Filma stāsta par 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvestās Laimas Āriņas meitu Naģeždu, kura piedzima ieslodzījuma nometnē Igarkā, par viņas bērnības draugu Anatoliju Taureni, kurš palicis Igarkā. Naģežda ir atgriezusies Latvijā, īrē istabiņu un tirgo Latvijas suvenīrus.
2007.gada rudenī kopa ar filmēšanas grupu Naģežda devās uz Sibīriju, lai sameklētu Taureni, izstaigātu bērnības un jaunības atmiņu ceļus, pastāstītu par savu vecāku satikšanos ieslodzījumā un viņu mīlestību.
Tas būs arī stāsts par Igarkas pilsētu, kura uzcelta uz ieslodzīto kauliem, pilsētu, kurā bijuši daudzi izsūtītie latvieši.
Igarka sabrūk. Sabrūk tikpat bezjēdzīgi, kā tā kādreiz tika būvēta. Mājas plaisā un šķobās pat tā saucamajos izredzēto rajonos. Cilvēki bēg no Igarkas. Kā no ļaunuma un posta rēga. Palikušajiem nav darba, lielākā daļa nodzeras. Pamatīgi un līdz galam.
Arī Naģeždas vecvecāki ir kaut kur te aprakti un vairs nav sameklējami. Uz vecāsmātes kapa tagad ir ierīkots tirgus laukums. Bet pats tirgus nevienam nav vairs vajadzīgs. Jo Igarkas iedzīvotāju kļūst arvien mazāk un mazāk. Te, Igarkas sasalumā, paliek vienīgi upuri.
režisore un producente
DZINTRA GEKA
scenārija autors
ĒRIKS LANSS
operators
AIVARS LUBĀNIETIS
mūzika
PĒTERIS VASKS
fragmenti no
simfoniskās elēģijas SALA
montāžas un skaņas režisors
JĀNIS KAZULIS
datormontāža
ARMANDS ZVIRBULIS