Ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” Jūrmalas muzejā

Izstāde “Sibīrijas bērni” Jūrmalas muzejā. Intervija ar Dzintru Geku un izsūtīto Pārslu Bišofu kura tika izvesta uz Krieviju 5 gadu vecumā.

Filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949.gada 25.marts?” un izstāde “Sibīrijas bērni” Ventspilī Livonijas ordeņa pilī

Filmu “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949.gada 25.marts?” un izstādi “Sibīrijas bērni” noskatījās 426 Ventspils skolu audzēkņi

1949. gada 25. marta deportācijas upuru piemiņas koncerts «Aizvestajiem» Sv. Jāņa baznīcā, 25. martā plkst. 16.00

Deportācijas upuru piemiņas koncerts «Aizvestajiem»

Fonds “Sibīrijas bērni” aicina uz 1949. gada 25. marta deportācijas upuru piemiņas koncertu «Aizvestajiem». Koncerts notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, 25. martā plkst. 16.00

Koncertā piedalīsies izcilais Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris  «Sõla», mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, diriģenti Artūrs Oskars Mitrevics un Jurģis Rāts, un solisti Annija Kristiāna Ādamsone (soprāns), Artūrs Oskars Mitrevics (klavieres), Ilze Reine (ērģeles).

Koncerta programmā iekļauti latviešu komponistu Lūcijas Garūtas, Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Pētera Plakida, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Raimonda Tigula, Ērika Ešenvalda u.c. skaņdarbi.

Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris «Sōla» dibināts 1998. gadā. Kora radošā biogrāfija ietver ne tikai solokoncertus ar dažādu laikmetu un stilu programmām, bet arī sadarbību ar citiem kolektīviem plaša mēroga muzikālos (tostarp deju) projektos un dalību labdarības koncertos. “Sōla” regulāri piedalās Latvijā un citviet pasaulē – gan Eiropā, gan Amerikā – organizētos koru konkursos un festivālos, tādējādi popularizējot Rīgas un Latvijas koru un kormūzikas tradīacijas ārpus Latvijas robežām. Koris ir ierakstījis četrus mūzikas tvartus.

Annija Kristiāna Ādamsone ir Pētera Plakiža Kamermūzikas balvas un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendijas ieguvēja, kā arī konkursa “Ineses Galantes talanti 2021” laureāte, absolvējusi JVLMA vokālās nodaļas Antras Jankavas klasi un šobrīd otro gadu studē maģistrantūru Operskolā, Štutgartes Mūzikas un Izpildītājmākslas augstskolā pie profesores Ulrikes Zontāgas. Uzstājas dažādās koncertformās, izpaužoties operas, oratorijas, senās mūzikas, kamermūzikas un laikmetīgās mūzikas žanrā.

Ilze Reine ir ne vien Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece, kora diriģente un mūzikas dzīves vadītāja jau kopš 1996. gada, bet arī regulāri koncertējoša mūziķe un ērģeļspēles pasniedzēja. Improvizāciju un liturģisko ērģeļspēli mācījusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lutera akadēmijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, šobrīd – Ventspils Mūzikas vidusskolā. Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojas ar dažādiem Latvijas kolektīviem.

Artūrs Oskars Mitrevics 2022. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju profesora Andra Vecumnieka simfoniskā orķestra diriģēšanas klasē. Daļa no Artūra radošās darbības ir veltīta arī klavierspēlei. Iepriekš Artūrs ir piedalījies un guvis atzinību dažādos konkursos Latvijā un arī ārzemēs. Artūrs aktīvi arī ir iesaistījies Mūzikas akadēmijas Vispārējo klavieru katedras dzīvē. Šobrīd Artūrs kā pianists-koncertmeistars sadarbojas ar jaunajiem diriģentiem Rīgas Doma kora skolā un JVLMA, kā arī veido sadarbības ar spilgtākajiem savas paaudzes dziedātājiem Katrīnu Paulu Felsbergu, Daniilu Kuzminu un Daini Kalnaču.

Ieeja koncertā bez maksas.

Jaunā grāmata “Mātes Sibīrijā” izrādās aktuāla saistībā ar karu Ukrainā

Grāmata “Mātes Sibīrijā” īsā laikā ir kļuvusi populāra, nav šaubu ka tā drīz kļūs par bibliogrāfisku retumu, tāpat kā “Skola Sibīrijā”. Vēsture atkārtojas- karš Ukrainā, piespiedu bēgļu gaitas un varmācīgā cilvēku deportācija uz Krievijas nomalēm izrādās mūsdienu realitāte. Paldies visiem, kas popularizē un  iegādājas grāmatu, veicinot fonda darbu. Pirmdien, 10. janvārī gaidāma intervija ar Dzintru Geku “Rīta Panorāmā” LTV1.

Continue reading “Jaunā grāmata “Mātes Sibīrijā” izrādās aktuāla saistībā ar karu Ukrainā”

Sibīrijas bērnu Eglīte

2022. gada 22. decembrī Latviešu biedrības namā notika Sibīrijas bērnu Eglīte un grāmatas “Mātes Sibīrijā ” atklāšana. Bija ieradušies ap 60 cilvēku. Uzstājās Dzintra Geka, Jānis Lūriņš lasīja fragmentus no grāmatas un teica runu mācītājs Gunārs Kalme. Uzstājās mūziķi Raimonds Tiguls – henga , Magdalēna Geka- vijole un Jānis Ļūmanis- akordeons. Continue reading “Sibīrijas bērnu Eglīte”

Ceļš uz Sibīriju 1941

Filma «Ceļš uz Sibīriju, 1941.» ir emocionāls un skumjš vēstījums. Tā stāsta par cilvēkiem, kuri atgriežas izsūtījuma vietās Sibīrijā, Jeņisejskā, Karaulā, Ustjportā, Biriļusos, Suhanojā, Peņkovā. Kā tur izskatās tagad? Kā šos cilvēkus sagaida un ko domā vietējie iedzīvotāji Sibīrijā? «Neaizmirstiet, nenododiet, mūsu vārdā nepiedodiet,» – tā saka Sibīrijas bērni.
(c) StudioSB. Latvija, 2021.
Režisore: Dzintra Geka.
Teksta autors: Valdis Lūriņš.
Operators: Aivars Lubānietis.
Komponists: Pēteris Vasks.

 

Tālā zeme Sibīrija. Dzimuši tur.

Jūsu uzmanībai piedāvājam 2022. gada filmu “Tālā zeme Sibīrija. Dzimuši tur.”

Continue reading “Tālā zeme Sibīrija. Dzimuši tur.”

Tālā zeme Sibīrija. Kapēc 1949. gada 25. marts?

 Filma “Tālā zeme Sibīrija. Kapēc 1949. gada 25. marts? ” tagad pieejama ar angļu subtitriem. Filma izrādīta Latvijas Televīzijā 2021. gada 25. martā. 

Continue reading “Tālā zeme Sibīrija. Kapēc 1949. gada 25. marts?”

2022. gada sacerējumu konkursa rezultāti

2022. gadā skolēnu sacerējumu konkurss “Sibīrijas bērni1941/1949” atkal parādījis, ka visā Latvijā ir daudz talantīgu skolēnu, kuri spēj ļoti pārliecinoši spriest, secināt, izteikt savas emocijas, bieži no oriģināla redzes leņķa.
Iesūtīti sešdesmit seši darbi, gan prozā, gan dzejā, no kuriem ļoti daudzi ir aizkustinoši, skumji, sāpīgi, traģiski stāsti par deportācijām uz Sibīriju. Skolēni skaudri runā par varmācību notikumos pirms 80 gadiem un ierauga daudz līdzību ar notikumiem šodien Ukrainā. Un viņiem prātam neaptverami šķiet tas, ka varmāku dēļ bija jāmirst bērniem toreiz un ka bērni kara dēļ mirst arī šodien.
Paldies visiem vecākiem un pedagogiem, kuri rosinājuši bērnos un jauniešos interesi izzināt savas ģimenes, tautas, valsts vēsturi. Paldies, ka attīstāt viņu talantus, mācot saklausīt līdz šim nesadzirdēto, saskatīt līdz šim nesaredzēto un pārvērst to visu interesantos literāros darbos, kas uzrunā un emocionāli dziļi iespaido.
Liveta Sprūde-Kalme,
žurijas komisijas priekšsēdētāja

2022. gada sacerējumu konkursa skolēniem
„Sibīrijas bērni 1941/1949 – Trimdas bērni 1944”

REZULTĀTI

Continue reading “2022. gada sacerējumu konkursa rezultāti”

2022. gada zīmējumu konkursa rezultāti

Par Sibīrijas bērnu zīmējumu konkursu.

2022. gada konkursam iesniegto darbu skaits ir tiešām vērā ņemams kopumā 439 gleznojumi un zīmējumi visās vecuma grupās. Viennozīmīgi, jāuzteic skolēnu pedagogi, arī vecāki, kas veicinājuši bērnu un jauniešu iesaisti, iedziļināšanos Latvijas vēstures smagajās tēmās. Nepārtrauktajā un neizsijājamajā informācijas plūsmā ir svarīgi, ka kāds prot uzrunāt dziļāk. Skatoties bērnu un jauniešu darbus nav iespējams nedomāt arī par to realitāti, kas mums šodien visiem “elpo pakausī”, kontekstā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām. Paliek gandrīz fiziski nelabi, pamanot biedējoši līdzīgu epizodi, zīmējumā iekomponētu situāciju, kas šķiet kā nupat redzēta kādā no aktuālo ziņu kanāliem. Pat mums, pieaugušajiem, nav iespējams pakāpties nostāk, lai distancētos un mēģinātu aptvert tik strauji notiekošo. Kas notiek bērnu , pavisam jaunu cilvēku apziņā, kad tie sāk pamanīt sev tuvā ģeogrāfiskā teritorijā zināmu “vēstures atkārtošanos” , varam tikai minēt. Žūrijas dalībnieki tāpat ir tikai cilvēki. Cilvēki, kurus bērnu darbos visvairāk uzrunā nepastarpināta emocionalitāte, drošs “rokraksts” un kompozīcija, kuras pārliecinātspēja slēpjas patiesā vēlmē sev pašam skaidrāk izstāstīt “Sibīrijas stāstu”. Vērtējot darbus ne pirmo gadu, atkārtoti jāatzīst, ka visatbruņojošāk uzrunā jaunākās un vidējās grupas bērnu iesniegtie darbi. Tur dalībnieku vēl nav pārņēmušas paralizējošās bailes uzzīmēt kādu “nepareizu” roku, kāju vai degunu, bet galvenais ir pašam iejusties notikuma “ādā”, kas paver dzīvu izteiksmes ekspresiju. Bērna talants (un labi, ja prasmīga pedagoga delikāti vadīts) tad atļaujas triepiena dinamiku, piesātināti aktīvu vai atturīgu kolorītu – atkarībā no ieceres. Ieceres, kuru rada iztēle par notikumiem, kas atnākuši līdz mūsu dienām caur aculiecinieku stāstiem. Vecākās grupas bērni, no kuriem, dabiski, tiek gaidīta gan pamatīgāk izzināta vēstures izpratne, gan nobriedušāka pievēršanās darba tehniskajam izpildījumu, ar bērnišķības naivo tiešumu vairs nevar “izbraukt cauri”. Glezniecība un grafika tāpat demonstrē ne tikai izteiksmes līdzekļu pārvaldīšanu, bet arī domāšanu. Tāpēc žūrijai patīkami , katru reizi tomēr atrast kādu gana retu, bet tomēr atzīmējami oriģinālu tēmas skatījumu.  Konkurss ir konkurss, tas izceļ spilgtākos piemērus, taču jāpadomā, ka arī aiz katra no parējem darbiem stāv kāds konkrēts jauns cilvēks, kas kaut brīdi ir kavējis savas domas apcerē par Latviešu nācijai svarīgu tēmu. Iespējams padomājot– no kurienes mēs nākam un uz kurieni ejam.

Ieva Jurjāne, māksliniece

Continue reading “2022. gada zīmējumu konkursa rezultāti”