BaibaA

Jan 102017
 

2016.gada vasarā piedalījās Jānis Asaris. Asaru ģimene 1948.gadā bija zaudējusi tēvu, kura smagā darbā sabojātā veselība neizturēja čekas spīdzināšanu. 1949.gada 22.martā no skolas sola paņēma visus piecus Asaru bērnus, lai pēc trīs dienām no Drustu stacijas kopā ar māti viņus izsūtītu uz Sibīrijas sādžu Molčanovu. Jaunāko māsu par 3000 rubļiem ļāva atstāt radiniekiem. Māsa palika Latvijā. Mammai nepietika naudas, lai izpirktu pārējos bērnus. Pēc desmit izsūtījumā pavadītajiem gadiem, Dzimtenē atgriezās visi Asaru bērni. Jānis Asaris izstudēja inženierzinātni un gandrīz 30 gadus nostrādāja Olaines “Biolars” rūpnīcā.

 

Ekspedīcijā devās arī Jānis Ābele – Sibīrijas bērns, 1949.g.izsūtīts uz Tomskas apgabalu, Knjazevas sādža. Izsūtīti tika Jāņa vecāki, Jānis un jaunāka māsa, mātes brālis Kārlis Lukstiņš, tēva mamma un tēva divas māsas. Neatgriezās mātes brālis un vecāmāte, viņi apglabāti Knjazevas kapos.

 

Netālu esošā Toguras sādža ir Sandra Kalnietes dzimtā vieta.

 

 Posted by at 3:01 pm
Jan 102017
 

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā ekspedīcijā uz Sibīriju piedalījās Juris Apsis – Sibīrijas bērns, kurš 1949.gadā tika izsūtīts viena gada vecumā ar visu ģimeni – nedaudz vecāku māsu, vecākiem un vecvecākiem. Tomskas apgabala Inkino sādžā Apsis apmeklēja sava vecātēva kapu, kurš vienīgais neatgriezās Latvijā. Pārējie atgriezās mājās 1956.gadā.

 

 Posted by at 2:47 pm
Nov 102016
 

Lāčplēša dienā, 11.novembrī Latvijas vēstniece Izraēlā Elita Gavele rīko pieņemšanu 1941.gada 14.jūnijā deportētajiem.

Sarīkojumā piedalīsies režisore Dzintra Geka, tajā tiks izrādīti fragmenti no runājošās grāmatas “Sibīrijas bērni”, fragmenti no filmām “Piemini Sibīriju” un “Kur palika tēvi”.

1941.gada 14.jūnija deportāciju rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3750 bērni vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atdalīja no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm,bet sievietes un bērnus specnometinājuma apstākļos izvietoja galvenokārt Krasnojarskas un Tomskas apgabala sādžās.

Skaita ziņā otra lielākā tauta,kas cieta 1941.gada deportācijā ir ebreji.Tie, kuri izglābās, atgriezās Latvijā, bet viņu tuvinieki bija iznīcināti 2.Pasaules kara laikā. 70.gados lielākajai daļai izdevās izbraukt uz Izraēlu,kur 2001.gadā viņi tika intervēti. Intervijas iekļautas grāmatā “Sibīrijas bērni”. Atmiņu fragmenti redzami filmās. Sibīrijā sameklēti Bernhards Borde un Simons Viņniks,kuri neatgriezās, bet palika uz dzīvi Krasnojarskā un Kanskā.

Filmas un grāmata tulkotas krievu un angļu valodās, izrādītas Eiropā, Amerikā, Kanādā un Krievijā.

Kā zinām, no vēstures cilvēce neko nemācoties,bet mūsu uzdevums ir atgādināt.

 Posted by at 12:56 pm
Aug 122016
 

2006.gadā Ilmārs Knaģis ierosināja, ka jābrauc uz izsūtījuma vietām, kur 1941.gada deportācijā uz Sibīriju aizveda mātes ar bērniem, vecvecākus.

????????????????????????????????????Daudzi no viņiem Latvijā neatgriezās, palika mūžīgajā sasalumā, purvos un taigā.
Mūsu pienākums ir viņus apmeklēt, aizvest krustus un piemiņas zīmes, atstāt piemiņas plāksnes muzejos, kur vietējā vara to atļauj.
Esam bijuši tālajos Ziemeļos, kur Jeņisejas klinšainajos krastos un bezgalīgajā tundrā izdzisa latviešu dzīvības, tālajos austrumos, kur Amūras apgabalā 1949.gadā aizveda tūkstošiem ģimeņu, arī 10 mēnešus veco Kasparu Pūci ar māti, Kolimas apgabalā un Magadanā, kur piedzima aktieri brāļi Vilsoni, Krasnojarskas apgabalā, kur Taišetas lēģeros mira tēvi, bet sādžās mātes ar bērniem parakstījās par izsūtījumu uz mūžu. Mēs bijām arī Vjatlagā un Soļikamskā, no kurienes atgriezās vien katrs desmitais.
Esam veidojuši filmas, kuras rādītas Latvijas televīzijā, dāvātas skolām un pašvaldībām, tulkotas angļu, krievu, vācu valodās, izrādītas Eiropā, Amerikā, Kanādā, Krievijā.
Pa šiem 10 gadiem braukt gribētāji kļūst arvien vairāk. Šogad maršrutā Rīga-Maskava-Tomska-Asino-Turuntajeva-Romanovka-Baturino-Belij Jar-Kolpaševa-Togura-Inkino-Kargasoka-Novokorotkino-Kolbinka-Kņazevka-Tomska-Miski-Meždurečenska-Bijska-Barnaula-Maskava-Rīga devās 35 cilvēki.
Continue reading »

 Posted by at 4:58 pm
Jūn 092015
 

Ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” š.g.14.jūnijā būs apskatāma trijās Latvijas pilsētās.

Vidzemes koncertzālē Cēsīs, Jūrmalas kultūras centrā un Rīgā Melngalvju namā.

Pēc 14. jūnija nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas. Izstādē – vien maza daļiņa no atmiņām. 

 

Fonds “Sibīrijas bērni”

 Posted by at 9:01 pm
Jūn 092015
 

Šogad aprit 74 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas. Jau piecpadsmito gadu fonds „Sibīrijas bērni” aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus.

Š.g.14.jūnijā no plkst.10-12 Melngalvju namā notiks ikgadējā konference “1941.gada 14.jūnija piemiņai”, kurā piedalīsies Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, vēsturnieki, Sibīrijas bērni un viņu bērni. Konferences laikā notiks sacerējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana un būs apskatāma ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni”.

 

14.jūnijā Kino Splendid Palace, Elizabetes ielā 61, plkst.14.00 varēs noskatīties Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Bērnības zeme Sibīrija” un “Sibīrijas bilance”.

 

Dokumentālā filma „Bērnības zeme Sibīrija” turpina filmu sēriju par 1941.gada izsūtījumu. 14.jūnija izsūtītie bērni, nu jau cienījamā vecumā, grib aizbraukt uz savām bērnības vietām Sibīrijā. Tur bija aukstums un bads, zuduši tuvinieki, bet tā ir viņu vienīgā bērnība, kurā bija saule un sniegs, draugi un cilvēki, kuri palīdzēja izdzīvot. Kā tur izskatās tagad, vai kāds vēl viņus atceras?

 

Dokumetālā filma “Sibīrijas bilance” stāsta par to kā 2010.gada vasarā kopā ar filmēšanas grupu no Latvijas uz Sibīriju devās 1941.gadā aizvestie bērni, lai pieminētu zaudētos brāļus un māsas, mātes un vecmāmiņas, kuri palika Tālajos Ziemeļos Taimiras, Krasnojarskas un Tomskas apgabalos.

 

14.jūnijā plkst.17.00 Melngalvju namā būs iespēja noklausīties koncertu “Aizvestajiem”. Tajā skanēs latviešu komponistu mūzika, kuru atskaņos Latvijas Radio Koris (diriģents Sigvards Kļava) un kamermūziķi. Šogad koncerta programmā iekļauta arī igauņu komponista Arvo Perta mūzika. Pirmo reizi 14.jūnija piemiņas koncertam tika pasūtināts skaņdarbs komponistam Uģim Prauliņam.

 

Uģis Prauliņš: “Skaņdarbu gribētu nosaukt “Četrpadsmitais jūnijs. 1941.” Piekritu rakstīt par tēmu, kura daudziem ir neērta, jo tā atgādina beztiesību, izniekotu mūžu, izšķirtas ģimenes, vardarbību, pāridarījumu, ko negribas atcerēties, tabu. Šī balāde korim ir veltījums Sibīrijas bērnu (maz)bērniem – nākošajām paaudzēm – spēt pieminēt un iet tālāk. Vārdi, kas ir izmantoti skaņdarbā ir dzirdēti jau agrā bērnībā, ko nepastāstīja mana māte (Inta Ruka-Prauliņa, izsūtīta uz Sibīriju divreiz), pastāstīja citi, kas bijuši tur. Kāpēc vispār tad rakstīt, uzplēst brūces? Tāpēc, ka mēs izdzīvojām. Daudzi palika tur, bet daudzi atgriezās. Mums nav jāturpina naids vai jākurina atriebība: tas būtu nekrietni, nelietderīgi un nekristīgi. Es gribētu, lai mēs esam daudz stiprāki par ciešanām.”

 

Ieeja koncertā bez maksas, piesakoties iepriekš pa telefonu 26598498(!!)

 

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētos 14.jūnija pasākumus noslēgs Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Kur palika tēvi?” seanss plkst.19.00 Kino Splendid Palace, Elizabetes ielā 61.

 

1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: „Tēvu arestēja, viņu ievietoja Vjatlaga nometnē. Viņš tur miris 1942. gada martā. Viņš nebija notiesāts. Tēvu tiesāja 1942. gada rudenī, kad viņš jau bija miris, Maskavas troikas spriedums: 10 gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Vienīgais iemesls, ka dzīvojam turīgi, turīgas lauku mājas bija, liela saimniecība, dzirnavas, mājlopi…”

 

Fonds “Sibīrijas bērni”

 Posted by at 8:54 pm
Jūn 052015
 

Sacerējumu konkursa „Sibīrijas bērni“

Labākie darbi

1.-4. klase

1.vieta – Madara Renāte Kārkliņa (Grobiņas pamatskola, 3.klase)

2.vieta – Rūdolfs Rūdis Černoglazovs (Tirzas pamatskola, 4.klase)

3.vieta – Katrīna Kalvīte (Tirzas pamatskola, 1.klase)

 

5.-9. klase

1.vieta – Anna Līva Knodze un Krišjānis Knodze (Jēkabpils 3.vidusskola, 8.un 7.klase)

2.vieta – Justīne Ozoliņa (Jaunsilavas pamatskola, 8.klase)

3.vieta – Kārlis Grunte (Talsu pamatskola, 5.klase)

 

10.-12. klase

1.vieta – Dita Poševa (Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola, 11.klase)

2.vieta – Amanda Zariņa (Jaunpiebalgas vidusskola, 10.klase)

3.vieta – Aksels Roberts Zirnis (Limbažu novada ģimnāzija, 10.klase)

 

Žūrijas speciālbalvas tiek piešķirtas:

Evijai Bergmanei-Sprūdžai (Riebiņu vidusskola, 4.klase)

Tatjanai Vasiļjevai (Daugavpils novada Biķernieku pamatskola, 9.klase)

Mārcim Kārkliņam (Jaunjelgavas vidusskola, 9.klase)

Zanei Krūmiņai (Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā vidusskola, 12.klase)

 

Uzvarētāju apbalvošana notiks š.g. 14.jūnijā ikgadējās piemiņas konferences “1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI” laikā.

Precīzāka informācija par konkursa uzvarētāju apbalvošanu tiks nosūtīta individuāli uz skolēnu un skolotāju e-pastiem.

Liels paldies visiem konkursa dalībniekiem par iesūtītajiem darbiem!

 Posted by at 1:21 pm
Mai 132015
 

NOLIKUMS

Konkursa organizētājs. Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ.Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV-1058.

Mērķis   Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941.gada 14.jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi, u.c.), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Vēlamies mudināt skolēnus izzināt savas valsts un ģimenes vēsturi, veicināt patriotiskas jūtas un piederības sajūtu savai dzimtajai zemei.

Uzdevums.  Noskaidrot trīs labākos sacerējumus katrā vecuma grupā. * 1.grupa – 1.-4.klases skolēnu darbi. * 2.grupa – 5.-9.klases skolēnu darbi. * 3.grupa – 10.-12.klases skolēnu darbi.     Continue reading »

 Posted by at 7:49 am
Apr 192015
 

Helija ar ziediem pie izstades                                     Skoleni Juglas vidussk

 

Jau no 2014.gada septembra izstāde “Sibīrijas bērni” ceļo pa Latvijas skolām. Izstādē apskatāmas 22 planšetes latviešu valodā ar informāciju par 1941.gada 14.jūnija izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā.

Vienā no planšetēm ir redzamas Hēlijas Staņislavskas (dz.Teikmanes) fotogrāfijas un atmiņu fragmenti par 14.jūnija izsūtīšanu. Dažās skolās organizējam tikšanās ar Hēliju, kurās viņa pastāsta skolēniem savas ģimenes izsūtīšanas stāstu un atbild uz  jautājumiem. Bērni redz, ka tā nav tāla, sena vēsture, kas uz viņiem neattiecas, bet ka Sibīrijas bērni ir viņu vecvecāku vecumā un viņu atmiņas vēl ir dzīvas. Hēlija ir atgriezusies Latvijā, izaudzinājusi divus dēlus un atjauno sava krusttēva īpašumu kā apliecinājumu mīlestībai pret savu ģimeni un Latviju. Izturība, pašcieņa un patriotisms – tās ir tikai dažas no vērtībām, kuras apliecina Hēlijas Staņislavskas dzīvesstāsts.

Izstāde “Sibīrijas bērni” ir bijusi apskatāma jau 14 skolās: Majoru vidusskolā, Rīgas 45. vidusskolā, Rīgas 61. vidusskolā, Rīgas Angļu ģimnāzijā, Rīgas 28. vidusskolā, Rīgas Hanzas vidusskolā, Rīgas Kristīgajā vidusskolā, Rīgas 85. vidusskolā, Rīgas 47. vidusskolā, Rīgas 7. pamatskolā, Rīgas 84. vidusskolā,  Rīgas internātvidusskolā bērniem ar dzirdes traucējumiem, Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolā un Rīgas Juglas vidusskolā.

Pievienojam Rīgas Juglas vidusskolas skolēnu atziņas pēc tikšanās ar Hēliju Staņislavsku (dz.Teikmane).

*  Padziļināju savas zināšanas par deportāciju. Izstāde, manuprāt, ir ļoti labi un saprotami izveidota un izkārtota.

*  Es uzzināju cilvēku dzīvesstāstus un izjūtas, secīgu notikumu gaitu un attīstību. Šī izstāde man ļāva ielūkoties un uzzināt manas vecāsmātes stāstu, jo viņa pati par to atsakās runāt un nekad neko nav stāstījusi. Lasot citu cilvēku dzīvesstāstus, ievēroju to neparasto līdzību, tādēļ pateicoties tam, varu secināt, kāda bijusi mans vecāsmātes bērnība.

*  Šī izstāde bija ļoti izzinoša. Sev ieguvu ļoti daudz jaunas informācijas par to kā īstenībā notika izsūtīšana, cik briesmīgi bija dzīves apstākļi un cilvēku attieksme. Hēlijas kundzes stāstītais bija pārdzīvojumu pilns. Šī izstāde, manuprāt, bija ļoti vērtīga.

* Hēlijas kundzes stāstījums bija neizsakāmi aizkustinošs un lika padomāt par ļoti daudzām lietām, kā arī novērtēt, cik daudz mums dzīvē ir dots. Pēdējā laikā tas bija vērtīgākais, ko esmu klausījusies.

*Tikšanās ar Hēlijas kundzi lika padomāt, ka viss, kas ar mani notiek, salīdzinājumā ar viņas piedzīvoto, ir sīkumi un kamēr man ir ģimene, pajumte, ēdiens un apģērbs, ko vilkt, ir labi. Stāstījums lika novērtēt, cik patiesi svarīga ir tēvu zeme, kāda ir šīs zemes vērtība.

*  Tas bija emocionāli aizraujoši un ļoti skumji. Milzīgs emociju kamols. Mani pārsteidza lielais izsūtīto bērnu skaits, kā arī skarbie dzīves apstākļi. Hēlijas kundzes mīlestība pret tēvu zemi man lika vairāk saprast, cik dārga ir brīvība. Viņas patriotisms ļoti iedvesmoja.

*  Iegūtā informācija ir diezgan interesanta un vērtīga, bet man liekas, ka stāstījumā arī lielu daļu spēlēja emocijas.

*  Pirms izstādes apmeklējuma biju jau daudzus stāstus dzirdējis no manām omēm un citiem radiniekiem. Tik un tā izstāde bija ļoti informatīva. Dzirdētais stāsts bija interesants un radīja iespaidu par to, kā dzīvoja cilvēki, kuri tika deportēti.

*  Bija ļoti interesanti paklausīties kundzes stāstu, daudz jauna uzzināju.

*  Stāstījums bija ļoti aizraujošs. Tas pavēra daudzas reizes plašāku skatu salīdzinot ar to, kuru biju guvis no grāmatām. Gan izstāde, gan stāstījums bija ļoti emocionāls. Man pat asaras nobira vienā brīdī.

*  Noklausoties Hēlijas kundzes stāstīto un izstaigājot izstādi, sapratu, ka, manuprāt, mūsdienu sabiedrība nenovērtē to, kas mums ir iedots. Manuprāt, mūsdienās cilvēkiem vairs nav tik liela degsme pret savu dzimteni un mājām kopumā. Mūsdienās jau vieglāk visām grūtībām atmest ar roku un braukt prom. Dzirdot viņas stāstīto nedaudz palika kauns par sevi. Sapratu, ka ir jāpadomā par to, kā skatīties uz valsts nākotni.

*  Kundze mums izcilā veidā pastāstīja par tā laika notikumiem no tāda skatupunkta, kas netiek apskatīts vēstures grāmatās. Tas man lika sākt interesēties vairāk un atrast māsas drauga vectēvu grāmatā „ Sibīrijas bērni”.

*  Man patika. Kā vēstures stunda nevis notikumi, tie bija diezgan pabriesmīgi. Viņas stāstījums noteikti palika atmiņā labāk kā [parastas vēstures stundas, jo tika iesaistītas emocijas.

*  Man sievietes stāsts no dzīves lika aizdomāties par to, cik dzīve var būt negodīga un pilna ar problēmām, kuras ir jāpārvar par spīti visam. Ļoti aizkustināja viņas stāsts.

*  Domāju, ka gan izstāde, gan stāstījums bija ļoti, ļoti vērtīgs, deva daudz lielāku, emocionālāku izpratni par tā laika notikumiem un izjūtām, nekā tas, ko mēs minimāli dzirdam vēstures stundās. Stāsts tiešām lika pārdomāt par to, kas mums ir dots un to novērtēt.

*  Bija ļoti lietderīgi paklausīties šo stāstu. Es uzzināju vairāk detaļu par notikumiem tajā laikā.. Pēc visa pateiktā, mani pārpildīja emocijas un bija grūti noturēties, lai nesāktu raudāt.

*  Bija ļoti interesanti. Uzzināju daudz jaunu faktu. Grūti saprast, ko vara ar cilvēkiem darīja. Situācija bija ļoti drausmīga.

*  Varētu teikt, ka viņai bija spēcīga ietekme… Dzirdot dzīves stāstu un klausoties notikumus, par kuriem pārsvarā esmu tikai lasījis grāmatā, sāku vairāk novērtēt vecākus cilvēkus un ne tikai, jo man nebūtu ne jausmas kā izdzīvot tādos apstākļos. Kad to stāsta kāds cilvēks no savas pieredzes, tas ir pavisam kas cits- to nevar izprast vienkārši izlasot fragmentu mācību grāmatā.

 Posted by at 11:05 am
Mar 252015
 

Š.g.25.martā dokumentālā filma “Kur palika tēvi?” bija redzama 18 Latvijas vietās.

Austrumlatvijas koncertzālē “GORS”

Jūras vārtos Ventspilī

Jēkabpils tautas namā

Liepas kultūras namā Priekuļu novadā

Valmieras kultūras centrā

Madlienas kultūras un jaunrades centrā

Kokneses kultūras namā

Līvānu novada kultūras centrā

Ropažu kultūras namā

Vecpils saieta namā Durbes novadā

Rūjienas kultūras namā

Mērsraga kultūras namā

Krimultas tautas namā

Dzērbenes sabiedriskajā centrā Vecpiebalgas novadā

Valmieras Valsts ģimnāzijā

Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolā

Apes tautas namā

Pāvilostas pilsētas kultūras namā

 Posted by at 5:37 pm