Tikšanās ar Ēbelmuižas pamatskolas audzēkņiem

2023 g. 21. martā režisore Dzintra Geka-Vaska un komponists Pēteris Vasks tikās ār Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas audzēkņiem lai stāstītu par 1949. gada 25. martu – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Ēbeluižas pamatskolā mācās bērni ar dzirdes traucējumiem. Dzintra Geka-Vaska regulāri viesojas Ēbelmuižas pamatskolā un šoreiz prezentēja grāmatu “Mātes Sibīrijā”, kura tika dāvināta bibliotēkai. 

11. martā Dzintra Geka-Vaska saņem Rozes apbalvojumu

Šī gada 11. martā Valmierā Dzintra Geka-Vaska saņēma Rozes apbalvojumu un Zonta kluba Atzinības rakstu. Rozes dienu, kas Valmierā notika jau 17. reizi, rīko Valmieras Zonta klubs. Tās laikā Atzinības rakstu saņem izcila sieviete par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā.


“Tas ir liels pagodinājums. Pēdējā gada laikā visi esam saistīti ar domām par karu Ukrainā, par trauslo situāciju pasaulē, nenormālo agresora valsti Krieviju. 1949. gadā mana mamma ar trīs maziem bērniem slēpās bunkurā. Tur viņa satuvinājās ar manu tēvu. Es esmu bunkura bērns. Domāju par spēcīgām sievietēm, par manu mammu un daudzām citām mammām, kuras Sibīrijā dzemdēja bērnus. Ir neiedomājami, ko viņas pārdzīvoja, tāpēc šī grāmata ir veltījums mātēm, piemiņa. Paldies par pagodinājumu saņemt apbalvojumu,” tā Dzintra Geka-Vaska.

Continue reading “11. martā Dzintra Geka-Vaska saņem Rozes apbalvojumu”

Ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” Jūrmalas muzejā

Izstāde “Sibīrijas bērni” Jūrmalas muzejā. Intervija ar Dzintru Geku un izsūtīto Pārslu Bišofu kura tika izvesta uz Krieviju 5 gadu vecumā.

Filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949.gada 25.marts?” un izstāde “Sibīrijas bērni” Ventspilī Livonijas ordeņa pilī

Filmu “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949.gada 25.marts?” un izstādi “Sibīrijas bērni” noskatījās 426 Ventspils skolu audzēkņi

1949. gada 25. marta deportācijas upuru piemiņas koncerts «Aizvestajiem» Sv. Jāņa baznīcā, 25. martā plkst. 16.00

Deportācijas upuru piemiņas koncerts «Aizvestajiem»

Fonds “Sibīrijas bērni” aicina uz 1949. gada 25. marta deportācijas upuru piemiņas koncertu «Aizvestajiem». Koncerts notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, 25. martā plkst. 16.00

Koncertā piedalīsies izcilais Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris  «Sõla», mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, diriģenti Artūrs Oskars Mitrevics un Jurģis Rāts, un solisti Annija Kristiāna Ādamsone (soprāns), Artūrs Oskars Mitrevics (klavieres), Ilze Reine (ērģeles).

Koncerta programmā iekļauti latviešu komponistu Lūcijas Garūtas, Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Pētera Plakida, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Raimonda Tigula, Ērika Ešenvalda u.c. skaņdarbi.

Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris «Sōla» dibināts 1998. gadā. Kora radošā biogrāfija ietver ne tikai solokoncertus ar dažādu laikmetu un stilu programmām, bet arī sadarbību ar citiem kolektīviem plaša mēroga muzikālos (tostarp deju) projektos un dalību labdarības koncertos. “Sōla” regulāri piedalās Latvijā un citviet pasaulē – gan Eiropā, gan Amerikā – organizētos koru konkursos un festivālos, tādējādi popularizējot Rīgas un Latvijas koru un kormūzikas tradīacijas ārpus Latvijas robežām. Koris ir ierakstījis četrus mūzikas tvartus.

Annija Kristiāna Ādamsone ir Pētera Plakiža Kamermūzikas balvas un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendijas ieguvēja, kā arī konkursa “Ineses Galantes talanti 2021” laureāte, absolvējusi JVLMA vokālās nodaļas Antras Jankavas klasi un šobrīd otro gadu studē maģistrantūru Operskolā, Štutgartes Mūzikas un Izpildītājmākslas augstskolā pie profesores Ulrikes Zontāgas. Uzstājas dažādās koncertformās, izpaužoties operas, oratorijas, senās mūzikas, kamermūzikas un laikmetīgās mūzikas žanrā.

Ilze Reine ir ne vien Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece, kora diriģente un mūzikas dzīves vadītāja jau kopš 1996. gada, bet arī regulāri koncertējoša mūziķe un ērģeļspēles pasniedzēja. Improvizāciju un liturģisko ērģeļspēli mācījusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lutera akadēmijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, šobrīd – Ventspils Mūzikas vidusskolā. Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojas ar dažādiem Latvijas kolektīviem.

Artūrs Oskars Mitrevics 2022. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju profesora Andra Vecumnieka simfoniskā orķestra diriģēšanas klasē. Daļa no Artūra radošās darbības ir veltīta arī klavierspēlei. Iepriekš Artūrs ir piedalījies un guvis atzinību dažādos konkursos Latvijā un arī ārzemēs. Artūrs aktīvi arī ir iesaistījies Mūzikas akadēmijas Vispārējo klavieru katedras dzīvē. Šobrīd Artūrs kā pianists-koncertmeistars sadarbojas ar jaunajiem diriģentiem Rīgas Doma kora skolā un JVLMA, kā arī veido sadarbības ar spilgtākajiem savas paaudzes dziedātājiem Katrīnu Paulu Felsbergu, Daniilu Kuzminu un Daini Kalnaču.

Ieeja koncertā bez maksas.

Atceroties 1949. gada 25. martu…

 Tuvojas 25. marts. Atceroties 1949. gada 25. martu, kad no Latvijas deportēja 42 125 iedzīvotājus. No tiem bērni līdz 16 gadiem – 10 987. 2022.gadā fonds izdeva grāmatu “Sibīrijas bērni 1949”, tajā apkopoti 165 cilvēku dzīvesstāsti, kuri kā bērni 1949. gada 25. martā tika aizvesti uz Sibīriju. Grāmatā publicētas apgabalu kartes, apraksti un katrai intervijai pievienotas fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem. Grāmatu var iegādāties, pasūtot fonda mājas lapā https://sibirijasberni.lv/shop/product/sibirijas-berni-1949/  vai zvanot pa telefona nr.+371 2 8643979

This slideshow requires JavaScript.

Jaunā grāmata “Mātes Sibīrijā” izrādās aktuāla saistībā ar karu Ukrainā

Grāmata “Mātes Sibīrijā” īsā laikā ir kļuvusi populāra, nav šaubu ka tā drīz kļūs par bibliogrāfisku retumu, tāpat kā “Skola Sibīrijā”. Vēsture atkārtojas- karš Ukrainā, piespiedu bēgļu gaitas un varmācīgā cilvēku deportācija uz Krievijas nomalēm izrādās mūsdienu realitāte. Paldies visiem, kas popularizē un  iegādājas grāmatu, veicinot fonda darbu. Pirmdien, 10. janvārī gaidāma intervija ar Dzintru Geku “Rīta Panorāmā” LTV1.

Continue reading “Jaunā grāmata “Mātes Sibīrijā” izrādās aktuāla saistībā ar karu Ukrainā”

Sibīrijas bērnu Eglīte

2022. gada 22. decembrī Latviešu biedrības namā notika Sibīrijas bērnu Eglīte un grāmatas “Mātes Sibīrijā ” atklāšana. Bija ieradušies ap 60 cilvēku. Uzstājās Dzintra Geka, Jānis Lūriņš lasīja fragmentus no grāmatas un teica runu mācītājs Gunārs Kalme. Uzstājās mūziķi Raimonds Tiguls – henga , Magdalēna Geka- vijole un Jānis Ļūmanis- akordeons. Continue reading “Sibīrijas bērnu Eglīte”

Jauna grāmata “Mātes Sibīrijā” – mūžīgai piemiņai latviešu Mātēm.

“Fonds Sibīrijas bērni” izdevis jaunu grāmatu “Mātes Sibīrijā”. Grāmatā apkopotas intervijas ar 1941.gada 14.jūnijā izsūtītajām mātēm un viņu bērniem, apkopoti interviju fragmenti no 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto bērnu atmiņu stāstiem. 1941. gadā uz Sibīriju aizvestie bērni lūdza, lai kādreiz izdodu grāmatu par Mātēm. Latviešu sievietēm, kuras no pārticīgas dzīves, no labklāīgām mājām nokļuva Sibīrijas sādžās, netīrībā, šaurībā, badā, aukstumā. Šifona kleitās mātes gāja taigā zāģēt kokus, noskrandušām drēbēm vakarā atgriezās būdās. Mātes atdeva bērniem niecīgo maizes devu un nomira bada nāvē. 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēja 15 424 Latvijas iedzīvotājus. Deportācija lielā mērā ietekmēja sievietes – esot atšķirtām no saviem vīriem, uzņemoties visas rūpes par bērniem, vecākiem.Viņām ar visiem iespējamiem līdzekļiem bija jācīnās par fizisko izdzīvošanu, tālu prom no ierastās vides, jāaudzina bērni, jāspēj veidot ģimenes sajūtu, jāpārdzīvo daudzas fiziskās un morālās ciešanas – vīra, arī bērnu zaudējums. Psihologu pētījumi liecina, ka deportācijas radītās traumas atstāj pē

das un tiek pārmantotasarī nākamajā paaudzē.
1946. gadā, kad bērnus bāreņus drīkstēja sūtīt uz Latviju, dažas mātes izdarīja pašnāvību, lai bērni varētu atgriezties Dzimtenē. 2000. gadā, kad sākām meklēt un intervēt Sibīrijas bērnus, dažas mātes vēl satikām, šajā grāmatā ir viņu atmiņas. Visvairāk pārsteidza ciešanas, sāpes, kas bija pārdzīvotas un spēja

 to atcerēties bez rūgtuma un ļaunuma.

Pagājuši jau vairāk kā 80 gadi, atmiņas zūd, laiks skrien un skan mudinājumi to ātrāk aizmirst. Tad pēkšņi karš Ukrainā. Vēsture atkārtojas, atkal ir nogalināti tēvi, izpostītas ģimenes, deportēti bērni. Tāpēc ir vajadzīga šī grāmata. Lai mēs nekad neaizmirstu…
Mūžīga piemiņa latviešu Mātēm.”

Māra Eiduka (citāts no grāmatas) “Mamma gāja meža darbos, šo to ēdamu mums atstāja, bet gadījās, ka citi bērni mūsu ēdienu apēda. Es saslimu… Mēnesi, ejot uz darbu, mamma šausmās gaidīja, vai es būšu dzīva, kad viņa pārnāks no darba. Mamma teica – labāk, ja nelaime nāk nezinot, jo tā pārdzīvot ir šausmīgi. Es slimoju aiz bada”
Helēna Lakone (citāts no grāmatas): “Kad mani izsūtīja, man bija 34 gadi. Strādāju kolhozā, raku pagrabu. Tur bija vecākas sievas. Par daudz izraku zemi, trešajā dienā ar lāpstu strādāju tikai stūrī, biju slima. Gribēju nopelnīt. Mums deva maizes normu. Blakus atradās slimnīca, iegāju ārstēties. Mani izmeklēja. Es visa biju sapampusi. Nedrīkstēju vairs iet smagos darbos”
Margrieta Silenieks(Otaņķe) (citāts no grāmatas): “Mēs ticējām, ka ar vīriem būsim kopā.To, ka vīru nav, ieraudzījām, kad aizbraucām galā… Prasījām, protams, bet komunistiem bija sava atbilde – viņi nezinot, kur ir mūsu vīri.”

Grāmatas izdevējs “Fonds Sibīrijas bērni”, to var iegādāties pasūtot mājaslapā  https://sibirijasberni.lv/shop/product/mates-sibirija/  vai pa tel. 28647939, mēs sūtam arī pa pastu un uz mājām. Grāmatu var iegādāties arī uz vietas studijā Zaķusalā, LTV ēkā, tel. 28647939 vai 29273016.

Vairāk informācijas:
“Fonds Sibīrijas bērni”

Ceļš uz Sibīriju 1941

Filma «Ceļš uz Sibīriju, 1941.» ir emocionāls un skumjš vēstījums. Tā stāsta par cilvēkiem, kuri atgriežas izsūtījuma vietās Sibīrijā, Jeņisejskā, Karaulā, Ustjportā, Biriļusos, Suhanojā, Peņkovā. Kā tur izskatās tagad? Kā šos cilvēkus sagaida un ko domā vietējie iedzīvotāji Sibīrijā? «Neaizmirstiet, nenododiet, mūsu vārdā nepiedodiet,» – tā saka Sibīrijas bērni.
(c) StudioSB. Latvija, 2021.
Režisore: Dzintra Geka.
Teksta autors: Valdis Lūriņš.
Operators: Aivars Lubānietis.
Komponists: Pēteris Vasks.