u puisi \u0160tokma\u0146u J\u0101ni, pieliek pie durv\u012bm, liek sarg\u0101t, lai nekur neiziet , neko nedar\u012btu\u2026 Mamma s\u0113\u017e, gaida, neko nepasaka. J\u0101nis saka \u2013 m\u0113s jau ar\u012b neko nezin\u0101m \u2013 redz\u0113ti zirgu paj\u016bgi, varb\u016bt b\u016bs izve\u0161ana. Tad jau mamma s\u0101ka likt maisos dr\u0113bes, visu, ko var. Mamma viena pati bija m\u0101j\u0101s. Br\u0101lis m\u0101c\u012bj\u0101s tr\u012bsgad\u012bgaj\u0101 skol\u0101 pirmaj\u0101 klas\u012bt\u0113, es m\u0101c\u012bjos se\u0161gad\u012bgaj\u0101 skol\u0101 piektaj\u0101 klas\u012bt\u0113. Mamma liek, p\u0113c tam met \u0101r\u0101 \u2013 nezina, vai b\u0113rnus pa\u0146ems vai nepa\u0146ems, un kur vecmamma\u2026 P\u0113c k\u0101da laika atbrauc virsnieks un pazi\u0146o: 45 min\u016btes laika, varot divarpus tonnas salikt, p\u0101rvietos m\u016bs uz citu vietu. Uz kurieni \u2013 nesaka. Bija pielikts kl\u0101t kareivis, vi\u0146\u0161 pal\u012bdz\u0113ja mammai visu salikt, jo mammai viss krita \u0101r\u0101 no rok\u0101m. Ar\u012b tas J\u0101nis pal\u012bdz\u0113ja- k\u0101du miltu maisu ielikt\u2026 Kareivis salika groz\u0101 olas, pienu at\u013c\u0101va mammai izslaukt, pa\u0146emt mantas\u2026  nu cik var salikt vien\u0101s ragav\u0101s. Mammai laim\u0113j\u0101s ar labiem cilv\u0113kiem, mamma visu m\u016b\u017eu ir vi\u0146iem pateic\u012bga. Pirmo pa\u0146\u0113ma br\u0101li, tie\u0161i no skolas sola\u2026 Un tad brauca p\u0113c manis. Es atceros- taj\u0101 r\u012bt\u0101, kad pamodos, bija dr\u016bma diena. Man bija 13 gadi. Nu bet lauku b\u0113rns, neko nesapratu, visi lik\u0101s sav\u0101di. Un tad p\u0113k\u0161\u0146i stundas laik\u0101 atveras durvis, durv\u012bs par\u0101d\u0101s mamma un kareivis. Visa klase s\u0101k raud\u0101t. Es nevaru saprast, kas ir. Kareivis pien\u0101k pie manis, saka- pa\u0146em gr\u0101matas, atvadies no saviem skolasbiedriem, tu ilgi vi\u0146us neredz\u0113si. Nu, cik jau es sapratu\u2026 Vien\u0101s ragav\u0101s bija mantas, otr\u0101s mammai lika tur\u0113t gro\u017eus. T\u0101 m\u0113s brauc\u0101m uz Cesvaines staciju, gar\u0101 rind\u0101\u2026 Pirms mums brauca net\u0101li kaimi\u0146i Mikoli (?) Vi\u0146i p\u0113c tam bija ar mums kop\u0101. Z\u012bdain\u012btis, b\u0113rni\u0146\u0161, visu ce\u013cu raud\u0101ja. Vi\u0146iem nebija at\u013c\u0101vu\u0161i pat b\u0113rnam pienu uzsild\u012bt. Tur gad\u012bj\u0101s slikt\u0101ki cilv\u0113ki. Un tad tas b\u0113rni\u0146\u0161 nomira, vi\u0146\u0161 bija j\u0101atst\u0101j. Visu laiku nezin\u0101ja, vai k\u0101ds vi\u0146u ir apglab\u0101jis, kur vi\u0146a\u2026 M\u016bs salika vagon\u0101. Vien\u0101 vagona pus\u0113 bija n\u0101ras. M\u0113s bij\u0101m 2.st\u0101v\u0101. Bija \u010duguna vai ble\u0137a kr\u0101sni\u0146a, kuru kurin\u0101ja. Un t\u0101 piespund\u0113ja pilnu vagonu. Vagon\u0101 bija salikti salmi, uz tiem gul\u0113j\u0101m visas ned\u0113\u013cas, kam\u0113r brauc\u0101m. Otr\u0101 dien\u0101 e\u0161alons s\u0101ka kust\u0113ties. Kad brauca p\u0101ri robe\u017eai, visi e\u0161alon\u0101 s\u0101ka dzied\u0101t \u201cDievs, sv\u0113t\u012b Latviju\u201d, \u201cDievs Kungs ir m\u016bsu stipr\u0101 pils\u201d. Neko nezin\u0101j\u0101m, kur ved. Labi, ka bija kaut kas \u0113dams  l\u012bdzi. P\u0113c tam deva \u0113st, bet maize bija tik negar\u0161\u012bga. M\u0113s bij\u0101m pieradu\u0161i pie savas rudzu maiz\u012btes. Tad bija k\u0101postu zupa, stacij\u0101s tai bija j\u0101iet paka\u013c.<\/p>\n\n\n\n

      Kad mamma brauca no m\u0101j\u0101m, vi\u0146a satika vec\u0101smammas jaun\u0101ko m\u0101su, tanti, vi\u0146a jau brauca tik agri no dzirnav\u0101m. Tante ieraudz\u012bja mammu. Mammai m\u0101j\u0101s nebija ne kapeikas naudas, jo viss bija atdots vecaimammai uz R\u012bgu. Un cik vi\u0146ai bija maci\u0146\u0101, vi\u0146a atdeva. Un ko dom\u0101jiet! Ejot p\u0113c pusdien\u0101m vai \u0113dam\u0101, vi\u0146a satika vec\u0101smammas m\u0101su \u2013 vi\u0146a nemaz nebija tikusi l\u012bdz m\u0101j\u0101m, vi\u0146u satika abas meitas un visi jau vagon\u0101, bet vien\u0101 e\u0161alon\u0101\u2026 T\u0101, l\u016bk! Tad mamma saslima. Augsta temperat\u016bra, p\u0113c atmi\u0146\u0101m- visi skat\u0101s, groz\u0101s, br\u012bn\u0101s, izr\u0101d\u0101s, ka termometrs vairs nevar\u0113ja par\u0101d\u012bt, cik mammai bija augsta temperat\u016bra. Mamma dom\u0101ja, ka varb\u016bt m\u016bs aizved\u012bs uz Ur\u0101liem, kur ir t\u0113vs. Visi sprieda- nez kur m\u0113s b\u016bsim, kur m\u016bs ved\u2026 Mamma saka- es redzu v\u012bziju \u2013 pie \u016bde\u0146iem ku\u0123is ar sarkaniem karodzi\u0146iem. Un tie\u0161\u0101m t\u0101 ar\u012b bija. Tuvoj\u0101mies Irkutskai, mamma jau bija atlabusi. Veda m\u016bs uz pirti. Ap to laiku jau bij\u0101m visi apkritu\u0161i ar ut\u012bm. .Mums, k\u0101 jau lauku b\u0113rniem, bija ad\u012btas ze\u0137\u012btes- pilni valdzi\u0146i ar ve\u013cas ut\u012bm, ne jau galvas ut\u012bm. Irkutsk\u0101 t\u0101s dr\u0113bes izkars\u0113ja\u2026 Jaun\u0101s ar\u012b.  Mamma p\u0113c pirts teica- lai slav\u0113ta Irkutskas pirts, Ang\u0101ras \u016bde\u0146i, Baik\u0101la \u016bde\u0146i\u2026 Vi\u0146a saka- es dz\u0113ru, mazg\u0101jos\u2026 Uz turieni m\u0113s vi\u0146u knapi\u2026 Br\u0101lis aiz vienas rokas, es aiz otras rokas, ved\u0101m uz pirti.<\/p>\n\n\n\n

Tas  bija briesm\u012bgi \u2013 tualetes k\u0101 t\u0101das nebija, labi ja lauka vid\u016b\u2026 Visiem j\u0101iet \u2013 jauni pui\u0161i, jaunas meitas, veci cilv\u0113ki, st\u0101v kl\u0101t sardze\u2026 Kur\u0161 palien zem vagona\u2026 \u013boti pazemojo\u0161i\u2026 T\u0101 tas bija.<\/p>\n\n\n\n

     P\u0113c 3 ned\u0113\u013cu brauk\u0161anas, 16.apr\u012bl\u012b, p\u0113c mammas atmi\u0146as, pietur\u0113ja Tigdas stacij\u0101 un izl\u0101d\u0113ja m\u016bsu vagonu. Da\u017eus aizveda t\u0101l\u0101k, iepriek\u0161 jau bija atkabin\u0101ti citi vagoni. T\u0101 bija Lieldienu nakts, Tigdas stacijas laukum\u0101 visi kurin\u0101ja ugunskuru. V\u0113l v\u0101r\u012bj\u0101m olas, kas bija l\u012bdzi pa\u0146emtas, dzied\u0101ja tautasdziesmas, patriotiskas dziesmas. N\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 m\u016bs veda ar automa\u0161\u012bnu l\u012bdz Am\u016bras apgabala Alsjankai, tie bija k\u0101di 90 km no Tigdas. Tur s\u0101k\u0101s vergu tirgus. Protams, visi pa\u0137\u0113ra \u0123imenes, kur\u0101s vair\u0101k str\u0101dnieku. Mamma no s\u0101kuma grib\u0113ja pie vieniem- n\u0113, nav vajadz\u012bga, tev divi b\u0113rni, tu neb\u016bsi str\u0101dniece. Vec\u0101smammas m\u0101sas \u0123imen\u0113 bija divas str\u0101dnieces \u2013 vec\u0101smammas m\u0101sa un meita. Tre\u0161\u0101 bija inval\u012bd\u012bte, vi\u0146a vairs Krievij\u0101 nevar\u0113ja staig\u0101t, vi\u0146u aizveda atsevi\u0161\u0137i. Mamma saka- kas b\u016bs, b\u016bs. Parakst\u012bj\u0101s, ka uz m\u016b\u017eu\u2026 Mamma teica- nez, vai rokrakstu var\u0113ja paz\u012bt. Bijusi viena meitene, kas teikusi, ka neparakst\u012bs, neparko, un tad vi\u0146u aizveda, diez kas ar vi\u0146u notika\u2026 Un Alsjank\u0101 m\u016bs sas\u0113din\u0101ja zirgu paj\u016bgos, veda 60 km no Alsjankas lejup pa Zeju.. Tad v\u0113l bija sasalis. Aizveda.  Kolhozs Komtrud \u2013 Komu\u0146isti\u010deskij Trud\u2026 Pats atpaliku\u0161\u0101kais kolhozs vis\u0101 rajon\u0101\u2026 un varb\u016bt ar\u012b apgabal\u0101. Bija paliku\u0161i veci cilv\u0113ki, inval\u012bdi. No kara pui\u0161i nebija atgriezu\u0161ies\u2026 Viens bija teicis \u2013 \u0146emov privez\u013ci! M\u016bs nomitin\u0101ja pie vieniem vec\u012b\u0161iem, un ar mums bija ar\u012b Prei\u0161u \u0123imene. Vi\u0146i nebija mums radu, kaut ar\u012b uzv\u0101rdi vien\u0101di. Tie bija divi veci cilv\u0113ki un vi\u0146u 40-gad\u012bg\u0101 meita, slima ar kr\u012btamo kaiti.  Es iedom\u0101jos, k\u0101 bija tiem vec\u012b\u0161iem, m\u0113s t\u0101di utaini, uz pirti\u2026 K\u0101du mirkli m\u0113s ar br\u0101li palik\u0101m m\u0101j\u0101s vieni, vec\u012b\u0161i ar\u012b nebija, un redz\u0113j\u0101m, k\u0101 t\u0101 slim\u0101 nokrita, k\u0101 vi\u0146ai iet putas pa muti, k\u0101 vi\u0146a raust\u0101s\u2026 M\u0113s p\u0101rbij\u0101mies\u2026<\/p>\n\n\n\n

    Deva ned\u0113\u013cu laika atp\u016bsties. Ned\u0113\u013cas laik\u0101 bija sasaukta sapulce, tur bija kolhoza priek\u0161nieks, komendants, kur\u0161 brauca katru m\u0113nesi un lika parakst\u012bties, ka m\u0113s neesam aizb\u0113gu\u0161i. M\u0113s nedr\u012bkst\u0113j\u0101m iet ne uz vienu, ne uz otru ciemu\u2026 Laikam tad ar\u012b at\u0146\u0113ma pases. Es neatceros, man pases nebija. Pateica, ka tas uz m\u016b\u017eu un no kolhoza \u0101r\u0101 netiksi. Vien\u012bg\u0101 iesp\u0113ja tikt \u0101r\u0101 no kolhoza- at\u013c\u0101va m\u0101c\u012bties. Mamma tr\u012bs dienas nostr\u0101d\u0101ja lauku brig\u0101d\u0113, tad pieteic\u0101s par slauc\u0113ju ferm\u0101, jo tur vair\u0101k maks\u0101ja.<\/p>\n\n\n\n

Bija daudz latvie\u0161u \u2013 K\u013cavi\u0146a Herta. Ar\u012b par slauc\u0113ju str\u0101d\u0101ja. Vi\u0146a bija izvesta jau 1941.gad\u0101 un 1949.gad\u0101 \u2013 otrreiz. Vi\u0146ai bija l\u012bdzi m\u0101te un t\u0113vs uzv\u0101rd\u0101 Rozent\u0101li, un vi\u0146as tr\u012bs b\u0113rni. Tad Aina Mikola bija par slauc\u0113ju, vi\u0146ai bija 16 gadi. Olga K\u013cavi\u0146a bija ferm\u0101 par uzskaitvedi. Bija gal\u012bgi, gal\u012bgi neredz\u0113ti atpalicis kolhozs. Mammai iedeva 16 govis, kas j\u0101slauc. Labi, ja k\u0101das 12 deva pienu. Bija pateiku\u0161i \u2013 gad\u0101 izslauc apm\u0113ram 500 litru. Mamma saka- smiekl\u012bgi. Tad bija teiku\u0161i \u2013 3000 litrus izslauksi, tad dab\u016bs \u013be\u0146ina ordeni un tevi atbr\u012bvos. Ai, ai, ai, cik t\u0101lu, lai dab\u016btu tos 3000 litrus. Bar\u012bbas nebija, no r\u012btiem govis nevar piecelties. Priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, brigadieris, noliktavas p\u0101rzinis un v\u0113l ceturtais\u2026 c\u0113la k\u0101j\u0101s govis. Un t\u0101 katru r\u012btu, jo govis bija tik v\u0101rgas. Agri s\u0101ka laist gan\u012bb\u0101s, v\u0113l za\u013c\u0101s masas nebija. Aizs\u016bt\u012bja k\u0101dus 3 km t\u0101l\u0101k. Slauc\u0113j\u0101m bija j\u0101iet un j\u0101slauc tur, un p\u0113c tam izslaukums j\u0101nes m\u0101j\u0101s k\u0101j\u0101m. Nu tur labi, ja 10 litrus izslauca\u2026 Tad satais\u012bja k\u0101rtis un nesa uz k\u0101r\u0161iem.<\/p>\n\n\n\n

P\u0113c tam Am\u016bras apgabala upju transporta priek\u0161nieks ap\u017e\u0113loj\u0101s par m\u016bsu \u0123imeni. Vi\u0146iem bija maza, maza b\u016bdi\u0146a, k\u0101di devi\u0146i kvadr\u0101tmetri, kur ziem\u0101 dz\u012bvoja me\u017estr\u0101dnieki. Malka toreiz bija visa dzin\u0113jsp\u0113ks. Kurin\u0101ja ar malku. L\u012bdz rudenim mums at\u013c\u0101va padz\u012bvot pa\u0161\u0101 ciemata gal\u0101. Mammai jau pus\u010detros bija j\u0101ce\u013cas, j\u0101iet uz fermu. M\u0113s palik\u0101m vieni sve\u0161\u0101 pus\u0113, ja bija ko \u0113st, bija labi. V\u0113l\u0101k, kad uzauga z\u0101le, aizlaida p\u0101ri Zejas pietekai Um\u013cik\u0101nam(?) uz b\u0101zi, uz gan\u012bb\u0101m. Mamma izslauca govis, bija j\u0101paliek de\u017e\u016br\u0101, kad vajadz\u0113ja vest pienu, tad p\u0101ri upei p\u0101rc\u0113la, vajadz\u0113ja izmazg\u0101t kannas, vest atpaka\u013c. \u0160ad tad m\u0113s pie mammas aizg\u0101j\u0101m, es var\u0113ju izslaukt da\u017eas goti\u0146as.<\/p>\n\n\n\n

Skaista daba. M\u0113s dz\u012bvoj\u0101m tie\u0161i Zejas krast\u0101, labaj\u0101 krast\u0101 bija kalni, t\u0101 saucam\u0101s sopkas. Pavasar\u012b s\u0101ka zied\u0113t bogu\u013c\u0146iks- rododendri vai kas\u2026 un lapegles smar\u017eoja. Kreisaj\u0101 pus\u0113, k\u0101dus divarpus kilometrus t\u0101l\u0101k, bija ieleja l\u012bdz Um\u013cek\u0101nam, un atkal s\u0101k\u0101s sopkas un taiga. Vasar\u0101 bija \u013coti, \u013coti karsts, bas\u0101m k\u0101j\u0101m neviens nestaig\u0101ja, bet mums nebija apavu. Z\u0101le bija \u013coti asa. Mammai saspr\u0113g\u0101ja k\u0101jas. Z\u0101li pavasar\u012b dedzin\u0101ja. Neierasti skaistas pu\u0137es, magones, \u0100zijas lilijas zied\u0113ja, ar\u012b kaln\u0101. B\u0113rzi bija mazi\u0146i, kar\u013cikovije<\/em>, mazi\u0146i ar\u012b ozoli. Bija me\u017e\u0101beles. T\u0101m bija t\u0101das k\u0101 p\u012bl\u0101d\u017eu ogas. \u0112da ar\u012b ievu ogas. V\u0101r\u012bja vare\u0146ikus. Auga s\u0113nes. Sviesta beci\u0146as, gruzdji \u2013 pie mums laikam t\u0101s ir krimildes. Ziem\u0101 sasald\u0113ja un tad \u0113da. M\u0113s ar\u012b t\u0101 iem\u0101c\u012bj\u0101mies. Kaut kur aiz sopk\u0101m bija klajums, kur auga zilenes. M\u016bs ar br\u0101li pirmaj\u0101 gad\u0101 pa\u0146\u0113ma l\u012bdzi, bija j\u0101iet pa taci\u0146u k\u0101di 4 vai 5 kilometri. Tur bija daudz lapse\u0146u. Salas\u012bt\u0101s ogas sab\u0113ra uz b\u0113ni\u0146iem, tur t\u0101s sasala un ziem\u0101 var\u0113ja \u0113st.<\/p>\n\n\n\n

    Jau pirmaj\u0101 gad\u0101 mums iedal\u012bja nedaudz zemi. M\u0113s aiz\u0146\u0113m\u0101mies, iest\u0101d\u012bj\u0101m kartupe\u013cus, un nepasp\u0113ja kartupe\u013ci sad\u012bgt, kad uzn\u0101ca lieli pl\u016bdi. Tas bija traki. Varb\u016bt k\u0101d\u0101 augst\u0101k\u0101 viet\u0101 palika, noraka k\u0101dus 4 maisi\u0146us. Kvie\u0161i nesad\u012bga tur, kur bija ies\u0113ti. Tad ies\u0113ja gri\u0137us. Lab\u012bba bija sanesta ar smilt\u012bm. Bada gads. Tas bija gr\u016bts. Viet\u0113jie teica \u2013 tie v\u0113l nav lielie pl\u016bdi. Zej\u0101 c\u0113l\u0101s \u016bdens, Um\u013cek\u0101na zem\u0101k, t\u0101 deva \u016bde\u0146us atpaka\u013c. M\u0101jas nebija appl\u016bdu\u0161as.<\/p>\n\n\n\n

Visp\u0101r t\u0101 bija bag\u0101ta puse. Zej\u0101 brauca t\u0101 saucam\u0101s dragas, kas brauca un v\u0101ca smiltis, smilt\u012bs bija zelta putekl\u012b\u0161i. 30 km t\u0101l\u0101k bija zelta raktuves Oktjabrskij prijezd (?). Tur nedr\u012bkst\u0113ja tuvoties.<\/p>\n\n\n\n

Kolhozs bija nabadz\u012bgs. Bet bija t\u0101di, kas str\u0101d\u0101ja me\u017eu r\u016bpniec\u012bb\u0101, vi\u0146iem bija maize, naudi\u0146a. Kolhozniekiem nebija ne naudas, nek\u0101.<\/p>\n\n\n\n

    N\u0101ca uz rudens pusi, nebija kur dz\u012bvot. Lika \u0146emt kred\u012btu. Bija tikai divas \u0123imenes, kur\u0101s bija vair\u0101ki str\u0101d\u0101jo\u0161ie. Tie var\u0113ja nopirkt lab\u0101kas m\u0101jas. P\u0101rsvar\u0101 \u0123imen\u0113s bija b\u0113rni un veci cilv\u0113ki. Mamma nopirka t\u0101du b\u016bdi\u0146u. Viena istaba, ble\u0137a kr\u0101sni\u0146a. Nu k\u0101di 30 kvadr\u0101tmetri bija taj\u0101 b\u016bdi\u0146\u0101. M\u0101jas ce\u013cot, tur pamatus nelika, jo bija m\u016b\u017e\u012bg\u0101 sasaluma josla. Rude\u0146os starp ba\u013c\u0137iem nokr\u0101soja, satais\u012bja govju m\u0113slu un m\u0101lu putri\u0146u un ar to nosm\u0113r\u0113ja \u0161\u0137irbas. Un apmeta ar m\u0113sliem un zemi l\u012bdz pat logiem, lai ziem\u0101 b\u016btu silt\u0101k. Vasar\u0101 atkal visu no\u0146\u0113ma, atraka. S\u0101kum\u0101 ar mums dz\u012bvoja saimnieks, p\u0113c tam uz Oktobra sv\u0113tkiem vi\u0146i aizbrauca prom. Mamma no vi\u0146iem pret vilnas segu bija iemain\u012bjusi dzirnavi\u0146as, akmens. Mal\u0101m gri\u0137us, br\u012bnums k\u0101 nedab\u016bj\u0101m aklo zarnu. Mammai k\u0101 slauc\u0113jai deva litru piena. Tas mums bija visai dienai. Pirmaj\u0101 gad\u0101 deva 600 g svaigi ceptas maizes. Par b\u0113rniem nedom\u0101ja, tikai par str\u0101d\u0101jo\u0161iem. Pirmaj\u0101 gad\u0101 bija v\u0113l k\u0101di milti, ga\u013ca\u2026 Vecaimammai nekas nebija palicis, viss bija pa\u0146emts, bet goti\u0146u bija iedevu\u0161i. Tad vi\u0146a sakr\u0101ja, ats\u016bt\u012bja sviestu.<\/p>\n\n\n\n

    Vasar\u0101 m\u0113s ar br\u0101li sapazin\u0101mies ar viet\u0113jiem b\u0113rniem, pa v\u0101rdam s\u0101k\u0101m jau saprast. Latvij\u0101 ar\u012b vajadz\u0113ja m\u0101c\u012bties krievu valodu, bet man nepadev\u0101s. Mums bija tikai 4 klases, bet es jau biju 5.klas\u0113, man vajadz\u0113ja turpin\u0101t m\u0101c\u012bties. Ja ne m\u0101c\u012bties, tad j\u0101iet kolhoz\u0101. Ie\u0161u 4.klas\u0113, lai iem\u0101c\u012btos krievu valodu. Br\u0101lis g\u0101ja 1.klas\u0113. M\u0113s 4.klas\u0113 bij\u0101m 3 latvie\u0161u b\u0113rni- P\u013cavi\u0146\u0161 M\u0101ris, D\u017eend\u017ea Marija un es. Mums laim\u0113j\u0101s ar klases audzin\u0101t\u0101ju, vi\u0146\u0161 bija ar\u012b skolas direktors \u2013 Tokmakovs Mihails Konstantinovi\u010ds. Vi\u0146\u0161 ne\u013c\u0101va mums dar\u012bt p\u0101ri. K\u0101 jau b\u0113rni, reiz\u0113m gad\u012bj\u0101s\u2026 Teica, j\u0101m\u0101c\u0101s, visi m\u016bsu valst\u012b ir cien\u012bgi un vi\u0146i nav vain\u012bgi. Vi\u0146\u0161 bija labs matem\u0101ti\u0137is. Man kaut k\u0101 matem\u0101tika neveic\u0101s, bet, pateicoties vi\u0146am, iem\u0101c\u012bjos. Atceros pirmo dienu, kad es aizg\u0101ju uz skolu. Bija v\u0113stures vai \u0123eogr\u0101fijas stunda, un tad es visu m\u0101c\u012bjos no galvas. Atceros pirmo teikumu \u2013 oklo polumi\u013c\u013ciona \u013cet tomu nazad na\u0161a zem\u013ca bila pokrita tolstim slojom \u013cda\u2026 Tad otrs gad\u012bjums \u2013 matem\u0101tikas stund\u0101\u2026 es atn\u0101ku m\u0101j\u0101s. K\u0101 krieviski ir v\u0101rds \u201cizn\u0101k\u201d? Aizeju pie latvie\u0161iem \u2013 \u201cviho\u0123it\u201d? Nu n\u0113, \u201cpolu\u010ditsa\u201d. Dom\u0101ju \u2013 ja mani izsauks, es neprat\u012b\u0161u pateikt. V\u0113l atceros, dikt\u0113ja kaut ko par \u201cpaseku\u201d. Nezin\u0101ju, kas tas ir, tad man paskaidroja un teica, ka j\u0101raksta \u201cpaseka\u201d. Valoda man padev\u0101s. Un beig\u0101s pavasar\u012b eks\u0101men\u0101 dikt\u0101t\u0101 man vien\u012bgajai klas\u0113 bija \u010detrinieks, p\u0101r\u0113jiem bija slikt\u0101k. Krievi \u2013 knapi uz trijnieku. Raksta \u201c\u010dego\u201d, \u201cp\u010delo\u201d, bet izrun\u0101 sav\u0101d\u0101k, un vi\u0146iem bija t\u0101das k\u013c\u016bdas. Es centos, un man padev\u0101s t\u012bri labi.<\/p>\n\n\n\n

Beidzu 4.klasi, dom\u0101ju \u2013 ko t\u0101l\u0101k? Bet tad ar katru gadu pielika pa vienai klasei l\u012bdz sept\u012btajai\u2026 un tas bija turpat uz vietas.<\/p>\n\n\n\n

    Ziema bija gr\u016bta\u2026 Ziem\u0101 mammai bija jau pus\u010detros j\u0101ce\u013cas. Ble\u0137a kr\u0101sni\u0146a \u0101tri sasila, bet \u0101tri ar\u012b atdzisa. No r\u012bta celies, jau \u016bdens sasalis\u2026 Mamma pus\u010detros iekurina, aiziet. Mums pa\u0161iem j\u0101piece\u013cas, j\u0101iet uz skolu. Mamma ar\u012b tikai p\u0113c nojausmas zin\u0101ja to laiku. Pulkstenis nebija. Izp\u016b\u0161 r\u016bti un p\u0113c zvaigzn\u0113m paskat\u0101s laiku. M\u0113s atn\u0101c\u0101m no skolas \u2013 auksts\u2026 ko dar\u012bt? Kolhozs bija atvedis lapeg\u013cu ba\u013c\u0137us. J\u0101z\u0101\u0123\u0113 bija pa\u0161iem, tas bija gr\u016bti. Skald\u012bj\u0101s viegli, un bija silti, kad kurin\u0101j\u0101m. Kad atn\u0101ca mamma, tad v\u0113l ar mammu kop\u0101 paz\u0101\u0123\u0113j\u0101m. P\u0113c tam br\u0101lis pavasar\u012b to kr\u0101sni\u0146u aplika ar m\u0101liem, lai siltums tur\u0113tos.<\/p>\n\n\n\n

Tur bija daudz odu un kni\u0161\u013cu. Vi\u0146i iel\u012bda visur, dz\u0113la un koda, dz\u0113la lopiem\u2026 Kurin\u0101ja dimokur<\/em> \u2013 t\u0101dus ugunskurus no veciem m\u0113sliem, prauliem, un tad kaut cik var\u0113ja gl\u0101bties no t\u0101s mo\u0161kara.<\/em><\/p>\n\n\n\n

Galvenais vilc\u0113jsp\u0113ks bija v\u0113r\u0161i. Vajadz\u0113ja m\u0101c\u0113t vi\u0146us vad\u012bt. Bija ar\u012b vaislas bu\u013c\u013ci, no vi\u0146iem bija j\u0101baid\u0101s, vienreiz mammu gandr\u012bz bija nod\u016bris, mamma bija pasl\u0113pusies zem ratiem. Vi\u0146iem n\u0101s\u012bs bija ri\u0146\u0137i\u2026<\/p>\n\n\n\n

    M\u0113s tur bij\u0101m 10 \u0123imenes, 33 cilv\u0113ki, no tiem veci- 11, str\u0101d\u0101tsp\u0113j\u012bgie 11, 10 b\u0113rni un viena slima ar kr\u012btamo kaiti. Nomira viens b\u0113rni\u0146\u0161, jo nebija piena\u2026<\/p>\n\n\n\n

Vistra\u0123isk\u0101kais \u2013 pl\u016bdu laik\u0101 nosl\u012bka latvie\u0161u puisis Raimonds Magda\u013conoks. Vi\u0146am bija tikai 15 gadi. Vi\u0146\u0161 str\u0101d\u0101ja par ganu, vi\u0146\u0161 pats \u013coti grib\u0113ja iet par ganu, jo vajadz\u0113ja ko \u0113st, sol\u012bja litru piena\u2026 Sargs nebija atn\u0101cis un vi\u0146a zirgs bija kaut kur pazudis. Vi\u0146am deva zirgu, ar ko j\u0101t\u2026 Ac\u012bmredzot Raimonds g\u0101ja mekl\u0113t zirgu, p\u0101rbrauca  ar laivu p\u0101ri Um\u013cek\u0101nam, aizg\u0101ja mekl\u0113t,un p\u0113c tam vi\u0146u vair\u0101k neviens vi\u0146u neredz\u0113ja. Zirgu atrada jau b\u0101zes pus\u0113.  Zirgu vi\u0146\u0161 laikam bija pa\u0146\u0113mis, bet laiva bija p\u0101rbraukta uz otru pusi un, dom\u0101jams, vi\u0146\u0161 j\u0101\u0161us cent\u0101s p\u0101rk\u013c\u016bt p\u0101ri upei\u2026 Un kaut kas gad\u012bj\u0101s, un vi\u0146\u0161 nokrita. Visi run\u0101ja \u2013 Raimonds aizb\u0113dzis\u2026Zi\u0146oja milicijai\u2026 Visi mekl\u0113ja, ar t\u012bkliem, ar \u0137eksi\u2026 atrada. Vi\u0146\u0161 bija pirmais boj\u0101g\u0101ju\u0161ais. Un vi\u0146a m\u0101si\u0146a ar\u012b nomira. T\u0101ds bija tas gads. Smags.<\/p>\n\n\n\n

No tiem 33 cilv\u0113kiem 10 palika kapos.<\/p>\n\n\n\n

    C\u012bru\u013cu \u0123imene- br\u0101lis ar m\u0101su Almu un P\u0113teris- negrib\u0113ja atgriezties, jo vi\u0146iem nebija, pie k\u0101 braukt\u2026 Radu Liez\u0113r\u0113 nebija palicis, un vi\u0146i palika tur. Kapi \u2013 k\u0101di kapi\u2026 P\u0101ri g\u0101ja govis, klaj\u0161 lauks\u2026 Vien\u012bgi krieviem bija paradums tur iet Lieldien\u0101s, nest olas, dzeramo.<\/p>\n\n\n\n

Vasaras laik\u0101 kapu nevar\u0113ja izrakt. Bija atkususi tikai aram\u0101 k\u0101rta, p\u0101r\u0113jais bija sasalis. M\u0113s skait\u012bj\u0101mies m\u016b\u017e\u012bg\u0101 sasaluma josl\u0101.<\/p>\n\n\n\n

    Kad beidz\u0101s skola, vajadz\u0113ja str\u0101d\u0101t. Ne tikai latvie\u0161iem, visiem. Kolhoz\u0101 kartupe\u013cus st\u0101d\u012bja ar l\u0101pstu, nebija ne vagot\u0101ja, nek\u0101. Ar l\u0101pst\u0101m, dak\u0161\u0101m ar\u012b g\u0101ja un nov\u0101ca ra\u017eu. Tur s\u0113ja kukur\u016bzu. Iedeva\u2026 neatceros, vai ar zirgu vai v\u0113rsi\u2026 Br\u0101lis teica- es lab\u0101k \u0101tr\u0101k piece\u013cos, kam\u0113r nav karsts un izvagoju to savu k\u0101rtu kukur\u016bzu. Citi g\u0101ja v\u0113l\u0101k pa karstumu. Priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js vi\u0146u bija saticis un kliedzis, k\u0101p\u0113c neiet uz darbu. Br\u0101lis bija atbild\u0113jis- es ta\u010du jau biju, izdar\u012bju!<\/p>\n\n\n\n

Kolhoz\u0101 bija t\u0101ds noteikums — ja no vis\u0101m goti\u0146\u0101m, kas atnesu\u0161\u0101s, saglab\u0101 teli\u0146us l\u012bdz 3 ned\u0113\u013cu vecumam, tad tev ir ties\u012bbas sa\u0146emt piena teli\u0146u. Un mamma pirm\u0101 kolhoz\u0101 1951.gad\u0101 vai 1952.gad\u0101 saglab\u0101ja visus teli\u0146us un dab\u016bja izaudz\u0113t goti\u0146u. Tad jau m\u0113s var\u0113j\u0101m dz\u012bvot! Mamma \u0146\u0113ma vi\u0146u kl\u0113p\u012b, baroja ar knup\u012bti. T\u0101 vi\u0146a izaudz\u0113ja\u2026 Un vi\u0146a bija pras\u012bjusi, lai at\u013cauj izdzert pus\u012bti no normas, lai var ilg\u0101k pabarot\u2026 Un tad, kad mammai pien\u0101ca laiks izv\u0113l\u0113ties tel\u012bti, priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js saka \u2013 nu, izv\u0113lies. Taj\u0101 laik\u0101 bija labs priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js. Saka- \u0146em liel\u0101ku, bet mamma saka- n\u0113, t\u0101 maz\u0101 mani m\u012bl un vi\u0146a ir maz\u0101ka, vajadz\u0113s maz\u0101k \u0113dam\u0101. Priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js at\u013c\u0101va l\u012bdz pavasarim patur\u0113t vi\u0146u ferm\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Auga ar\u012b \u0137irbji, prosa. Kvie\u0161i bija. Tie bija kvalitat\u012bvi, jo bija karsts laiks, kontinent\u0101ls klimats, ruden\u012b pielika s\u0101li un satais\u012bja t\u0101das \u013cepjo\u0161kas, kuras cepa uz ble\u0137a kr\u0101sni\u0146as. Maizi k\u0101 t\u0101du m\u0113s neredz\u0113j\u0101m, jo naudu nemaks\u0101ja, iedeva uz darbadien\u0101m gri\u0137us. Es braucu prom, un nebija naudas, ko iedot l\u012bdz, man ats\u016bt\u012bja no Latvijas. Vec\u0101mamma bija p\u0101rdevusi govi. Un ar\u012b mammai nebija ko dot naudi\u0146u, lai gan skait\u012bj\u0101s lab\u0101k\u0101 slauc\u0113ja rajon\u0101\u2026<\/p>\n\n\n\n

    Bija ar\u012b p\u0101ridar\u012bjumi\u2026 dz\u012bve ir dz\u012bve\u2026 Atceros, nebija, ko aut k\u0101j\u0101s. Vec\u0101mamma bija sadab\u016bjusi te\u013ca \u0101du un iztais\u012bjusi pastalas. Es uzvilku vilnas ze\u0137es un aizg\u0101ju uz skolu. Ak Dievs, kas tas bija par br\u012bnumu! Skatieties, latviete atn\u0101kusi pastal\u0101s! Vai tad krieviete b\u016btu g\u0101jusi ! Bet es g\u0101ju. Mamma man teica- viss ir j\u0101m\u0101c\u0101s, tikai tad var iet t\u0101l\u0101k.<\/p>\n\n\n\n

No ve\u013cas ut\u012bm veselu gadu nevar\u0113ja tikt va\u013c\u0101. Mums nebija sint\u0113tisku ap\u0123\u0113rbu, linu kreklus v\u0101r\u012bj\u0101m pelnu \u0161\u0137\u012bdum\u0101. Vien\u0101 starpbr\u012bd\u012b skolas de\u017eurante saka- n\u0101ciet \u0161urp! Uz latvietes lakata ir uts! Nu bija vis\u0101di. Augo\u0146i\u2026 uz dibena, starp k\u0101j\u0101m\u2026 man, mammai, br\u0101lim\u2026 Teica, ka tas esot no klimata mai\u0146as. Nebija jau ar\u012b t\u0101ds uzturs\u2026<\/p>\n\n\n\n

    Kad es beidzu 7 klases, vidusskola bija 60 km aug\u0161up pa Zeju. Taj\u0101 laik\u0101 t\u0113vam beidz\u0101s izciestais sods un vi\u0146am vajadz\u0113ja braukt pie mums. Bet bija kuriozs — teikts, ka \u0123imenes galvas d\u0113\u013c m\u0113s bij\u0101m izs\u016bt\u012bti. Bet tas bija pierobe\u017eas apgabals, un t\u0101 vi\u0146\u0161 palika \u0145i\u017e\u0146ijtagil\u0101. Vi\u0146\u0161 s\u016bt\u012bja man naudu, ap 150 rub\u013cu, un tad es braucu m\u0101c\u012bties. S\u0101kum\u0101 par skolu bija j\u0101maks\u0101. Man naudas pietika tikai kopgaldam. T\u0101 t\u0113vs man pal\u012bdz\u0113ja. Lai gan mamma bija lab\u0101k\u0101 slauc\u0113ja, vi\u0146ai nebija, ar ko pal\u012bdz\u0113t.<\/p>\n\n\n\n

    1953.gad\u0101 nomira m\u016bsu t\u0113ti\u0146\u0161 Sta\u013cins. Visi raud\u0101ja, un p\u0113c tam bija k\u0101 propaganda- visai klasei j\u0101st\u0101jas komjaunatn\u0113. Es teicu, ka nest\u0101\u0161os \u2013 n\u0113, visiem j\u0101iet.  Un vidusskol\u0101 jau s\u0101ka run\u0101t par person\u012bbas kultu. Ir jau piemirsies, ko tur st\u0101st\u012bja\u2026 Ka tikai vi\u0146\u0161 un vi\u0146\u0161, ko teica- t\u0101 ir taisn\u012bba\u2026 P\u0113c vi\u0146a n\u0101ca Ma\u013cenkovs. Daudzi vi\u0146u neatceras, bet tad palika viegl\u0101k. Kad bija dz\u012bvs Sta\u013cins- vai tev bija zeme vai nebija, bija lopi vai nebija- par visu bija j\u0101maks\u0101\u2026<\/p>\n\n\n\n

    Es vidusskolas laik\u0101 dz\u012bvoju intern\u0101t\u0101. Liel\u0101 istab\u0101 m\u0113s bij\u0101m k\u0101das 20 meitenes no visa rajona. T\u0101 bija vien\u012bg\u0101 vidusskola. P\u0113c gada vai diviem atv\u0113ra v\u0113l k\u0101du vidusskolu. Vien\u012bgais satiksmes l\u012bdzeklis vasar\u0101 bija ku\u0123is \u2013 aug\u0161up un lejup pa Zeju, bet nebija noteiktas dienas un stundas, kad vi\u0146\u0161 kurs\u0113. Kad jau dzird\u0113ja, ka p\u016b\u0161 taure, tad g\u0101ja\u2026<\/p>\n\n\n\n

Oktobra sv\u0113tkos \u2013 8.novembr\u012b mammai dzim\u0161anas diena, Zeja s\u0101ka jau aizsalt. M\u0113s, jauni un traki skolnieki, no r\u012bta 8 pa\u0146\u0113m\u0101m n\u016bjas un pa ledus gabaliem \u2013 no viena uz otru, no otra uz tre\u0161o\u2026 T\u0101 tr\u012bs gadus\u2026 Paldies Dievam, neviens neiekrita, neviens nenosl\u012bka\u2026 Tuv\u0101kais bija 40 km<\/p>\n\n\n\n

Tiku l\u012bdz Alga\u010dai, bija piesalis, tum\u0161s, skolasbiedru vec\u0101ki saka- paliec pa nakti\u2026 Bet es teicu \u2013 j\u0101iet. Iedeva man s\u0113rkoci\u0146us, paeju, k\u0101jas s\u0101p, knapi aizg\u0101ju, m\u0101j\u0101s ieg\u0101ju ap pusnakti. Mamma, atn\u0101kusi no fermas, balsina istabi\u0146u. Tur bija t\u012br\u012bgi, k\u0101rt\u012bgi cilv\u0113ki, vi\u0146i tr\u012bs reizes gad\u0101 balsin\u0101ja ar nedz\u0113sto ka\u013c\u0137i istabas. Sajauca krast\u0101 \u016bden\u012b t\u0101du kr\u0113mveida masu, sapl\u016bca gr\u012bsli, izplauc\u0113ja un ar to balsin\u0101ja. Otr\u0101 r\u012bt\u0101 es nevareju piecelties \u2013 k\u0101 s\u0101p k\u0101jas! P\u0113c div\u0101m dien\u0101m j\u0101iet proj\u0101m, bet tagad jau vienai. Labi, ka kolhozs iedeva zirgu un Aina Mikola mani 20 km aizveda, bija ce\u013c\u0161 pa Zejas krastu. Bet t\u0101l\u0101k bija tikai taci\u0146as.  Alga\u010da \u2013 taj\u0101 viet\u0101, kur ietek, tur ledus ir pl\u0101n\u0101ks. Es eju un skatos- zem k\u0101j\u0101m \u010dirkst, zvaigzn\u012btes\u2026 Es ta\u010du var\u0113ju tur iegrimt un nosl\u012bkt un mani neviens nekad neatrastu. Gr\u016bti iet t\u0101l\u0101k\u2026 Bet nu 3 gadus iztur\u0113ju. N\u0101ko\u0161ais \u2013 uz Ziemassv\u0113tkiem. Net\u0101lu Zejas labaj\u0101 krast\u0101 bija ciemats un tur bija skolnieki, vi\u0146iem pret\u012b atbrauca smag\u0101 ma\u0161\u012bna. Un temperat\u016bra- m\u012bnus 40 vai 45. Protams, mani pa\u0146\u0113ma, man palika 9 kilometri, ko iet\u2026 Es priek\u0161\u0101 neie\u0161u, ies\u0113dos aizmugur\u0113. Un mani sap\u016bta v\u0113j\u0161. Un man bija nelabi no t\u0101m izpl\u016bdes g\u0101z\u0113m. No t\u0101 laika man boj\u0101ts dzirdes nervs. Pirksti man bija balti nosalu\u0161i. Lika aukst\u0101 \u016bden\u012b, mani atsild\u012bja. Un p\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m man nog\u0101ja pirkstiem \u0101da, un tie bija tik j\u016bt\u012bgi! Nevar\u0113ja pufaikai aizpog\u0101t pogas! Un t\u0101 tr\u012bs gadus. T\u0101 g\u0101ja\u2026 p\u0113c t\u0101 laika es nevar\u0113ju braukt ar automa\u0161\u012bnu, man palika nelabi. Un es visus \u0161os vidusskolas gadus moc\u012bjos, kad man bija j\u0101brauc, es jau ned\u0113\u013cu pirms tam biju slima.<\/p>\n\n\n\n

Vasar\u0101s bija j\u0101str\u0101d\u0101. Mani ielika gatavot pusdienas siena p\u013c\u0101v\u0113jiem. Nu ko es varu gatavot, ja mums nek\u0101 nav! Iedod ga\u013cas gabalu, putraimus, nezinu, k\u0101 cilv\u0113ki pacieta to, ko es tur gatavoju\u2026 Bet kas bija j\u0101dara, to dar\u012bju\u2026<\/p>\n\n\n\n

    1956.gad\u0101 beidzu vidusskolu. Br\u0101lim ar\u012b bija j\u0101iet vidusskol\u0101, un t\u0101 bija tuv\u0101k. Mamma saka- es divus nevaru izskolot. Es teicu \u2013 mamma, es m\u0113\u0123in\u0101\u0161u braukt, risk\u0113\u0161u. Un es noliku eks\u0101menus, iest\u0101jos\u2026 Tiku pie stipendijas. Vajadz\u0113ja \u012br\u0113t istabi\u0146u. M\u0113s, piecas meitenes, \u012br\u0113j\u0101m. S\u0101kum\u0101 m\u0113s bij\u0101m \u010detras, Inta \u0160uri\u0146a ar\u012b bija ar mums, v\u0113l bija viena no Alsjankas un divas t\u0101l\u0101kas. Bija divas gulti\u0146as. Vienai galva uz vienu pusi, otrai- uz otru. Un v\u0113l\u0101k jau m\u0113s bij\u0101m piecas. Kad sa\u0146\u0113m\u0101m stipendiju, maks\u0101j\u0101m. Neko neat\u013c\u0101v\u0101mies, salik\u0101m visu kop\u0101 un tad gatavoj\u0101m pa k\u0101rtai. Pirmaj\u0101 stipendijas dien\u0101 varb\u016bt at\u013c\u0101v\u0101mies kaut ko nopirkt, k\u0101das leden\u012btes\u2026 Vienai, kas dz\u012bvoja Alsjank\u0101, vec\u0101kiem bija c\u016bka, tad pa reizei ats\u016bt\u012bja spe\u0137a gabali\u0146u. Tad bija ko pielikt pie zupas. Par kartupe\u013ciem nebija ko dom\u0101t, bija putri\u0146as no prosas\u2026 Uz kino ar\u012b stipendijas dien\u0101 nopirk\u0101m l\u0113t\u0101kas bi\u013cetes\u2026 Pustuk\u0161a z\u0101le, g\u0101j\u0101m dien\u0101, tad var\u0113j\u0101m at\u013cauties\u2026 \u0122\u0113rb\u0101mies vienk\u0101r\u0161i, visi m\u0113s bij\u0101m nabadz\u012bgi. K\u0101 jau jaunie\u0161i, satik\u0101m labi.  T\u0101 es beidzu Blagove\u0161\u010densk\u0101 Lauksaimniec\u012bbas instit\u016bta agronomijas fakult\u0101t\u0113 tr\u012bs kursus, jo 1958.gad\u0101 pazi\u0146oja, ka tie b\u0113rni, kuriem nav bijis 15 gadu, tie tiek atbr\u012bvoti. Man bija at\u013cauja. Mamma grib\u0113ja atgriezties. Nebija nevienas t\u0101das dienas, kad nedom\u0101tu par atgrie\u0161anos dzimtaj\u0101 pus\u0113. Un 1958.gad\u0101 es uzrakst\u012bju iesniegumu Lauksaimniec\u012bbas akad\u0113mij\u0101, un man laipni atbild\u0113ja- j\u0101, vieta ir un stipendija b\u016bs. Es dz\u012bvoju tikai uz stipendiju. T\u0113vam uzrakst\u012bju, lai s\u016bta mammai naudu. S\u0101kum\u0101 bija 19 rub\u013ci, p\u0113c tam 29 rub\u013ci. Br\u0101lim ar\u012b vajadz\u0113ja.           1958.gad\u0101 Am\u016br\u0101, Zej\u0101 uzn\u0101ca lieli, lieli pl\u016bdi. T\u0101 bija gandr\u012bz \u0136\u012bnas robe\u017ea. S\u0101kum\u0101 bija labas attiec\u012bbas ar \u0136\u012bnu, pat g\u0101ja sagaid\u012bt Jauno gadu. Un tad m\u0113s maisos b\u0113r\u0101m smiltis un tais\u012bj\u0101m valni. Otr\u0101 pus\u0113 var\u0113ja redz\u0113t \u2013 \u0137\u012bnie\u0161i tec\u0113ja k\u0101 skudri\u0146as ar spai\u0146iem un groziem\u2026 Un es paliku, jo dom\u0101ju, ka Um\u013cek\u0101n\u0101 pie mammas ar\u012b b\u016bs pl\u016bdi\u2026<\/p>\n\n\n\n

1953.gad\u0101 Um\u013cek\u0101n\u0101 bija briesm\u012bgi pl\u016bdi. Tas bija gads, kad es iest\u0101jos vidusskol\u0101. \u016adens bija pa vis\u0101m iel\u0101m, m\u016bsu m\u0101j\u0101 l\u012bdz logiem. Mammai vajadz\u0113ja b\u016bt ferm\u0101 pie lopiem. Mums palika m\u016bsu Marga, bija paliku\u0161i diezgan daudz graudu. Mums iedeva zirgu ar ratiem, un m\u0113s ar br\u0101li stiep\u0101m, cik nu var\u0113j\u0101m. Vien\u012bg\u0101 vieta, kas nebija appl\u016bdusi, t\u0101 bija skola, tur sag\u0101ja viss ciemats.<\/p>\n\n\n\n

Tel\u012bti ce\u013cam ratos, sp\u0113ka nav, un vi\u0146a nokr\u012bt. M\u0113s mammai neteic\u0101m, v\u0113l\u0101k mamma br\u012bn\u012bj\u0101s, ko te\u013c\u0161 \u0161kauda, bet vi\u0146\u0161 bija sarijies \u016bdeni\u2026 \u016bdens bija \u013coti auksts. Kalnos lija lietus, kusa sniegs\u2026 Tas bija vasaras vid\u016b\u2026 Tad, kad \u016bdeni pazuda, puikas ar rok\u0101m \u0137\u0113ra samus un citas zivis.<\/p>\n\n\n\n

    Esmu tr\u012bs reizes sl\u012bkusi un izgl\u0101busies, mammai neesmu teikusi. Reiz brauc\u0101m pie mammas uz b\u0101zi ar laivu, sadom\u0101ju peld\u0113t. Br\u0101lis bija iem\u0101c\u012bjies peld\u0113t \u0101tr\u0101k, paliek metrs l\u012bdz krastam \u2013 nu dom\u0101ju, ka j\u0101pam\u0113\u0123ina. Upei dibenu nevaru sataust\u012bt\u2026 Man br\u0101lis pasp\u0113ja piegr\u016bst laivu, es sarijos \u016bdeni\u2026 M\u0113s bij\u0101m t\u0101 radin\u0101ti, ka nedr\u012bkst \u017e\u0113loties, lai neuztrauktu citus te, Latvij\u0101. Neuztraukt mammu, neteicu, ka k\u0101pu p\u0101ri lediem\u2026<\/p>\n\n\n\n

    M\u0113s k\u0101 jaunie visu t\u0101 nep\u0101rdz\u012bvoj\u0101m. Man tur palika 15 gadu. S\u0101kum\u0101 viss bija sagatavots prombrauk\u0161anai. Bija iz\u0146emtas pases, vecmamma bija \u013coti slima, dz\u012bvoja pie labiem cilv\u0113kiem. Un tad kolhoza priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js saka- kolhozus apvienos un izveidos sovhozu. Tur maks\u0101s jau naud\u0101 un visu nostr\u0101d\u0101to laiku ieskait\u012bs darba st\u0101\u017e\u0101. Ar s\u0101po\u0161u sirdi, bet mamma palika v\u0113l 3 gadus. Un tad n\u0101ca p\u0101rmetumi no mammas br\u0101\u013ca, k\u0101p\u0113c nebrauca m\u0101j\u0101s, ka m\u0101tei tik slikti. Ciema padomes sekret\u0101re bija pateikusi \u2013 es piespied\u012b\u0161u r\u016bp\u0113ties par m\u0101ti! Vai tad m\u0113s pa\u0161i labu pr\u0101tu aizbrauc\u0101m? Vecom\u0101ti ar\u012b uz\u0146\u0113ma kolhoz\u0101. Negrib\u0113ja s\u0101kum\u0101, jo meita izs\u016bt\u012bta. Vi\u0146a saka- nu kur lai es liekos? P\u0113rc pati bi\u013ceti, brauc prom pie \u0123imenes! Nu tad bija balsoju\u0161i, iest\u0101j\u0101s.  Vi\u0146a bija kolhoza biedrs, maks\u0101ja, k\u0101 nu tas kolhozs kuro reizi \u2013 kad lab\u0101ks priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, kad slikt\u0101ks\u2026Kad vi\u0146a palika nesp\u0113c\u012bga, vi\u0146a rakst\u012bja, ka vi\u0146ai dod litru piena, 200 g maizes. Vi\u0146a tika pie \u013coti labiem cilv\u0113kiem, vi\u0146a dz\u012bvoja m\u016bsu m\u0101j\u0101s, t\u0101s p\u0113c tam bija slauc\u0113j\u0101m. Tad main\u012bj\u0101s priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js un atteica visiem vecajiem pabalstu.<\/p>\n\n\n\n

    Mammai s\u016bt\u012bja naudi\u0146u, bet p\u0101rmeta, ka nebrauc uz Latviju. Ko braukt, ja nezini, uz kurieni braukt? Kolhozos tan\u012b laik\u0101 nevienam nedeva pensiju, tikai sovhoza biedriem\u2026 Un kas tevi pie\u0146ems? Ar\u012b tik rakst\u012bja \u2013 brauc, brauc\u2026 Bet attieksme bija t\u0101da- brauciet, kur gribat! Mamma \u013coti par visu p\u0101rdz\u012bvoja, vi\u0146a tik daudz cietusi, tik smagu darbu dar\u012bjusi, ar s\u0101p\u0113m\u2026 I sirds s\u0101p\u0113jusi, v\u012bru gaidot, i par vecomammu.<\/p>\n\n\n\n

     Vi\u0146a katru reizi rakst\u012bja, kad bija 25.marts vai 14.j\u016bnijs, vienm\u0113r atcer\u0113j\u0101s. Mamma atgriez\u0101s p\u0113c 15 gadiem, t\u0113vs uz Um\u013cek\u0101nu aizbrauca p\u0113c 12 gadiem. Vi\u0146am at\u0146\u0113ma pasi un no jauna vi\u0146\u0161 bija izs\u016bt\u012btais. Vi\u0146u reabilit\u0113ja tikai p\u0113c n\u0101ves. Nevienu dienu vi\u0146\u0161 nav sa\u0146\u0113mis pensiju.<\/p>\n\n\n\n

Mamma raksta 1988.gada novembr\u012b  Ministru padomei. Reabilit\u0101cija izs\u016bt\u012btajiem. Bet t\u0101 neattiecas uz visiem, neattiecas ar\u012b uz mums. Viena tre\u0161\u0101 no visiem palik\u0101m \u0101rpus\u0113. \u0160\u012b dal\u012b\u0161ana\u2026 (?) k\u0101 dzirkste\u013cojo\u0161s akmens iemests dv\u0113seles dz\u012bl\u0113s. Nu viss biju\u0161ais atkal uzvand\u012bts. 1949.gada 25.mart\u0101 m\u016bs aizveda bez tiesas sprieduma, nolaup\u012bja visu- m\u0101jas, mantu, dzimteni, dz\u012bves gadus. Bija j\u0101dz\u012bvo, j\u0101str\u0101d\u0101, bija tikai darbs, gaid\u012b\u0161ana un sp\u012bts, un tic\u012bba iztur\u0113t. Cik t\u0101d\u0101 nakt\u012b bezmiegs ir gr\u016bts. K\u0101d\u0101m \u0161aub\u0101m un protestiem iziets cauri? K\u0101da bija m\u016bsu vaina? Lai ties\u0101 tagad, ja ir ko ties\u0101t! Tas ir bijis netaisni, bijusi nepamatota izs\u016bt\u012b\u0161ana. Varb\u016bt tom\u0113r tas b\u016bs? Man jau 80 gadu, es dz\u012bvoju. Man ir sp\u012bts dz\u012bvot, lai sagaid\u012btu\u2026 Vajadz\u0113tu rakst\u012bt tai komisijai. Ja aizs\u016bt\u012btu v\u0113stuli, varb\u016bt paliktu viegl\u0101k? Tagad klus\u0113. Viss izdar\u012bts? Nav!<\/p>\n\n\n\n

    25.janv\u0101r\u012b 1989.gad\u0101 bija reabilit\u0101cijas turpin\u0101jums, tikai j\u0101l\u016bdz dokuments. L\u016bgumu uzrakst\u012bju, aizs\u016bt\u012bju, tagad j\u0101gaida.<\/p>\n\n\n\n

2.august\u0101 1989.gad\u0101. Es m\u0101j\u0101 viena.  Ap 16 bija telefona zvans no R\u012bgas, \u0161\u012b labv\u0113l\u012bg\u0101 balss pazi\u0146o \u2013 reabilit\u0101cija! Vair\u0101k neatceros. Sagaid\u012bts! K\u0101 zvaniem svin\u012bgi dunot ce\u013cas aug\u0161\u0101 pag\u0101tne. Tas viss var\u0113ja neb\u016bt, nevaru nomirt, s\u0101p par to, kam ir iziets cauri. Ja to var\u0113tu padar\u012bt par nebiju\u0161i, t\u0101s dienas, tos gadus iz\u0146emt no dz\u012bves un no turienes iet t\u0101l\u0101k, k\u0101 b\u016btu bijis, ja neb\u016btu 1949.gada 25.marta. Neko vairs nevar groz\u012bt, neviens nevar atdot to cilv\u0113cisko dz\u012bvi, necilv\u0113ciski nodz\u012bvotos gadus. Ir tikai sagaid\u012bts. Zvan\u012bt\u0101jam vajadz\u0113ja pateikt paldies, bet laikam to neizdar\u012bju, viss sagriez\u0101s\u2026 Varb\u016bt tas bija Zenons Indrikovs? Gaid\u012bto reabilit\u0101cijas rakstu 14.august\u0101 parakst\u012bjis vi\u0146\u0161, to sa\u0146\u0113mu 1989.gada 14.august\u0101. P\u0113c 40 gadiem! Par velti, netaisni nepeln\u012bti ciests. Pag\u0101tne neizdz\u0113\u0161ama, nelabojama, p\u0101rciesta fiziski un gar\u012bgi, k\u0101 b\u016btu bijis, t\u0101 nekad neb\u016bs. Neatg\u016bstamas, uz m\u016b\u017eiem zudu\u0161as latvie\u0161u paaudzes. Velta ir bijusi c\u012b\u0146a, lai b\u0113rni b\u016btu Latvij\u0101. T\u0101das mammas atmi\u0146as.<\/p>\n\n\n\n

    Vi\u0146a visu p\u0101rdz\u012bvoja, ar\u012b \u0161o\u2026 Kad vajadz\u0113ja atgriezties Latvij\u0101, mammai naudas nebija. Man 500 rub\u013cus ats\u016bt\u012bja mammas br\u0101lis, tantes radiniece 100 rub\u013cus, es, protams, v\u0113l\u0101k atdevu\u2026 Nopirku bi\u013ceti l\u012bdz Maskavai un tad uz R\u012bgu. Mammas br\u0101lis mani sagaid\u012bja. Tur paliku k\u0101du dienu un tad braucu uz Lauksaimniec\u012bbas akad\u0113miju, uz Ausek\u013ca ielu. Izr\u0101d\u0101s, ka mans kurss visu vasaru bija ra\u017eo\u0161anas praks\u0113. Ausek\u013ca iel\u0101 mani sagaid\u012bja prorektors Pogodins Semjons, \u013coti laipni, pirmais jaut\u0101jums- k\u0101p\u0113c j\u016bs neatbrauc\u0101t pag\u0101ju\u0161o gadu? Es paskaidroju. Tad braucu uz Vecauci. Tur prakse rit\u0113ja piln\u0101 spar\u0101. Bija kopgalds, \u013coti gar\u0161\u012bgi tur gatavoja, es sen nebiju tik gar\u0161\u012bgi \u0113dusi. Man bija \u017e\u0113l, ka es tik v\u0113lu atbraucu, jo es daudz zaud\u0113ju no prakses.     Kursabiedri, manas istabas meitenes Zigr\u012bda un Aija\u2026 M\u0113s \u013coti sadraudz\u0113j\u0101mies un satiekamies l\u012bdz pat \u0161ai dienai. Praktiski 10 gadus nebiju run\u0101jusi latviski, iz\u0146emot ar mammu un br\u0101li, un  vi\u0146as mani m\u0101c\u012bja, m\u0101c\u012bja k\u0101 \u0123\u0113rbties, spried\u0101m par dz\u012bvi. Vi\u0146as bija gudras. Ziemu nom\u0101c\u012bj\u0101mies Vecauc\u0113, pavasar\u012b bija j\u0101brauc praks\u0113. Mani nos\u016bt\u012bja uz Prei\u013cu rajona \u201cKrasnij oktjabrj\u201d. Mani nor\u012bkoja dz\u012bvot pie Valteru \u0123imenes, Anto\u0146inas un Donata, vi\u0146i mani uz\u0146\u0113ma k\u0101 meitu. M\u0101c\u012bjos visu- pl\u016bkt linus, migloju \u0101beles\u2026 Linus nebiju visp\u0101r redz\u0113jusi… Tad bija atva\u013cin\u0101jum\u0101 agronome un mani noz\u012bm\u0113ja vi\u0146as viet\u0101. Un t\u0101 es divus m\u0113ne\u0161us sa\u0146\u0113mu nelielu aldzi\u0146u, par to uz\u0161uvu izlaiduma kleitu un kurp\u012btes. Kad braucu prom, priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js saka- varb\u016bt n\u0101ksi str\u0101d\u0101t pie mums? Teicu, ka nezinu. Ruden\u012b  m\u0113s m\u0101c\u012bj\u0101mies jau Jelgav\u0101, pirmo gadu Agronomijas fakult\u0101t\u0113. 25.mart\u0101 jau bija izlaidums.<\/p>\n\n\n\n

    \u013boti labi pasniedz\u0113ji, \u013coti laba attieksme, es nejutu, ka b\u016btu bijusi kaut kur citur\u2026 Ne visai laba atmi\u0146a ir par lauksaimniec\u012bbas b\u016bvniec\u012bbu. \u013boti stingrs pasniedz\u0113js, vi\u0146am vajadz\u0113ja visus pierakstus, konspektus, lai b\u016btu tas, ko vi\u0146\u0161 ir st\u0101st\u012bjis.. Es visu izkonspekt\u0113ju no kursa biedriem. M\u0113s bij\u0101m Vecauc\u0113, bet pasniedz\u0113js — Jelgav\u0101. Man bija probl\u0113mas ar\u012b ar brauk\u0161anu, jo nebija ar\u012b naudi\u0146as. Vi\u0146\u0161 saka- kas tas ir! Es saku \u2013 vieta, kur st\u0101v govs, neteicu, ka t\u0101 ir st\u0101vvieta, un vi\u0146\u0161 neierakst\u012bja ieskaiti, man vajadz\u0113ja v\u0113lreiz braukt. Un otrs- man nebija nok\u0101rtota zivjkop\u012bba. Bet pasniedz\u0113js bija  atsauc\u012bgs, ierakst\u012bja ieskaiti\u2026<\/p>\n\n\n\n

    Latvija\u2026 Es R\u012bg\u0101 nebiju bijusi. Mammas br\u0101lim bija mazs \u201cMoskvi\u010ds\u201d, \u201cvabol\u012bte\u201d. Vi\u0146\u0161 to bija dab\u016bjis pr\u0113mij\u0101. Viss lik\u0101s jauki, skaisti, no t\u0101lienes paskat\u012bjos uz m\u016bsu dzimto m\u0101ju, vecmamma tur vairs nedz\u012bvoja. Bija sav\u0101d\u0101k k\u0101 tur\u2026<\/p>\n\n\n\n

M\u0113s visu laiku sap\u0146oj\u0101m, mamma dom\u0101ja, ka j\u0101tiek atpaka\u013c, lai k\u0101 b\u016btu. Man nebija probl\u0113mu ar pierakst\u012b\u0161anos. Kad beidzu augstskolu, mani nos\u016bt\u012bja uz noteiktu darbavietu. Pied\u0101v\u0101ja man Zilupi, es izv\u0113l\u0113jos Prei\u013cus, \u00a0jo es vismaz zin\u0101ju, k\u0101 l\u012bdz turienei tikt. Naudas nebija, aiz\u0146\u0113mos 10 rub\u013cus, braucu ar t\u0101du \u201cgruzotaksi\u201d, 3 rub\u013cus samaks\u0101ju par bi\u013ceti, man bija 3 somas. Iebraucu nakt\u012b, dom\u0101ju \u2013 kur likties? J\u0101iet uz Riebi\u0146iem, kur biju praks\u0113. Par rubli man pa\u0146\u0113ma bag\u0101\u017eu. G\u0101ju pie Valteru \u0123imenes. Otr\u0101 dien\u0101 g\u0101ju pie Izpildkomitejas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jas. Vi\u0146a ien\u0101k \u2013 k\u0101p\u0113c Kaminskis j\u016bs grib pie sevis? Es saku, ka nezinu. Nu, atn\u0101ciet v\u0113l\u0101k, es nezinu, kur j\u016bs nos\u016bt\u012bt. Un tad es aizbraucu pie vec\u0101smammas uz Liez\u0113ri, tas bija sare\u017e\u0123\u012bts ce\u013c\u0161. Un tad, kad atbraucu atpaka\u013c, vi\u0146a teica- kur j\u016bs tik ilgi bij\u0101t? Galu gal\u0101 mani noz\u012bm\u0113ja par agronomi, 140 rub\u013cu alga. Tas jau bija \u013coti labi, sapnis! Tad p\u0113c divarpus m\u0113ne\u0161iem s\u0101ka p\u0101rveidot visus rajonus, izveidot jaunas lauksaimniec\u012bbas teritori\u0101l\u0101s p\u0101rvaldes un paraugsaimniec\u012bbas, un tur vajadz\u0113ja agronomus, mani p\u0101rc\u0113la par vad\u012bt\u0101ju agro\u0137\u012bmiskaj\u0101 laboratorij\u0101. Nu k\u0101da tur vad\u012bt\u0101ja, alga bija maza. T\u0101 bija jauna pieredze, es neko nezin\u0101ju, kas dar\u0101ms, tas mani traum\u0113ja — tikko s\u0101ku str\u0101d\u0101t un jau uz citu vietu prom! Bija vis\u0101di semin\u0101ri, kur m\u016bs pam\u0101c\u012bja, sauca uz ministriju. Es jutos \u013coti nedro\u0161i, jo tur bija citi apst\u0101k\u013ci, un man nebija prakses. Nu bet pamaz\u0101m, pamaz\u0101m ieg\u0101ju slied\u0113s\u2026<\/p>\n\n\n\n

Genovefa Klints (Onu\u017e\u0101ne)<\/h2>\n\n\n\n
\"\"
Genovefa ar ma\u0304ti Emi\u0304liju<\/figcaption><\/figure>\n\n\n\n

Esmu Onu\u017e\u0101ne Genovefa, dzimusi 1939.gad\u0101 Vorka\u013cos Sakstagala rajon\u0101. Tur mums bija savas dzirnavas, zemes bija maz, dzirnavas bija iztikas avots. T\u0113tis tur\u0113ja ar\u012b labus zirgus, hipodroma zirgus. Tas bija izpriecas p\u0113c. Dz\u012bvoj\u0101m p\u0101rtic\u012bgi. Uzzin\u0101j\u0101m, ka esam ierakst\u012bti izs\u016bt\u0101mo sarakstos. Mums k\u0101dreiz R\u012bg\u0101 bija vienistabas dz\u012bvokl\u012btis uz Barona ielas, kur kino Daile. M\u0113s bij\u0101m se\u0161i b\u0113rni. Vec\u0101kie d\u0113li palika uz laukiem, kaut ko p\u0101rdot, lai saimniec\u012bba neizput\u0113tu. T\u0113tis bija slims, atrad\u0101s R\u012bg\u0101 slimn\u012bc\u0101. Atceros, tie\u0161i taj\u0101 dien\u0101 m\u0113s visi bij\u0101m atbrauku\u0161i no laukiem, t\u0113tis atn\u0101ca no slimn\u012bcas un m\u0113s visi salas\u012bj\u0101mies taj\u0101 dz\u012bvokl\u012bt\u012b. M\u0113s, maz\u0101kie b\u0113rni R\u012bg\u0101 g\u0101j\u0101m skol\u0101. Taj\u0101 nakt\u012b piezvan\u012bja pie durv\u012bm, ien\u0101ca armijas form\u0101s \u0123\u0113rbti v\u012brie\u0161i, lika, lai visi celtos. Pa visiem kaktiem izmekl\u0113ja, vai k\u0101ds nav nosl\u0113pies. Lika, lai sav\u0101camies, ka m\u016bs ved\u012bs proj\u0101m. T\u0101 mums bija pateikts. K\u0101di m\u0113s bij\u0101m, neko l\u012bdzi nepa\u0146\u0113m\u0101m. Vi\u0146i lika mums pa\u0146emt segas. Mamma k\u0101 bija naktskrekl\u0101, uzvilka k\u0101du m\u0113teli un m\u0113s ar\u012b \u2013 kas sa\u0123\u0113rbies, kas nesa\u0123\u0113rbies\u2026 M\u016bs sagr\u016bda ma\u0161\u012bn\u0101. Tur bija daudz armijnieku. M\u016bs aizveda uz vagoniem, sagr\u016bda m\u016bs tur. Vagoni bija bez logiem, bez durv\u012bm. Tas laikam bija \u0160\u0137irotav\u0101. Vagon\u0101 aizsl\u0113dza durvis. Mamma tikai izmeta z\u012bm\u012bti, kad brauc\u0101m cauri Sakstagalam. Tualetes nebija, bija tikai kaut k\u0101ds caurums, un laikam pa to caurumu mamma izmeta z\u012bm\u012bti.<\/p>\n\n\n\n

Tur bija viena krievu taut\u012bbas sieviete, es nezinu, kas vi\u0146a bija, bet vi\u0146a par kaut ko bija dusm\u012bga. Par ko \u2013 es nezinu. Un vi\u0146a pateica- vienalga, kur j\u016bs varat braukt, bet m\u0113s j\u016bs atrad\u012bsim un izs\u016bt\u012bsim. Atbrauc\u0101m uz R\u012bgu \u2013 dom\u0101j\u0101m, kaut k\u0101 izmuksim\u2026<\/p>\n\n\n\n

Vagon\u0101 v\u0101r\u012bj\u0101m \u016bdeni, lai vismaz b\u016btu kaut kas silts, deva \u0137ie\u0123el\u012b\u0161u maiz\u012btes, bija zupa. Gul\u0113j\u0101m uz salmiem, ,nebija nek\u0101du gu\u013cvietu. Ja bija l\u012bdzi segas, ar t\u0101m apsedz\u0101mies.<\/p>\n\n\n\n

Brauc\u0101m \u013coti ilgi. Reiz\u0113m apst\u0101j\u0101s, p\u0101ris reizes izlaida \u0101r\u0101, tad tur viens pie otra s\u0113d\u0113ja \u010dupi\u0146\u0101s. Tas jau bija aiz Ur\u0101liem. Tad st\u0101v\u0113ja zald\u0101ti, sarg\u0101ja\u2026<\/p>\n\n\n\n

Kad aizveda uz Sib\u012briju, atceros, bija lieli dub\u013ci. Es nekad sav\u0101 m\u016b\u017e\u0101 vair\u0101k pa t\u0101diem kalniem nebiju braukusi k\u0101 vi\u0146i m\u016bs veda. Aizveda uz s\u0101d\u017eu, vai tur bija \u0161\u0137\u016bnis vai istaba\u2026 Vien\u0101 pus\u0113 taj\u0101 saucamaj\u0101 istab\u0101 bija liela sniega k\u0101rta. Tad m\u016bs iedal\u012bja gar\u0101 barak\u0101, tur bija visvis\u0101di cilv\u0113ki \u2013 k\u0101v\u0101s, lam\u0101j\u0101s, ko tik vi\u0146i tur nedar\u012bja\u2026 Mums iedeva istabi\u0146u, bet tas nebija izturams. Mani divi br\u0101\u013ci jau var\u0113ja iet str\u0101d\u0101t me\u017e\u0101. Vec\u0101ko m\u0101su pa\u0146\u0113ma kantor\u012b. V\u0113l\u0101k vi\u0146u aizs\u016bt\u012bja uz Sjere\u0161evu. M\u016bs aizveda uz Am\u016bras apgabalu. Esot vajadz\u0113jis braukt v\u0113l t\u0101l\u0101k, bet nevar\u0113ja izbraukt. Viet\u0113jie teica- ja j\u016bs tur aizved\u012bs, no turienes j\u016bs neatgriez\u012bsieties, j\u016bs mu\u0161i\u0146as ap\u0113d\u012bs.<\/p>\n\n\n\n

T\u0113tis nomira 1952.gad\u0101. Mamma s\u0101ka l\u016bgt priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jam, lai atst\u0101j turpat, taj\u0101 s\u0101d\u017e\u0101. M\u016bsu \u0123imen\u0113 bija vair\u0101ki str\u0101dnieki, un v\u0113l bija viena \u0123imene no R\u012bgas ar str\u0101dniekiem. Bet bija ar\u012b \u0123imen\u012btes, kur\u0101s tanti\u0146a ar meitu un mazmeitu. Priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js pateica, ka m\u016bsu \u0123imeni un to otru atst\u0101s, p\u0101r\u0113jos lai ved, kur grib. Mamma(?)  labi run\u0101ja krieviski, sarun\u0101ja- ja j\u016bs ne\u0146emsiet m\u016bs visus, tur bija k\u0101di 4 vai 5 cilv\u0113ki, tad ar\u012b m\u0113s brauksim prom. T\u0101 m\u0113s taj\u0101 Sjere\u0161evas apgabal\u0101 Zernosovhoz\u0101 palik\u0101m. Br\u0101\u013ci g\u0101ja str\u0101d\u0101t me\u017e\u0101.  \u0112st mums bija maz, viet\u0113jie pirmaj\u0101 gad\u0101 atnesa- kur\u0161 kartupel\u012bti, kas- ko\u2026 Viet\u0113jie bija \u013coti labi cilv\u0113ki, tie\u0161i viet\u0113jie. Tur bija ar\u012b daudz gar\u0101mg\u0101j\u0113ju, laimes mekl\u0113t\u0101ju. Viet\u0113jie bija labi, sirsn\u012bgi cilv\u0113ki\u2026 Vi\u0146i dal\u012bj\u0101s ar visu. Atrad\u0101s tur viena latviete, vi\u0146ai v\u012brs bija miris. Es biju maza, neatceros, no kurienes vi\u0146a bija izs\u016bt\u012bta, bet latviski vi\u0146a vairs run\u0101t neprata. Vi\u0146a tur dz\u012bvoja\u2026<\/p>\n\n\n\n

P\u0113c tam m\u0113s, b\u0113rni, g\u0101j\u0101m ar\u012b str\u0101d\u0101t. Man bija 10 vai 11 gadu. M\u0101sai 12 gadu. M\u0113s ved\u0101m muc\u0101s \u016bdeni uz maizes ceptuvi. Pa div\u0101m liel\u0101m muc\u0101m, t\u0101s bija \u013coti lielas, vajadz\u0113ja vest no akas. Par katru mucu mums maks\u0101ja vienu maizes \u0137ie\u0123el\u012bti. P\u0113c k\u0101da gada mums pa\u0161iem bija goti\u0146a. M\u0113s bij\u0101m daudz cilv\u0113ku. P\u0113c tam bija ar\u012b c\u016bci\u0146as, bija sava saimniec\u012bba.<\/p>\n\n\n\n

Dz\u012bvot nebija kur. Barak\u0101 nevar\u0113ja iztur\u0113t. Tur bija labs priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js, teica- m\u0113s jums dodam me\u017eu, jo br\u0101\u013ci str\u0101d\u0101ja me\u017e\u0101. Ja gribiet \u2013 b\u016bv\u0113jiet sev pa\u0161i. M\u0113s saviem sp\u0113kiem uzb\u016bv\u0113j\u0101m, viet\u0113jie n\u0101ca pal\u012bg\u0101. Mums bija maza m\u0101ji\u0146a \u2013 divas istabas un virtuv\u012bte. Ieg\u0101d\u0101j\u0101mies goti\u0146u, aitas, c\u016bci\u0146u. Aitas ieg\u0101d\u0101j\u0101mies, jo aizbrauku\u0161i visi apsald\u0113j\u0101m k\u0101jas. Tur nebija iesp\u0113jams staig\u0101t bez va\u013cinkiem.<\/em> Mammu pa\u0146\u0113ma darb\u0101, k\u0101 vi\u0146a piecos g\u0101ja proj\u0101m, tad ap vieniem, diviem nakt\u012b tikai bija m\u0101j\u0101s. Kaut k\u0101di str\u0101dnieki c\u0113la \u0113dn\u012bcu un mamma vi\u0146iem gatavoja \u0113dienu.<\/p>\n\n\n\n

G\u0101j\u0101m skol\u0101. Skola l\u012bdz 4.klasei bija turpat uz vietas, p\u0113c 4.klases skola bija t\u0101l\u0101k \u2013 k\u0101di 4 vai 5 kilometri. Tur bija up\u012bte, bet tai p\u0101ri nebija tilta, tikai slidena laipi\u0146a. Reiz viens z\u0113ns tur nokrita un bija beigts. Tad m\u0113s l\u012bdz jostasvietai g\u0101j\u0101m pa \u016bdeni.<\/p>\n\n\n\n

K\u0101dus 2 gadus nodz\u012bvoj\u0101m, mammu izsauca uz to vietu, kur j\u0101iet atz\u012bm\u0113ties. Vi\u0146ai saka- nu tu kula\u010dka esi, tev tikai zirga pietr\u016bkst.<\/em> M\u016bs ies\u0113din\u0101ja ma\u0161\u012bn\u0101 un aizveda k\u0101dus 100 km t\u0101l\u0101k uz citu vietu. Neko jau l\u012bdzi pa\u0146emt nevar\u0113j\u0101m. M\u016bs samain\u012bja viet\u0101m \u2013 to \u0123imeni, kura atbrauca m\u016bsu viet\u0101 un m\u016bs. Tai \u0123imenei nebija lopu. M\u016bsu lopus ar\u012b neviens tur neaizveda. M\u016bs izvietoja skol\u0101. Un tur atkal s\u0101k\u0101m visu no jauna, b\u016bv\u0113j\u0101m v\u0113l vienu m\u0101ji\u0146u. Vec\u0101k\u0101 m\u0101sa iek\u0101rtoj\u0101s darb\u0101 kantor\u012b. Taj\u0101 laik\u0101 tur t\u0101du cilv\u0113ku nebija. M\u0101su aizs\u016bt\u012bja Blagove\u0161\u010densk\u0101 pam\u0101c\u012bties. Tad vi\u0146a str\u0101d\u0101ja kantor\u012b. Blagove\u0161\u010densk\u0101 vi\u0146a iepazin\u0101s ar k\u0101du virsnieku. Vi\u0146\u0161 teica, lai m\u0113s rakst\u0101m, lai atlai\u017e. Visiem atn\u0101ca dokumenti, bet mums n\u0113. Mamma atmeta ar roku, ka nav ko mekl\u0113t. M\u0101sa ar\u012b nerakst\u012bja. .Virsnieks uzrakst\u012bja pats, vi\u0146a vi\u0146am teica visus datus. Mums pien\u0101ca atbilde ka varam braukt m\u0101j\u0101s. M\u0113s atbrauc\u0101m pa\u0161i pirmie. Lai var\u0113tu atbraukt, p\u0101rdev\u0101m lopus, un t\u0101 1955.gad\u0101 brauc\u0101m uz m\u0101j\u0101m.<\/p>\n\n\n\n

Skol\u0101 bija vis\u0101di, bija apsauk\u0101\u0161an\u0101s, es biju diezgan \u0161petna, m\u0101sa bija klus\u0101ka. Bie\u017ei k\u0101vos. Atceros, atn\u0101k m\u0101sa, kleita sapl\u0113sta. Vi\u0146a par\u0101d\u012bja, kuras meitenes. Fakts t\u0101ds, ka es par\u0101d\u0101 nepaliku un atmaks\u0101ju vi\u0146\u0101m. Varb\u016bt tas nav labi, bet par\u0101d\u0101 nepaliku<\/p>\n\n\n\n

-Vai par to nesod\u012bja?<\/p>\n\n\n\n

-N\u0113. T\u0101p\u0113c, ka viet\u0113jie bija labi cilv\u0113ki, tie iebrauc\u0113ji bija slikti, vi\u0146i pa\u0161i vi\u0146us necieta. Tur bija sab\u016bv\u0113tas m\u0101jas, kur\u0101s it k\u0101 str\u0101dnieki, perese\u013cenci<\/em> no Tambovas. Vi\u0146i atbrauca, nodz\u0113r\u0101s, sak\u0101v\u0101s, un no vi\u0146iem ne str\u0101dnieku bija, nek\u0101. Un viet\u0113jie vi\u0146us neieredz\u0113ja. Bet pa\u0161i viet\u0113ji bija labi cilv\u0113ki.<\/p>\n\n\n\n

S\u0101kum\u0101 \u2013 ko viet\u0113jie iedeva\u2026 Nek\u0101 jau l\u012bdzi nebija. Visi apsald\u0113j\u0101m k\u0101jas. Bija kaut k\u0101di ka\u017eoci\u0146i. Mamma bija diezgan ap\u0137\u0113r\u012bga, vi\u0146a prata sadz\u012bvot ar cilv\u0113kiem. Viet\u0113jie mums pal\u012bdz\u0113ja vispirms ar dr\u0113b\u0113m. Atceros, t\u0113tis gan\u012bja aitas. Visi sadzen no s\u0101d\u017eas aitas un p\u0113c k\u0101rtas iet gan\u012bt. M\u0113s pl\u0113s\u0101m\u2026 lai ze\u0137es noad\u012btu, pl\u0113s\u0101m no ait\u0101m vilnu ze\u0137\u0113m\u2026 Un tad laikam k\u0101ds bija pas\u016bdz\u0113jies\u2026 Atceros, mamma to vilnu sagr\u016bda kr\u0101sn\u012b un sadedzin\u0101ja, nedod Dievs, san\u0101ks k\u0101da \u0161muce\u2026<\/p>\n\n\n\n

T\u0113vs jau no \u0161ejienes tika izvests slims. Vi\u0146am bija kaut kas ar iek\u0161\u0101m. Vi\u0146\u0161 bija slimn\u012bc\u0101 R\u012bg\u0101. Taj\u0101 dien\u0101 m\u0113s visi nezin k\u0101p\u0113c san\u0101c\u0101m kop\u0101. Laika Dievi\u0146\u0161 t\u0101 deva. Lauku s\u0113tu p\u0113c tam izsaimniekoja, izraust\u012bja, izzaga. Ne mums vairs bildes paliku\u0161as ar m\u016bsu m\u0101ju\u2026 Kad atbrauc\u0101m, es vien\u0101 viet\u0101 to redz\u0113ju \u2013 p\u0113c tam vai vi\u0146i kaut kur nosl\u0113pa, vai ne\u0113rti bija. Es l\u016bdzos \u2013 dodiet, es samaks\u0101\u0161u par to bildi, lai mums vismaz kaut kas paliek\u2026 — Nezin\u0101m, nezin\u0101m, kur palika\u2026<\/p>\n\n\n\n

Atbrauc\u0101m atpaka\u013c. Vi\u013c\u0101nos mammai bija \u013coti laba pazi\u0146a. .M\u0113s tur izk\u0101p\u0101m. Mums nebija kur palikt. Mammas pazi\u0146ai ar\u012b bija neliela istabi\u0146a. Vi\u0146a m\u016bs pie\u0146\u0113ma. Laukos m\u016bsu m\u0101ja bija nocelta no pamatiem un aizveda uz centru, uzb\u016bv\u0113ja klubu, Tas bija otr\u0101 gad\u0101 p\u0113c m\u016bsu aizbrauk\u0161anas. Mums palika tikai pamati. Kolhoz\u0101 pied\u0101v\u0101ja, lai m\u0113s ejam dz\u012bvot m\u0101j\u0101, kur ar\u012b izs\u016bt\u012bti cilv\u0113ki. Mamma atteic\u0101s, teica, ka neies dz\u012bvot t\u0101d\u0101 m\u0101j\u0101. Atbrauc\u0101m uz R\u012bgu. Mutere atdeva m\u016bs pa radiem \u2013 kur vienu, kur otru\u2026 S\u0101ka str\u0101d\u0101t pie vieniem ebrejiem par apkalpot\u0101ju. Tie \u017e\u012bdi nemaz nezin\u0101ja, ka muterei ir daudz b\u0113rnu. V\u0113l\u0101k mamma turpat uz Lazaretes ielas dab\u016bja s\u0113tnieka darbu. S\u0113tniekam dod istabi\u0146u. Vi\u0146a dab\u016bja se\u0161u kvadr\u0101tmetru istabi\u0146u. Kur nu kur\u0161- viens uz galda, viens zem galda\u2026 T\u0101 dz\u012bvoj\u0101m. Tad dab\u016bja  vietu ar\u012b k\u0101d\u0101 armijnieku m\u0101j\u0101 par kurin\u0101t\u0101ju. Tur jau bija liel\u0101ka istabi\u0146a, atsevi\u0161\u0137i. Beigu beig\u0101s mums bija izdev\u012bba aiziet dz\u012bvot puspagrab\u0101 un ar\u012b str\u0101d\u0101t par s\u0113tnieku tagad\u0113j\u0101 Elizabetes iel\u0101. V\u0113l\u0101k m\u0101sa dab\u016bja dz\u012bvokl\u012bti, es ieprec\u0113jos, aizg\u0101ju no t\u0101 puspagrabi\u0146a, br\u0101lis dab\u016bja dz\u012bvokl\u012bti. Un t\u0101 m\u0113s iz\u0161\u0137\u012bd\u0101m pa R\u012bgu. Neviens nepalika bez nek\u0101.<\/p>\n\n\n\n

-J\u016bs Sib\u012brij\u0101 m\u0101c\u012bj\u0101ties. K\u0101 bija p\u0113c tam?<\/p>\n\n\n\n

-Mums bija \u0161vaki ar darbiem, neviens m\u016bs k\u0101 izs\u016bt\u012btos ne\u0146\u0113ma darb\u0101. Paldies Vef-am, taj\u0101 laik\u0101 tur bija labs direktors. Atceros, ka man nedeva darbu, iedeva tikai \u0161tanc\u0113tav\u0101, tur t\u0101das lielas ma\u0161\u012bnas, rokas e\u013c\u013c\u0101s, un tikai nakts mai\u0146\u0101. Viena krieviete saka- ko tu mokies, meiti\u0146, ej iest\u0101jies skol\u0101 un vi\u0146iem gribot negribot b\u016bs j\u0101dod viena mai\u0146a. T\u0101 es iest\u0101jos vakarskol\u0101. Man vairs nebija nakts mai\u0146as. Un tad rad\u0101s izdev\u012bba iest\u0101ties VEF tehnikum\u0101. Tur es izm\u0101c\u012bjos, beidzu tehnikumu un mani pie\u0146\u0113ma VEF-\u0101 darbam biroj\u0101. T\u0101 mani atst\u0101ja un es ilgus gadus tur nostr\u0101d\u0101ju, kam\u0113r atbraucu uz \u0161ejieni, uz Iecavu. Mums nebija citur kur dz\u012bvot. Bija piedzimusi meita.<\/p>\n\n\n\n

Neesmu vair\u0101k Sib\u012brij\u0101 bijusi p\u0113c tam. T\u0113tis mums apglab\u0101ts uz pakalni\u0146a. Es laikam negrib\u0113tu braukt uz turieni. Man ir palicis kaut kas slikts, negat\u012bvs no turienes. Un es uz turieni braukt negrib\u0113tu nekad. Nekad. Cilv\u0113ki bija labi, tie\u0161i viet\u0113jie. Bet vi\u0146u tur daudz vairs nebija palicis. Tur brauca armijnieki, noslepkavoja vienu sav\u0113jo un atst\u0101ja suni. Beig\u0101s m\u0113s vi\u0146u sav\u0101c\u0101m, to suni. V\u0113l\u0101k kaimi\u0146\u0161 to sun\u012bti no\u0161\u0101va tikai t\u0101p\u0113c, ka vi\u0146\u0161 p\u0101rskr\u0113ja p\u0101r d\u0101rzu. Nu bija tur daudz sliktu cilv\u0113ku\u2026<\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

-P\u0113c j\u016bsu dom\u0101m, k\u0101p\u0113c tie cilv\u0113ki bija slikti?<\/p>\n\n\n\n

-Es taj\u0101 laik\u0101 laikam biju v\u0113l glupa\u2026 Tur bija daudz iebrauc\u0113ju, barak\u0101s dz\u012bvoja izn\u0101ku\u0161ie cietumnieki, k\u0101v\u0101s, pl\u0113s\u0101s, staig\u0101ja ar na\u017eiem. Man ir paliku\u0161as negat\u012bvas atmi\u0146as. Vai man par maz bija labuma\u2026 Es pat nezinu.<\/p>\n\n\n\n

Skol\u0101- k\u0101 jau skol\u0101\u2026 Man labi g\u0101ja, jo m\u0113s labi zin\u0101j\u0101m krievu valodu. Tie, kuriem g\u0101ja slikti skol\u0101, bija tie, kuri zin\u0101ja tikai latvie\u0161u valodu. Skol\u0101 da\u017ereiz bija vis\u0101das lietas- k\u0101dai sliktai skolot\u0101jai kaut ko izdar\u012bt\u2026 Tad m\u0113s vi\u0146\u0101m gan dr\u0113bes sm\u0113r\u0113j\u0101m, gan visu ko dar\u012bj\u0101m\u2026 B\u0113rni ar\u012b \u2013 bija t\u0101di k\u0101 nodev\u0113ji un bija ar\u012b t\u0101di \u2013 ja norun\u0101ja, ka neteiks neviena v\u0101rda, tad ar\u012b klus\u0113ja.  Atkl\u0101ti run\u0101jot, vai par gr\u016btu vai par vecu esmu palikusi, man negribas ne par to dom\u0101t, ne par to run\u0101t\u2026 K\u0101 bija t\u0101 bija.<\/p>\n\n\n\n

K\u0101p\u0113c izs\u016bt\u012bja- m\u0113s nezin\u0101m, mums pat neatn\u0101ca dokumenti\u2026 Faktiski m\u0113s zin\u0101m. L\u016bk, t\u0101 d\u0101ma, par ko es teicu \u2013 vi\u0146a bija dusm\u012bga uz m\u016bsu t\u0113vu, nezinu, kas tur ir bijis, bet fakts bija t\u0101ds, ka vi\u0146a pateica, ka m\u016bs atrad\u012bs un aizs\u016bt\u012bs. Tad, kad m\u0113s atbrauc\u0101m atpaka\u013c, br\u0101\u013ci jau bija lieli, un tad vi\u0146a bija uztrauksies, kad br\u0101\u013ci ien\u0101ca klub\u0101. Br\u0101\u013ci v\u0113l pateica- m\u0113s tevi nodedzin\u0101sim. Un tad vi\u0146a bija nobijusies.<\/p>\n\n\n\n

Zemes mums nebija, t\u0113vs bija mantojis dzirnavas. T\u0101 m\u0113s atpaka\u013c nebrauc\u0101m un neviens tur laukos nepalika, s\u0101k\u0101m katrs savu dz\u012bvi atsevi\u0161\u0137i, satikties satik\u0101mies\u2026<\/p>\n\n\n\n

Tur visu izjauca, m\u0101ju no\u0146\u0113ma no pamatiem. M\u0101sa vai br\u0101lis bija aizbrauku\u0161i paskat\u012bties. Tur bija mazs gabali\u0146\u0161 zemes, m\u0113s no t\u0101s attiec\u0101mies. Ciemats to zemi vai nu atdeva vai p\u0101rdeva. Tur uztais\u012bta k\u0101da b\u016bdi\u0146a. Dzirnavas jau vairs nav, viss aizaudzis ar kr\u016bmiem, kur ir up\u012bte- pat redz\u0113t nevar. To vietu vairs nevar paz\u012bt.<\/p>\n\n\n\n

-J\u016bs d\u016b\u0161\u012bgi st\u0101st\u012bj\u0101t, tikai par to kleitu visu nepateic\u0101t\u2026 K\u0101 j\u016bs m\u0101su aizst\u0101v\u0113j\u0101t<\/p>\n\n\n\n

-(Smejas) J\u0101, j\u0101, nu bija t\u0101ds s\u012bkums. Uz div\u0101m bija viena izejam\u0101 kleita\u2026 Kura lab\u0101k uzved\u0101s, t\u0101 vilka un g\u0101ja ciemos, kura n\u0113- t\u0101 s\u0113d\u0113ja m\u0101j\u0101s.<\/p>\n\n\n\n

M\u0101su aizst\u0101v\u0113ju, kas bija, tas bija. T\u0101 jau m\u016bs visvis\u0101di apsauk\u0101ja. Par lati\u0161iem<\/em> vi\u0146i nek\u0101 nezin\u0101ja, bet sauk\u0101ja m\u016bs par fa\u0161istiem.<\/em> Es atbild\u0113ju visiem! Mammai dro\u0161i vien t\u0101 nebija, bet es k\u0101 b\u0113rns ar b\u0113rniem, nu izpl\u0113\u0161amies, v\u0113l\u0101k atkal viss labi.<\/p>\n\n\n\n

Foto: Es, Genovefa un mamma Em\u012blija Onu\u017e\u0101ne<\/p>\n\n\n\n

Onu\u017e\u0101ne Akvel\u012bna, vid\u0113j\u0101 Genovefa, un vec\u0101k\u0101 m\u0101sa Antonija.<\/p>\n\n\n\n

Onu\u017e\u0101ns Zenons, t\u0113tis mans, pie z\u0101rka vec\u0101k\u0101 m\u0101sa Antonija, mamma Em\u012blija un vec\u0101kais br\u0101lis Viktors<\/p>\n\n\n\n

Lidija Ple\u010dkena (Bubkova)<\/h2>\n\n\n\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n

    Lidija Ple\u010dkena dzimusi 1938.gad\u0101 Seces pagasta \u201cLejas Pump\u0101s\u201d.  Izve\u0161ana notika 1949.gada 25.mart\u0101. M\u0113s bij\u0101m : t\u0113tis, mamma, br\u0101lis, m\u0101sa un v\u0113l otra m\u0101sa. Izve\u0161ana notika agri no r\u012bta. Es to atceros, jo atbrauca ma\u0161\u012bna un bija ar\u012b zirgi, lika sav\u0101kt m\u016bsu mantas. Teica, ka daudz neko nedr\u012bkst \u0146emt, sav\u0101c\u0101m dr\u0113bes. Es \u013coti uztraucos, jo man bija j\u0101iet uz skolu un es p\u0101rdz\u012bvoju, ka skolu nokav\u0113\u0161u. Man nebija nek\u0101das atbildes, teica, ka visiem kop\u0101 j\u0101brauc, t\u0101l\u0101k redz\u0113sim\u2026 Visus aizveda uz Seces pagasta m\u0101ju. No turienes bija ma\u0161\u012bnas, un t\u0101s veda uz Daudzevas staciju. To es labi atceros, un tad jau m\u0113s nok\u013cuv\u0101m vilcien\u0101.<\/p>\n\n\n\n

    Tad jau bija lielais ce\u013c\u0161, kuru es t\u0101 labi neatceros. Atceros tikai, ka brauc\u0101m \u013coti ilgi. M\u0113s bij\u0101m sas\u0113din\u0101ti, izvietoti, ar\u012b kaimi\u0146i \u2013 K\u0101rlie\u0161i, Svikli\u0146u \u0123imenes \u2013 visi vien\u0101 vagon\u0101. Brauc\u0101m, \u0161\u0137iet, k\u0101du ned\u0113\u013cu\u2026 Lik\u0101s, ka laiks g\u0101ja ilgi. Tur bija t\u0101da kurin\u0101ma kr\u0101sni\u0146a, t\u0113vs kurin\u0101ja, tas bija marta m\u0113nesis. Brauc\u0101m lopu vagonos. Ce\u013c\u0161 bija uz Krieviju, tur bija tie\u0161\u0101m v\u0113ss. \u0160ad tad vilciens apst\u0101j\u0101s, izlaida cilv\u0113kus \u0101r\u0101, lai pa\u0146emtu \u016bdeni, kaut k\u0101du p\u0101rtiku \u2013tur mums deva maizi. L\u012bdzi jau ar\u012b kaut kas no \u0113dam\u0101 bija —  maiz\u012bte, ga\u013ca, to vec\u0101ki pa\u0146\u0113ma l\u012bdzi. T\u0101l\u0101k ce\u013c\u0161 bija t\u0101lu prom. Nok\u013cuv\u0101m Omskas apgabal\u0101 Tjuka\u013cinas rajon\u0101, stacija Nazivajevska. Tur bija sabrauku\u0161as daudzas ma\u0161\u012bnas, m\u016bs izs\u0113din\u0101ja no vagoniem un gaid\u012bj\u0101m, kas m\u016bs sav\u0101ks, no kura sovhoza. Tur, kur m\u0113s nok\u013cuv\u0101m, Tjukinas pils\u0113ta bija 7 km t\u0101lu, sovhoza ferma Nr.1. Tur bija lielas barakas, kur dz\u012bvoja daudz cilv\u0113ku, un m\u016bs izvietoja kop\u0101 ar K\u0101rlie\u0161u \u0123imeni, m\u0113s bij\u0101m k\u0101di 10 cilv\u0113ki vien\u0101 istabi\u0146\u0101. Vien\u0101 pus\u0113 dz\u012bvoja viena \u0123imene, otr\u0101 pus\u0113 — otra. Bija uztais\u012btas l\u0101vas gul\u0113\u0161anai. Iek\u0161\u0101 bija ar\u012b kr\u0101sni\u0146a. To es labi atceros. Es uzs\u0101ku skolas gaitas taj\u0101 pa\u0161\u0101 2.klas\u0113, jo es nepratu run\u0101t krieviski, bet kaut k\u0101 iem\u0101c\u012bjos un tiku l\u012bdzi. Maza b\u016bdama, piedal\u012bjos sabiedriskaj\u0101 dz\u012bv\u0113 — es dzied\u0101ju un dejoju, t\u0101 ka no dz\u012bves neatpaliku. Vec\u0101kiem bija j\u0101str\u0101d\u0101- mamma str\u0101d\u0101ja \u0137ie\u0123e\u013cu cepl\u012b, tas bija smags darbs, un m\u0113s g\u0101j\u0101m mammai piepal\u012bdz\u0113t. T\u0113tis str\u0101d\u0101ja b\u016bvniec\u012bb\u0101, to vi\u0146\u0161 labi p\u0101rzin\u0101ja. Sec\u0113 ar\u012b vi\u0146\u0161 dar\u012bja visus pamatdarbus. Tur bija ar\u012b daudzi v\u012brie\u0161i no Ukrainas un vi\u0146i v\u0101ca kokmateri\u0101lus un c\u0113la lopiem fermas.<\/p>\n\n\n\n

    Labi atceros, k\u0101 mums bija ar p\u0101rtiku. Uz cilv\u0113ku dal\u012bja puskukul\u012bti. Mammai bija j\u0101iet agri darb\u0101, bet, lai to maiz\u012bti dab\u016btu un v\u0113l pasp\u0113tu uz darbu, ap trijiem jau g\u0101ja ie\u0146emt rindu, lai pasp\u0113tu maizi dab\u016bt. Ja b\u0113rnu nebija l\u012bdzi, vi\u0146ai deva tikai puskukul\u012bti. Tad m\u016bs c\u0113la aug\u0161\u0101, un m\u0113s g\u0101j\u0101m st\u0101v\u0113t, lai dab\u016btu v\u0113l papildus puskukul\u012bti. Pal\u012bdz\u012bba mums bija ar\u012b no t\u0113ta m\u0101sas, kura palika Sec\u0113, tepat \u201cKalnu Pump\u0101s\u201d.  Vi\u0146a mums v\u0113l\u0101k ats\u016bt\u012bja ar\u012b \u0161\u0101das t\u0101das dr\u0113b\u012btes, par kur\u0101m es biju \u013coti priec\u012bga, rakst\u012bju vi\u0146ai pateic\u012bbas v\u0113stul\u012btes. Ats\u016bt\u012bja putraimus, kalt\u0113tu maiz\u012bti, lai m\u0113s kaut k\u0101 var\u0113tu izdz\u012bvot\u2026<\/p>\n\n\n\n

Pils\u0113ta bija 7 km att\u0101lum\u0101 no Fermas Nr1. Baltmaizi m\u0113s dab\u016bj\u0101m tad, kad t\u0113tis un mamma aizg\u0101ja uz pils\u0113tu un atnesa mums gardumus. Baltmaize mums bija tikai sestdien vai sv\u0113tdien. M\u0113s, b\u0113rni, g\u0101j\u0101m pret\u012b pal\u012bdz\u0113t atnest, ko vi\u0146i nopirku\u0161i. Mammai bija slikt\u0101k ar vesel\u012bbu un vi\u0146a p\u0101rg\u0101ja str\u0101d\u0101t d\u0101rzniec\u012bb\u0101.<\/p>\n\n\n\n

    1953.gad\u0101 uzzin\u0101j\u0101m, ka miris Sta\u013cins, M\u0113s, b\u0113rni, bij\u0101m izmisu\u0161i. Bija iesl\u0113gti ska\u013cru\u0146i, m\u0113s p\u0101rdz\u012bvoj\u0101m, nesaprat\u0101m un dom\u0101j\u0101m, ka b\u016bs pasaules gals\u2026 Mums, latvie\u0161iem, Latvijas b\u0113rniem bija \u013coti priec\u012bga zi\u0146a, jo b\u0113rni var\u0113ja braukt uz Dzimteni, bija at\u013cauja. Man bija 15 gadi. Vec\u0101kiem ne\u013c\u0101va, maz\u0101kiem ar\u012b ne. Tad m\u0113s, k\u0101di septi\u0146i b\u0113rni \u2013 es, K\u0101rlie\u0161u K\u0101lis un v\u0113l p\u0101r\u0113jie, sagatavoj\u0101mies lielajam ce\u013cam. Turpat tuvum\u0101 bija liels ezers. M\u0113s gar to g\u0101j\u0101m k\u0101j\u0101m uz pils\u0113tu, lai var\u0113tu nok\u013c\u016bt uz vilcienu un braukt t\u0101l\u0101k uz Latviju, cauri visai Krievijai. T\u0113vs v\u0113l pavad\u012bja. Liels atbalsts mums bija K\u0101rlie\u0161u K\u0101rlis, vi\u0146\u0161 bija vec\u0101ks, d\u016b\u0161\u012bgs. Bija iesp\u0113jas dab\u016bt tikai divas vai tr\u012bs bi\u013cetes. Vi\u0146\u0161 izmis\u012bgi g\u0101ja un mekl\u0113ja, jo m\u0113s bij\u0101m septi\u0146i, nevar\u0113j\u0101m dal\u012bties, mums bija j\u0101brauc kop\u0101. Tom\u0113r vi\u0146\u0161 ar savu atjaut\u012bbu un run\u0101tsp\u0113ju  t\u0101s bi\u013cetes dab\u016bja, un m\u0113s laim\u012bgi atgriez\u0101mies Dzimten\u0113. To es labi atceros. M\u0113s atbrauc\u0101m l\u012bdz Koknesei, p\u0101ri Daugavai bija pr\u0101mis, c\u0113l\u0101mies p\u0101ri un g\u0101j\u0101m katrs uz sav\u0101m m\u0101j\u0101m. .K\u0101rlie\u0161i g\u0101ja uz \u201cPu\u010di\u0146\u0101m\u201d, vi\u0146i dz\u012bvoja kaimi\u0146os, un es- uz \u0161ejieni pie t\u0113ta m\u0101sas uz \u201cKalna Pump\u0101m\u201d. \u0160eit es iest\u0101jos pamatskol\u0101, turpin\u0101ju m\u0101c\u012bbas 7.klas\u0113. \u013boti gr\u016bti g\u0101ja latvie\u0161u valoda, bet es dz\u012bvoju kopm\u012btn\u0113, daudz str\u0101d\u0101ju ar latvie\u0161u valodas skolot\u0101ju. Run\u0101t es run\u0101ju, bet gramatiku, pareizrakst\u012bbu \u2013 to n\u0101c\u0101s m\u0101c\u012bties un atjaunot zin\u0101\u0161anas. Skolu pabeidzu, 1955.gad\u0101 iest\u0101jos J\u0113kabpils lauksaimniec\u012bbas tehnikum\u0101 gr\u0101matved\u012bbas specialit\u0101t\u0113. Pabeidzu 1959.gad\u0101.  Tad mani aizs\u016bt\u012bja str\u0101d\u0101t uz Bauskas rajona kolhozu \u201cZieds\u201d par gr\u0101matvedi.<\/p>\n\n\n\n

    Meitas uzv\u0101rds\u2026 T\u0113tis ar mammu nebija sarakst\u012bju\u0161ies. Bet tad, kad lika tos \u0161ausm\u012bgos nodok\u013cus, vi\u0146i sarakst\u012bj\u0101s. Es biju Bubkova, un es t\u0101 ar\u012b nep\u0101rg\u0101ju t\u0113va uzv\u0101rd\u0101, vi\u0146i to visu izdar\u012bja k\u0101du gadu vai pusgadu iepriek\u0161. T\u0101 es ar\u012b turpin\u0101ju m\u0101c\u012bbas k\u0101 Bubkova.<\/p>\n\n\n\n

    M\u016bsu m\u0101j\u0101, Sib\u012brij\u0101, barak\u0101 dz\u012bvoja ar\u012b dzied\u0101\u0161anas skolot\u0101ja, sp\u0113l\u0113ja akordeonu. Istabi\u0146as bija apkurin\u0101mas, vi\u0146ai bija sag\u0101d\u0101ta malka. Tad, kad es atn\u0101cu no skolas, man bija j\u0101iet uz vi\u0146as istabi\u0146u, j\u0101kurina kr\u0101sni, lai skolot\u0101jai, m\u0101j\u0101s atn\u0101kot, b\u016btu silti. Vi\u0146a saka- tu izm\u0101cies\u2026 Man tas bija \u013coti \u0113rti, jo m\u0113s istabi\u0146\u0101 bij\u0101m daudz. Un l\u012bdz ar to vi\u0146a mani ievilka visos pas\u0101kumos. Es g\u0101ju dzied\u0101t, man bija balss, p\u0113c tam \u0161eit ar\u012b dzied\u0101ju tehnikum\u0101\u2026 Un ar\u012b visos pas\u0101kumos \u2013 dejo\u0161ana, balets\u2026 Ir v\u0113l fotogr\u0101fijas. T\u0101d\u0101 veid\u0101 es ar cent\u012bbu m\u0101c\u012bjos un piedal\u012bjos. Liekas, lielas gr\u016bt\u012bbas toreiz nemaz nebija. Tiku gal\u0101\u2026 L\u012bdz 6.klasei m\u0101c\u012bjos tur, \u0161eit \u2013 7.klas\u0113. \u0160eit bija gr\u016bt\u0101k. Centos, m\u0101c\u012bjos un tiku gal\u0101.<\/p>\n\n\n\n

    T\u0113vs un m\u0101te atgriez\u0101s p\u0113c 2 gadiem. Es jau m\u0101c\u012bjos J\u0113kabpils lauksaimniec\u012bbas tehnikum\u0101 2.kurs\u0101. Es biju \u013coti priec\u012bga, ka vec\u0101ki atbrauca. Bet m\u016bsu m\u0101jas bija aiz\u0146emtas, tur dz\u012bvoja citi. Tad m\u0113s dz\u012bvoj\u0101m pie t\u0113ta m\u0101sas, kam\u0113r atbr\u012bvoja m\u016bsu m\u0101ju. T\u0101 bija pamat\u012bgi nolaista. Tur bija upenes, j\u0101\u0146ogu kr\u016bmi un tas viss bija\u2026 Tur dz\u012bvoja krievu cilv\u0113ki\u2026 T\u0113tis atbraucis str\u0101d\u0101ja, te bija ferma, bija zirgi. Mamma bija m\u0101jsaimniece, piepal\u012bdz\u0113ja visur. Audz\u0113ja bietes, kartupe\u013cus, visu, kas bija vajadz\u012bgs \u0123imenei. M\u0113s atgriez\u0101mies visi. Bija \u0123imenes, kur\u0101m tur palika vect\u0113vs\u2026<\/p>\n\n\n\n

M\u0113s bij\u0101m — \u00a0t\u0113tis, mamma, es, br\u0101lis, liel\u0101 m\u0101sa un tur piedzima maz\u0101 m\u0101si\u0146a. Es atbraucu pirm\u0101 ar to septi\u0146u b\u0113rnu kolekt\u012bvu. \u00a0\u00a0\u00a0 K\u0101p\u0113c izs\u016bt\u012bja? Mums kaimi\u0146os \u0161eit dz\u012bvoja\u2026 vi\u0146\u0161 t\u0101 k\u0101 bija ar\u012b viens no pagasta vec\u0101kiem. T\u0113vs bija \u013coti str\u0101d\u012bgs, cent\u012bgs, mums viss \u00a0auga, za\u013coja un mums bija robe\u017ea ar vi\u0146u. Un kaimi\u0146am tas nepatika. Bija noteikts cilv\u0113ku skaits, ko vajadz\u0113ja sav\u0101kt. T\u0113vs it k\u0101 bija kaut ko dzird\u0113jis, bija teicis, lai mamma ar b\u0113rniem iet proj\u0101m. Bet mamma teica- n\u0113, tur, kur tu brauksi, m\u0113s ar b\u0113rniem brauksim kop\u0101, k\u0101ds liktenis b\u016bs pie\u0146emts, t\u0101ds b\u016bs lemts. Un, iesp\u0113jams, ka vi\u0146\u0161 k\u0101 tuv\u0101kais kaimi\u0146\u0161 un konkurents inform\u0113ja, lai m\u016bs pa\u0146em. Varb\u016bt gad\u012bj\u0101s ar\u012b k\u0101das domstarp\u012bbas. T\u0113vs bija \u013coti patst\u0101v\u012bgs. Noteikti tas nepatika, draugs vi\u0146\u0161 nebija vi\u0146iem. Ja b\u016btu bijis draugs\u2026J\u0101, j\u0101, vi\u0146\u0161 bija akt\u012bvists pagast\u0101, iesp\u0113jams, pat pagasta vec\u0101kais\u2026<\/p>\n\n\n\n

Astra Kri\u0146\u0123ele<\/h2>\n\n\n\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Esmu Astra Kri\u0146\u0123ele, esmu dzimusi 1947.gada maij\u0101. Tad, kad izveda uz Sib\u012briju, man bija nepilni 2 gadi. Neko no t\u0101 visa es neatceros, neatceros, ja god\u012bgi, ar\u012b pat pirmo klasi, bet to, ka m\u0113s pa s\u0101d\u017eu drag\u0101j\u0101m kop\u0101 ar krievu b\u0113rniem, tas t\u0101 bija. No m\u0101j\u0101m net\u0101lu bija d\u012b\u0137is vai purvs, tur m\u0113s g\u0101j\u0101m. Atceros, g\u0101j\u0101m p\u013caut z\u0101li goti\u0146ai, kad jau bija goti\u0146a. Bija t\u0101ds interesants l\u012bks b\u0113rzs, un tad m\u0113s pa to b\u0113rzu. Mums bija kartupe\u013cu lauks, m\u0113s ar t\u0113vu brauc\u0101m ar\u012b uz me\u017eu, es jau vilku z\u0101\u0123i. Atbraucot Latvij\u0101, es ar\u012b g\u0101ju ar t\u0113vu uz me\u017eu, z\u0101\u0123\u0113ju. Atceros skolu, skolu uzc\u0113la jaunu. Ja god\u012bgi, es neko sliktu neatceros. M\u0101sas saka- bad\u0101, un t\u0101, \u0113st visu laiku grib\u0113jies, bet es to visu gal\u012bgi n\u0113. Atceros, vecaist\u0113vs s\u0113d\u0113ja uz soli\u0146a pie loga, vi\u0146am bija slimas k\u0101jas un t\u0101s suloja. B\u0113res neatceros.  Br\u0101l\u012btis jaun\u0101kais, tas bija vasar\u0101, kad vi\u0146\u0161 nomira, vi\u0146\u0161 nomira da\u017eu m\u0113ne\u0161u vecum\u0101, un pie vi\u0146a gulti\u0146as bija saliktas meijas. Jaun\u0101kajai m\u0101sai tan\u012b laik\u0101 bija pieci gadi, vi\u0146a saka, ka to neatceras. \u0100r\u0101 bija, ziem\u0101 soli\u0146\u0161 pie loga, tad, kad jau bija pa\u0161iem sava goti\u0146a, slauca pienu, l\u0113ja traukos un tas piens st\u0101v\u0113ja apkl\u0101ts uz soli\u0146a \u0101r\u0101.<\/p>\n\n\n\n

M\u0113s esam pa\u0161i p\u0113d\u0113jie pa\u0146emti uz to sovhozu. Un var jau b\u016bt, ka tas bija labi, jo tur tom\u0113r k\u0101du naudi\u0146u maks\u0101ja. It k\u0101 jau teica- pirkt nav bijis ko, bet es zinu, ka to pa\u0161u maizi var\u0113ja nopirkt, es atceros, pati g\u0101ju, rind\u0101s bija j\u0101st\u0101v un nedeva jau tik, cik vajag, jo m\u0113s jau bij\u0101m liela \u0123imene. Pieci b\u0113rni, vecaist\u0113vs, vec\u0101m\u0101te, mamma, t\u0113vs. Visi dz\u012bvoj\u0101m vien\u0101 istab\u0101. Pie griestiem bija l\u012bksts, t\u0113vs pats bija uztais\u012bjis, gul\u0113j\u0101m aug\u0161\u0101, tur k\u0101pa b\u0113rni, apak\u0161\u0101 vecaist\u0113vs, vec\u0101m\u0101te, t\u0113vs un m\u0101te. B\u0113rni gul\u0113ja visi str\u012bp\u0101. Ziem\u0101 ieveda ar\u012b teli\u0146u iek\u0161\u0101, tad, kad goti\u0146a atn\u0101ca slaucama, turpat istab\u0101 bija gan teli\u0146\u0161, gan goti\u0146a. Turpat m\u0113s mazg\u0101j\u0101mies, dz\u012bvoj\u0101m. Zinu, t\u0101ds kuriozs, man tad v\u0101r\u0113ja b\u016bt 6- 7 gadi. Memme satais\u012bjusi pelme\u0146u m\u012bklu, dom\u0101ju \u2013 pal\u012bdz\u0113\u0161u, satais\u012b\u0161u, kam\u0113r vi\u0146a n\u0101k no k\u016bts, no darba m\u0101j\u0101s. Nu, vi\u0146a priec\u012bga atn\u0101k, pelmen\u012b\u0161i satais\u012bti, liksim v\u0101r\u012bt. Memme saka- k\u0101p\u0113c tev tik maz to pelme\u0146u? Es saku \u2013 nu k\u0101, vair\u0101k man nebija. Nu bet nevar b\u016bt, tur bija j\u0101b\u016bt vair\u0101k. A ko es- k\u0101 izspie\u017e pelmen\u012bti, t\u0101 to, kas paliek p\u0101ri, es biju salipin\u0101jusi un iznesusi koridori\u0146\u0101, tur t\u0101ds priek\u0161nams, vasar\u0101 tur ar\u012b gul\u0113ja vec\u0101ki, vecvec\u0101ki. Nu labi, ka nebiju izmetusi c\u016bku spain\u012b.<\/p>\n\n\n\n

Un tad atceros- svin\u0113j\u0101m J\u0101\u0146us. Tas bija pirms prombrauk\u0161anas, man t\u0101tad bija jau tan\u012b vasar\u0101 9 gadi, jo ruden\u012b m\u0113s atbrauc\u0101m m\u0101j\u0101s. Maij\u0101 man dzim\u0161anas diena. S\u0113tu slauc\u012bja ar zaru slot\u0101m. S\u0113ta lik\u0101s liela, varb\u016bt t\u0101 ar\u012b nebija liela, bet man tan\u012b laik\u0101 lik\u0101s, ka liela. Kl\u0101j\u0101m galdus, un tad tie krievi, kas bija draugi… M\u0113s ar krieviem dz\u012bvoj\u0101m draudz\u012bgi,  nebija nek\u0101du probl\u0113mu. Atbraucot uz Latviju- te gan mani sauca par bud\u017ea meitu. Tas t\u0101- jau ar atk\u0101p\u012bti uz priek\u0161u. Atbraucot z Latviju, es beidzu 4.klasi, Iecav\u0101 bija pamatskola. Un tad memmes m\u0101sa un radi teica- k\u0101 jums nav kauna, ko j\u016bs to b\u0113rnu lai\u017eat krievu skol\u0101, mums ta\u010du Iecav\u0101 ir ar\u012b latvie\u0161u skola. Un es aizg\u0101ju uz latvie\u0161u skolu, un es nem\u0101c\u0113ju izteikties latviski. Vidusskol\u0101, kad m\u0101c\u012bjos, es m\u016b\u017e\u012bgi pieteicu programmu, toreiz viss bija krieviski. Vai tas bija skol\u0101, kult\u016bras nam\u0101, pieteicu krieviski programmu, deklam\u0113ju dzejo\u013cus. Ja vec\u0101k\u0101 m\u0101sa saka, ka vi\u0146a nav var\u0113jusi iem\u0101c\u012bties himnu, man tas bija pats par sevi saprotams. Tagad ar\u012b \u2013 man ir vienalga, k\u0101d\u0101 valod\u0101 es run\u0101ju. Ne jau valod\u0101 probl\u0113ma.<\/p>\n\n\n\n

Atceros citus J\u0101\u0146us, kad man bija 6 vai 7 gadi. San\u0101ku\u0161i jaunie\u0161i, m\u0101sas iet svin\u0113t uz kaimi\u0146u ciemu. Mums ar vec\u0101ko m\u0101su ir 9 gadi starp\u012bba. Un vi\u0146a ies svin\u0113t, katram kaut kas l\u012bdzi pa\u0146emts. Un es ar\u012b gribu l\u012bdzi. Es esot bijusi diezgan ne\u0161petna, nu k\u0101 jau sav\u0101 va\u013c\u0101 augusi. T\u0113vs mums nesa zemenes, tur bija skaisti b\u0113rzi un t\u0113vs uztais\u012bja grozi\u0146us no t\u0101s\u012bm. Zemenes bija gar\u0161\u012bgas. Un tad m\u0113s ar t\u0113vu g\u0101j\u0101m s\u0113n\u0113s. Krieviski bija belije gruzdji<\/em>, t\u0101s vienk\u0101r\u0161i s\u0101l\u012bja un t\u0101s bija \u013coti gar\u0161\u012bgas. G\u0101j\u0101m dz\u0113rven\u0113s. Atceros k\u0101 m\u0101sa str\u0101d\u0101ja \u0137ie\u0123e\u013cu cepl\u012b, st\u016bma tos ratus. Atceros, kur bija kantoris, p\u0101ri ielai bija klubs.<\/p>\n\n\n\n

Un par tiem J\u0101\u0146iem. Mani ne\u0146em l\u012bdzi, nu ko tur s\u012bkais dar\u012bs. Es uzk\u0101pu uz s\u0113tas un nejauki b\u013c\u0101vu pa visu s\u0101d\u017eu. Tas ir, ko es pati atceros.<\/p>\n\n\n\n

M\u0101j\u0101s t\u0113vs un m\u0101te par Sib\u012briju nerun\u0101ja, t\u0101 ka es daudz ar\u012b nezinu. Es agri apprec\u0113jos, man jau 19 gados piedzima pirm\u0101 meita. S\u0101kum\u0101 str\u0101d\u0101ju ferm\u0101, p\u0113c tam ilgus gadus str\u0101d\u0101ju \u201eProgres\u0101\u201d par \u0113dn\u012bcas vad\u012bt\u0101ju. Un t\u0101 es joproj\u0101m ar\u012b cepu k\u016bkas. Nosvin\u0113ju apa\u013cu jubileju, b\u0113rni man sag\u0101d\u0101ja visas dienas garum\u0101 p\u0101rsteigumus. Man ir tr\u012bs b\u0113rni, \u010detri mazb\u0113rni. M\u0113s memmei bij\u0101m tr\u012bs meitas. Br\u0101\u013ci abi nomira Sib\u012brij\u0101, un vi\u0146ai bija 11 mazb\u0113rni.<\/p>\n\n\n\n

Par to Latviju m\u0113s zin\u0101j\u0101m, ka t\u0101da ir, jo mums \u0161ad tad memmes m\u0101sa no Iecavas un krustm\u0101te ats\u016bt\u012bja k\u0101du paci\u0146u. Es atceros, uz Jauno gadu atn\u0101kusi paci\u0146a, nu kas tad tur iek\u0161\u0101? \u0100boli. Un \u017e\u0101v\u0113ts spe\u0137is. Un v\u0113l tagad es j\u016btu to \u0101bolu smar\u017eu. Kad es ieeju kaut kur, saku \u2013 vai, k\u0101 smar\u017eo \u0101boli, uzreiz j\u016btu. \u0100boli jau bija, protams, sasalu\u0161i, bet, kad to kast\u012bti attais\u012bja va\u013c\u0101, tur bija \u0101boli…<\/p>\n\n\n\n

Par skolu run\u0101jot, bija j\u0101iet kopt izm\u0113\u0123in\u0101juma lauci\u0146i, c\u0113la jauno skolu, bet es taj\u0101 netiku m\u0101c\u012bjusies. P\u0113c nost\u0101stiem zinu, ka t\u0113vs teica- priek\u0161 kam man tur atgriezties, es tur nebiju vajadz\u012bgs, mani izs\u016bt\u012bja. Un m\u0113s, man \u0161\u0137iet, bij\u0101m viena no p\u0113d\u0113j\u0101m  \u0123imen\u0113m, kas atgriez\u0101s un k\u0101ds palika ar\u012b. Bet t\u0113vs nebija… vi\u0146\u0161 bija galdnieks, tais\u012bja m\u0113beles, kaut j\u0101dus solus, kr\u0113slus, bufetes. Un vi\u0146a tr\u012bs mazb\u0113rni ar\u012b ir izm\u0101c\u012bju\u0161ies vi\u0146a amatu.<\/p>\n\n\n\n

-Kad uzzin\u0101j\u0101t, ka j\u0101brauc m\u0101j\u0101s vai uz me\u017eu neskr\u0113j\u0101t prom?<\/p>\n\n\n\n

-N\u0113, es t\u0101 nevaru teikt. Zinu, ka brauc\u0101m ar smago ma\u0161\u012bnu. Es jau pils\u0113tu nekad nebiju redz\u0113jusi, ce\u013ci bija izdang\u0101ti drausm\u012bgi, ma\u0161\u012bna grima. Un tad es atceros, ka m\u0113s tuvoj\u0101mies tai pils\u0113tai, ja god\u012bgi \u2013 pateik\u0161u, nezinu, kas t\u0101 bija par pils\u0113tu, Krutinka laikam… Un tie ugu\u0146i… Tas bija t\u0101ds br\u012bnums. Kaut gan mums s\u0101d\u017e\u0101 bija slimn\u012bca, b\u0113rnu d\u0101rzs, klubs, mums daudz kas notika vasar\u0101s, jaunie\u0161i g\u0101ja dancot, tur bija laukums pie sovhoza kantora. Memme toreiz tika pie c\u016bk\u0101m str\u0101d\u0101t, t\u0113vs- galdniec\u012bb\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Par t\u0101m pils\u0113tas gaism\u0101m- tas bija neredz\u0113ti. Un vilcien\u0101, k\u0101 m\u0113s brauc\u0101m, tur nesa kl\u0101t t\u0113ju vai ar\u012b pa\u0161i g\u0101j\u0101m p\u0113c t\u0113jas. Maskav\u0101 mums bija j\u0101gaida vilciens uz R\u012bgu, tas bija cit\u0101 stacij\u0101. Bija divi pui\u0161i, krievu pui\u0161i, pies\u0113d\u0101s blakus un run\u0101j\u0101s. Un vec\u0101ki mani palaida, m\u0113s ilgi staig\u0101j\u0101m pa Maskavu ar tiem diviem sve\u0161ajiem pui\u0161iem. Es dom\u0101ju \u2013 \u0161odien to neviens neudzr\u012bkst\u0113tos \u2013 sve\u0161iem jauniem cilv\u0113kiem… Tie pui\u0161i ar\u012b brauca uz Latviju p\u0113c dienesta. Tas bija 1957.gads. Brauc\u0101m no R\u012bgas autoostas. Autobuss bija ar galdi\u0146u pa vidu, s\u0113d\u0113ja ab\u0101s pus\u0113s. Mums bija lieli koka \u010demod\u0101ni. M\u0113s iebrauc\u0101m vakar\u0101, jau bija tum\u0161s, auksts, m\u0113s iebrauc\u0101m uz Oktobra sv\u0113tkiem. M\u0113s bij\u0101m aizmirsu\u0161i, kur ir memmes m\u0101sas m\u0101jas, jo pa \u0161iem laikiem kaut kas bija pamain\u012bjies. Un tagad ar\u012b Iecav\u0101 sacelts daudz un pla\u0161i.<\/p>\n\n\n\n

-Vai p\u0113c Krievijas Latvija \u0161\u0137ita sav\u0101da? K\u0101 bija pierast?<\/p>\n\n\n\n

-B\u0113rni pierod \u0101tri. Br\u012bv\u0101 va\u013c\u0101, un neviens jau ar\u012b \u0161eit, kad atbrauc\u0101m… S\u0101kum\u0101 m\u0113s dz\u012bvoj\u0101m memmes m\u0101sas mazaj\u0101 m\u0101ji\u0146\u0101 vien\u0101 istabi\u0146\u0101. Gul\u0113j\u0101m rind\u0101. Un tad sovhozs pie\u0161\u0137\u012bra dz\u012bvokli uz laukiem. Bija virtuve un istaba. T\u0113vam toreiz bija ar\u012b \u0113velsols, kas st\u0101v\u0113ja istab\u0101. Tad m\u0113s s\u0101k\u0101m k\u0101rtot… man patika z\u0101\u0123\u0113t, visu pa\u0161i sav\u0101m rok\u0101m. Es beidzu 8.klasi, man bija j\u0101s\u0101k str\u0101d\u0101t, man nebija citas izejas. No 5.klases es s\u0101ku m\u0101c\u012bties latvie\u0161u skol\u0101. Es nevar\u0113ju sekot l\u012bdzi, mani p\u0101rc\u0113la atpaka\u013c 4.klas\u0113. Kad bija salidojums, tad g\u0101ju gan pie vieniem, gan otriem. Es pat rakst\u012bt nepratu latvie\u0161u valod\u0101, nem\u0101c\u0113ju izteikties. Un bija skolot\u0101jas, kas mani sauca par bud\u017ea b\u0113rnu, nesmukos v\u0101rdos. T\u0101 bija partijas sekret\u0101ra sieva, skolot\u0101ja, kas t\u0101 uzdro\u0161in\u0101j\u0101s. Un kad parun\u0101ju ar tiem krievvalod\u012bgajiem, vi\u0146i saka- es nesaprotu, kas notiek, tik daudz sve\u0161u b\u0113rnu san\u0101ca krievu skol\u0101 gada vid\u016b.<\/p>\n\n\n\n

-K\u0101da iemesla d\u0113\u013c j\u016bs izs\u016bt\u012bja, cik saprotu, j\u016bsu t\u0113vs nebija nek\u0101ds tur\u012bgais cilv\u0113ks? -Tik daudz pateica… ka t\u0113vs negrib\u0113ja braukt uz Latviju, vi\u0146\u0161 tur bija iedz\u012bvojies, cilv\u0113ki bija labi, vi\u0146am bija labi. T\u0113vs nezin\u0101ja, k\u0101p\u0113c. Run\u0101ja, ka esot sarakst\u0101 pietr\u016bcis cilv\u0113ku un vienk\u0101r\u0161i esam samain\u012bti. M\u0101sas izve\u0161anas dien\u0101 m\u0101c\u012bj\u0101s Z\u0101l\u012btes skol\u0101, kad iebrauca s\u0113t\u0101 ma\u0161\u012bna, m\u0101sas st\u0101st\u012bja, ka t\u0113vs ir bijis k\u016bt\u012b, tur ir zirgs, govs, un vi\u0146\u0161 ir kopis lopus. Pirm\u0101 doma vi\u0146am ir bijusi b\u0113gt uz me\u017eu. Bet vi\u0146\u0161 dom\u0101jis t\u0101: hmm, a ko t\u0101 L\u012bze ies\u0101ks ar tiem b\u0113rniem un tiem diviem ve\u010diem? Vecaist\u0113vs, vec\u0101m\u0101te… T\u0113vs bija teicis, ka bez b\u0113rniem vi\u0146\u0161 nebrauks, ka vispirms j\u0101brauc uz skolu paka\u013c b\u0113rniem. Sapakoj\u0101s un brauca. Tas \u0161oferis, kas m\u016bs veda, teica \u2013 \u0101 tu esi tas b\u0113rns, ko es vedu uz staciju, tu esi no Kre\u0146\u0123elu dzimtas…<\/p>\n\n\n\n

Aija \u0160trausa<\/h2>\n\n\n\n
\"\"<\/figure>\n\n\n\n

Esmu Aija \u0160trausa, dzimtas uzv\u0101rds Kri\u0146\u0123ele. Vec\u0101ki 1949.gad\u0101 tika izs\u016bt\u012bti un es esmu dzimusi Sib\u012brij\u0101 Omskas apgabal\u0101. \u0122imen\u0113 izs\u016bt\u012btas ir tr\u012bs m\u0101sas un br\u0101l\u012btis, vec\u0101ki, vecvec\u0101ki. Br\u0101l\u012btis un vecvec\u0101ki ir Sib\u012brij\u0101 miru\u0161i. Atgriez\u0101mies… Nu k\u0101di tie apst\u0101k\u013ci \u2013 smagi, gr\u016bti. Lai uztur\u0113tu \u0123imeni, mamma str\u0101d\u0101ja, t\u0113vs str\u0101d\u0101ja. It k\u0101 saka, ka sovhoz\u0101 bija viegl\u0101k, alga sa\u0146emta. Mamma v\u0113stul\u0113 raksta, ka tad, kad alga izmaks\u0101ta, esot bijis par ko pirkt. Mamma ar\u012b apraksta, cik maks\u0101 piena litrs, ga\u013ca, kartupe\u013ci. Ir epizode, kur mamma m\u0101sai uz Latviju raksta- par labu darbu vi\u0146ai ir pr\u0113mij\u0101 iedots siv\u0113ns. Mamma raksta- nu mums kartupe\u013ci, ko esam noraku\u0161i, b\u016bs j\u0101sadala pa\u0161iem un v\u0113l ar\u012b tam siv\u0113nti\u0146am, lai izaudz\u0113tu. Tas jau bijis liels atspaids, t\u0101pat ir kr\u0101ta naudi\u0146a goti\u0146ai, lai b\u016btu savs pieni\u0146\u0161. Es visu zinu vair\u0101k no v\u0113stul\u0113m, kuras p\u0113c tik daudziem gadiem atrastas, t\u0101pat ko m\u0101sa st\u0101sta, pazi\u0146as, ar ko kop\u0101 biju\u0161i Sib\u012brij\u0101. Iecavas repres\u0113to vakaros san\u0101k kop\u0101, k\u0101 m\u0113s sak\u0101m, \u201cm\u016bsu s\u0101d\u017ea\u201d, 22 cilv\u0113ki, ar kuriem esam kop\u0101 dz\u012bvoju\u0161i Sib\u012brij\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Mamma st\u0101st\u012bja, ka es l\u012bdz 4 gadiem visp\u0101r neesmu run\u0101jusi. Kaimi\u0146ienes teiku\u0161as, lai ved mani pie \u0101rsta, tas b\u0113rns nav rikt\u012bgs. Nu mamma skat\u0101s \u2013 b\u0113rnam viss k\u0101 n\u0101kas ,rea\u0123\u0113, bet nerun\u0101. Un tad, kad esmu s\u0101kusi b\u0113rt k\u0101 pupas… K\u0101 jau v\u0113l tagad smejas- aptur\u0113t nevar. Istab\u0101 m\u0101j\u0101s vecaist\u0113vs un vec\u0101m\u0101te run\u0101 latviski, bet uz ielas- krieviski. K\u0101 lai tas b\u0113rns saprot?<\/p>\n\n\n\n

Es person\u012bgi maz ko atceros. Esamu m\u0101s\u0101m pras\u012bjusi par vec\u0101t\u0113va b\u0113r\u0113m, jo man atmi\u0146\u0101, ka ar zirgu vai bu\u013c\u013ciem veda un mani uzs\u0113din\u0101ja blakus pie z\u0101rka. T\u0101da epizode man ir atmi\u0146\u0101. Un tad v\u0113l m\u016bsu m\u0101ja, un p\u0101ri ce\u013cam bija klubs. Gultas bija ar\u012b pie griestiem, un tad var\u0113ja redz\u0113t, kas notiek klub\u0101. Tad. kad atbrauc\u0101m m\u0101j\u0101s, ar\u012b tad, kad iebrauc\u0101m Iecav\u0101, palik\u0101m uz ce\u013ca, un t\u0113vs g\u0101ja pie mammas m\u0101sas mekl\u0113t pal\u012bgus, lai n\u0101k pret\u012b.<\/p>\n\n\n\n

Latvij\u0101 da\u017eus m\u0113ne\u0161us dz\u012bvoj\u0101m visi vien\u0101 istabi\u0146\u0101 pie tantes, pie mammas m\u0101sas. Kam\u0113r iedeva vienas istabas dz\u012bvokl\u012bti laukos. Vec\u0101k\u0101 m\u0101sa palika R\u012bg\u0101, bet Astra un es, ar\u012b t\u0113vs un m\u0101te, bij\u0101m kop\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Es neizjutu starp\u012bbu. Mamma ar\u012b nerun\u0101ja, neko t\u0101du nest\u0101st\u012bja. Tikai p\u0113c Atmodas s\u0101ka run\u0101t. Man ir ar\u012b br\u0101l\u0113ns, kas dzimis Sib\u012brij\u0101. M\u0113s jau skol\u0101 nerun\u0101j\u0101m par to, ka esam Sib\u012brij\u0101 dzimu\u0161i. Bija ar\u012b paral\u0113lklas\u0113 meitene, un m\u0113s neko viena par otru nezin\u0101j\u0101m, ka ar\u012b vi\u0146a dzimusi Sib\u012brij\u0101.<\/p>\n\n\n\n

No Sib\u012brijas atgriezos, man bija pieci ar pusi gadi. Es g\u0101ju latvie\u0161u skol\u0101. Vec\u0101k\u0101s m\u0101sas, Astra, s\u0101ka iet. Un vi\u0146a pabeidza m\u0101c\u012bbu gadu Iecav\u0101 krievu skol\u0101, tikai p\u0113c tam p\u0101rg\u0101ja latvie\u0161u skol\u0101. Un run\u0101\u0161ana ar\u012b \u2013 aizg\u0101j\u0101m uz laukiem, un t\u0101 krievu valoda bija uz to momentu pazudusi, aizmirs\u0101s. Un laukos ien\u0101ca k\u0101ds p\u0101ris, kas run\u0101ja tikai krieviski, un tad es ats\u0101ku. \u0100, un televizoru, pirmo televizoru nopirka, tas bija k\u0101ds 1962.vai kur\u0161 gads, es jau g\u0101ju skol\u0101. Televizora meistars liek uz jumta antenu un saka- \u201cpri\u0146esi plakogubci\u201d. Kas tas t\u0101ds? Es eju skaitu pie t\u0113va, saku \u2013 vi\u0146\u0161 man prasa \u201cplaskogubci\u201d. Bet meistars uz jumta smejas. Un skol\u0101 rakst\u012b\u0161ana man g\u0101ja gau\u017e\u0101m slikti, bet run\u0101t, tulkot \u2013 tas man padev\u0101s. V\u0113l\u0101k jau \u2013 skolu beidzu, darbs un \u0123imene. T\u0101 saka, ka latvie\u0161i str\u0101d\u012bgi. Bet j\u0101str\u0101d\u0101 bija, kur dz\u012bvot ar\u012b vajadz\u0113ja. K\u0101d\u0101 1980- kur\u0101 tur gad\u0101 s\u0101ku b\u016bv\u0113t m\u0101ju, t\u0101 ir uzb\u016bv\u0113ta, tr\u012bs b\u0113rni.<\/p>\n\n\n\n

Man netrauc\u0113ja, ka esmu dzimusi Sib\u012brij\u0101. Es var\u0113ju iet un b\u016bt, izn\u0101ca piedal\u012bties tiesas proces\u0101, j\u0101aizpilda anketa- taut\u012bba \u201clatviete\u201d, dzimusi Omskas apgabal\u0101. K\u0101 t\u0101 var b\u016bt? Es saku- j\u0101, dzimusi Omskas apgabal\u0101, jo mani vec\u0101ki bija izs\u016bt\u012bti.<\/p>\n\n\n\n

-K\u0101p\u0113c izs\u016bt\u012bja?<\/p>\n\n\n\n

-Vai k\u0101ds st\u0101st\u012bja? Zinu tikai, ka m\u0101sai viens bija jau no kolhoza p\u0101rst\u0101vjiem \u2013 teicis, ka m\u0113s nebij\u0101m sarakst\u0101, vienk\u0101r\u0161i m\u016bs, manu s v4ec\u0101kus, pa\u0146\u0113ma, jo vajadz\u0113ja skaitu. M\u0113s tak bij\u0101m bars! Mana \u0123imene tak bija daudzi cilv\u0113ki. Burtiski 10 gadus atpaka\u013c satik\u0101mies ar vienu onkuli, un vi\u0146\u0161 saka- sku\u0137i, tu esi tas, kam es braucu paka\u013c uz to Z\u0101l\u012btes skolu? Es saku \u2013 n\u0113, es tas neesmu. Vi\u0146am sieva saka, ej nu liecies mier\u0101. Es saku \u2013 tur bija manas m\u0101sas! J\u0101, t\u0101 izn\u0101ca saskarties. Nu ko \u2013 vi\u0146\u0161 str\u0101d\u0101ja par \u0161oferi, vakar\u0101 visi bija sasaukti klub\u0101, \u0101r\u0101 nekur netika. Vi\u0146\u0161 st\u0101st\u012bja- paga, nu nav rikt\u012bgi, man j\u0101brauc benz\u012bns ieliet. Un vi\u0146\u0161 fiksi braucis uz savu m\u0101ju br\u012bdin\u0101t savus tuviniekus. Bet nu nebija izvesti.<\/p>\n\n\n\n

K\u0101p\u0113c s\u016bt\u012bja? Teica, lai bud\u017ei un kulaki te nesaimniekotu. M\u016bsu t\u0113vs teica, ka vi\u0146am pied\u0101v\u0101ts iet priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jam par pal\u012bgu, vi\u0146\u0161 teicis- n\u0113, un kolhoz\u0101 ar\u012b n\u0113. Varb\u016bt tamd\u0113\u013c. Un no otras puses- tie, kas saka, ka neesam biju\u0161i sarakst\u0101. Kur\u0101 m\u0101j\u0101 p\u0113c tam kur\u0161 ieraudz\u012bjis savas mantas. M\u0113s sav\u0101s m\u0101j\u0101s atpaka\u013c netik\u0101m, padz\u012bvoj\u0101m kur kurais, un kad pien\u0101ca laiki, kad m\u0101jas var\u0113ja atg\u016bt, tad sav\u0101c\u0101m pap\u012brus un ties\u0101j\u0101mies. Vec\u0101k\u0101s m\u0101sas- vien\u0101 ties\u0101, otr\u0101 ties\u0101. Un tie cilv\u0113ki, kas tur dz\u012bvoja, izg\u0101ja \u0101r\u0101. K\u0101 m\u0101te, t\u0113vs st\u0101st\u012bja, jau p\u0113c b\u0113g\u013cu gait\u0101m, kad g\u0101ja fronte, no m\u0101j\u0101m bija j\u0101iziet. No vienas puses v\u0101cietis, no otras- krievs, Un tad, kad atgriez\u0101s p\u0113c b\u0113g\u013cu gait\u0101m, tad vienu br\u012bdi te ir dz\u012bvots. Bet tur dz\u012bvoja milicis, un, k\u0101 st\u0101sta, ja b\u0113rni skraid\u012bju\u0161i, vi\u0146\u0161 \u0161\u0101vis un \u0161\u0101vis pa palodz\u0113m, kad visi aizg\u0101ju\u0161i gul\u0113t. Un tad jau aizg\u0101ja dz\u012bvot citur. Un m\u016bs jau ar\u012b izveda ne jau no dzimtas m\u0101j\u0101m, bet no t\u0101m.  P\u0113c kara l\u012bdz 1949.gadam dz\u012bvoja citur. Te dz\u012bvoja tas, kas te bija ien\u0101cis un vald\u012bja te.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Top jauna gr\u0101mata, par 1949. gad\u0101 izs\u016bt\u012btajiem. Pied\u0101v\u0101jam intervijas, k\u0101das b\u016bs las\u0101mas gr\u0101mat\u0101. Alda Masti\u0146a (Biezais) \u00a0\u00a0\u00a0 Esmu Alda Masti\u0146a, dzimusi Biezais. Dzimusi esmu Gulbenes rajon\u0101, Jaungulbenes pagast\u0101 \u201eSn\u0113li\u0146os\u201d (?). 1949.gada 25. mart\u0101 man bija 7 gadi. M\u016bs ar mammu izs\u016bt\u012bja uz Sib\u012briju. Es m\u0101c\u012bjos Sve\u0137u pamatskol\u0101 1.klas\u012bt\u0113. Taj\u0101 skol\u0101 es iem\u0101c\u012bjos pirmos burtus, iem\u0101c\u012bjos … \u0427\u0438\u0442\u0430\u0442\u044c \u0434\u0430\u043b\u0435\u0435 \u00abTop gr\u0101mata «Sib\u012brijas b\u0113rni 1949»\u00bb<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"ngg_post_thumbnail":0,"jetpack_post_was_ever_published":false,"_jetpack_newsletter_access":"","_jetpack_dont_email_post_to_subs":false,"_jetpack_newsletter_tier_id":0,"_jetpack_memberships_contains_paywalled_content":false,"_jetpack_memberships_contains_paid_content":false,"footnotes":"","jetpack_publicize_message":"","jetpack_publicize_feature_enabled":true,"jetpack_social_post_already_shared":true,"jetpack_social_options":{"image_generator_settings":{"template":"highway","default_image_id":0,"font":"","enabled":false},"version":2}},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-2971","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-jaunumi"],"jetpack_publicize_connections":[],"jetpack_featured_media_url":"","jetpack_shortlink":"https:\/\/wp.me\/p2UUg9-LV","jetpack_sharing_enabled":true,"jetpack_likes_enabled":true,"jetpack-related-posts":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2971","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2971"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2971\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2986,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2971\/revisions\/2986"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2971"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2971"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/sibirijasberni.lv\/RU\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2971"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}