Mai 032011
 

Dokumentālā filma “Stacija Latvieši 1937”
Pēdējos gadsimtos latvieši no savas dzimtās zemes ir devušies prom uz visām debess pusēm. Gan izsūtīti par nepaklausību varām, gan gājuši pasaulē vīziju par laimi un labāku dzīvi vilināti, gan arī klaiņojuši karu un revolūciju vajāti.  Ne visur mūsu tautieši ir sagaidīti atplēstām rokām. Taču tikai vienā debess pusē etniskās piederības dēļ tika izstrādāta vesela pret latviešu teoriju sistēma, pēc kuras katrs latvietis bija spiegs, nodevējs, ienaidnieks vai vienkārši nevēlams elements. Un tādēļ nošaujams. Un jo ātrāk,  jo labāk. Filmas pirmās 3 minūtes>>>


The documentary “The Station ‘Latvians’, 1937”

Over the past centuries, Latvians have moved from their motherland to all corners of the globe.  Some have been deported because they refused to obey regimes.  Others have gone out into the world because they feel that they will have a happier and luckier life elsewhere.  Still others have become refugees during wars and revolutions.  Our compatriots were not welcomed everywhere with open arms, but it was only in the Soviet Union that the ethnicity of Latvians led to the development of a theory which said that each and every Latvian was a spy, a traitor, an enemy, or simply an undesirable person who needed to be shot as soon as possible.   According to the 1926 Soviet census, there were 151,410 Latvians living there – 18,346 in and around Leningrad, 10,583 in the Pskov District, 10,167 in Moscow, and 35,069 Latvians in Siberia.  There were at least 372 Latvian colonies with 12,000 farms.  Gaļina Strazdiņa, who lives in Kemerov, says that “soon we will all be gone.  We are neither Latvians nor Russians because we do not speak our own language, we do not speak Latvian.  What can I say about 1937?  I was 14, no, 15.  A Black Bertha came to our village and collected everyone – Latvians, Estonians, Russians, everyone.  No one ever returned.”  The “Latvian Operation” was headed up by Nikolai Yezhov, who issued the relevant instructions on November 30, 1937.  22,360 people were arrested, and 74% were sentenced to death.  Although the focus of the operation was on Latvians, others who were accused of spying on behalf of Latvia were also caught up in the process.  The greatest suffering occurred among innocent people whose only “crime” was that they were Latvians in the Soviet Union.  The central figures in the film are the offspring of those who were repressed, and they were found in Moscow, Kemerov and Latvia.  A train station in the Kemerov District is still called “Latvians.”Stacija LatviešiРежиссер и продюсер: Дзинтра Гека
Сценарий: Эрик Лансс
Камера: Айварс Лубаниетис
Редактирование: Армандс Звирбулис
Видео инженер: Янис Казулис
Звук редактор: Нормунд Дейнатс
Текст: Айварс Странга
Консультант: Янис Риекстиньш
Помощник режиссера: Байба Арента

Первые три минуты фильма >>>.


Pēc 1926.gada notikušās Vissavienības tautas skaitīšanas Padomju Savienībā bija saskaitīti 151 410 latvieši. Ļeņingradā un tās apkaimē dzīvoja 18 346, Pleskavas apgabalā – 10 583, Maskavā – 10 167, Sibīrijā – 35 069 latvieši. Kopumā PSRS bija vismaz 372 latviešu kolonijas ar 12 000 saimniecību. Gaļina Strazdiņa Kemerovā stāsta: “Drīz mūsu vairs nebūs..Neesam ne latvieši, ne krievi… Tāpēc, ka neprotam savu valodu. Neprotam latviski runāt. 1937.gads… ko es varu pateikt…man bija četrpadsmit gadi… nē, piecpadsmit gadi jau bija…”Melnā Berta” brauca pa mūsu sādžu… visus savāca, latviešus, igauņus, krievus, visus… Neviens neatgriezās.” “Latviešu operāciju” ievadīja Nikolaja Ježova pavēle 1937.gada 30.novembrī. Tās rezultātā tika apcietināti 22 360 cilvēki, 74% tika izpildīts nāves sods. Lai arī operācijas galvenais mērķis bija latvieši, tai par upuri krita arī citu tautību PSRS pilsoņi, kuri tika apsūdzēti spiegošanā Latvijas labā. Visvairāk cieta nevainīgi cilvēki, kuru vienīgā vaina bija būt par latvieti Padomju Savienībā. Filmas varoņi ir 1937.gada represijās cietušo pēcteči Maskavā, Kemerovā, Krasnojarskas apgabalā un Latvijā. Kemerovas apgabalā joprojām atrodas stacija “Latiši”.

Stacija LatviešiStacija Latvieši 1937
režisore un producente Dzintra Geka

scenārija autors Ēriks Lanss
operators Aivars Lubānietis
montāžas režisors Armands Zvirbulistors Aivars Lubānietis
videoinženieris Jānis Kazulis
skaņu režisors Normunds Deinats
teksta autors Aivars Stranga
konsultants Jānis Riekstiņš
režisora asistents Baiba Ārenta

filmā izmantotas Sibīrijas latviešu dziesmas

The first three minutes of the film

Stacija LatviešiOriginal Title Latvieši – 1937 – Latiši

Documentary, Betacam SP, 4:3, colour, stereo, 52’

 Director Dzintra Geka

Production Company Sibīrijas bērni

Director and producer:  Dzintra Geka

Screenplay:  Ēriks Lanss

Camera:  Aivars Lubānietis

Editing:  Armands Zvirbulis

Video engineer:  Jānis Kazulis

Sound editor:  Normunds Deinats

Text:  Aivars Stranga

Consultant:  Jānis Riekstiņš

Assistant to the director:  Baiba Ārenta

Songs from Siberian Latvians have been used as the soundtrack to this film.

Released 2010

 Posted by at 10:00 am

  4 Responses to “Stacija Latvieši 1937”

  1. Kā var dabūt video, lai varam parādīt citiem?

    • Sveicināti. Ir gadijies tā , ka plānojam mgnakaad apmeklēt Tomskas apgabalu, precīzāk pilsētu Kolpaševa. Kapēc? Tālajā 1941 gadā tika izsūtīti uz Sibīriju mani vec -vecāki , kur viņi sapazinās un izveidoja ģimeni kā rezultātā tur piedzima mana mamma . Ilgus gadus esam domājuši , nu beidzot esam saņēmušies ar mammu un viņas brāli (kas arī ir tur dzimis ) doties apskatīt dzimtās vietas.Izdzirdēju par Jūsu fondu un nodomāju vai nav kas apvienojams? Ar cieņuOskars Krēziņš

  2. skumji tas vis ir, bet nu ko tur padarīsi..

    • Piekrītu tam, ka šeit uz zemes mēs nevaram zināt kā būs tur Debesīs. Mana pirmā idlebie attiecās uz Jēzu iepazīšanu pilnībā. Man vārds pilnība saistās ar kaut ko pabeigtu, bet Trīsvienīgais Dievs ir bezgalīgs.Un arī Debesīs cilvēks Viņu iepazīt pilnībā nespēj. Arī tur mēs nebūsim dievi, bet tikai mīļotie svētie Dieva bērni.

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)