Jūn 172016
 
Vēlamies pateikties visiem, kuri bija ar mums kopā 14.jūnija pasākumos, pieminot 75 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas.
Fonds “Sibīrijas bērni” organizēja piemiņas konferenci Melngalvju namā, kuru apmeklēja Valsts prezidents R. Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, 12.Saeimas deputāte L. Straujuma, vēsturnieks K. Kangeris, Sibīrijas bērni, viņu bērni, mazbērni, Sacerējumu konkursa labāko darbu autori no visas Latvijas un viesi no Krievijas.
14.jūnijā, plkst.15.30 Rīgas Centrālajā bibliotēkā atklājām audiovizuālo projektu “Runājošā grāmata “Sibīrijas bērni”. Šo multimediju izdevumu veido grāmatas “Sibīrijas bērni” varoņu atmiņu video fragmenti, kuri ir izkārtoti alfabēta veidā un ļauj gūt personīgāku ieskatu grāmatā aprakstīto cilvēku likteņgaitu atmiņās.

Continue reading »

 Posted by at 4:57 pm
Jūn 102016
 

Otrdien, 14.jūnijā, fonds “Sibīrijas bērni” aicina apmeklēt virkni pasākumu, kuri tiek rīkoti, lai atzīmētu 75 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām.

Plkst. 10.00 Melngalvju namā, Rātslaukumā 7, notiks konference “75 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas”. Konferenci atklās Valsts Prezidents, tajā piedalīsies 12.Saeimas deputāte Laimdota Straujuma, vēsturnieks Kārlis Kangeris, žurnālisti Pauls Raudseps (“Ir”), Jevgēņijs Smirnovs (Soļikamska, Krievija), Sibīrijas bērni.

Kartina_titullapa Continue reading »

Mar 212016
 

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.03.2016-nacionalie-dargumi.-100g-kulturas.-sibirijas-berni.id68246/

1949. gada 25. marts ir otra melnākā diena latviešu tautas 20. gs. vēsturē. Vienas dienas laikā mājas un dzimteni zaudēja vairāk nekā 40 000 Latvijas iedzīvotāju. 15 000 uz Sibīrijas attālākajiem novadiem un Gulaga nometnēm jau bija izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā. Sibīrijas bērnu fonds ir nodibinājums, kas piecpadsmit gadus apzina un dokumentē gan izsūtījuma vietas, gan aizvesto bērnu un viņu ģimeņu likteņstāstus – grāmatās, izstādēs un filmās. Katrs vēstījums ir unikāls, taču kopā tie pauž ideju, ka izstāstot un daloties, drīzāk iespējams gūt atvieglojumu un sirdsmieru, nekā noklusējot un apspiežot skaudro pieredzi par atņemto bērnību un izpostītajām dzīvēm. Nacionālo dārgumu studijā saruna ar Sibīrijas fonda pārstāvjiem  –  Aīdu Gulbi un Kasparu Stūrmani, kā arī nodibinājuma vadītāju, dokumentālo filmu režisori Dzintru Geku.

 Posted by at 6:31 pm
Feb 232016
 

Tuvojas 25.marts, kad pirms 67 gadiem deportācijas rezultātā cieta 42 125 Latvijas iedzīvotāji.

Pieminot 1949.gada 25.marta deportāciju, Latvijas kultūras centros tiks izrādītas mūsu studijas dokumentālās filmas no sērijas “Tālā zeme Sibīrija”. Tikties ar skatītājiem dosies filmu varoņi – Kaspars Pūce, Anna Gaigule, Māra Grāvele, režisore Dzintra Geka, operators Aivars Lubānietis.

Filmas no 21.- 25.martam tiks izrādītas Madonā, Siguldā, Tukumā, Jūrmalā, Alojā, Džūkstē, Slampē, Kaunatā, Baldonē, Priekulē un Nautrēnos. Tiekamies filmu seansos!!

 Posted by at 3:30 pm
Jūn 262015
 

2015. gada 14. jūnijā Melngalvju namā notika ikgadējā piemiņas konference “1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI” un koncerts “AIZVESTAJIEM”.

Konferencē piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, vēsturnieki Konstantīns Pupurs un Guntis Kalme, Sibīrijas bērni un viņu mazbērni. Konferences laikā tiks apbalvoti skolēnu sacerējumu konkursa “Sibīrijas bērni” labāko darbu autori un notika darbu lasījumi. Konferences laikā bija apskatāma ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” un bērnu zīmējumu konkursu labākie darbi.

Pirmo reizi 14.jūnija piemiņas koncertam tika pasūtināts skaņdarbs komponistam Uģim Prauliņam. Skaņdarbu “Nesalauztie”, Pētera Vaska, Arvo Perta un citu komponistu skaņdarbus varēja noklausīties koncertā “Aizvestajiem”, kurā piedalījās Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un Sinfonietta Rīga stīgu ansamblis.   

 Posted by at 10:06 pm
Jūn 092015
 

Ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” š.g.14.jūnijā būs apskatāma trijās Latvijas pilsētās.

Vidzemes koncertzālē Cēsīs, Jūrmalas kultūras centrā un Rīgā Melngalvju namā.

Pēc 14. jūnija nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas. Izstādē – vien maza daļiņa no atmiņām. 

 

Fonds “Sibīrijas bērni”

 Posted by at 9:01 pm
Jūn 092015
 

Šogad aprit 74 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas. Jau piecpadsmito gadu fonds „Sibīrijas bērni” aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus.

Š.g.14.jūnijā no plkst.10-12 Melngalvju namā notiks ikgadējā konference “1941.gada 14.jūnija piemiņai”, kurā piedalīsies Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, vēsturnieki, Sibīrijas bērni un viņu bērni. Konferences laikā notiks sacerējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana un būs apskatāma ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni”.

 

14.jūnijā Kino Splendid Palace, Elizabetes ielā 61, plkst.14.00 varēs noskatīties Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Bērnības zeme Sibīrija” un “Sibīrijas bilance”.

 

Dokumentālā filma „Bērnības zeme Sibīrija” turpina filmu sēriju par 1941.gada izsūtījumu. 14.jūnija izsūtītie bērni, nu jau cienījamā vecumā, grib aizbraukt uz savām bērnības vietām Sibīrijā. Tur bija aukstums un bads, zuduši tuvinieki, bet tā ir viņu vienīgā bērnība, kurā bija saule un sniegs, draugi un cilvēki, kuri palīdzēja izdzīvot. Kā tur izskatās tagad, vai kāds vēl viņus atceras?

 

Dokumetālā filma “Sibīrijas bilance” stāsta par to kā 2010.gada vasarā kopā ar filmēšanas grupu no Latvijas uz Sibīriju devās 1941.gadā aizvestie bērni, lai pieminētu zaudētos brāļus un māsas, mātes un vecmāmiņas, kuri palika Tālajos Ziemeļos Taimiras, Krasnojarskas un Tomskas apgabalos.

 

14.jūnijā plkst.17.00 Melngalvju namā būs iespēja noklausīties koncertu “Aizvestajiem”. Tajā skanēs latviešu komponistu mūzika, kuru atskaņos Latvijas Radio Koris (diriģents Sigvards Kļava) un kamermūziķi. Šogad koncerta programmā iekļauta arī igauņu komponista Arvo Perta mūzika. Pirmo reizi 14.jūnija piemiņas koncertam tika pasūtināts skaņdarbs komponistam Uģim Prauliņam.

 

Uģis Prauliņš: “Skaņdarbu gribētu nosaukt “Četrpadsmitais jūnijs. 1941.” Piekritu rakstīt par tēmu, kura daudziem ir neērta, jo tā atgādina beztiesību, izniekotu mūžu, izšķirtas ģimenes, vardarbību, pāridarījumu, ko negribas atcerēties, tabu. Šī balāde korim ir veltījums Sibīrijas bērnu (maz)bērniem – nākošajām paaudzēm – spēt pieminēt un iet tālāk. Vārdi, kas ir izmantoti skaņdarbā ir dzirdēti jau agrā bērnībā, ko nepastāstīja mana māte (Inta Ruka-Prauliņa, izsūtīta uz Sibīriju divreiz), pastāstīja citi, kas bijuši tur. Kāpēc vispār tad rakstīt, uzplēst brūces? Tāpēc, ka mēs izdzīvojām. Daudzi palika tur, bet daudzi atgriezās. Mums nav jāturpina naids vai jākurina atriebība: tas būtu nekrietni, nelietderīgi un nekristīgi. Es gribētu, lai mēs esam daudz stiprāki par ciešanām.”

 

Ieeja koncertā bez maksas, piesakoties iepriekš pa telefonu 26598498(!!)

 

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētos 14.jūnija pasākumus noslēgs Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Kur palika tēvi?” seanss plkst.19.00 Kino Splendid Palace, Elizabetes ielā 61.

 

1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: „Tēvu arestēja, viņu ievietoja Vjatlaga nometnē. Viņš tur miris 1942. gada martā. Viņš nebija notiesāts. Tēvu tiesāja 1942. gada rudenī, kad viņš jau bija miris, Maskavas troikas spriedums: 10 gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Vienīgais iemesls, ka dzīvojam turīgi, turīgas lauku mājas bija, liela saimniecība, dzirnavas, mājlopi…”

 

Fonds “Sibīrijas bērni”

 Posted by at 8:54 pm
Apr 192015
 

Helija ar ziediem pie izstades                                     Skoleni Juglas vidussk

 

Jau no 2014.gada septembra izstāde “Sibīrijas bērni” ceļo pa Latvijas skolām. Izstādē apskatāmas 22 planšetes latviešu valodā ar informāciju par 1941.gada 14.jūnija izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā.

Vienā no planšetēm ir redzamas Hēlijas Staņislavskas (dz.Teikmanes) fotogrāfijas un atmiņu fragmenti par 14.jūnija izsūtīšanu. Dažās skolās organizējam tikšanās ar Hēliju, kurās viņa pastāsta skolēniem savas ģimenes izsūtīšanas stāstu un atbild uz  jautājumiem. Bērni redz, ka tā nav tāla, sena vēsture, kas uz viņiem neattiecas, bet ka Sibīrijas bērni ir viņu vecvecāku vecumā un viņu atmiņas vēl ir dzīvas. Hēlija ir atgriezusies Latvijā, izaudzinājusi divus dēlus un atjauno sava krusttēva īpašumu kā apliecinājumu mīlestībai pret savu ģimeni un Latviju. Izturība, pašcieņa un patriotisms – tās ir tikai dažas no vērtībām, kuras apliecina Hēlijas Staņislavskas dzīvesstāsts.

Izstāde “Sibīrijas bērni” ir bijusi apskatāma jau 14 skolās: Majoru vidusskolā, Rīgas 45. vidusskolā, Rīgas 61. vidusskolā, Rīgas Angļu ģimnāzijā, Rīgas 28. vidusskolā, Rīgas Hanzas vidusskolā, Rīgas Kristīgajā vidusskolā, Rīgas 85. vidusskolā, Rīgas 47. vidusskolā, Rīgas 7. pamatskolā, Rīgas 84. vidusskolā,  Rīgas internātvidusskolā bērniem ar dzirdes traucējumiem, Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolā un Rīgas Juglas vidusskolā.

Pievienojam Rīgas Juglas vidusskolas skolēnu atziņas pēc tikšanās ar Hēliju Staņislavsku (dz.Teikmane).

*  Padziļināju savas zināšanas par deportāciju. Izstāde, manuprāt, ir ļoti labi un saprotami izveidota un izkārtota.

*  Es uzzināju cilvēku dzīvesstāstus un izjūtas, secīgu notikumu gaitu un attīstību. Šī izstāde man ļāva ielūkoties un uzzināt manas vecāsmātes stāstu, jo viņa pati par to atsakās runāt un nekad neko nav stāstījusi. Lasot citu cilvēku dzīvesstāstus, ievēroju to neparasto līdzību, tādēļ pateicoties tam, varu secināt, kāda bijusi mans vecāsmātes bērnība.

*  Šī izstāde bija ļoti izzinoša. Sev ieguvu ļoti daudz jaunas informācijas par to kā īstenībā notika izsūtīšana, cik briesmīgi bija dzīves apstākļi un cilvēku attieksme. Hēlijas kundzes stāstītais bija pārdzīvojumu pilns. Šī izstāde, manuprāt, bija ļoti vērtīga.

* Hēlijas kundzes stāstījums bija neizsakāmi aizkustinošs un lika padomāt par ļoti daudzām lietām, kā arī novērtēt, cik daudz mums dzīvē ir dots. Pēdējā laikā tas bija vērtīgākais, ko esmu klausījusies.

*Tikšanās ar Hēlijas kundzi lika padomāt, ka viss, kas ar mani notiek, salīdzinājumā ar viņas piedzīvoto, ir sīkumi un kamēr man ir ģimene, pajumte, ēdiens un apģērbs, ko vilkt, ir labi. Stāstījums lika novērtēt, cik patiesi svarīga ir tēvu zeme, kāda ir šīs zemes vērtība.

*  Tas bija emocionāli aizraujoši un ļoti skumji. Milzīgs emociju kamols. Mani pārsteidza lielais izsūtīto bērnu skaits, kā arī skarbie dzīves apstākļi. Hēlijas kundzes mīlestība pret tēvu zemi man lika vairāk saprast, cik dārga ir brīvība. Viņas patriotisms ļoti iedvesmoja.

*  Iegūtā informācija ir diezgan interesanta un vērtīga, bet man liekas, ka stāstījumā arī lielu daļu spēlēja emocijas.

*  Pirms izstādes apmeklējuma biju jau daudzus stāstus dzirdējis no manām omēm un citiem radiniekiem. Tik un tā izstāde bija ļoti informatīva. Dzirdētais stāsts bija interesants un radīja iespaidu par to, kā dzīvoja cilvēki, kuri tika deportēti.

*  Bija ļoti interesanti paklausīties kundzes stāstu, daudz jauna uzzināju.

*  Stāstījums bija ļoti aizraujošs. Tas pavēra daudzas reizes plašāku skatu salīdzinot ar to, kuru biju guvis no grāmatām. Gan izstāde, gan stāstījums bija ļoti emocionāls. Man pat asaras nobira vienā brīdī.

*  Noklausoties Hēlijas kundzes stāstīto un izstaigājot izstādi, sapratu, ka, manuprāt, mūsdienu sabiedrība nenovērtē to, kas mums ir iedots. Manuprāt, mūsdienās cilvēkiem vairs nav tik liela degsme pret savu dzimteni un mājām kopumā. Mūsdienās jau vieglāk visām grūtībām atmest ar roku un braukt prom. Dzirdot viņas stāstīto nedaudz palika kauns par sevi. Sapratu, ka ir jāpadomā par to, kā skatīties uz valsts nākotni.

*  Kundze mums izcilā veidā pastāstīja par tā laika notikumiem no tāda skatupunkta, kas netiek apskatīts vēstures grāmatās. Tas man lika sākt interesēties vairāk un atrast māsas drauga vectēvu grāmatā „ Sibīrijas bērni”.

*  Man patika. Kā vēstures stunda nevis notikumi, tie bija diezgan pabriesmīgi. Viņas stāstījums noteikti palika atmiņā labāk kā [parastas vēstures stundas, jo tika iesaistītas emocijas.

*  Man sievietes stāsts no dzīves lika aizdomāties par to, cik dzīve var būt negodīga un pilna ar problēmām, kuras ir jāpārvar par spīti visam. Ļoti aizkustināja viņas stāsts.

*  Domāju, ka gan izstāde, gan stāstījums bija ļoti, ļoti vērtīgs, deva daudz lielāku, emocionālāku izpratni par tā laika notikumiem un izjūtām, nekā tas, ko mēs minimāli dzirdam vēstures stundās. Stāsts tiešām lika pārdomāt par to, kas mums ir dots un to novērtēt.

*  Bija ļoti lietderīgi paklausīties šo stāstu. Es uzzināju vairāk detaļu par notikumiem tajā laikā.. Pēc visa pateiktā, mani pārpildīja emocijas un bija grūti noturēties, lai nesāktu raudāt.

*  Bija ļoti interesanti. Uzzināju daudz jaunu faktu. Grūti saprast, ko vara ar cilvēkiem darīja. Situācija bija ļoti drausmīga.

*  Varētu teikt, ka viņai bija spēcīga ietekme… Dzirdot dzīves stāstu un klausoties notikumus, par kuriem pārsvarā esmu tikai lasījis grāmatā, sāku vairāk novērtēt vecākus cilvēkus un ne tikai, jo man nebūtu ne jausmas kā izdzīvot tādos apstākļos. Kad to stāsta kāds cilvēks no savas pieredzes, tas ir pavisam kas cits- to nevar izprast vienkārši izlasot fragmentu mācību grāmatā.

 Posted by at 11:05 am
Jan 212015
 

 

 Posted by at 2:48 pm
Aug 282014
 

Rīgas domē atklāta izstāde „Sibīrijas bērni”

 Posted by at 12:22 pm