Aug 282014
 

Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu

“KUR PALIKA TĒVI?”

Kad bija pagājusi kāda trešdaļa no filmas, mēs, divi skatītāji vienlaicīgi ierunājāmies: šī filma – labākā no visām Sibīrijas sērijas filmām. Pēc tam vēlāk izspriedāmies par tā laika briesmu darbiem un to, ka visa tā necilvēcīgā vardarbība, it kā kādos gēnos, tagad atplaukst Ukrainā, un t.s. civilizētā pasaule ne tad, ne vēlāk, ne tagad būtībā neko nevar padarīt…

Tā ir labākā, mākslinieciski izteiksmīgākā, emocionāli piepildītākā, viengabalainākā Sibīrijas filma. Nav plika ceļojuma, nav lieku aizkadra tekstu, arī kadrā [izņemot pāris garāku vietu] skan tik vārdu, cik nepieciešams emocionālā spraiguma un pārdzīvojuma dziļuma uzturēšanai.

Tai vietā – labi atlasīti tuvplāni emocionāla pārdzīvojuma brīžos, kas kopā tik pat iedarbīgu mūziku daudz veiksmīgāk izpilda „komentāra” lomu, neko nekomentējot, ļaujot arī skatītājam pārdzīvot, gremdēties pārdomās. Līdz ar to gan viegli skatīties, gan var daudz saņemt no filmas.

Labi izmantoti dažādi tēlaini montāžas paņēmieni, savienojot nomocīto cilvēku fotogrāfijas ar skarbām dabas ainavām, visurgājēja uzsistiem duļķiem, kas pārvēršas citas nozīmes tēlā …

Tieši mākslinieciskā pilnība šajā filmā liek skaidrāk saprast un izjust aizgājušā laika briesmu darbus pret nevainīgiem cilvēkiem. It kā pilnīgi no jauna atklāj pat to, kas bija zināms. Tā ka interese nezūd ne mirkli, skatītājs ir iegājis filmas atmosfērā un dzīvo tajā līdz pēdējam kadram, kurš, starp citu, ir gleznieciski, fotogrāfiski ārkārtīgi izteiksmīgs, reizē skaists un biedējošs…

Protams, filmai „Kur palika tēvi?’ lielāku svaru un iespēju gūt vēl plašāku rezonansi piešķir tas, ka atbilstoši vēsturiskajiem faktiem par izsūtījumā nomocīto vai nošauto nacionālo sastāvu lakonisko emocionālo atklāsmju virknē izmantots dažādu tautību cilvēku teiktais. Uzsvars uz likteņu kopību ļaudīm no dažādām tautām un valstīm palīdz skarbāk apjaust lielo pagātnes traģēdiju, kas nodarīja postu Latvijai un tās iedzīvotājiem. Tas vēl vairāk tuvina filmas pārdomu komponenti mūsdienu traģēdijām. Rod ciešāku asociatīvo saikni ar pasaulē saglabājušos, jaunos karos, jaunās zvērībās izpausto necilvēcību. Tātad filma ir domāta ne lai gremdētos atmiņās par pagātni, tā ir mūsdienīgi aktuāla.

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)