Filmu piedāvājums

Piedāvājam filmas par Latvijas vēsturi un personībām.

Visas filmas ir pieejamas latviešu valodā un latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.

“Sibīrijas bērni”, „Agapitova un Izglābtie”, “Piemini Sibīriju”, “Stacija Latvieši 1937”, „Sibīrijas bilance”, “Gvido Zvaigzne”, “Maršruts: Ķekava-Omskas apgabals 1949”, “Bērnības zeme Sibīrija”, “Dieva putniņi”, “Kur palika tēvi?”, “Tēvi Tur” ir pieejamas ar subtitriem krievu valodā.

„Sibīrijas bērni”, „Sveiciens no Sibīrijas”, „…un Igarka, Cerība un Taurenis”, Agapitova un Izglābtie” , “Latvijas okupācija”, “Dieva putniņi” is pieejamas ar subtitriem vācu valodā.

Agapitova un Izglābtieis pieejama ar subtitriem ķīniešu valodā.

(Informācijai – t.+371 28643979, sibirijasberni@gmail.com)

  • „Latvijas Okupācija 1917.-1953.g.” (2000.g.)

Filmu veido Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīva, Ņujorkas Vēsturisko filmu arhīva un privāto arhīvu kinodokumenti par to, kā Latvija dzima, izauga par valsti un kā to varmācīgi iekļāva PSRS sastāvā.

  • „Sibīrijas bērni” (2001.gads; 53min.)

Pirmā filma ar cilvēku stāstiem par 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanu. Stāstītāji ir sirmgalvji, kas kā bērni toreiz tika deportēti no Latvijas. Filmā ir arī tā laika dokumentālie kadri, kas uzrunā savā tiešumā un ilustrē dzirdamos stāstus.

  • „Sibīrijas dienasgrāmatas” 1.-2.sērija (2002.gads; 104min.);
  • „Sibīrijas dienasgrāmatas” 3.-4.sērija (2003.gads; 104min.)

Filma divās daļās (4 sērijas) apkopo daudzo cilvēku atmiņas. Stāsti papildina viens otru, cilvēki stāsta katrs par sevi, bet tie veido vienu veselu stāstījumu, rezultātā izstāstot visu par izsūtīšanu, tās sākumu, gaitu un sekām, ko tā atstāja uz cilvēku likteņiem.

  • „Sveiciens no Sibīrijas” (2004.gads; 66min.)

Filma par tiem latviešu bērniem, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika aizvesti uz Sibīriju un viņiem neizdevās atgriezties dzimtenē. Par to, kādi kuram iemesli palikšanai vai iemesli neatgriezties.

  • Amats Nr.1. Valsts prezidents (2004.gads; 54min.)

J. Čakste, G. Zemgals, A. Kviesis, K. Ulmanis. Kādi viņi bija? Cik katrs no viņiem spējis vienot tautu, cik spējis pretstatīt mūsu nelielo republiku kā tiesību subjektu līdzās esošu milzu impēriju uzbāzībai, plēsonībai un trulumam?  Prezidenti atstājuši savu  lepnumu un godaprātu Latvijas tautā, kura jau tālā senatnē dzīvojusi savā senču zemē pie Baltijas jūras. Par spīti apspiestībai, iznīcībai, pārkrievošanai un pārvācošanai.

  • „600 stāsti, mums bija tas jāizstāsta” (2007.gads; 52min.)

Daudzi 1941.gada 14.jūnija izsūtītie toreiz vēl bērni neatkārtojoties izstāsta par izsūtīšanu vienu veselu stāstījumu. Šī filma ir emocionālā un informatīvā ziņā ļoti iespaidīga. Filmu iesakam skolām.

  • „Reiz bija Sibīrija” (2005.gads; 52min.)

Filma apkopo sešu cilvēku dzīves stāstus. Viņiem ir bijuši dažādi likteņi ar vienu kopīgu notikumu pagātnē – izsūtīšanu. Šie konkrētie stāsti spilgti parāda kā izsūtīšana dažādos veidos iespaidojusi viņu dzīves. Salauzusi tās.

  • „Džona Doreda sala” (2007.gads; 44min.)

Filmas scenārijs veidots pēc izcilā latviešu kinooperatora Jāņa Doreda un viņa sievas gleznotājas Elizabetes Doredas vestulēm un citiem dokumentāliem materiāliem. Tā ir filma par profesiju un likteni, profesiju un mīlestību, dzīvi un nāvi.

„Mani vienmēr ir ierobežojuši scenāriji un inscenējumi. Jo es alku brīvību. Tā es kļuvu par filmu reportieri, lai filmētu to, kam scenāriju raksta pats Mūsu Tēvs.” To savās atmiņās saka Jānis Doreds.

  • „…un Igarka, Cerība un Taurenis” (2008.gads; 53min.)

Filma par izsūtīto bērnu bērniem, kuri dzimuši svešumā. Par Nadeždu, kura atgriezusies Latvijā un, neskatoties uz grūtībām, ir laimīga par savu atgriešanos. Un par tiem, kuri palikuši, bet tomēr vēlētos atgriezties.

  • Agapitova un Izglābtie (2009.gads; 56min.)

Nāves salā Agapitovā 1942.gada rudenī nokļuva 700 dažādu tautību mātes ar bērniem, izglābās ap 60 cilvēku, to skaitā 6 latviešu bērni-Biruta Kazaka, Pavels Kliesbergs, Venta un Ilmārs Grāvīši, Pēteris Bērziņš, Valentīna Voiciša. Atmiņas ir skaudras, pat neticamas.

Filmas nesteidzīgajā ritējumā redzēsim Sibīrijā palikušos sirmgalvjus, kuriem sapnis par atgriešanos Latvijā ir zudis, dzīve pagājusi izsūtījumā.

  • “Piemini Sibīriju” (2010.gads; 54min.)

Filma veido emocionāli, tēlaini un vēsturiski izzinošu 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņu stāstu. Cilvēku ciešanas pretstatā skaistajām Sibīrijas dabas ainavām.

2009. gada 14.jūnijā filmēšanas grupa, Sibīrijas bērni, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, un viņu bērni devās svētceļojumā uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas plāksnes 1941.-1949.gadā deportētajām mātēm un bērniem.

Filmā redzēsim izsūtījuma vietas Krasnojarsku, Jeņiseijsku, Igarku, Abanu, Kansku, Dolgij most, Imbežu, Suhanoju.

  •  “Stacija Latvieši 1937” (2011.gads; 61min.)

“Latviešu operāciju” ievadīja Nikolaja Ježova pavēle 1937.gada 30.novembrī. Tās rezultātā tika apcietināti 22 360 cilvēki, 74% tika izpildīts nāves sods. Lai arī operācijas galvenais mērķis bija latvieši, tai par upuri krita arī citu tautību PSRS pilsoņi, kuri tika apsūdzēti spiegošanā Latvijas labā.

Visvairāk cieta nevainīgi cilvēki, kuru vienīgā vaina bija būt par latvieti Padomju Savienībā. Filmas varoņi ir 1937.gada represijās cietušo pēcteči Maskavā, Kemerovā, Krasnojarskas apgabalā un Latvijā.

  • „Sibīrijas bilance” (2011.gads; 52min.)

2010.gada vasarā cilvēki, kuri 1941.gadā kā bērni tika izsūtīti uz Sibīriju, viņu bērni un filmēšanas grupa devās uz tālajiem Ziemeļiem – Noriļsku, Dudinku, Karaulu, Ustportu. Vairāk kā 500 tūkstoši dažādu tautību ieslodzīto izgājuši caur Noriļskas soda nometnēm, Šmita kalns šķiet tik biedējoši drūms, pat putni vairās to pārlidot.

Lamas ezera krastā 1942.gadā nogalināti 42 Baltijas valstu virsnieki. Krasnojarskas apgabalā joprojām dzīvo deportāciju upuri un viņu pēcteči. nolikām piemiņas plāksni Latvijas mātēm un bērniem, deportāciju upuriem 1941.-1949.

  •  „Gvido Zvaigzne” (2011.gads; 42min.)

2011.gadā pagāja 20 gadi kopš 1991. gada janvāra traģiskajiem notikumiem. Nošāva Andri Slapiņu un nāvīgi ievainoja Gvido Zvaigzni, kurš divas nedēļas vēlāk mira. Kino operatora Gvido Zvaigznes dzīve aprāvās ceļa sākumā. Viņa talants pat nepaguva pilnībā uzplaukt.Tieši Gvido Zvaigzni Juris Podnieks izvēlējās par operatoru savai unikālajai lielfilmai Mēs, par padomju impērijas sabrukuma periodu.

Gvido Zvaigzne bija ceļā uz sevi, uz personības pilnestību. Liktenis neļāva noiet šo ceļu līdz galam. Taču viņa dzīves notikumu un vērtību ķēde ir uzskatāms paaudzes centienu modelis. Filma par viņu ir filma par viņa laiku. Ģimenes locekļu, skolas un darba biedru atmiņas, filmas un kino dokumenti ļāvuši  izveidot emocionāli spriegu stāstu par savas būtības meklējumiem, mīlestību, laika izjūtu un aizrautību.

  • “Maršruts: Ķekava-Omskas apgabals 1949” (2012.gads; 54min.)

1949. gada deportācijas ir viens no traģiskākajiem punktiem Latvijas jauno laiku vēsturē. Uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku, bojā gāja 4941 personas. Katrs ceturtais uz mūžu deportētais bija bērns. Katrs sestais bija vecāks par 60 gadiem.

1941. gada deportācijas bija mēģinājums nocirst galvu Latvijas inteliģencei. 1949. gada deportācijām vajadzēja iznīcināt zemniecību un tieši darbīgākos un čaklākos latviešu zemniekus, no kuriem totalitārais režīms baidījās visvairāk, jo uz tiem balstījās Latvijas brīvvalsts.

Mums ir zināmas trīs dzimtas, kas pirms okupācijas dzīvojušas Ķekavas apkaimē – Gaņģi, Vildes un Veisi.

  • “Bērnības zeme Sibīrija” (2013.gads; 54min.)

Dokumentālā filma turpina filmu sēriju par 1941.gada izsūtījumu. 14.jūnija izsūtītie bērni, nu jau cienījamā vecumā, grib aizbraukt uz savām bērnības vietām Sibīrijā. Tur bija aukstums un bads, zuduši tuvinieki, bet tā ir viņu vienīgā bērnība, kurā bija saule un sniegs, draugi un cilvēki, kuri palīdzēja izdzīvot. Kā tur izskatās tagad, vai kāds vēl viņus atceras?

Filma sižets veidojas no diviem braucieniem uz Sibīriju pa Tomskas un Krasnojarskas apgabaliem. Filmas epizodēs redzēsim sešus likteņstāstus – izsūtītos Astrīdu Ruško, Daci Siliņu, Dedzi Andreju Broderu, Juri Vidiņu, Mariju Krūmiņu un Rutu Ikaunieci. 2012.gadā kopā ar Sibīrijas bērniem braucienā devās rakstniece    Gundega Repše, viņas mamma Ilga Dedzis izsūtījumā pavadīja 14 gadus.

“Kur palika tēvi?” (2014.gads; 66min.)1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: „Tēvu arestēja, viņu ievietoja Vjatlaga nometnē. Viņš tur miris 1942. gada martā. Viņš nebija notiesāts. Tēvu tiesāja 1942. gada rudenī, kad viņš jau bija miris, Maskavas troikas spriedums: 10 gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Vienīgais iemesls, ka dzīvojam turīgi, turīgas lauku mājas bija, liela saimniecība, dzirnavas, mājlopi…”Drezīna brauc pa aizaugušo dzelzceļu. Divpadsmit brauciena dalībnieki 70 gadus ir domājuši par braucienu uz Soļikamskas un Vjatlaga nometnēm, ka gribētu nokļūt vietās, no kurienes tēvi neatgriezās. Vizuāli redzama skarbā daba, sasprindzinājums cilvēku sejās, foto kolāžas un īsi atmiņu mirkļi.

“Dieva putniņi” (2015.gads; 90min.)

II pasaules kara beigu posmā, kad kļuva skaidrs, ka Latviju atkal ieņems Padomju armija, apmēram 150 000 devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tie bija dažādu profesiju pārstāvji – lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi, valstsvīri, radošā inteliģence, darba cilvēki, kas jau bija izbaudījuši „baigā gada” nedienas.

Gandrīz miljons cilvēku no Austrumeiropas zemēm glābās no padomju režīma. Arī latvieši, kas sevi nometņu laikā sauca par dīpīšiem, Dieva putniņiem, centās iekārtot savu dzīves telpu, trimdā veidojot Mazo Latviju.

Latviešu ģimenes no nometnēm Vācijā 40to gadu beigās izceļoja uz Lielbritāniju, ASV, Kanādu, Austrāliju. Kad Latvija kļuva brīva, daļa no izceļotājiem atgriezās, lielākā daļa izskaisīta pasaulē.

Filmā parādīti 1944.gadā uz Vāciju izceļojošo ģimeņu likteņi.

“Tēvi Tur” (2016.gads; 63min.)

Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka …”visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…”

Filmā “Tēvi Tur” redzēsim Astrahaņas cietumu, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters. Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode, nometnes administrācijai nebija pieņemams viņa pretošanās gars. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus, jo viņš sevi par vainīgu neatzina.

Andris Caune, Ojārs Grensbergs, Imants Grāvītis un Jānis Zemtautis pavadījuši daudzus gadus Gulaga nometnēs un izdzīvojuši.

1954.gadā Kazahstanā, Žeskazganā notika sacelšanās. Sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas. Tanki un šāvēji vairāk nekā 1000 ieslodzītos iznīcināja. Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nakamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot.

Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim, kurš Latvijā neatgriezās.

Zigfrīds sameklē māsīcu un kopā dodas stepē meklēt pieminekli ar uzrakstu „Zigfrīds Muktupāvels“.

1949.gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers brauc uz Vorkutu, lai atrastu tēva kapa vietu.

 

 

One thought on “Filmu piedāvājums”

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.