Kur palika tēvi?

Dokumentālā videofilma “Kur palika tēvi?”

1941.gada 14.jūnija deportācijā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. 1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: “Tēvu pēdējo reizi redzēju stacijā. Viņu nobendēja Vjatlagā. No lielās dzimtas esmu palicis viens. Es varētu piedot par sevi. Bet par māti un tēvu nekad. Pareizi tas Putins saka, ka tā nebija okupācija. Tā bija visnežēlīgākā slepkavība.”

“Tēvu arestēja, viņu ievietoja Vjatlaga nometnē. Viņš tur miris 1942. gada martā. Viņš nebija notiesāts. Tēvu tiesāja 42. gada rudenī, kad viņš jau bija miris, Maskavas troikas spriedums: 10 gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Vienīgais iemesls, ka dzīvojām turīgi, turīgas lauku mājas bija, liela saimniecība, dzirnavas, mājlopi…” Ieslodzītais Jēkabs Graudiņš stāsta: “Vjatlags bija viens no šausmīgākajiem lēģeriem visā Krievijas Gulagā. Mums atņēma naudu, pulksteņus, gredzenus. Sapratām, ka sievas un bērnus mums vairs neredzēt. Skujenieks no Sesavas pagasta nomira pirmais – citi no pārdzīvojuma sajuka prātā. Tad viens pēc otra sāka mirt daudzi.” Drezīna brauc pa aizaugušo dzelzceļu. Divpadsmit brauciena dalībnieki 70 gadus ir domājuši, ka gribētu nokļūt vietās, no kurienes tēvi neatgriezās. Vizuāli redzama skarbā daba, sasprindzinājums cilvēku sejās, foto kolāžas un īsi atmiņu mirkļi. Filmas struktūru veido braucieni uz Soļikamskas un Vjatlaga nometnēm. 1941. gada tēvi nonāca arī Soļikamskas nometnēs, kur strādāja sāls ieguves raktuves un meža darbos. Vēsturnieki lēš, ka Usoļlagā 1941. gada vasarā ieslodzīto latviešu skaits bija no 750 līdz 800. Latviešu ģimeņu tēvi pārsvarā mira no enterīta, entaropolīta un meningīta, plaušu pneimonijas, pleirīta, tuberkulozes, insulta, nefrīta, pelagras, distrofijas – tas viss, kas rakstīts viņiem dokumentos, izziņās par nāvi. Lai gan zināms, ka patiesie iemesli un bojāejas apstākļi bija necilvēciski apstākļi – bads, aukstums un slimības. Vjatlagā 2375 Latvijas cilvēki atdusas 22 nometņu kapsētās.

Režisore Dzintra Geka
Scenārija autors Ēriks Lanss
Operators Aivars Lubānietis
Montāžas režisors Armands Zvirbulis
Mūzika Pēteris Vasks, Juris Karlsons
Studija SB (c)
72 min.

Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu

“KUR PALIKA TĒVI?”

Kad bija pagājusi kāda trešdaļa no filmas, mēs, divi skatītāji vienlaicīgi ierunājāmies: šī filma – labākā no visām Sibīrijas sērijas filmām. Pēc tam vēlāk izspriedāmies par tā laika briesmu darbiem un to, ka visa tā necilvēcīgā vardarbība, it kā kādos gēnos, tagad atplaukst Ukrainā, un t.s. civilizētā pasaule ne tad, ne vēlāk, ne tagad būtībā neko nevar padarīt…

Tā ir labākā, mākslinieciski izteiksmīgākā, emocionāli piepildītākā, viengabalainākā Sibīrijas filma. Nav plika ceļojuma, nav lieku aizkadra tekstu, arī kadrā [izņemot pāris garāku vietu] skan tik vārdu, cik nepieciešams emocionālā spraiguma un pārdzīvojuma dziļuma uzturēšanai.

Tai vietā – labi atlasīti tuvplāni emocionāla pārdzīvojuma brīžos, kas kopā tik pat iedarbīgu mūziku daudz veiksmīgāk izpilda „komentāra” lomu, neko nekomentējot, ļaujot arī skatītājam pārdzīvot, gremdēties pārdomās. Līdz ar to gan viegli skatīties, gan var daudz saņemt no filmas.

Labi izmantoti dažādi tēlaini montāžas paņēmieni, savienojot nomocīto cilvēku fotogrāfijas ar skarbām dabas ainavām, visurgājēja uzsistiem duļķiem, kas pārvēršas citas nozīmes tēlā …

Tieši mākslinieciskā pilnība šajā filmā liek skaidrāk saprast un izjust aizgājušā laika briesmu darbus pret nevainīgiem cilvēkiem. It kā pilnīgi no jauna atklāj pat to, kas bija zināms. Tā ka interese nezūd ne mirkli, skatītājs ir iegājis filmas atmosfērā un dzīvo tajā līdz pēdējam kadram, kurš, starp citu, ir gleznieciski, fotogrāfiski ārkārtīgi izteiksmīgs, reizē skaists un biedējošs…

Protams, filmai „Kur palika tēvi?’ lielāku svaru un iespēju gūt vēl plašāku rezonansi piešķir tas, ka atbilstoši vēsturiskajiem faktiem par izsūtījumā nomocīto vai nošauto nacionālo sastāvu lakonisko emocionālo atklāsmju virknē izmantots dažādu tautību cilvēku teiktais. Uzsvars uz likteņu kopību ļaudīm no dažādām tautām un valstīm palīdz skarbāk apjaust lielo pagātnes traģēdiju, kas nodarīja postu Latvijai un tās iedzīvotājiem. Tas vēl vairāk tuvina filmas pārdomu komponenti mūsdienu traģēdijām. Rod ciešāku asociatīvo saikni ar pasaulē saglabājušos, jaunos karos, jaunās zvērībās izpausto necilvēcību. Tātad filma ir domāta ne lai gremdētos atmiņās par pagātni, tā ir mūsdienīgi aktuāla.

2 thoughts on “Kur palika tēvi?”

  1. Sveiks,
    Labākā filma, ko esmu redzējis. Filma bija tik laba, ka vēlos to skatīties vēl un vēl. Patiešām. Nezinu kurš bija specefektu autors, bet viennozīmīgi izcili specefekti. Kosmētiķe bija tik labi pastrādājusi, ka pat nevarēja pateikt, ka šie cilvēki bija seniori cienījamā vecumā, bet gan profesionāli aktieri. IZCILA FILMA. PATIEŠĀM. Kopumā iesaku noskatīties visiem. Nenožēlosiet.
    Ar nepacietība gaidu nākamo daļu.
    P.S. Ceru, ka nākamajā daļā būs negaidīti pavērsieni :=]
    Ar cieņu,
    Austris.

  2. Sveiki,
    Labākā filma, ko esmu redzējis. Filma bija tik laba, ka vēlos to skatīties vēl un vēl. Patiešām. Nezinu kurš bija specefektu autors, bet viennozīmīgi izcili specefekti. Kosmētiķe bija tik labi pastrādājusi, ka pat nevarēja pateikt, ka šie cilvēki bija profesionāli aktieri, bet gan seniori cienījamā vecumā. IZCILA FILMA. PATIEŠĀM. Kopumā iesaku noskatīties visiem. Nenožēlosiet.
    Ar nepacietība gaidu nākamo daļu.
    P.S. Ceru, ka nākamajā daļā būs negaidīti pavērsieni :=]

    Ar cieņu,
    Austris.

Leave a Reply to Austris VisvarisCancel reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.